Jump to content

BG-20 pakaļfrontes rupori.


Padjoms
 Share

Recommended Posts

Pa vasaru uznagloju šitos.

 

https://www.draugiem.lv/groups/elektronika_16002007/gallery/?pid=427481615

 

Itkā ir ok tikai lielākā skaļumā augšējie vidi, augšas aiziet ķīsēlī.

Domāju moš kautkādu baffle step kompensāciju pielipināt ?

 

http://diyaudioprojects.com/Technical/Baffle-Step-Correction-Circuit-Calculator/

Labots - Padjoms
Link to comment
Share on other sites

Kāda jēga likt info, kas ir ievietota slēgtā grupā draugos? 

Link to comment
Share on other sites

Mēģināju ielikt šeit bildes, bet...neliekās

Šitos:

https://www.google.lv/search?q=bg-20+horn&espv=2&biw=1280&bih=894&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ved=0ahUKEwjA1tLkj4jQAhWBoywKHRtHB6kQ_AUIBigB#imgrc=0E08U9Zp1S3uWM%3A

 

Bez tā filtra , kas tur bildē- plikus skaļruņus...

Labots - Padjoms
Link to comment
Share on other sites

 

 

 

Nice try, Palkavniek!

 

 

 

Itkā ir ok tikai lielākā skaļumā augšējie vidi, augšas aiziet ķīsēlī. Domāju moš kautkādu baffle step kompensāciju pielipināt ?
 

 

Kāds putrainām augšām ir sakars bafflstepu? Tas, ko dzirdi ir tipisks platjoslinieka draņķis. Esi padomājis, kas notiek nelielos periodos kustīgai diafragmai veicot lielus periodus? Doplera efekts, kas izpaužas kā augsts IMD. Esmu pats mērījis.

 

Klausies platjoslu, bet paturi prātā robežas.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Domāju moš kautkādu baffle step kompensāciju pielipināt

Imho konkrētajiem skaļruņiem ar to vajadzēja sākt pirms vispār mēģināt klausīties. ;) 

Link to comment
Share on other sites

Austiņās Doplers nedzīvo ?

Biju izdomājis ka ka tādejādi varētu šo kautkā tādejādi padarīt nemanāmāku

Basus arī biku piepecelt prasās ja klausās materiālu no tūbas cik nu viņu tur ir.

Nu labi, bet ja es gribētu paspēlēties vienkārši ar to kompensācijas filtru- cik man lielu ņemt parametru Wb tam kalkulatoram ?

Labots - Padjoms
Link to comment
Share on other sites

 

 

Austiņās Doplers nedzīvo ?

Kāds ir austiņu difuzora gājiens, un kāds ir tam skaļrunim?! 

Link to comment
Share on other sites

Nu jāskatās domāju proporcionāli ja vien gaisa daļiņu izmērs nav salīdzināms ar shtangeļcirkuļa iedaļu :)

Ausīs mm daļas a BG daži mm ....izmēri tapat attiecas 10 x

Nē, nav gan jāskatās proporcionāli....muļķības.

Labots - Padjoms
Link to comment
Share on other sites

Kaspars12

Atļāvos svarīgākās autora tēmas bildes ar komentāriem parpublicēt šeit!

 

Ideja tāda, ka skaņa, ko izstaro difuzors uz aizmuguri tiek caur zigzag veida tuneli novadīta, daudzmaz ne pretfāzē, uz priekšpusi. Pa to tuneli virzoties augšējāsun vidējās frekvences noslāpst pašas savos atstarojumos, un sveikā tiek cauri pārsvarā bass...

 

29g1hmo.jpg

 

Pasen atpakaļ biju iegādājies Visaton budžeta platjosliniekus BG-20. Pagaidu variantā biju ielicis tos kautkādās ap 20 litru slēgtās kastītēs- augšas, vidi apmierināja, zemajā galā protams nekā nebija. Tad nu pa ziemas vakariem atkārtoju akustisko noformējumu pēc šīs saites rasējuma:

 

http://www.jogis-roehrenbude.de/LS-Box/Robert-Busch-Horn/Hornlautsprecher.htm

Taisīju no 18 mm finiera (tāda 19 mm nemaz te Lv laikam nav). Čoms sazāģēja finieri, un atlika tikai saskrūvēt.

ajl0u9.jpg

 

 

Skaļrunim BG-20 pielodēju visparastāko daudzdzīslu vara vadu ar šķērsgriezuma laukumu ap 2,5 mm^2.

 

doa2px.jpg

3493x4z.jpg

 

Kautkā tā...
Krāsot nedomāju..man patīk tā robustā nepabeigtība viņās

 

30ayx6s.jpg

Link to comment
Share on other sites

Nav slikti, vēl biku apdari un būs pa pirmo!

Link to comment
Share on other sites

Kaspars12

Es gan vairāk domāju, ko tur daudz var sūdzēties par skanējumu, ja tie skaļruņi maksā 28eur gab. Jāpriecājas, ka vispār skan ciešami, par tādu naudu tikai sanāk vecs s90 basinieks.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Nu labi, bet ja es gribētu paspēlēties vienkārši ar to kompensācijas filtru- cik man lielu ņemt parametru Wb tam kalkulatoram ?

Wb jeb priekšējā dēļa platums tām kastēm ir 32cm. Collās tas sanāk 12.6". Te gan, IMHO, pirmais uz ko Tev būtu jāskatās, ir skaļruņa nevienmērība, kuram ir ap 10dB disbalanss uz augšām. Ja pareizi atceros, manā pirmajā mēģinājumā paklausīties minēto skaļruni, lai iztaisnotu "častotku", es liku 1.5mH spoli un rezistoru laikam kādus 10 omus. Te gan skatos, tā čaļa paralēlais notch filtrs, kas ir tajā Tevis dotajā linkā, varētu būt labāks risinājums. 

 

 

Basus arī biku piepecelt prasās ja klausās materiālu no tūbas cik nu viņu tur ir.

Nu tas varētu būt diezgan loģiski, ka, ja augšas ir kādi +10dB par daudz, tad basa liekas pa maz. Ieliec skaļrunim filtru un tad skatīsies- ibo kardināli mainīsies tonālais balanss un arī bass būs vairāk balansā.  

Link to comment
Share on other sites

You da real MVP, @Kaspars12

 

Īsumā - man vienmēr ir prieks, ka cilvēki kaut ko dara un būvē, nevis ar vārdiem Rīgā, bet ar darbiem radiotehnikā. Šādai konstrukcijai vajadzētu tomēr slāpējošo materiālu skaļruņa aizmugurē, jo kaut kāda augša/augšējais vids gāzīsies ārā (un būs dzirdams pamatīgāk pie lieliem skaļumiem). Ja konstrukcijas izgudrotājs ir paredzējis filtru, tad uzbūvē. Un kas galvenais - MĒRI!!! Bez mērījumiem tu tausties tumsā un dzenāsi spokus. Nopērc kaut kādu USB mērmiķi ar kalibrāciju un tēlo Hariju Poteru.

 

Un kā vienmēr - platjoslinieks ir ārkārtīgi ierobežota sistēma, ko būvē konkrētām vajadzībām. Neceri, ka tā spēlēs visu un skaļi.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Skatos, arī tas čalis, no kura Tu biji spiedis to kasti, ir izrāvis savam BG20tajam AF vīzeri. Es savam izdarīju tā pat, ibo, IMHO vienīgais, ko tie vīzeri dara, ir "smērē" augšas. Jocīgā kārtā, pēc šo vīzeru izraušanas, skaļruņa AFR, ja mainījās, tad nemanāmi. Kāpēc tie vāciešu tajā skaļrunī to bāž- hvz..

Link to comment
Share on other sites

Vai tad vizerim ir jāmaina AFR? Cik saprotu, tad tam teorētiski vajadzētu taisīt platāku izstarošanu augšās, ko jutīsi off-axis mērījumos.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Pēc konstrukcijas tāds pats skaļrunis

 

Tad kāpēc mainās piem. Le?

Link to comment
Share on other sites

Mēģināšu pateikt savu domu paša vārdiem; Skaļruņa uzbūvi mēs apmēram zinam. Spole kustās, kā rezultātā difuzors kustās, telpā attiecīgi kustinot gaisu. Mēs arī to zinam, ka skaļruņa difuzora materiāls ir vairāk vai mazāk elastīgs, kā rezultātā, piemēram 100Hz frekvencē skaļruņa difuzors tik tiešām staigā piekarēs kā tāds cilindrs. Turpretim, kad runa iet par 10k cikliem un vairāk, skaļruņa difuzors iepriekš nosaukto iemeslu dēļ nespēj veikt šos 10k ciklus ar visu difuzora virsmu, kā rezultātā, gribi vai negribi AF frekvenču izstarošana (ne tikai kancelācijas dēļ), koncentrējas tuvāk skaļruņa spolei, un šajā gadījumā, IMHO tam tomēr ir loma, kāda ir izstarotāja virsma tuvāk spolei. Vīzeris pēc būtības ir vēl viens skaļruņa difuzors, tikai daudz mazāks un vieglāks..

Lūk viens cits piemērs- 8" platjoslas skaļrunis ar vīzeri un tā paša skaļruņa mērījumi pēc vīzera izņemšanas (šajā gadījumā spoles induktivitātei nevajadzētu atšķirties):

9710+9710nw_spl.jpg

Avots: http://www.troelsgravesen.dk/philips9710.htm


To Sonido piemēru biju ielicis, atsaucoties uz Ištvana vārdiem attiecībā uz to, ka swr sērija tiek būvēta uz scw bāzes. Nepētīju to vai šiem skaļruņiem ir tītas vienādas spoles.


 

 

Esi padomājis, kas notiek nelielos periodos kustīgai diafragmai veicot lielus periodus?

Ehm, trīsreiz izlasīju un nesapratu. Ir runa par ciklu skaitu? Biju domājis, ka ar doplera efektu ir saistīts skaļruņa gājiena attiecību pret atskaņotās skaņas viļņa garumu, kur skaļruņa gājiens parasti regulējas ar skaļruma "ručku" pastiprinātājā. Nē, nu skaidrs, ka skaļrunim, kuram ir jādara viss, tas gājiens tādā pat skaļumā būs lielāks, kā, piemēram pīkstulim, kura vienīgais uzdevums ir nospēlēt augšas, bet nu es teiktu, ka nelielās telpās, pie tam, ja nav ieradums klausīties skaļi, doplera efekts, IMHO, nav lielākā platjoslinieku problēma. 

Labots - Luke
Link to comment
Share on other sites

Ehm, trīsreiz izlasīju un nesapratu. Ir runa par ciklu skaitu? Biju domājis, ka ar doplera efektu ir saistīts skaļruņa gājiena attiecību pret atskaņotās skaņas viļņa garumu, kur skaļruņa gājiens parasti regulējas ar skaļruma "ručku" pastiprinātājā. Nē, nu skaidrs, ka skaļrunim, kuram ir jādara viss, tas gājiens tādā pat skaļumā būs lielāks, kā, piemēram pīkstulim, kura vienīgais uzdevums ir nospēlēt augšas, bet nu es teiktu, ka nelielās telpās, pie tam, ja nav ieradums klausīties skaļi, doplera efekts, IMHO, nav lielākā platjoslinieku problēma. 

 

Bīmings izstarotāja izmēram tuvojoties viļņa garumam, manuprāt nav doplera efekts. Domājis biju kaut ko nedaudz citu. Triviālais piemērs ir mašīna vai vēl labāk - ātrā palīdzība. Kamēr tā klausītājam tuvojas, tikmēr sirēnas kaukšana izklausīsies augstākā tonī nekā tad, ja auto stāvētu. Un, kad ātrie pabrauks garām, tad momentā skaņas tonis izmainīsies uz zemāku nekā pret nekustīgu skaņas avotu un vēl zemāku nekā pret skaņas avotu, kas tuvojas.

 

Iedomāsimies skaļruņa membrānu, kas reizē atskaņo divas frekvences - 50Hz un 10Khz. Atskaņojot 10Khz īpaša membrānas kustība nebūs, kamēr pietiekami skaļi skanot 50Hz membrāna kustēsies daudz jūtamāk. Iedomājies to pašu ātro palīdzību, kas iekārta šūpolēs. Patiess 10Khz atskaņojums būs iespējams tikai tajā brīdī, kad skaņas avots nekustēsies. Nomērīt efektu var veicot divu toņu IMD mērījumu. Reiz kāda kompānija centās ražot studijas monitorus ar vienu Mark Audio platjoslinieku un pamatīgu DSP korekciju. Mēs to nomērījām pret Dynaudio BM6 III ar 50+13 000Hz IMD testu. Platjoslinieks uzrādīja 74% IMD šādā scenārijā, kamēr Dynaudio nebija vairāk par 1-2%.

Labots - RudeWolf
Link to comment
Share on other sites

Paldies, Kaspars Ducis :)

Kas ir IMD ?

Thd dam Doplerim 50 + 13 000 Hz itkā pat tīri matemātiski vajag varēt izrēķināt zinot vēl membrānas gājienu

Link to comment
Share on other sites

intermodulaacijas kroplji

 

JĀ, arii skaljrunjiem taadi ir .....

Link to comment
Share on other sites

IMD ir intermodulārie traucējumi. Ir autori, kas THD saukā par 1-toņa IMD, jo mērījums abos gadījumos ir enerģija pamattonim/-iem neatbilstošās frekvencēs. Par THD divu toņu mērījumā runāt nebūs korekti, jo kropļojumu summu sastādīs gan skaļruņa nelinearitāte, gan arī minētais Doplera efekts. Šāda ķibele gan piemīt arī koaksiāļiem, kam basa/vidu skaļrunis darbojas kā pīkstuļa viļņvedis. Gājiena laikā tiek modulēti pīkstuļa izstarotie viļņi, kā arī mainās viļņveža ģeomtrija. Endrjū Džonss (KEF, TAD, Elac...) par to ir rakstījis un minējis, ka no ģeometrijas izmaiņām viļņveža kustības dēļ pīkstuļa AFR mainoties līdz 3dB.

Link to comment
Share on other sites

Bīmings izstarotāja izmēram tuvojoties viļņa garumam, manuprāt nav doplera efekts

Vai es kaut kur biju teicis "izstarotāja izmēram, tuvojoties viļņa garumam"? Kur to var izlasīt? ;) Tas mans izbrīns bija tikai attiecībā uz to, ka nevarēju saprast par kādiem "periodiem" Tu tur runā. Kas ir Doplera efekts, šķiet to māca jau pamatskolā. 

Nojaušu par kurām skandām Tu runā ar Mark audio skaļruņiem.  Domāju, ka Padjoma projekts IMD ziņā ir pateicīgāks par Square root skandām ar to, ka 8" Visatonu Sd ir ar kārtu lielāks kā tiem mazajiem Mark Audio skaļrunīšiem. Līdz ar to, lai sasniegtu tādu pat SPLu, ir nepieciešams mazāks skaļruņa gājiens + vēl  rupora noformējums spējot nodrošināt lielāku skaļruņa efektivitāti, jeb lielāku akustisko pretestību (šajā gadījumā basa galā)- t.i. mazāks skaļruņa gājiens pie tā paša SPL, kā citiem akustiskajiem noformējumiem. Tā kā, cerams, ka šajā ziņā Visatonam varētu būt labāk kā tiem Mark audio skaļruņiem.. 

Labots - Luke
Link to comment
Share on other sites

 

 

Vai es kaut kur biju teicis "izstarotāja izmēram, tuvojoties viļņa garumam"?

 

Tfu, pardon! Man jau likās jocīgi.

 

Runājot par IMD un citiem fokusiem, daudz vieglāk kaut ko teikt būtu, ja būtu mērījumi. Pašlaik es savu naudu liktu uz to, ka no taures veļas laukā arī augstās frekvences. + filtra neesamība.

Link to comment
Share on other sites

Nu vispār, jā , jau kuro vakaru šķielēju uz vates maisa pusi.

Tā saprotu, ka jāpiebāž tas ķīlis ar vati un pakaļsienai kādu filci jāpielīmē tik tālu cik nav slinkums....?

Tad tālāk mērījumi + filtrs....un ja vēl nav ok tad planārie pīkstuļi

Link to comment
Share on other sites

 

 

Šāda ķibele gan piemīt arī koaksiāļiem, kam basa/vidu skaļrunis darbojas kā pīkstuļa viļņvedis.
 

Pa internetu (vismaz diyaudio forumu) klīst kāda KEFa koaksiāļu pīkstuļa mērījumi (gan jau arī daudzu citu brendu skaļruņu mērījumi), kas veikti a) kad midbasa membrāna ir miera stāvoklī, b) iespiesta uz iekšu c) izvirzīta uz āru. Šā iemesla dēļ, līdz šim esmu veiksmīgi atturējies riskēt ar savu naudu, lai pašrocīgi ievērtētu "point source" izstarotāja priekšrocības. :) 


 

 

Nu vispār, jā , jau kuro vakaru šķielēju uz vates maisa pusi. Tā saprotu, ka jāpiebāž tas ķīlis ar vati un pakaļsienai kādu filci jāpielīmē tik tālu cik nav slinkums....?

Iedvesmai varbūt noder šis paraugs kā kāds cits ir mēģinājis nopakot kastes iekšpusi:

DTQWT_cab_draw_damping.png 

Pats vēl neesmu saņēmies uztaisīt maketu līdzīgai konstrukcijai, kaut arī skaļruņi jau ir nopirkti..


Te tas zaļais ir domāts voiloks, ar dzelteno krāsu- sintepons, vate vai kaut kas tamlīdzīgs..

Link to comment
Share on other sites

 

 

Pa internetu (vismaz diyaudio forumu) klīst kāda KEFa koaksiāļu pīkstuļa mērījumi (gan jau arī daudzu citu brendu skaļruņu mērījumi), kas veikti a) kad midbasa membrāna ir miera stāvoklī, b) iespiesta uz iekšu c) izvirzīta uz āru. Šā iemesla dēļ, līdz šim esmu veiksmīgi atturējies riskēt ar savu naudu, lai pašrocīgi ievērtētu "point source" izstarotāja priekšrocības.  

 

Man ideja par koaksiāliem skaņas avotiem patīk. KEF izskatās, ka ir ļoti attīstījuši savus skaļruņus un pīkstulim apkārt ir viļņvedis, kas nekustās. Tas, protams samazina vūfera efektīvo virsmu. Vēl jau man tagad ir 12" koaksi ar kompresijas draiveri un nekustīgu ruporu. Tiem derētu nomērīt polāro responsi, gan jau būtu interesanti. Labs laiks pagāja, kamēr visu saregulēju, lai ir pareizi un patīkami. 

Link to comment
Share on other sites

  • 3 weeks later...
Huan Kaktus

@@Padjoms, tev jau tanī bildītē no googles ir uzzīmēts vates pikucis rupora mutē. Tik neliec tur dikti blīvu. Un jā, sienu aiz skaļruņa būtu vēlams aplīmēt ar kādu absorbējoši-izkliedējošu materiālu, jo tā atsraro skaņu, kura tev lien caur difuzora papīru ārā. Nu un ar kādu vates vairumu aizpildīt pašu to kameru aiz difuzora. Tik nesablīvējot. Cik tieši, un kā šamo izvietot būtu risināms eksperimentālā ceļā. Ar klausīšanos un mēŗīšanu :)

 

Bet jā, gaidīt, ka platjoslas skaļrunis ideāli spēlēs visu jebkurā skaļumā ir naivi. Jo blīvāks spektrs un skaļāk, jo šķidrāk skan.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...