Jump to content

Recommended Posts

deac_security_problem_lv.jpg

 

Mūsdienās datu zudumu izmaksas sastāda vidēji 6,2 miljonus dolāru par incidentu. Negaidīti, bet liela daļa pētījumu norāda uz darbiniekiem kā galveno cēloni datu noplūdei. Uztraucoties par pieaugošiem ārējiem draudiem, uzņēmumi mēdz aizmirst par iekšējo drošību uzņēmumā.

 

Pēc pasaules statistikas vislielākais skaits datu drošības pārkāpumu reģistrēti tieši veselības aprūpes nozarē, kurai seko apdrošināšana, ražošana un mazumtirdzniecība. Ja salīdzina veselības aprūpi ar bankas industriju, tad veselības aprūpē uzņēmumi biežāk neievieš stingras datu drošības procedūras, kas noved pie darbinieku ļaunprātīgiem drošības pārkāpumiem. Neaizsargāti personu dati ir vērtīgi hakeriem, bet tas nav vienīgais uzbrukumu mērķis. Tādiem konfidenciāliem uzņēmuma datiem kā finansēm, algām, e-pastiem, personālam, budžetiem un komercnoslēpumiem ir liels noplūdes potenciāls. Šāda datu noplūde rada uzņēmumam ievērojamus klientu, reputācijas un materiālus zaudējumus.

 

Kibernoziedznieki plaši izmanto nevērīgu darbinieku pārkāpumus, kuri mēdz notikt gan nejaušas kļūdas dēļ, gan arī tīšas rīcības rezultātā. Izplatītākie draudi Jūsu informācijas drošībai ir ļaunprātīgas programmas (malware) un pikšķerēšanas (phishing) uzbrukumi. Ļaunprātīgās programmas tiek iestrādātas citās programmatūrās, kuras Jūs varat lejupielādēt no mājas lapām. Darbinieki tās bieži palaiž vai instalē, veicot kādas programmas atjauninājumu. Savukārt pikšķerēšanas gadījumā trešās personas sūta mēstules, kas veidotas, lai apmānītu darbiniekus un iegūtu no viņiem informāciju. Lietotāji klikšķina uz saites, kura lejupielādē vīrusu, jo šādas e-pasta vēstules ir izveidotas pēc līdzības ļoti tuvas uzticamu, zināmu avotu vēstulēm. Turklāt mūsdienās pikšķerēšana ir sastopama vairs ne tikai e-pastos, bet arī sociālajos tīklos.

 

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki pārkāpj informācijas drošības noteikumus, ir nepietiekamas zināšanas šajā jomā. Lai dati būtu drošībā, uzņēmumiem vajag izglītot savus darbiniekus par riskiem, ierobežot to piekļuvi konfidenciāliem datiem un nodrošināt datu rezerves kopēšanu. Darbiniekiem jāpiekļūst tikai tiem datiem, kas nepieciešami, lai veiktu savus tiešos darba pienākumus. Taču neparedzētās situācijās datu rezerves kopijas palīdzēs Jums atjaunot datus un glābs biznesu no dīkstāvēm. Papildus datu kopēšanai failus iespējams šifrēt, lai nodrošinātu visaugstāko drošības līmeni uzņēmumam.

 

Šodien tehnoloģijas paver vēl nebijušas iespējas drošības pārkāpumiem, tādēļ datu noplūdes risks ievērojami palielinās. Pieaugot viedtālruņu, planšetdatoru un mākoņu pakalpojumu izmantošanai darba vajadzībām, darbinieki var piekļūt uzņēmuma datiem jebkurā laikā un jebkurā vietā. Piemēram, tad, kad izmantojat publisko Wi-Fi tīklu, Jūs varat neapzināti izplatīt savu informāciju hakeriem. Savukārt hakeri noteikti izmantos šos piekļuves datus, lai iegūtu ne tikai personīgos, bet arī korporatīvos datus. Lai izvairītos no šādām situācijām – virtuālais privātais tīkls (VPN) ir risinājums drošai informācijas plūsmai un datu apmaiņai starp vairākiem punktiem publiskā datu pārraides tīklā. Savienojums tiek veidots izmantojot tunelēšanas protokolus un šifrēšanas metodes, kas garantē datu pārraidi bez pārrāvumiem un izslēdz nesankcionētas piekļuves risku.

 

Nepietiekama un nekvalitatīva drošības politika, novecojušas iekārtas un programmatūra var apdraudēt uzņēmuma konfidenciālos datus. Šī iemesla dēļ ir svarīgi, lai uzņēmumi īstenotu atbilstošu datu aizsardzības politiku un procedūras, kas novērstu hakeru un darbinieku radītos draudus Jūsu datu drošībai. Maziniet drošības riskus, uzticot datu drošības risinājumus profesionāļiem – DEAC IT-ekspertiem. Koncentrējieties uz sava uzņēmuma pamatdarbību, nodrošinot biznesa nepārtrauktību un samazinot neplānotas izmaksas.

  • Slikti! 1
Link to post
Share on other sites

Pat ja tas ir reklāmraksts, tad tukši gudri dirst nav malku cirst.

 

 

datu zudumu izmaksas sastāda vidēji 6,2 miljonus dolāru par incidentu

Lūdzu statistikas avotu. Ja pieņemam, ka uz kopējo apritē esošo datu nesēju skaitu vismaz 99% datu zudumu hardware/software failure dēļ skar parastos mājas lietotājus, kam tā pārsimt GB porna pazušana nenozīmē pilnīgi neko, savukārt lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu Eiropā pat visa gada apgrozījums (kur nu vēl peļņa) nesastāda pat 5 miljonus $, bet tiešām lielie uzņēmumi savu miljoniem vērto informāciju glabā n-tajos backupos + mākoņos + Amazon Glacier vai alternatīvā longterm incremental backup, tad no kādas dirsas šie "6.2 miljoni" ir izvilkti? 

Edited by J.Reinis
Link to post
Share on other sites
Anonīms Alkoholiķis

Statistika pierāda rāda, ka 69.371439% statistisko apkopojumu ir izvilkti zilonim no vienas vietas...

Link to post
Share on other sites

mājā dzīvo kaimiņi igors un ieva. ieva gada laikā ir pārgulējusi ar 30 vīriešiem, pēc statistikas mājas iedzīvotāji ir vidēji pārgulējuši ar 15 vīriešiem gada laikā. vot gejs igors.

  • Patīk 1
Link to post
Share on other sites
drunk_lizard

 

 

vairāk izskatās pēc prasta spama
 
Link to post
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...
×
×
  • Create New...