Sasa Ierakstīts Februāris 20, 2015 Share Ierakstīts Februāris 20, 2015 Kādos editoros vai IDE's tiek rakstīts Python kods? Link to comment Share on other sites More sharing options...
androidss Februāris 20, 2015 Share Februāris 20, 2015 Nepietiek ar iebūvēto IDLE? Vari izmēgināt PyCharm Link to comment Share on other sites More sharing options...
nevertell Februāris 20, 2015 Share Februāris 20, 2015 Vim ar syntastic, YCM, un pārējais jau pēdz sirds patikas. Bet tā nopietni pieejot tai lietai, IDLE lietot nevajadzētu nekad. Eklipsei ir normāls plagins priekš pitona, intellij ir laba pitona IDE. Link to comment Share on other sites More sharing options...
AlCohol Februāris 20, 2015 Share Februāris 20, 2015 smagi un grūti, bet toties universāli - eclipse. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 21, 2015 Share Februāris 21, 2015 Es kā nūbs vai nu mcedit attālināti, vai pa retam notepad++ lokāli. Link to comment Share on other sites More sharing options...
japets Februāris 23, 2015 Share Februāris 23, 2015 IntelliJ as Python pluginu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
zeds Februāris 24, 2015 Share Februāris 24, 2015 un kuras no šīm IDE nodrošina debug pa tiešo uz servera (Remote Debugging ) ? Atvainojiet , es tikai pāreju uz python no php , interesē kā ar šo apstāv lietas pyhton. Link to comment Share on other sites More sharing options...
androidss Februāris 24, 2015 Share Februāris 24, 2015 https://www.jetbrains.com/pycharm/help/remote-debugging.html Link to comment Share on other sites More sharing options...
HIGH-Zen Marts 4, 2015 Share Marts 4, 2015 (labots) Aptana Studio (Java)Eclipse + PyDev mods.Milzīgs monstrs un brīžiem lēns kā gliemezis, bet iekšā ir viss, sākot no versiju kontroles un beidzot ar refaktoringu. Būs gan jāizlasa arī manuālis. Vismaz vienreiz.PyScripter (Delphi)Ātrs un funkcionāls. Labākais variants ko lietot uz Windows. Manuāli var tikpat kā nelasīt. Par ļaunu gan nenāks. Palaid un strādā.Emacs (Lisp)Es esmu pārliecināts, ka šis rīks ir ļoti labs, bet vēl tikai sāku ar to darboties.Manuālis ir jālasa nepārtraukti un no jauna jāmācās darboties ar datoru tā, kā to darīja Richard Stallman un pārējie kaut kad ļoti sen pagājušajā gadsimtā. Jāmācās Lisp.Remote Debugging šķiet ir visiem nosauktajiem - jāskatās manuālī. Labots Jūlijs 18, 2015 - HIGH-Zen Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Marts 5, 2015 Share Marts 5, 2015 FAR Manager zem Windows. vim citos gadījumos (Linux, OSX, ssh). Ja vajag debugot kādu sarežģītāku skriptu, tad Python Tools for Visual Studio (Remote Debugging arī pieejams). Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Marts 5, 2015 Share Marts 5, 2015 kaut kā zem OSX ļoti pietrūkst Linux bash (jā it kā tas pats bash arī tur, bet kaut kā daudz kas pietrūkst) Kas tad OSX bashā nav tāds, kas ir zem Linux ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
nevertell Marts 6, 2015 Share Marts 6, 2015 Ieleja, uzliec Brew un nemuldi. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Marts 6, 2015 Share Marts 6, 2015 OSX bash ir tieši tāds pats kā iekš Linux. Labāk gan ir lietot zshell ar prezto vai oh-my-zshell. http://mikebuss.com/2014/02/02/a-beautiful-productive-terminal-experience/ Jāmācās Lisp. Uzliec jau gatavu pluginu paku piem. http://overtone.github.io/emacs-live/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Marts 6, 2015 Share Marts 6, 2015 (labots) Klausies, MarisO, tu varētu zināt kur ir priblēma un varbūt palīdzēt. Man ir gļuks uz OSX 10.9.5 – es nevaru pieinstalēt pitonam PyObjC http://pythonhosted.org/pyobjc/install.html ar $ easy_install -U pyobjc un arī ar piedāvāto workaround $ easy_install -U pyobjc jamais met ārā šādas bildes Atradu apliecinājumu, ka jā, pēc 10.8 tā esot. Bet kā pieinstalēt, neatradu. Labots Marts 6, 2015 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Marts 6, 2015 Share Marts 6, 2015 (labots) Man gan nav īsti pieejas fiziskam mac ar mc, bet caur putty ielienot macā un palaižot mc, viss tur strādā lieliski… Labots Marts 6, 2015 - binary Link to comment Share on other sites More sharing options...
HIGH-Zen Marts 6, 2015 Share Marts 6, 2015 Uzliec jau gatavu pluginu paku O, kāda pluginu paka noderēs. Bet tas būs pēc kāda mēneša varbūt, kad būšu apguvis kas tur un kā un "uzkačājis" muskuļu pirkstu atmiņu iekš Emacs. Pagaidām esmu pieskrūvējis tikai Cygwin un Mingw32, lai darbotos bash, diff un citi *NIX rīki. Nebūtu slikti izmantot Emacs kā failu menedžeri. Ir kāda pieredze ar to? Apskatījos ir dired mode un vēl kaut kāds Sunrise Commander. Galvenais, lai ir divi paneļi ar navigāciju un varētu kopēt/pārvietot failus starp mapēm, arhivēt/atarhivēt .zip .7z. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Marts 6, 2015 Share Marts 6, 2015 (labots) manuprāt konsolē ir ērtāk strādāt, nevajag nekādus putty vai mc lietoju zshell ar oh-my-zshell un tmux failus menedžēt var daudz efektīvāk konsolē rakstot komandas un skriptus nevajag nekādus grafiskos "failu komandierus", tie ir draņķi Labots Marts 6, 2015 - MarisO Link to comment Share on other sites More sharing options...
HIGH-Zen Marts 6, 2015 Share Marts 6, 2015 Un kopējot failus, turēt visu direktoriju struktūru galvā un drukāt komandrindā pilnus ceļus līdz failiem?Ja failu un direktoriju ir daudz, tad komandrinda diez vai būs tas labākais variants. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Marts 6, 2015 Share Marts 6, 2015 (labots) Jebkurš cilvēks, kas nav slinks/dumjš, ir spējīgs iemācīties tās pāris komandas. Neviens profesionālis nelieto kautkādus mc. Piem. devopši un admini visi prot menedžēt failus bez mc un neviens neies instalēt mc uz katra servera / vm kuru adminē. Labots Marts 6, 2015 - MarisO 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Marts 6, 2015 Share Marts 6, 2015 tikai pilnīgs muļķis varētu gribēt lietot putty Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Marts 6, 2015 Share Marts 6, 2015 MarisO atkal nav dabūjis Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Marts 7, 2015 Share Marts 7, 2015 Pilnīgi nemuļķi lieto telnet rakstot vajadzīgās komandas bināri ssh protokolā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
nevertell Marts 7, 2015 Share Marts 7, 2015 Es patiešām neesmu saticis nevienu nopietnu sisadminu/programmētāju, kas ikdienā lietotu mc lai menedžētu failus. Bash taču ir tik jauks un skriptējams un būtībā visu var rakstīt inlainā, ka spaidīt pogu priekš katra faila ir lieki. Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Marts 7, 2015 Share Marts 7, 2015 Es pieņemu, ka tie, kas lieto mc, to lieto tāpēc, ka nav pazīstami ar Linux komandām un/vai direktoriju struktūru (pats tāds biju), bet ir pazīstami ar old-skūlīgiem DOS faiku menedžeriem - norton/volkov commander, dos navigator, etc... Tāpēc arī mc. Pieradumam liels spēks. Tas pats ir arī uz otru pusi - ja tu to pašu nopietno Linux/bash sisadminu ieliksi Windows vidē, tad pirmā lieta, ko viņš izdarīs, ir dabūs linuksīgu šellu ar visām grep/awk/sed utilītām (cygwin/msys2 etc..) jo ar tām viņš ātrāk izdarīs visas lietas, nekā ar Windows Explorer vai švakajām cmd.exe fīčām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Marts 7, 2015 Share Marts 7, 2015 Linux command line ir katra IT strādnieka basic skill, kas tiek prasīts darba intervijās. Piemēram, atrast kopējo koda rindu skaitu jūsu ruby/java projektā. Redirektēt programmas std un err streams. Ja to negrib prast vai nevajag , tad tā ir katra izvēle. Vismaz var uzlikt samba uz linux un bīdīt failus no MacOS/Windows logiem, nevis kautkāda DOSiska interfeisa. Ja failu un direktoriju ir daudz, tad komandrinda diez vai būs tas labākais variants. find prot rekursīvi atlasīt failus un ar tiem kautko darīt, cp, mv, grep utml. Vienalga ar cik daudz failiem. ir pazīstami ar old-skūlīgiem DOS faiku menedžeriem tā ir ļoti nopietna atpalikšana no dzīves Link to comment Share on other sites More sharing options...
HIGH-Zen Marts 7, 2015 Share Marts 7, 2015 Ko dara find, cp, mv, grep utml. tas man ir skaidrs. Tāpat kā *NIX vai Win direktoriju struktūra. User-a direktoriju un failu čupu struktūra ir lielāka problēma. Es pieņemu, ka tie, kas lieto mc, to lieto tāpēc, ka nav pazīstami ar Linux komandām un/vai direktoriju struktūru (pats tāds biju), bet ir pazīstami ar old-skūlīgiem DOS faiku menedžeriem - norton/volkov commander, dos navigator, etc... Tāpēc arī mc. Pieradumam liels spēks. Nē, runa nav par pieradumu. Kas man nav skaidrs, tas ir - kāds ir jūsu workflow vienalga Win vai *NIX, piemēram vienkāršā gadījumā. Teiksim viena no simtiem direktoriju cp -R /home/useris/dokumenti/mape/vēlkautkādamape/vēlvienamape /home/useris/mape1/mape2/mapeutt Tas nozīmē, ka vismaz viens ceļš ir jāpatur prātā, ja esi atradis vajadzīgo mapi un nonācis līdz "vēlvienamape" cp -R vēlvienamape /home/useris/mape1/mape2/mapeutt Failu menedžerī abas mapes būs pretī un jānospiež divas pogas F5 un ENTERTotal Commander klonos jebkurā panelī var izstaigāt visu direktoriju koku ar vienu roku izmantojot tikai bultiņas, kas ir ļoti ātri. TAB un to pašu var izdarīt arī otram panelim. Uzreiz var apskatīt jebkuru failu, kas gadās pa ceļam. Tikpat ātri ar bultiņām var pāriet uz jebkuru citu mapi Piemēram: no /home/useris/dokumenti/mape/vēlkautkādamape/vēlvienamape uz /home/useris/dokumenti/mape /home/useris/dokumenti/mape/vēlvienamapearfailiem un nokopēt jau citus failus uz otru direktoriju, par kuras ceļu vairs nav jādomā. Utt.utjp.Jebkuram failu menedžerim apakšā ir arī komandrinda, nekādu problēmu lietot arī to, ja tam būtu kaut mazākā jēga. Arī ceļu līdz mapei var rakstīt ar rokām, Alt+D ceļš ENTER un esam klāt.Ja lietotāja direktorijā ir tikai 5 mapes un 20 faili par kuriem ir viss zināms, kas tur ir iekšā, tad jā, tad failu menedžeris varbūt ir lieks. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Marts 7, 2015 Share Marts 7, 2015 (labots) nekad nav bijusi ne vēlēšanās, ne vajadzība lietot to arhaiku, kā VIM, EMACS, AWK Admins, kas ir sava darba entuziasts, nekad nepalaistu garām iespēju iemācīties kautko jaunu, tādu nevar atraut no datora, kad kodē iekš nasm, awk un sed. Par shell skriptiem nerunājot. Es gan studēju AWK/SED grāmatu katru dienu, 64 bit NASM un kodēju iekš EMACS (un EMACS LISP). Labots Marts 7, 2015 - MarisO Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Marts 7, 2015 Share Marts 7, 2015 MarisO, tieši tā, īsts admins nekad nelaidīs garām iespēju iemācīties kaut ko jaunu. Tai skaitā arī vairantus, kā ērtāk darboties ar failiem - MC. Ja kādam liekas, ka meklēt ceļu kā lietas izdarīt ātrāk un efektīvāk, NAV way to go, tad tas ir "konservants", tāds neko jaunu ārpus sava visnotaļ šaurā skatu punkta neredz. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
nevertell Marts 7, 2015 Share Marts 7, 2015 Es neizprotu, kur jums tās problēmas ar dziļajām direktorijām un to nosaukumiem, ja ir autokomplīšens. Tajā mc piemērā 'abas šīs direktorijas būs katra savā pusē'. Nu tukšmuldēšana. Līdz tai direktorijai tāpat tev būs jāaizklikšķinās. Tieši midnight commander būs ērtāks tur, kur, lai izstaigātu cauri vienam 'līmenim' direktoriju kokā, būs jāspiež mazāk pogu, jebšu tur, kur direktoriju katrā līmenī ir MAZ. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Marts 9, 2015 Share Marts 9, 2015 (labots) man liekas nejēdzīgs un nevajadzīgs? ne visiem tā liekas, VIM ir "gudrā" grāmatā mc jau nekas tāds īpašs nav, spied tikai F5 , lai kopētu failus takā DOSā bet ja vajag saskaitīt projekta koda rindas , tad, ja neprot command line, tad nekā nevar jo to darīt mc neprot, pat AWK prot vairāk par MC LOL Labots Marts 9, 2015 - MarisO Link to comment Share on other sites More sharing options...
HIGH-Zen Marts 9, 2015 Share Marts 9, 2015 Personīgi man viens no motīviem apgūt Emacs ir tāds, ka Emacs (un arī Vim) ir advancēts teksta redaktors ar milzum daudz iespējām, kas var aizstāt arī IDE un kuru viens no lielākajiem plusiem ir tas, ka tie praktiski nemainās gadu desmitiem.Parasts IDE - interfeiss un iespējas var mainīties no versijas uz versiju. Piemēram, strādāts ar to ir gadiem un darbs ar to jau ir "asinīs", ka var strādāt kā pro ar aizvērtām acīm pamodināts 3-jos naktī, tad nomainās versija un interfeiss un hops tu atkal esi kaut kur intermediate IDE jūzeris, kuram jābakstās, lai kaut ko izdarītu.Emacs un Vi(m) kā darbojās senā pagātnē, tāpat tie darbojas arī tagad. bet ja vajag saskaitīt projekta koda rindas , tad Bet, ja nevajag saskaitīt projekta koda rindas, tad tas ir tieši tas kas vajadzīgs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Marts 9, 2015 Share Marts 9, 2015 kurā DOSā var nokopēt failus, spiežot F5? Norton Commander iekš DOS kāpēc man vajadzētu skaitīt koda rindas? jebko, kas prasa rekursīvu failu apstrādi, ko find prot darīt, bet mc nu nekādi nevar ja tu adminē datoru, kuram vajag visus flac failus par aac konvertēt Link to comment Share on other sites More sharing options...
HIGH-Zen Maijs 6, 2015 Share Maijs 6, 2015 (labots) Tā kā ir pilnmēness un esmu paguvis tā kārtīgi padarboties ar Emacs, tad no šī Python IDE saraksta es to ar drošu roku varu izņemt. Par Emacs ir ļoti daudz sajūsminātu vārdu, lielākā daļa ir taisnība. Viss tā arī ir - ātra teksta rediģēšana, makrosi, plugini, dired-i, text mode www brauzeris un tas un šitas. Izņemot to, ka tas var aizstāt IDE. Plusu ir milzum daudz jā. Bet ir daži nopietni mīnusi, īpaši no praktiskās puses un jo īpaši Win jūzeriem:1. Instalācija.Vienīgā jēdzīgā instalācija uz Win ir Fabrice Popineau 64 bits Emacs for Windows.Lielākā daļa Emacs vajadzīgās biblenes ir iekļautas. Citās Emacs instalācijās, ieskaitot oficiālo - nav, tad tajās pašam viss jāsameklē un jāpieliek. Bet tas vēl nav viss.2. Konfigurācija.Tāpat būs vajadzīgs vismaz GnuWin32, ja ne pat Cygwin, jo Emacs izmanto daudzus *NIX tūļus. Un tas viss ir jāpieskrūvē konfigā, ja negrib čakarēt Windows PATH mainīgos, jo tūļu nosaukumi pārklājas - uz Windows ir savi tūļi ar tādiem pat nosaukumiem. Tā kā ne visi *NIX tūļi strādā uz Win, tad šis tas tāpat nestrādās uz Win.Lai kaut ko normāli sāktu darīt, tas Emacs ir jākonfigurē, lai normāli konfigurētu, ir bišķiņ jāsaprot Lisp, un kur kādi konfigi tam Emacs'am ir.3. Look and Feel.Emacs GUI ir GTK+ un to vienmēr varēs just, būtu vismaz wxWidgets, tad būtu normāli, bet izvēlies stilu, krāsas, fontu - un nekas neizskatīsies normāli - Courier New 10 būs saplacināts, atstarpes starp rindām mazākas. (Tas pats teksts, tas pats fonts Notepad++ un Emacs atšķirība augstumā būs ~5:4)4. Kā strādāt ar to Emacs.Dažas stundas pačakarējoties ar iekļauto Emacs tutoriāli, ja vēl nebūsi nomiris no garlaicības, tad sapratīsi, ka esi totāls nūbs ar datoriem uz jūs un tikko esi iemācījies tādas svarīgas lietas kā uz datora ievadīt tekstu un kā pārvietoties pa to.Lieliska pieredze, nekad nebiju domājis, ka kādreiz atgriezīšos tik senā pagātnē. (Otrs līdzīgs flešbeks bija, kad jau biju uzstādījis, bišķiņ piešāvies un sāku apgūt Scheme - ir tāda lieta kā continuations, ja līdz tam neesi par to neko dzirdējis, tad tā ir lieliska iespēja uz kādu brīdi atkal sajusties kā muļķim, kas neko nerubī. I-netā noskaidroju, ka ja ar to nav vēl gana, tad varot turpināt lauzt smadzenes ar Haskell monādēm.)Izejot cauri vēl neskaitāmiem tutoriāļiem i-netā - bookmarki, key-bindingi, snippeti, org mode un sazin kas vēl, savu priekšstatu par Emacs var gūt. Ja vēl to visu informācijas kalnu varētu īsā laikā apgūt un galvenais arī atcerēties. Jaunas taustiņu un komandu kombinācijas katram sīkumam.Pamata kombinācijas uztrenēju, bet ar to arī mana pacietība beidzās, katru dienu dragāt tās kombenes.5. Runājot par taustiņiem un kombinācijām.Taustiņu kombinācijas un komandu nosaukumi - to skaits zaškaļivaet. Ja tikai kaut ko no tā varētu vēl atcerēties, mazāk lietotās aizmirstas pirms esi paspējis tās kaut kur pielietot.Un ļaujiet jums pastāstīt, kā jūs lauzīsiet ārā pirkstus spaidot tās kombinācijas - ooo, tas ir kaut kas. Ejošākās kombinācijas izmanto Ctrl taustiņu - pēc pāris pirmajām Emacs bakstīšanas stundām mazie pirkstiņi pamazām sāks ziņot par sevi ar nepatīkamām velkošām sāpēm. I-netā risinājumi bija vairāki - uzbindot Ctrl uz CapsLock taustiņa. Bet tas nekam neder, jo labajā pusē tas tāpat paliks Ctrl. 10 pirkstu metode taču. Vienīgais bindings, ko taisīju bija Alt uz AltGray, lai abi ir Alt. Es izvēlējos taktiku, kad Ctrl tiek spiests ar mazā pirkstiņa falangu - ir vieglāk, bet slodzīte tāpat ir. RMS ar Emacs dabūja RSI un par to es nebrīnos.Finālā, es nemaz līdz Python rediģēšanai ar Emacs netiku. Izmantoju Emacs tikai priekš Scheme, ir REPL un vajadzīgā mode, vairāk neko nevajag.Verdikts - pamēģināt ir vērts. Ir miljoniem koda rindu sarakstīts, kur mierīgi iztikts bez tā Emacs. Vai tas būtu pitons vai kas cits.Vismaz uz Win ROI ir negatīvs, to laiku labāk izlietot rakstot reālu kodu normālā IDE vai redaktorā. Makrosi varbūt ne tik kruti, kā Emacs ir praktiski visur, snippeti tāpat.Vēl tas, ka ja ar datoriem esi uz jūs, tad uz Win Emacs normāli neuzliksi un nenokonfigurēsi, un pat ja izdosies, tad neko nesapratīsi, kas tur konfigos notiek. Uzstādīšana uz Win jau ir baigā barjera, jo bez *NIX tūļiem un normāla konfiga, tas Emacs ir pusizcepts. Un tajā Emacs, sākumā katra lieta Win jūzerim būs jauna barjera.Uz *NIX-iem būs labāka integrācija ar visiem komandrindas tūļiem, tur ir lielāka jēga to bakstīt, bet ja vajag tikai palabot kādu *NIX konfigu šur un tur, tad labāk nano un basta. 2 minūtes pret 2 mēnešiem apgūstot Emacs. Edit: Pēc divu mēnešu bakstīšanās ar citiem redaktoriem sāku saprast, ka tie nekam neder. Jā, emacs ir dīvains un neparasts, bet nu ir tas labāks nekā citi redaktori. . Labots Jūlijs 18, 2015 - HIGH-Zen Link to comment Share on other sites More sharing options...
DjUbuntu Maijs 6, 2015 Share Maijs 6, 2015 MarisYo, emacs lieto tikai baardaini, resni viirieshi, kuriem vieniigais veids kaa eregjeet pie sevis atkaartot GPL (vienpadsmitais pirkts ir diezgan reaali nepiecieshams, ja gribi papildus desmitpirkstu kombinaacijaam arii kaut ko rakstiit). un ja koda rindas skaita ar grep nevis ack, tad smadzenes ir tieshi uz 50 usd gadaa. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Maijs 9, 2015 Share Maijs 9, 2015 nestāsti, šeit daudzi lieto emacs, īpaši ar clojure. ir pat emacs seminārs, ko organizē viena bāba, tur visi kodē ELISPā Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Maijs 10, 2015 Share Maijs 10, 2015 Admins, kas ir sava darba entuziasts, nekad nepalaistu garām iespēju iemācīties kautko jaunu, tādu nevar atraut no datora, kad kodē iekš nasm, awk un sed. es atvainojos, kāda mārrutka pēc lai ADMINAM savajadzētos kādreiz dzīvē lietot nasm/masm/tasm/gasm/fasm vai līdzīgas izvirtības? Jeb citiem vārdiem - kāda velna pēc adminam vajadzētu programmēt asemblerā? un priekš kam koda rindiņas ir vajadzīgas 21. gadsimtā, izņemot bosiem, kas izlasījuši tutoriāli par "software project management" un no šodienas sāk diriģēt nevis džamšutu brigādi, bet programmētāju kantori un grib kaut kādu buzzword'u vai argumentu "cik jūs šodien uzprogrammējāt rindas"? Baltajiem cilvēkiem ir cita metrika - piemēram, testu skaits, junittestu/akcepttestu pārklājums, krašu skaits, crash-free user percentage, ir prioritātes, statusi un komunikācija, nevainojami gradle bildskripti un tādas lietas, nevis trulas koda rindas, kas nevienam nevienā kantorī nav rūpējis, pēc manas pieredzes. "šodien uzrakstīju X koda rindas" .. un jēga? piektdien pārsimt padzēsu, saglabājot funkcionalitāti un veicot refaktoringu. kāda jēga no tādas metrikas, izņemot cilvēkiem, kas grib kādam kaut ko pierādīt pavisam atrauti no realitātes? Un es pieņemu, ka domājošs cilvēks fiksi arī atradīs vajadzīgo snippet'u vai utilītu gūglē un uztaisīs bash skriptu kronam, ja būs vajadzība. Vai pateiks scenārijus, kam tādi sviesti vajadzīgi, ja reiz uzskata to par svarīgu funkcionalitāti. lūk - man liekas svarīgāk spēt rakstīt bašu, nevis tur atcerēties no galvas 500 eksotiskākās utilītas tīri atcerēšanās pēc. Link to comment Share on other sites More sharing options...
DjUbuntu Maijs 10, 2015 Share Maijs 10, 2015 (labots) lol, wispaar buzzword ir devops, kas noziimee caurkritushu ruby dev, kursh ir iemaaciijies chef / puppet un tagad teelo baigo sisadminu. kjipa packages suukaa, visi tagad visu deployo no github master brancha !!! P.S. clojure u.c. lispa paveidu izmantoshana (kaut vai taa pasha scheme) ir external virgin pieraadiijums. Aarpus AI peetiijumiem taadai xuynai nav nekaadas jeegas Labots Maijs 10, 2015 - DjUbuntu Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 10, 2015 Share Maijs 10, 2015 (labots) usver, Es nāku no tās paaudzes, kura sāka programmēt ASMā uz x86, vēlāk arī uz Sparc. Lielais pluss tam ir tāds, ka ja redzu kādu serveri nogāžamies ar kernel panic/BSOD, es uzreiz saprotu kas pa desām, kas tieši nav OK ar dzelžiem. Jaunajiem keksiem un next-next spaidītājiem tikko kas šāds notiek, tā uz reiz ir samulsums. ASM palīdz apgūt konkrēto dzelžu arhitektūru, iemāca saprast kas un kā darbojas. Protams, ja vēlies zināt tikai "augšējo" līmeni,tad ASM nevajag. Ja vēlies iepazīt arhitektūru - ASM ir must have. Labots Maijs 10, 2015 - rubb 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Maijs 10, 2015 Share Maijs 10, 2015 rubb, no vienas puses - ASM ir must have… No otras puses - nu bet priekš kam nasm? ASM ir jāprot lasīt (t.i., saprast), bet kāpēc adminam to būtu jāraksta? Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 10, 2015 Share Maijs 10, 2015 Hmm... kamēr neraksti, neizproti kas un kā notiek? Ok, tagad pat kernela līmeņa draiverus var rakstīt c un citās ne zemā līmeņa valodās. Tomēr tieši ar ASM var vis labāk saprast kas un kā notiek... var jau būt, ka esmu vecs konservants, bet ASM priekš manis bija tas, kas man palīdzēja izprast kā darbojas intelīgais x86 un RISC. Kādus 15 gadus ASM neesmu rakstījis, tikai reizēm apskatījies konkrētas lietas. IMO ja admins nesaprot kas un kā darbojas zemajā līmenī(ne tikai dzelži, bet arī IP protokoli utt), tad tas ir parasts admins ar zināšanām tikai softa līmenī. Man tas liekas ne OK, bet, kā jau teicu, esmu vecs konservants... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!