RimaNTSS Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 Kāpēc nevar to galveno sūkni, kas pumpē karsto ūdeni radiatoros (vai pumpē ārā auksto ūdeni) nevar ieslēgt uz pašiem minimāliem apgriezieniem bet jau ar katra radiatora individuālo regulatoru panākt lai visos mājas stūros būtu vienmērīga temperatūra? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kitai Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 Prieks lasīt biedra vvv rakstīto. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RimaNTSS Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 Prieks lasīt biedra vvv rakstīto Jā, jo viņš ir mans apkures brālis , kaut parādās jau lietas, kas ir atšķirīgas..... viņam ir slēgtā sistēma, bet man ir vaļējā Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 Meistars pierunāja mani veidot sistēmu, lai to varētu darbināt arī uz pašplūsmu, nenožēloju, ka piekritu. Tas parāva līdzi nepieciešamību pēc lielāka diametra caurulēm. No katla un katlā man iet caurules 42 mm diametrā (pusotra colla). Ir tāds galīgi neparasts risinājums man, ar nolūku, lai apkure darbotos arī bez elektrības. Neesmu saprotošs sūkņu lietās, bet domāju, ka pie standarta divcauruļu sistēmas, kur mazāki cauruļu diametri, man arī nevajadzētu tos sūkņus darbināt uz tik lielām jaudām, kā tagad. A tas elektrības patēriņš, nav tik izšķirošs, augstāk kaut ko mēģināju piesviest. Nu piecīti ziemas mēnesī es vairāk samaksāju par sūkņu darbināšanu tagad, salīdzinot ar to, ko samaksātu, ja būtu man divcauruļu sistēma. Toties, kad pie mums aukstumā pazuda elektrība uz dienu, es kurināju, man silts, citi nekā. Kad pilnā katlā malka deg, un pēkšņi pazūd elektrība, man viss turpinās, citi skrien no katla raut pagales ārā. Mūsu lauku reģionā elektrības piegādes pārtraukumi, jo īpaši ziemā, ir parasta lieta. Citi noņemās ar upšiem. Esmu pētījis to lietu. Priekš sūkņiem lētais datora upsis neder, tie, kas paredzēti šim mērķim ir lielā cenā. Runāju ar tirgotāju, ideālos apstākļos, kādi pagrabā pavisam nav, tā upša baterija kalpo maksimums pieci gadi. Nav upsis šim gadījumam tas lētākais risinājums. Zinu vienu, kam ģenerators, tas vispār ir dārgi, Vajag tādu, kas pie strāvas pazušanas pats ieslēdzas, citādi no viņa nav labuma, ja tev katls kuras, un pats esi prom no mājas. Kad skatījos, tādu lētāk par 800 latiem neatradu. Tā ka par to drošības sajūtu esmu spiests griezt jaudīgākus sūkņus. Kāpēc nevar to galveno sūkni, kas pumpē karsto ūdeni radiatoros (vai pumpē ārā auksto ūdeni) nevar ieslēgt uz pašiem minimāliem apgriezieniem Izmēģinājos visādi. Kad galvenais sūknis uz maziem apgriezieniem, caur akumulatoriem ūdens izgriežas stipri lēnāk. Tad kurinot to pašu laiku, akumulatori nav piepildīti. Temperatūra par kādu grādu nāk ārā no katla lielāka. Ir tā - sūknis uz maziem apgriezieniem, kurinu, pieņemsim, 4 stundas. Rezultātā trīs ceturtdaļas no akumulatoriem siltas. Sūknis uz lieliem apgriezieniem, kurinu tās pašas, pieņemsim, 4 stundas. Rezultātā viss ūdens akumulatoros silts. Otrajā variantā būs ūdens kādu grādu vēsāks, gan. Bet galvenais iemesls, kamdēļ griežu to katla sūkni uz pilniem apgriezieniem, jo tā man siltā ūdens boileris labāk uzsilst. Boileris paralēli pieslēgts, kad sūknis uz maziem apgriezieniem, ļoti lēni tas ūdens caur boileri iet, lēni silst boileris. Varbūt te kaut kāda nepilnība, ko var novērst, bet tik tālu negribas iedziļināties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
androidz Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 Meistars pierunāja mani veidot sistēmu, lai to varētu darbināt arī uz pašplūsmu, nenožēloju, ka piekritu. Pašplūsmas sistēma ir sarēžgītāka no projektēšanas/ieviešanas viedokļa? Priekš reģiona kur gadās elektroenergijas pārtraukumi, izskatās pēc vienīgā normālā risinājuma. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 Pašplūsmas sistēma ir sarēžgītāka no projektēšanas/ieviešanas viedokļa? Daudz vairāk materiālu caurulēs aiziet - sadārdzinājums liels, ja, kā manā gadījumā, taisa no vara caurulēm. Plus jāievēro lai kritumi būtu pareizi, ir vietas pagrabā, kur dēļ tā caurules tik zemu, ka jāpieliecas, savādāk vienkārši nevarēja izdarīt. Tāpat visādas papildus apejas sūkņiem ar klapēm, pie katla liels cauruļu diametrs, klapes arī liela diametra - dārgas. Dārgi ir lielā diametra ventīļi. Vēl tas, ka turpgaitas cauruli vadīja līdz augšai, tad stāvvadi uz leju. Metrāža caurulēm stipri lielāka. Ir tā pašplūsmas sistēma dargāka krietni. Neskaitās viņa mūsdienīga. Protams, saprašanu vajag, lai tādu izbūvētu. Paveicās ar meistaru, kam veco laiku pieredze. Teica, ka daudziem padomju laikā, kad tās pašplūsmas sistēmas taisīja pārsvarā, apkures sabūvējis. Vai ir sarežģītāka, nezinu. Labu apkures sistēmu izbūvēt manā saprašanā nav vienkārši jebkurā gadījumā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 (labots) Tagad taisīt katla loku no vara (kapara) caurulēm ir neprāts. Nenormāli dārgas. Jātaisa kā krievu laikos no tērauda trubām vai nu metinot vai griežot vītnes. Man ir 2m3 aķi uz bēniņiem un 1 1/2 '' caurules kas savieno katlu ar aķiem. Var jau būt ka drusku perebors, tomēr lokā katls - aķi ūdens iet uz pašteci un katls nevārās pat tad kad piegāzts pilns ar akmeņoglēm un kurās uz pilnu ručku. Tiesa gan ir arī cirkulācijas sūknis - bez viņa nezinu kā nodrošināt lai ieplūstošais ūdens katlā no atpakaļgaitas (aukstiem aķiem) nebūtu zem 60 grādi. Slēgums standarta - http://www.siltumnieks.lv/files/pdf/vs-tank-2.pdf Ir pretvārsts ar klapi (shēmā nr 3) kas ļauj ūdenim plūsts apejot mazā loka sūkni 1 un termovārstu 2 (skat siltumnieka shēmu) Tāpēc kad sūknis 1 neiet, katls nestrādā optimālā režīmā - uz viņu tiek padots auksts ūdens. Bēniņus arī taisos papildus siltināt, kaut ir jau 25 cm vate + polireflect izolācija. Esmu jau iepircis vates atgriezumus no siltumsaimnieks. Kas attiecas uz pašplūsmas sistēmām (te domāju tādu kur ūdens pats plūst visur) tad cik zinu viņas principā nav uzbūvējamas tā lai nodrošinātu optimālu katla darba režīmu un siltuma aķu darbību. Un protams ka ir sarežģītākas un dārgākas - tāpēc mūsdienās nelieto. Labots Oktobris 9, 2013 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 (labots) ronalds_, Ņemšanās ar vītņu tērauda trubām ir vienkārši tizla un jebkura posma nomaiņa vai apgreids ir nenormāls čakars. Pēdējoreiz griežot vaļā līkumu ar roratslēgu, truba vienkārši nolūza. Vienīgais jēdzīgais risinājums ir metināt visas trubas, bet tad savilkšana pa māju aizņemt ļoti daudz laika. Ja metinātājs nav tuvs čoms vai pats to nedara, tad kapara trubas sanāks lētāk. Pa polšu mūsdienās var tikai nekvalitāti iegūt. Man visā mājā savilktas plastmasa/alumīnijs trubas - ērti pievienot, apgreidot, savienojumi nebojājas, maz savienojumu skaits, lai pa pusmāju izvilktu. Paši savienojumi gan dārgi - sākot no 1.5 - 5Ls. Uz māju savienojumos vien aizgāji kādi 200Ls. Labots Oktobris 9, 2013 - Mežavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 (labots) Mežaveci - ir tāda lieta kā amerikanka jeb sakskrūve izdomāta! (http://www.akvedukts.lv/lv/e-noliktava/caurulu_veidgabali/cuguns/saskruves) Tas lai nebūtu jāčkarējas, ja kāds posms jāmaina. Bet - es te runāju par katla loku un kaltam tuvējām trubām, kuras nevar no plastmasas taisīt jo teorētiski var būt t > 100 grādi. Vilkt pa māju kaut ko no dzelzs mūsdienās ir mazohisms! Pa māju visu savilku no http://www.dikers.lv/katalogs/pertalpert_daudzslaanju_caurules_un_kauseejamie_veidgabali.pdf Lokana daudzslāņu lodējama caurule - lēta caurule, lēti veidgabali, strādāt vienkārši - pat bērns tiktu galā. Labots Oktobris 9, 2013 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 (labots) ronalds_, man viss mazais loks, galvenie savienojumi ap katlu uz boileri ir kapara, pārējā māja aiziet plastmasa/alumīnijs. Nav obligāti jāpieturas pie viena standarta mājā. Kopējais patēriņš max 10m. Kombinētām trubām pat nav jālodē - saskrūvē un gatavs. Lodēšanai lielākais mīnuss, ka virsmai jābūt sausai un tīrai, pretējā gadījumā herņa garantēta. http://www.gidrocity.lv/LAT/Caurules-un-fasonda%C4%BCas/Rifeng-caurules-un-misi%C5%86a-fasonda%C4%BCas/L%C4%ABkumi Labots Oktobris 9, 2013 - Mežavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 Biedram ronalds_ taisnība par tērauda caurulēm. Nav slikts variants. Ir viņām daudz priekšrocību. Zinu, ka mūsdienās apkuri daudz kur ar tādām taisa pilnībā, redzēju vienā skolā, kur rekonstruēja apkuri. Nezinu, vai ir tāda prasība kaut kur normās, bet pie maziem bērniem kapara caurules pat īsti neder, kāpj bērni uz viņām, var sabojāt. Šitā man skaidroja tajā skolā, kāpēc tur bija prasība likt tērauda caurules. Vītnes griezt uz trubām, tas jau darbnīcas darbs. Man nebija daudz izvēles iespējas, meistars vienkārši strādāja ar kaparu un neko citu likt negribēja, varēt jau varēja salikt, bet laikam negribēja ķēpāties. Braukāja pie manis no tālas vietas (Rīgas), darbnīca viņam tur, ērtāk bija tā. Plus viņš man visu kaparu no saviem kanāliem izgādāja krietni lētāk nekā veikalā. Un toreiz vēl nebija tas cenu lēciens kaparam noticis. Mūsdienās, saprotams, kad resnajām caurulēm kapars pret tēraudu ir trīskāršā cenā, tā vairs neliktu. Uz tievajām kapara caurulēm nav tik traki, jo ļoti lēti ir kapara līkumi, savienojumi. Tur kapars ir daudz maz jēdzīgās salīdzinošās izmaksās. Arī, kapara caurules nedaudz tievākas par tērauda var likt. Lai tur kā, priekš apkures kapara caurules skaitās vienas no labākajām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 (labots) Jāatceras, ka kaparam (varam) ir daudz lielāka siltumvadītspēja nekā čugunam vai plastmasai. Līdz ar to, ja pa māju savilkts kaparenes, tad ļoti vēlams siltināt, jo kalpo kā radiators, Ja trubas tādas pabiezākas, tad efekts izteiktāks. It sevišķi tas attiecas uz mazo loku, kur temperatūra grozās ap 70-80 grādiem. Pirms trubu siltināšanas kurtuvē bija pirts. Labots Oktobris 9, 2013 - Mežavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 Absolūta taisnība par cauruļu siltināšanu. Kad man ievilka apkuri, tas bija septembris, pats kurināšanas sākums. Pirmā lieta, ko darīt, bija jāsiltina caurules. Kastēm tā siltumizolācija gāja. Tas arī jāpieskaita izdevumiem, un ne maziem. Kad apkure palaista, esi finansiāli nokausēts, un tad vēl šitais, un ar steigu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
garais Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 (labots) Neliels aprēķins no 9. klases fizikas krājumiem. Apkures cirkulācijas sūknis UPS 25-40 patērē elektrisko jaudu 40W. Cik jāmaksā par sūkņa patērēto elektroenerģiju, ja to darbina nepārtraukti 210 dienas (vidējā apkures sezona). sūkņe patērētā elektroenerģija E=0.04*24*210=201.6 kWh Latvenergo tarifs 0.1065 Ls par 1 kWh tātad par sūkņa patērēto elektroenerģiju jāmaksā 201.6*0.1065=21.47 LVL. Jāpiebilst ka sūknis šajā gadījumā darbojas pozīcijā 1 (vismazākā cirkulācija) un saimnieks savas paredzētās 1200 kWh starta tarifa, jau paspējis "nokurināt"līdz apkures sezonas sākumam. Un vēl taisnība par cauruļu siltināšanu, it sevišķi katla telpā. Principā "katlumājai" jābūt visvēsākai telpai mājā. Labots Oktobris 9, 2013 - garais Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 Varu tikai piebilst par kapara caurules cenām, ja piemēram 10x1 vara truba būs ~2Ls/m, tad es par to visās jomās galvastiesu pārāku ner. tērauda pulētu, pērku par ~1Ls/m. Nerunājot par lielākiem diametriem, kur kaparam mehāniskai stiprībai vajag biezāku trubas sieniņu. Kapara 64x2 maksā ~20Ls/m, bet ner. tērauda 64x1.5 tikai ~6Ls/m. Tie vienkārši ir piemēri, lielākoties, par kapara cauruļu lietošanas bezjēdzību.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 (labots) jacobs, dažādi materiāli ir tāpēc, ka katrām trubām ir dažāds pielietojums. Atceros, ka senos laikos, kad laukos bija tikai bleķa trubas, ūdens ievilkšana vannas telpā un zem izlietnes prasīja kaudzi laika, jo katru trubu vajag iepriekš nomērīt, nogriezt, uzgriezt vītni un tad atgriezties objektā un cerēt, ka nekas nebūs par īsu vai garu. Toties lēti. Toreiz bija tādi laiki. Tagad nekad to neatkārtotu - laiks arī ir nauda. Bez tam var nopirkt 1001 līkumu un pāreju, lai nav jāmocās. Protams, no otras puses, vara cena ir daudzkāršojusies un turpina kāpt, līdz ar to stipri jāpadomā, vai vilkt pa visu māju vara trubas. Labots Oktobris 9, 2013 - Mežavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 Tie vienkārši ir piemēri, lielākoties, par kapara cauruļu lietošanas bezjēdzību.... Nav gluži tā. Vara caurulēm ir liela priekšrocība - tās ir vieglas, kas nav mazsvarīgi. Pats galvenais, vara caurules ir ļoti viegli savienojamas. Lodēšanu es iemācījos, skatoties kā meistars lodē, šo to palasīju internetā, tur ir pilns ar tā saucamajām pamācībām mājsaimniecēm par vara cauruļu lodēšanu. Nerūsējošais tērauds, caurules. Nav tā vienkārši - nerūsējošā tērauda caurule un viss. Tam nerūsējošam tēraudam ir daudz dažādu marku vai klašu, kā viņas tur sauc, kurās tu pazudīsi. Apkurei zināsi ko lietot? Tur viss sadalās sarežģītāk nekā vara caurulēm. Vēl nezin kādas izrādīsies tās metra cenas, kad atradīsi piemērotu nerūsējošā tērauda cauruli apkurei. To zinu, ka varš būs labāk par nepiemērotu vai vājas kvalitātes nerūsējošo tēraudu. Un pareizi Mežavecis saka, tā savienošana uz vītnēm prasa lielu laiku un ne kurš katrs tev tā ņemsies. A pamēģini nopirkt nerūsējošā tērauda savienojumus vai līkumus, nemaksās, kā kaparam, mazie diametri santīmus. Vēl ir metināšana, atrodi tagad meistaru, kas metina nerūsējošā tērauda caurules, kurš katrs to nedara. Man pagrabā metināja parastās tērauda caurules reiz, visa māja smirdēja. Jaunbūvē, jā, var sametināt. Bet ja, kā man vilka apkuri, turpat, kur dzīvoju, dažās istabās pat svaigs kosmētiskais remonts veikts bija. Meistaram bija tāds aparāts uz elektrību, paņem spailēs savienojumu, sakarsē, alva sasūcas iekšā, viss tīri, pat pie tapetēm skādi nesataisīja, lai arī neprasīju neko taupīt. Pats iemanījos ar liesmu lodēt. Noliec riģipša gabalu priekšā sienai, lai nesabojā ar liesmu, un salodē, ko vajag, kur vajag. Protams, kapars ir dārgs tagad. Jārēķina izmaksas. Nezinu, bet man tomēr liekas, ja saliktu visu kopā, nerūsējošais tērauds iznāktu dārgāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 (labots) Mežavecis, Arī krievu laikos es biju atradis izeju darbā ar melnajām trubām.Lietoju sareģītākai, kompaktākai apsaistei plānsienu hidraulikas trubas un dažādos to apsaistes elementus tajā skaitā arī gatavas pārejas no to standartiem uz 1/2'' utml.Vēl labs izmērs bija melnās impulsa trubiņas 14x2, kuras toreiz lietoja katlu utml. ''KIP''instalācijai.Visādā ziņā, ja strādāji rūpnīcās, tad dažādas iespējas bija vienmēr un to stulbo ''sgonu'' trubu savienojumu es nekad nelietoju principā, jo tāda vai šāda ''amerikanka'' ir bijusi pieejama vienmēr, tāpat kā metināšana.------------vvv, nu necenties mani izglītot par INOX caurulēm gan un vēl par šo to, tu vienkārši tā pārāk ieskrējies esi... Labots Oktobris 9, 2013 - jacobs Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 tu vienkārši tā pārāk ieskrējies esi... Tēma vienkārši tāda ļoti aktuāla, apkures sezonas sākums kā nekā . Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kitai Oktobris 13, 2013 Share Oktobris 13, 2013 Ar ko labāk skalot pašteces sistēmu (~500 l ūdens varētu būt)? Kā to labāk darīt? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Edzhua Oktobris 13, 2013 Author Share Oktobris 13, 2013 Ja kādam vēl interesē mans katla izskats, tad pielikumā bilde (trumulis kā trumulis) Link to comment Share on other sites More sharing options...
kakjis Oktobris 25, 2013 Share Oktobris 25, 2013 Edzhua var cepties par katru pieminēto siltināšanu cik grib, bet cauru sietu vari sildīt ar ko tu gribi, tik un tā tev aizies kaudze malkas un auksts būs pēc 1h... Šobrīd plānotos izdevumus tu diemžēl izdosi pa lieko - un tikai savas stūrgalvības un iecirtības dēļ. Tu negribi dzirdēt nevienu ieteikumu vai domu, ko jau pats neesi izdomājis, tāpēc neprasi padomus, tas ir lieki, jo tik un tā darīsi tā kā jau bijis nolēmis pirms tam. Āmen... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kitai Oktobris 25, 2013 Share Oktobris 25, 2013 Mans ķēries klāt pie pamatu siltināšanas... 1. stāvā drīzumā liks PVC, tad pavasarī doma nosiltināt arī to - tiesa no iekšpuses, jo no ārpuses NEVAR. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gints Plivna Oktobris 25, 2013 Share Oktobris 25, 2013 (labots) Mana pieredze par malkas apkuri Vēl 2 apkures sezonas pēc raksta pagājušas. Nekas būtiski nav mainījies kopš rakstīšanas reizes. Oooops sorry, tikai tagad pamanīju, ka sākumā jau viens bija ielicis Labots Oktobris 25, 2013 - Gints Plivna Link to comment Share on other sites More sharing options...
viesturs0711 Marts 20, 2014 Share Marts 20, 2014 Paspārdīšu mironi... Man šobrīd ir aktuāls apkures jautājums. Lietā tāda, ka vecā labā podiņu krāsns ir izbeigusies un meistariem pa galvu 4 ciparu skaitļi danco! Dotie lielumi: Kopējā apkurināmā platība ir 40m2, 5 rūmes, kas jāapkurina. Apkurināsies ar malku. Pašteci negribas. Varbūt kāds var ieteikt katlu, pēc kāda man raudzīties, nu tur cik lielai jaudai jābūt, kur pirkt. Der man arī lietoti varianti. Protams arī katlu uzstādot cipars savāksies, bet labums tāds, ka trubas savilkt un radiatorus salikt es pats ar savu santehniķi verēšu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Marts 20, 2014 Share Marts 20, 2014 40m2 vietas pamaz es vistcamākas liktu siltā gaisa kamīnu. Podiņ krāsns gan jau ka mājas vidū atradās, redzmā vietā. Tas kamins diezgan glīts pēc skata,atšķirībā no citiem katlie. Vēl kā variantu var aplūkot sveces tipa ilgdegošo katlu. Klasiskai shēmai ar siltuma aķi vietas visticamākais nebūs Bet ja ķieģeļļu skurstens, obligāti tajā čaula jāliek Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Marts 20, 2014 Share Marts 20, 2014 40 kvadrātmetriem vajag kaut ko nelielu. Atceros vienā lauku pašvaldības daudzdzīvokļu mājā renovāciju taisīja, dzīvokļi tur bija visi nelieli. Izdomāja katram dzīvoklim centrālapkures plīti. Neko labāku, laikam, toreiz nevarēja izdomāt. http://www.fan.lv/2011/06/kalvis-plitis-centralapkures-katli/ Kaut kādi tādi tie katli bija. Lika virtuvēs, pie reizes ēdienu gatavot var. Par jaudām zinu, ka sliktāk ir, ja par daudz nevis nedaudz par maz. Neesmu specs. Varu pateikt, ka man ir 230 m^2 un pietiekošs ir 32 kW čuguna malkas katls (katla pasē rakstīts bija, ja kurina ar malku, tad jauda tikai 25 kW, tie 32 kW, ja kurina ar oglēm). Tā jau nav pareizi rēķināt, bet tomēr - 25/230=5/40, tātad jāņem pats mazjaudīgākais variants no tām plītīm. Re, arī saite ar cenu http://kalvis.visikatli.lv/kalvis_4cm Varbūt ir vērts paskatīties, jo toreiz tajā mājā visvisādus variantus meklēja, kamēr nonāca līdz šādam. Link to comment Share on other sites More sharing options...
viesturs0711 Marts 20, 2014 Share Marts 20, 2014 (labots) Podiņ krāsns gan jau ka mājas vidū atradās, redzmā vietā Precīzi! Pa vidu telpām arī atradās! Tie karstā kaisa kamīni man ne visai, gaiss telpā paliek neelpojams vismaz man (vienam čomam ir kastā gaisa kamīns un man nepatīk). Siltuma aķi es varētu nogrūst bēniņos vai iesviest pagarabā (kas daļēji pie vainas krāsns nokalpošanai). Te čomam mājā (2x lielāka kā man) virtuvē tāds padomijas laiku apkures katls tusējas, izmēros gaužām mazs, vietu tikpat kā neaizņem, kurinās ar malku un oglēm, kā arī nesmird, kā lielais vairums katlu telpās. Tā jau nav pareizi rēķināt, bet tomēr - 25/230=5/40, tātad jāņem pats mazjaudīgākais variants no tām plītīm. Re, arī saite ar cenu http://kalvis.visikatli.lv/kalvis_4cm Tas kalvis tāds tīri sakarīgs izskatās, pie kam pievilcīgs ar to, ka man tad malkas plīts vietā būtu kaut kas līdzīdzīgs malkas plītij kur ēst pagatavot (uz malkas plīts gatavotam ēdamajam cits smeķis), bet kā būs kurināšanas laikā? Virtuve ko apsildīs būs kā Taškenta, bet radiatori istabās tādi pussilti? Labots Marts 20, 2014 - viesturs0711 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Marts 21, 2014 Share Marts 21, 2014 Virtuve ko apsildīs būs kā Taškenta, bet radiatori istabās tādi pussilti? Manam brālim mājā malkas katls (parastais) arī virtuvē. Virtuvē vienkārši nav radiatora, tajā telpā kur katls radiatoru nevajag, jo no katla diezgan siltums. Noteikti par šito jāpadomā. Brālim virtuve ar vaļējām ailēm uz blakustelpām, tāpēc Taškenta viņam tur nedraud, bet ja ar durvīm aizverama virtuve, turklāt maza, iznāks virtuve karstākā telpa. Link to comment Share on other sites More sharing options...
rigaconnect Novembris 13, 2015 Share Novembris 13, 2015 Bēda tikai viena - siltums ceļas uz augšu, līdz pēc kurināšanas beigām nekāds siltums paštecē uz māju neies. Vai varētu paskaidrot? Man fizikas zināšanas galīgi nekādas. Saprotu tā: 1) 1.stāvā vai pagrabā apkures katls 2) bēniņos ir akumulācijas tvertne 3) katls uzkarsē ūdeni; ūdens tvaiki "iet" uz augšu, nonāk akumulācijas tvertnē Ja no akumulācijas tvertnes ies truba slīpumā uz leju un cauri apkures radiatoriem, vai siltums paštecē uz māju neies? Pēc manas saprašanas, ja ūdens truba slīpi, tad ūdenim vajadzētu iet no bēniņiem uz leju un cauri apkures radiatoriem. Varētu paskaidrot kāpēc siltums neies uz māju? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Novembris 13, 2015 Share Novembris 13, 2015 (labots) Lai akumulācijas tvertni novietotu bēniņos bēniņiem ir jābūt ļoti nopietni izbūvētiem, citādi viena jaukā dienā tā >1000 kg smagā tvertne (mazāka muca vispār nav uzskatāma par akumulācijas tvertni) iegāzīsies stāvu zemāk.Ja akumulācijas tvertni ir bēniņos, tad tajā brīdī, kad katls vairs netiek kurināts ūdens uz pašteci vairs nekur neplūdis. Lai notiktu kaut kāda ūdens cirkulācija, vajag lai ne tikai siltais ūdens no tvertnes tecētu uz leju, bet vajag arī lai atdzisušais ūdens tecētu atpakaļ uz tvertni (dotajā gadījumā uz augšu). Bez ārēja spēka palīdzības atdzisušais ūdens protams uz augšu, uz tvertni netecēs. Variants, kad karstais ūdens no akumulācijas tvertnes tek lejā pa abām caurulēm (gan pa padevi, gan pa atgaitu) ari nestrādās, jo noslēgtā sistēmā ūdenim nav nekāda iemesla tecēt uz leju, un pat, ja tas kādu brīdi arī to darīs - uz leju var tecēt tikai tik daudz ūdens cik pienāk klāt no apakšas, bet tā kā atdzisušais ūdens uz augšu neplūst, tad cirkulācija uz pašteci apstāsies. Vasarā, ūdens ezerā arī var būt virspusē silts, bet dziļākos slāņos ledaini auksts. Labots Novembris 13, 2015 - Firza 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 13, 2015 Share Novembris 13, 2015 Nav upsis šim gadījumam tas lētākais risinājums. Zinu vienu, kam ģenerators, tas vispār ir dārgi, Vajag tādu, kas pie strāvas pazušanas pats ieslēdzas, citādi no viņa nav labuma, ja tev katls kuras, un pats esi prom no mājas. Kad skatījos, tādu lētāk par 800 latiem neatradu. Tā ka par to drošības sajūtu esmu spiests griezt jaudīgākus sūkņus. Par šito es kādu laiku domāju, kāpēc gan nav uztaisīts, lai visa katla automātika darbojas no 12 voltu aķa,. kuram protams paralēli ir prasts 100W trafiņs 230/12V ar taisngriezi. Ja nu tās strāvas nav ļoti ilgi, tad tas pats aķis vēl piestartē kādu 300W ģenģeri. Vai barojas no Saules paneļa. Un nekādu super pārveidotāju 12/230V nevajag. -------------------------- Tā pašteces sistēma ir interesanta lieta, gan jau ka ar plastmasas caurulēm un siltumizolāciju var uztaisīt vēl labāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
gatis4 Februāris 27, 2016 Share Februāris 27, 2016 Protams, radiatoru pirms tam pārmontēju uz svina mīmiju. Kas ir domāts ar "svina mīmiju"? Pēc apkures katla atlātas liesmas nav. Bet ir ~500 grādi. Starp sekcijām ir metāla šlices - tām gan jau nekas nenotiks. Bet ir arī gumijas starplikas. Tās pieņemu sarepēs? Un cauruļu pievienojumi, kas nopakoti ar pakulām - nesagruzdēs? Kā radiators uzvedās pēc piemēram vienas sezonas? Savienojumi nelaida ūdeni? Link to comment Share on other sites More sharing options...
inteens Februāris 27, 2016 Share Februāris 27, 2016 svina mīmiju. domāts šis: http://www.chemical.lv/lv/building-materials/lead-and-iron-ocher.html 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Janvāris 9, 2017 Share Janvāris 9, 2017 Jā, man kaimiņš kādas sezonas pakurināja savu, visumā lielo, māju... Tagad kurina ar granulām... Nāca pie secinājuma, ka tad vajag pašam savu agregātu un šķeldot žāvētu malku, plua vēl cita jāšanās... Vēl blakām zemnieks, kuram ir visa tehnika, kurina tā kantora un darbnīcu katlu māju, taču arī pamatā šķeldojot malku... Žagaršķeldu un citus zaļus, slapjus sūdus pārdod naivajiem... Zviedru paziņa, tā kurināja savu māju jau 25 gadus atpakaļ, kad viņam pēc grafika piegādāja arī kvalitatīvu alkšņa apžāvētu šķeldu,,, Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Janvāris 9, 2017 Share Janvāris 9, 2017 Karogs tev rokā... Link to comment Share on other sites More sharing options...
IvansBargais Janvāris 17, 2017 Share Janvāris 17, 2017 Sveiki ! SOKOL GRANULU APKURES KATLI segi bio sd sb smarti un citi zvēri varbūt kādam ir pieredze ar šiem katliem izskatās tā neko visi tādi sarkani man 3 stāvu mājiņa nesiltināta 2 stāvi virs zemes 1 pagrabstāvs 10x10 kopā kādi 300m2 skatos ka 38 kw varētu derēt Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!