Edzhua Oktobris 7, 2013 Author Share Oktobris 7, 2013 (labots) Tu man neesi devis nevienu sakarīgu, prātīgi argumentētu ieteikumu, tikai bārsti savas stulbības un gribi man iestāstīt, ka man jāpārlauž visa māja un tad būs pareizi viss (proti, pēc tavas marsiešu loģikas) Tobiš izlasi savu pirmo postu šajā topikā un padomā, ja tev ir +/- normāla māja ar visu apkures sistēmu, kuru tu vēlies uzlabot, lai aiztaupītu spēku un rūpes, tu pats darītu par ierobežotiem līdzekļiem to, ko esi man piedāvājis izdarīt savā pirmajā postā? Gribētu redzēt. Labots Oktobris 7, 2013 - Edzhua Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Oktobris 7, 2013 Share Oktobris 7, 2013 Redzi, Edzhuahua, Tavs sākotnējais uzstādījums ir tāds - nesēdēt pie pečkas (viens gudrelis te izteicās - nepārcelties uz dzīvi kačigarkā ). Vēl, redzi, Tu saskaitīji ļoooti daudzas lietas, kuras Tu gribētu padarīt pirmām kārtām.... Krieviem ir tāds teiciens - определись. Vai Tev gribas; 1: pareizo slīpumu neesošā dušā; 2: uzfrišināt ārējo izskatu iekšpusē; 3: likvidēt jumta caurumu (?); vai tomēr nepārcelties uz dzīvi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Edzhua Oktobris 7, 2013 Author Share Oktobris 7, 2013 (labots) Šis topiks kā tāds ir domāts ieteikumiem kačegarkas apgreidošanā. Pareizi saprati, nesēdēt pie pečkas visu dienu, tas arī ir tas ko man vajag. Pārējie 2 jautājumi ir vispār viens jautājums, nesaistot to ar sākotnējo tēmu: 1. Par dušu (esošā vannasistabā izravējot vannu, veicot kosmētisko, gribu dušu, aptuveni kā bildē) 2. Jumts ir jumts, tas ir plānos nomaiņai, tur pagaidām ieteikumi nav vajadzīgi, jo tas ir tikai pieminēts, lai tie, kas nepārtraukti izsakās par siltināšanu, saprastu, ka siltināšana būs, tikai ne tagad. Lasīt - šo neņemt vērā. Labots Oktobris 8, 2013 - Edzhua Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 7, 2013 Share Oktobris 7, 2013 jo uz doto brīdi ziemā pie intensīvas kurināšanas aiziet paprāvs strēķītis ar malku dienā, kas ir pielīdzināms vismaz 6-8 kārtīgiem vīra klēpjiem. Ja māja ir nesiltināta, liela un gribas siltumā dzīvot, šeit tu neko neizmainīsi. Ja siltuma zudumi tavai mājai ir tādi, ka tos var nosegt ar 6 - 8 klēpjiem malkas, tad tā arī sanāk, izstiepies vai saraujies, neko te neizmainīsi. Var nosiltināt māju, būs mazāks malkas patēriņš, siltināsi kaut kad, kad pienāks laiks, pats jutīsi. Var dzīvot aukstumā, kurini divreiz mazāk un dzīvo istabās ziemas drēbēs. Citus variantus neredzu. Tie efektīvie, ar labākiem lietderības koeficientiem katli u.c. lietas dos ietaupījumu dažu procentu robežās. Tie tavai malki lielāku siltuma daudzumu neiedos. Cik es saprotu, tu gribi optimizēt savu kurināšanu. Ar malkas katliem to var ļoti labi paveikt ierīkojot akumulatorus. Savādāk, nez vai. Tos ilgas degšanas katlus labāk neskatīties. Nav viņi tādi ilgi, kā pārdevējs salonā stāstīs. Vairākus zinu savā apkārtnē, kas kaut ko tādu sev uzliek, bet pēc tam, dzirdu, jau ir parasts katls + akumulators. Lai arī visādus ilgas degšanas katlus piedāvā jau labu laiku, iegājušies tautā tie diezko nav, vismaz, cik es zinu. Vai neatceraties, sen tas bij, kā pie mums sāka tirgot Jotul krāsniņas, kādas reklāmas tv laida, tie taču arī stāstīja, ka aizvietos tie Jotul visu. Un malkas - dienai mazs klēpītis. Un degs malka visu dienu. Par briesmīgi lielu naudu tirgoja, brīnums kā ne kā. Zinu konkrētus cilvēkus, kas tajā laikā izrāva no mājas ārā centrālapkuri un ielika to Jotul. Pēc pirmās ziemas pārstāja fanot par to Jotul, atgriezās pie centrālapkures. Pašam ir Jotulveidīgais kamīns, kā kamīnu iekurināt - ok, bet par pamata apkuri - galīgi garām. Var viņu muļļāt uz lēnu degšanu, bet tad stikls aizaug ar darvu, ka riebjas tīrīt pēc tam. Pats savu katlu arī pirmajā gadā, kamēr nebija vēl akumulatoru, visādi izmēģinājos kurināt. Tā lēnā degšana, kad plūsmas regulatoru nogriež uz maziem grādiem bija dikti nepateicīga. Katls no iekšpuses aizauga ar darvu, kas ir slikti, malkas ietaupījuma nekāda, drīzāk otrādi. Nezinu, kāda pieredze ar malkas apkuri citiem forumiešiem, es par savu varu teikt tikai labu. Malka, galvenais, ir pats lētākais kurināmais, tavā gadījumā, kad savs mežs, vispār ideāli. Saprotams, tās ērtības, kas ir, piemēram, gāzes apkures lietotājiem, malkai nebūs nekad, pienāk sezona un jāstrādā ar to malku. Bet, labi zinām, cik par tām ērtībām jāsamaksā. Daudz. Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Oktobris 7, 2013 Share Oktobris 7, 2013 Edzhuavarēji uzrakstīt, cik m2 mājai, tad varētu kaut ko ieteikt, man ir 120 m2, kurinu ar bulerjan 2 , ziemā pietiek ar diviem klēpjiem - kārtīgu, sausu malku, māja ir labi nosiltināta Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 7, 2013 Share Oktobris 7, 2013 Par dušu kas nav skaidrs? Gribi tādu - būvē. Trapu grīdā ierīkot vajadzēs, nopietnu hidroizolāciju izveidot vajadzēs. Nav tehniski nekādu problēmu tādu izbūvēt. Vai arī tagad mums forumiešiem tev sākt stāstīt, ka mums tādas vai šitādas dušas, un ka tajās forši mazgāties? Un tajās ar zaļajām flīzēm mazgāties labāk, kā tajās ar baltajām. man ir 120 m2, kurinu ar bulerjan 2 , ziemā pietiek ar diviem klēpjiem - kārtīgu, sausu malku, māja ir labi nosiltināta Labi nosiltinātā mājā tā ir. Ir uz ko tiekties tiem, kam māju siltināšana priekšā. Esmu dzirdējis, ka nosiltinot padomju standartiem atbilstošu māju, malkas patēriņš krīt uz pusi. Pat tā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Edzhua Oktobris 7, 2013 Author Share Oktobris 7, 2013 Ok, skaidrs ar visu, jāplāno akumulācijas katlu. Pēc pāris nedēļām nosiltināšu pažobeles virs savas istabas, redzēs kā būs Kvadrātmetri, arī vajadzētu būt ap 120, varbūt nedaudz vairāk... ~150. 5 istabas ar virtuvi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
garais Oktobris 7, 2013 Share Oktobris 7, 2013 tikko uzlīdu bēniņos apčolēt kā tad mans pagājušā gada siltinājums izskatās. Te bilde http://www.bildites.lv/images/vd6qnflycyr0sx61asoo.jpg Kā reiz pašam piestrādājot (darbs gan ne visai ērts un ātrs), man pietika ar 2 iepriekš minētajā saitā uzbildētajiem busiņiem, lai 120 kv bēniņu virsmu noklātu ar 25 - 30 cm biezu siltumizolācijas slāni. Manas izmaksas šim procesam - 130 LVL par vati + 1 kaste aliņš ko kopā ar brāļa puiku vati klājot izlaidām caur sevi . Kā minēju "šķūnī " ar pusizpuvušiem logiem pagājušo ziemu VARĒJU KURINĀT MAZĀK tātad retāk. Ja kas, tad atvaino, jo esmu no tiem cietpauriem, kas nesaprot, ka runa te iet par automātiku, akumulatortankiem u.t.t. Kāds no komentāru autoriem, te jau minēja, ka ja 6-8 klēpji ir jānokurina, tad ir. Jo pievadītais siltums (enerģija) ir paredzēta lai kompensētu to enerģiju (siltumu), kas caur logiem, šķirbām, bēniņiem uc. aiziet gaisā. Salīdzinājumam. Kāpēc atomašīnas dzinējs braucot ar vienmērīgu ātrumu patērē degvielu? Tikai tāpēc, ka dzinējam visu laiku jādod enerģija, kas aiziet pretestības spēku pērvarēšanai. Jo lielāka pretestība (braucam kalnā, pretvējš, sūnaina aerodinamika), jo vairāk degvielas nokurinām. sorri par atkāpi no tēmas. P.s. Nezinu kādu automātiku varēsi par iepr minēto summu iegādāties? Ja nu kādu nelegālo sīrieti uz ziemu pieķēdēt pie rorēm. Bet ēst tā pat šim būs jādod Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Oktobris 7, 2013 Share Oktobris 7, 2013 un pareizi jau ir - bēniņu siltināšana ir tā, kurai efekts pret izmaksām ir vislielākais. Pat, ja jumta remonts plānojas pēc gadiem, tas neliedz bēniņos norullēt vates klājus. Pēc tam tos varēs smuki sarullēt (ja nebūs apgraužņi, kā iepriekšējā postā ) un izmantot atkārtoti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Edzhua Oktobris 7, 2013 Author Share Oktobris 7, 2013 (labots) Tieši ruļļos arī taisos pirkt un izmantot, bet būs jau čakars, man tie bēniņi ir tik tizlā vietā, ka grūti iedomāties, nu tā, ap 2,5m augstumā no pusstāva grīdas, bet durtiņas ir ļoti maziņas un uz trepju pusi, līdz ar to kāpnes pielikt tieši pretī nesanāk, ja liek tur kur var nolikt un dabū krist, tad točna uz trepēm kādi 3 metri kritiens sanāk, nez vai būtu patīkami Un durtiņas tiešām maziņas, nu apmēram kā 32collu televizora ekrāns, tādā lielumā, varbūt nedaudz lielākas, man kā vidusmēra latvietim pagrūti tur ielīst Labots Oktobris 7, 2013 - Edzhua Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kitai Oktobris 7, 2013 Share Oktobris 7, 2013 (labots) Man arī šis jautājums ir aktuāls. Sistēma tāda pati kā autoram, problēma arī... Māja arī ~20 gadus veca. Savu problēmu mazliet sāku risināt, ka nosiltināju bēniņus, jo sapratu, ka galvenais siltuma zudums ir tur. Lasot diskusiju man radās daži jautājumi? Paldies, jau iepriekš par atbildēm. 20 gadīgā pašteces sistēma gan jau ka vaļēja un līdz ar to aizkaļķojusies neganti. atrast mūsdienās meistaru, kurš mācētu izveidot normāli strādājošu slēgto pašteces sistēmu Kas ir vaļēja un kas slēgta pašteces sistēma? Bet izskatās arī, ka katlam jauda arī pa mazu, ja tiešām reizi stundā jākurina. Kā noteikt cik aptuveni lielu katlu vajag? gāzģenerācijas katlam Kas ir gāzģenerācijas katls? Pēc kāda principa tas darbojas? lēni degošo sistēmu Kāda tā ir? Un kas ir sveces tipa katli? Labots Oktobris 7, 2013 - Kitai Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 7, 2013 Share Oktobris 7, 2013 (labots) Kad tādu dušu vajadzēs tīrīt, tad griezīsi zobus, jo parasti zem kājām liek neslīdošās flīzes, lai nenorautu regulāri uz acīm. Dušas regulāri nokaļķojas un flīzes tomēr ir pagrūti tīrīt un šuves pirmās no tā cieš, un ja tam nepieiet pedantiski, tad ar gadiem vannas istaba pēc miskastes pārvērtīsies. Es savulaik arī par tādu vannas istabu sapņoju, bet tomēr praksē klasiskā duškabīne ir praktiskāka, vieglāk kopjama un defektu gadījumā novēršami jebkādi defekti. Flīžu gadījumā jābojā siena. Vēl nepatīkamāka problēma ir pelējums, ja pārāk liels mitrums telpā, kuru var novērst laba ventilācija vai siltā grīda. Par dušu (esošā vannasistabā izravējot vannu, veicot kosmētisko, gribu dušu, aptuveni kā bildē) Par siltināšanām, nav ko zīlēt kafijas biezumos - lielā salā veicam termogramas un redzam, kur vajag siltināt pirmām kārtām. Protams, bēniņos siltinājuma trūkumu grūti nepamanīt, bet tas ir vislētākais un efektīvākais mājas siltinājuma veids. Pagājušā ziemā uztaisīju termogrammu, kur var redzēt celtniecības defektus jumta istabās un dažās sienās. Labots Oktobris 7, 2013 - Mežavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Freaky Oktobris 7, 2013 Share Oktobris 7, 2013 Gribēju padalīties ar savu sāpi - dzīvoju ~30to gadu mājā, ~300m2 apkurināmā platība. Ārsienas siltinātas, pakešu logi, siltumvads ar automātiku, regulē, kā tīk. Lai uzturētu ziemā pusi no tās platības komforta temperatūrā 20-21C, pārējās telpās ~10-15C mēnesī 250-400unvairāk Ls, atkarībā no mēneša. Pilsētas apkure. Čuguna radiatori, resnas trubas paštece ar lielu ūdens apjomu. Agrāk tika sildīta māja ar soļarku, kas sen vairs nav aktuāli. Sagādāju šodien 30cm ekovati bēniņiem + hidroizolācijas plēvi + difūzijas membrānu, jāmēģina kaut kā tos apkures rēķinus mazināt. It kā ir arī centrālapkure, pagājušoziem eksperimentējām ar koka, kūdras briketēm, malku, bet tāpat sezonā bez 1500ls neiztikām + darbs sagādei un pastāvīga kurināšana un celšanās naktī augšā.. Vēlāk padalīšos pieredzē kā bēniņu siltināšana mainīs apkures rēķinus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 7, 2013 Share Oktobris 7, 2013 (labots) Mežaveci, kā tev to termogrāfiju taisīja. Redzēti tā saucamie termogrāfiju taisītāji, dabū termogrāfu rokā un tik taisa, tad saimniekam rāda krāsainas bildītes, re, skaties, kā tev te viss. Pareizi termogrāfiju taisa 4os naktī, kad pilnībā beigusies ietekme, ko atstājusi saule. Man vienam paziņam taisīja termogrāfiju vakarā. Rietumu siena visa sarkana, saimnieks saķer galvu, termogrāfijas taisītājs jūtas varonis, atklājis baisu brāķi, ko celtnieku pielaiduši. Īstenībā, sienu tikko saulīte beigusi sildīt. Tavās bildēs viss izskatās normāli. Jumtā tie dzeltenie plankumi varētu būt spāru vietas savietotā jumta daļā. Tur vienmēr tādi ir, jo spāru vietās izolācijas sanāk mazāk, kaut gan iespējams ir kāds brāķis izolācijā. Logi un durvis pats par sevi sliktāk turēs siltumu kā sienas. Durvis un logi ar vislabāko siltuma zudumu pretestību pasaulē būs švakāki siltumnoturības ziņā par vārgi siltinātu vai pat nesiltinātu sienu. Tas, ka zem ieejas jumtiņa ārsiena siltāka ir ļoti pareizi. Siltums, kas izkļūst caur ieejas durvīm netiek uzreiz "aizpūsts", bet kaut kur tur zem jumtiņa "pagrozās". Cokola virsma vienā bildē tāda siltāka, varbūt tur silta pagraba telpa, piemēram tā pati kurtuve. Arī tas ir daudz maz rāmjos. Neredzu nekā šausmīga, kur piesieties. Protams, tie ir mani minējumi, no pāris bildītēm pareizus secinājumus izdarīt grūti. Bet pirmais iespaids ir daudz maz ok. Ir redzētas termogrāfijas bildes, kur veselām joslām gar dzegu siltuma zudumi. Ideālas termogrāfijas bildītes ja grib, jātaisa pasīvā māja, i tad ieraudzītu vēl vis kaut ko. Un kas ir sveces tipa katli? Šitos gan sev negribētu. Lasīju kaut kad par tiem - kaut kāds lietuviešu izgudrojums. Ideja tur, ja pareizi atceros tāda - vienā reizē salādē lielu kvantumu malkas, aizdedzini augšā, tad tā deg no augšas uz leju kā tāda svece aš diennakti no vietas. Noņemšanās ar viņiem ekspluatācijā liela, nav tupa pieej pie katla piemet malku, aizej, tur ir vesels komplekss - sākumā jāuzkarsē, tad jāpārregulē uz gruzdēšanas režīmu, varbūt kādam tā ņemšanās iet pie sirds. Man gan labāk patīk, kā ir man - jāiekurina, kurini, beidz kurināt. Neviens vārsts nav jāgroza, nekas nav jāver ciet-vaļā, ne par ko nav jāuztraucas, viss notiek pats par sevi. Taupīgāki par katls + akumulators nesanāk. Ļoti sausu malku prasa. Nav redzēts, ka visi pēc viņiem rautos. Gāzu ģenerācijas katli ir, laikam, ar visaugstāko lietderības koeficientu starp malkas katliem. Neesmu iedziļinājies to darbības principos, tie tā kā papildus siltumu dabū sadedzinot gāzes, kas parastam katlam aiziet skurstenī. Maksā krietni dārgāk par parastu malkas katlu. Ir tērauda, nav tik ilgmūžīgi kā čugunnieki. Ir ar zemas temperatūras dūmgāzēm, kas parauj līdzi prasības skurstenim (māla ķieģeļu skurstenis īsti nederēs). Pie kurināšanas vajag elektrību, tātad ne paši piemērotākie tiem, kam ir regulāri elektrības piegādes traucējumi. Atrunāja vairāki apkurnieki savā laikā mani no tāda par labu čugunniekam. Pareizi darīja. Nav arī praksē tas malkas ietaupījums no viņiem tik izteikti liels, tā stāsta. Labots Oktobris 7, 2013 - vvv Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 (labots) vvv, es taisīju termogrāfiju ziemas vēlā vakarā. Tā jau pagrūti piemeklēt dienu, kad ņemt nomā aparātu, jo lai objektīvi redzētu situāciju, vajag būt salam vismaz -5 līdz -10 vairākas dienas, lai izsalst cauri sienām + jumts bez sniega (ja grib redzēt jumta problēmas) Man vēl ir kaudze attēlu, kas veikta no iekšpuses un problēmu vietas izgaismojas visos griezumos. Jebkurā gadījumā, sienu pie kurtuves/ieejas vajag papildus siltināt un reiz meistars apstiprināja, ka tai sienai vates vietā ir tukšums. Situācija nav krimināla, bet ir lietas, ko var uzlabot. Vot bračka iztestēja sievastēva 80-gadu līvānieti un tur istabā zem palodzes mīnus grādi un vēl kaudze vietu, kur siltums būtiski aizplūst prom. Bez termogrāfijas daudzas lietas grūti pamanīt. Kas attiecas uz siltināšanu, tad jāskatās, vai izvēlēta pareiza siltināšanas metode un materiāli. ir redzēts praksē piemērs, ka džeks nosiltina māju ar putoplastu, bet māja paliek vēl aukstāka. Iemesls pavisam banāls - iekšpusē krājās mitrums. Labots Oktobris 8, 2013 - Mežavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 bet ir lietas, ko var uzlabot. Tas labi, ka šīs vietas apzinātas. Pie kādas reizes, kad būs saņemšanās izlabot, trūkumi siltumizolācijā tiks novērsti, mājas siltuma zudumi kļūs mazāki. Mazāks kļūs kurināmā patēriņš. Ja pareizi saprotu, tev viss ir siltināts, tik celtnieki pielaiduši brāķi. Traki, ka celtnieki tik nerūpīgi ierīko siltumizolāciju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kava Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 Edzhua, samazini vai aizvāc to dzrausmīgo dušas bildi, bojā visu skatu un formu lapai. Link to comment Share on other sites More sharing options...
androidz Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 Tīri ziņkāres nomierināšanai - kur parasti liek tos ūdens akumulatorus? Ja ir nepieciešami 4 kubi, tas tomēr ir diezgan daudz, respektīvi vajag, gana lielu telpu. Tos liek gagrabā un nosiltina, vai kā? Ja nav pagrabs, gārāža? Nu kā tas reāli dzivē izskatās? No kāda materiāla tās ūdens tvertnes taisa, uz pasūtījuma vai ir kādi standarta izmēri? Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 (labots) Tīri ziņkāres nomierināšanai - kur parasti liek tos ūdens akumulatorus? 4kubi ir diezgan daudz, parasti akumulācijas apjomu izvēlas samērojot iespējas(katla jauda, telpas, līdzekļi) ar vajadzībām(iespēju nodrošināt siltumu bez kurināšanas) un tad sanāk 1-2kubikmetri. Likt var gan uzreiz aiz apkures katla, gan bēniņos vai jebkur citur, katrai pieejai savi plusi un mīnusi. Akumulācijas tvertnes ir nopērkamas jau gatavas, parasti tilpumos 500-1000litri, ja vajag vairāk tad slēdz paralēli, vai pasūta individuālas. Labots Oktobris 8, 2013 - maize Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 respektīvi vajag, gana lielu telpu Tas ir viens liels trūkums, kas ir akumulatoriem - aizņem daudz rūmes. Jāziedo telpa, ko varētu izmantot. Siltināju ar 100 mm speciālu Paroc vati ar folija pārklājumu, diezgan dārga vate. Pārdodas arī jau rūpnieciski nosiltināti akumulatori, bet tiem diametrs krietni lielāks, ne pa visām durvīm var ienest. Izgatavoti akumulatori no 3 mm tērauda. Domāju, vislabāk akumulatorus likt katla tuvumā. Bēniņos nav labi, jo šausmīga papildu slodze uz bēniņu pārsegumu, kas ne vienmēr ir pieļaujama, turklāt bēniņos, ja tie neapkurināmi, nepietiks ar standarta siltumizolācijas biezumu, siltumizolācijā aizies liela nauda. Tehniski pareizāk akumulatoru novietot netālu no katla. Ir dzirdēts, ka telpas trūkuma dēļ novieto akumulatorus ārpus telpām blakus mājai, nosiltina tos tā pamatīgi, un viss strādā. Akumulatori ir ideāls risinājums, ja plāno malkas apkuri no jauna būvējamā ēkā, tad var jau sākotnēji tiem vietu ieprojektēt. Ja esošā ēkā, piekrītu, ne vienmēr tiem atrodas vieta. Ģimenes mājai 4 kubi izklausās padaudz. Pats lielākais tilpums, par kuru parasti runā individuālajām mājām ir 3 kubi. Daudziem apkārtnē ir pa vienam akumulatoram no 700 l līdz 1 kubam, visi viņi izjūt akumulatora priekšrocības. Vēlreiz, tur ir savs optimālais tilpums, kas salāgojams arī ar taviem kurināšanas paradumiem. Ja būs akumulatori stipri lieli, būs tie ilgi jāuzsilda, ilgāk gan siltums turēsies, bet bezjēgā lielus nevajag. Nezinu, vai kādam nonstopā gribēsies kurināt 24 stundas no vietas, lai kādu dienu izlaistu kurināšanu. Dzirdētie nekurināšanas periodi, ko šad tad dzird reklāmās ir pārspīlēti. Nezinu, vai ziemas salā kāds var nekurināt tās 4 dienas, diez vai. Mūsu apkārtnē vieniem labiem paziņām ir 3 kubu akumulatori, māja siltināta kā pienākas, katls gana jaudīgs, tāpat ziemas aukstumā kurina katru dienu. Es kurinu ziemā katru dienu, rudeņos, kā pašlaik var pa kādai dienai izlaist. Bet man vienkāršāk liekas katru vakaru tos akumulatorus dažas stundas ar siltumu pabarot, nevis kurināt dienas izlaižot, izvilkt akumulatorus aukstus, tad kurināšanas dienā procesu izvērst ilgu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 Jā, man sistēmas kopējais tilpums ir ~4m3(pārbūvētai Līvānietei), kad ,domāju, tiešām lielāku nevajag...Ir firmas kuras akumulatorus pārdot savalcētus, bet nesametinātus, kas atrisina tā ienešanas telpā problēmu.Protams, akumulatoram labākā vieta blakus katlam. Izolācijai, tiešām svarīga loma. Link to comment Share on other sites More sharing options...
androidz Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 (labots) Pārbūvēt līvāneni, tas vien diploma vērts pasākums 3 kubu akumulators cik nozog no dzīvojamās platības? 2-4 kvm? Tos tak var krāmēt no grīdas līdz griestiem? Vai pareizi saprotu, ar akumulatoriem ir tā, ka jākurina 2-4 h, pēc tam ūdens ir uzsilis. Malka neietaupās īpaši, galvenais tas ka nav jākurina nepārtraukti. Respektīvi tās ir kā škidrā mūra krāsns Principā, tas ir tas kas topika autoram būtu vajadzīgs. Labots Oktobris 8, 2013 - androidz Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 androidz, gaidu diplomu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
androidz Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 Nu tas tāds virtuāls diploms bija domāts. Bet cik saprotu, darbs ir apjomīgs un dārgs... Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 Vai pareizi saprotu, ar akumulatoriem ir tā, ka jākurina 2-4 h, pēc tam ūdens ir uzsilis. Man ir 2 akumulatori pa 750 l katrs, kopā 1,5 m^3. Tikai akumulatorus uzsildīt, nezinu, jo parasti daļa siltuma aiziet uz māju. Jo ārā aukstāks, jo vairāk siltuma paņem māja, jo ilgāk akumulatori uzsilst. Ja ārā plusos, kā tagad, sakurinu akumulatorus līdz lūpai aptuveni 4 - 5 stundās. Ziemas lielajā aukstumā jākurina gandrīz visu dienu, mērenā salā (-10°C) kurināšana vidēji 8 stundas dienā. Ļoti lielu akumulatoru nevar tā ātri piedzīt ar siltumu, jo sūkņi neizgriezīs to ūdens daudzumu uz riņķi tik ātri, kaut arī ļoti jaudīgs katls. Man katla jauda tika piemeklēta priekš sistēmas bez akumulatora, ar rezervi gan. Kad uzliku akumulatorus, varētu vēlēties kādu pozīciju katla jaudai uz augšu, taču nav ne reizes bijis tā, ka justu - pietrūkst. Vēl ir 200 l siltā ūdens boilera sildīšana ar apkuri. Pietiek jaudas. Kad nosiltināšu māju būs pašā laikā. Divās stundās uzsildīt lielus akumulatorus, maz ticams. Esmu novērojis tādu lietu, ļoti daudzi, kas sabūvē sev apkures, briesmīgi lielās, nejēdzīgi pārspīlē rādītājus, vienkārši melo. Šito var vērot jo īpaši no siltumsūkņu lietotāju puses, kādi brīnumi tik nav klausīti. Par elektrību pēkšņi sāk maksāt 40 latu mēnesī, kur nu, man bez nekāda siltumsūkņa elektrības rēķins par 60 latiem mazāks nav. Tikai kamdēļ viens radinieku kaimiņš, kas uzbūvēja dārgu māju ar siltumsūkni pēc pirmās ziemas sāka mājās lielos daudzumos malku gādāt, laikam nepietiek tā siltuma no siltumsūkņa vien, jākurina nopietni papildus kamīnu. Smieklīgākais, ka teritoriju šim baigie mākslinieki dizainēja, šķūnītis, saprotams šim nav vajadzīgs. Tagad pa dizainētajām dobēm malkas kravas sakrāvis. Tāpat malkas apkures ar akumulatoru īpašnieks netālu man stāstīja pasakas, cik viņam labi, vakarā ielādē katlu, izkurina un tas viņam pietiek līdz nākamajam vakaram. Ziemā gadījās braukt gar viņa māju, kas tas, pusdienlaikā skurstenis kūp griezdamies. Kāpēc tā melot, šitie meli tik maldina cilvēkus, kas pēc tam, kad palaiž savu sistēmu, saklausītos brīnumus nesagaida, tad pārdzīvo, ka nav kā cerēts vai sāk meklēt vainas normālā sistēmā. Viens granulu katla īpašnieks lielījās acis pārgriezis - ieber maisiņu (16 kg) granulu, silts nedēļu no vietas. Sapnis. Tik vienreiz dzirdu, šis ziemas vidū ar vieglo mašīnu vadā mājās no kaut kāda zemnieka lētās pelavas, it kā labi kurināšanai. Nu ziniet, cilvēkam, kam nedēļā viens maiss granulu tērējas, nepūlēsies braukt tādai herņai pakaļ. Ha, man pazīstams viens siltumsūkņa īpašnieks, ierīkoja siltumsūkni pašos sākumos, kā tikko tie parādījās. Toreiz viņam elektrība tērējās par, neatceros precīzi ciparus, pieņemsim, 50 latu, pēc gadiem šo satieku, elektrības cena tak dubultojusies kopš tiem laikiem, šit atkal to pašu dziesmu - man siltumsūknis elektrību 50 latu mēnesī tērē. Tā it kā priekš viņa latvenergo elektrības cenu nav cēlis. Nav jāņem tie stāsti par pilnu, ja viņi izklausās pārāk labi. Daudzi, tiešām daudzi tā plātās nesakarīgi ar savām kurināšanām, kāpēc viņi tā dara, nezinu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RimaNTSS Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 vvv! Tu noklonēji sistēmu no manis?! man ar 2 mucas pa 750L un tās silda 32kW malkas katls. Ziemā akumulatorus piesitu pilnus ar siltumu kādās 6 stundās, paralēli sildās arī māja. Apsildāmā plātība ap 80kvM pirmajā stāvā un otrs stāvs piesildās pats, kur turas kādus 5* zemāka temperatūra. Malkai ir šķūnis, bet pakāpeniski pārgāju uz piežoga glabātuvi ar elementāro jumtiņu virs malkas. Te varētu pietikt kādam gadam. Un tad otram gadam varēšu šķūnī glabāt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 man ar 2 mucas pa 750L un tās silda 32kW malkas katls Vo sagadījies. Man arī 32 kW čuguna katls. Mēs ar biedru RimaNTSS tātad tādi kā apkures brāļi. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
androidz Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 Ziemā akumulatorus piesitu pilnus ar siltumu kādās 6 stundās, paralēli sildās arī māja Un cik ilgam laikam ziemā pietiek ar akumulēto siltumu? Respektīvi cik bieži ir pa 6h jākurina krāsnis, diennaktij pietiek. Un vēl jautājums, cik bieši malka jāmet? Vai kurināšana diži atšķiras no lauku krāsns kurināšanas? Viens granulu katla īpašnieks lielījās acis pārgriezis - ieber maisiņu (16 kg) granulu, silts nedēļu no vietas. Draugam ziemas mēnešos 200 kvm apsildāmai platībai 1 tonna granulas mēnesī vajag. Bet tad ir tiešām silti! Cits savukārt pa sezonu nosvilina 4as tonnas, bet māja bišku mazāka un/vai siltināta labāk. 16KG nedēļā!? Nu tad platība ir ļoti maza un ir izveikti siltināšanas brīnumi bet protams maigi izsakoties izklausās nerēli. Kā arī jāņem vērā, kas kam ir pietiekoši silti - vienam gribas šortos un maikā pa māju dzīvoties pie +23C, cits taupības nolūkos uzdzen līdz +16... Link to comment Share on other sites More sharing options...
RimaNTSS Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 Kaut dzīvoju laikos, īstu lauku krāsni neesmu lietojis, tā kā nav pieredze. Pašā bargā ziemā akumulatora pietiek līdz nākamās dienas vakaram, respektīvi, jā, diennaktij pietiek. Pie šiem laika apstākļiem, kurinu reizi 3 dienās. Kad ir āra temperatūra ap 0* tad reizi divās dienās. Ūdens boileris, līdzīgi kā manam apkures brālim vvv arī sildās no katla un arī ir ~200 litri. Sūknis, kas dzen sistēmā karsto ūdeni ir pieslēgts pie laika releja un nestrādā naktī un dienā, savukārt temperatūras relejs uztur konstantu temperatūru mājā, kas manā gadījumā ir 22* pie griestiem (kur sensors stāv), grīdas līmenī nedaudz mazāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
androidz Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 Un cik reizes krāsnī malka ir jākrāmē? Un cik orientējoši tā sistēmā patērē španungu, uz cik Ls? Link to comment Share on other sites More sharing options...
RimaNTSS Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 Ak jā, katlu piebāžu vienu reizi pilnu un tad vēl dažas pagales piemetu klāt, nu tāds paliels kurvis man ir. Cik tas ir latos (vai no 1.janvāra EUR), grūti teikt. Es malku gatavoju pats 100km no mājām, kur sievastēvam ir savs mežs. Tā kā mani izdevumi ir transportam (sava vieglā mašīna ar piekabi, rupji rēķinot vienu reizi atvedu un vienu rudens mēnesi varu kurināties). Ir, protams arī citi izdevumi, bet kā to visu izmērīt.... laikam jau nav iespējams (Iaiks, benzīns zāģim, degviela traktoram, polša, ko ar sievastēvu iedropēt utt.) Link to comment Share on other sites More sharing options...
androidz Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 Ko nozīmē pašam gādāt malku to labi zinu - visu procesu no koku gāšanas līdz šņaba dzeršanai, ujj sorry skaldīšanai Vienu reizi pilnu! Respektīvi nav ik pa 2h jāskrien klāt un jākrāmē pilna kurtuve? Tad jau ir ļoti OK. Bet tomēr, cik Ls mēnesī varētu aiziet elektrībā, tās sistēmās elektriskās daļas darbināšanai? Link to comment Share on other sites More sharing options...
RimaNTSS Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 Kas ta rēķina elektrību!!! Sūknim, ja nemaldos ir kādi 80 W un tas nestrādā visu laiku, nu varbūt 3 stundas ziemas laikā. Termorelejs neko nepatērē, tikai cik temperatūras rādītājs, pats korpuss pat nav silts. Tad vēl katlam ir savs ventilators, kuru jādarbina tikai iekuršanas laikā. Ir vēl viens sūknis, kas ieslēdzas kad temperatūra katlā sasniedz 90* (vai citu uzstādīto temperatūru), nu tas dienas laikā nostrādā kādu stundu. Laika relejs, kāds DEPO maksā <5 Ls arī pats uz sevi neko netērē. Saskaiti nu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
androidz Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 Skaidrs, vērā neņemams daudzums Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 8, 2013 Share Oktobris 8, 2013 (labots) Ir, protams arī citi izdevumi, bet kā to visu izmērīt.... laikam jau nav iespējams Taisnība par malkas apkuri. Nav iespējams izmērīt to darbu, ko tu ieguldi, sagādājot malku, nesot viņu pagrabā utt., utjpr. Vingrošana sanāk liela. Ja kāds grib vispār bez darba, ir visādi apkures varianti - elektrība, gāze, ja pieejama, šķidrā gāze, dīzeļdegviela. Tikai viss tas nejēgā dārgi. Šajos laikos iestatīt dzīvi, ka dzīve maksā daudz ir riskanti. Malka pie mums ir pats lētākais kurināmais. Es pērku gatavu, saskaldītu malku, vienalga man sanāk lētāk, un krietni, nekā ja es kurinātu ar kaut ko citu. Bet tie, kam savs mežs netālu no mājām un ir iespējas pašiem to malku sastrādāt, apkure ar malku ir pavisam izdevīga. Protams, ja kurināšana nepatīk, nepatīk tā darbošanās mājās, tad tiem malka īsti neder. Vasarā, kad nāk kravas ar malku, pa vakariem jākrauj grēdās. Tur jau tiek tavs darbs patērēts. Man kurināšanas telpā ir vieta malkai kādām pāris nedēļām priekš aukstas ziemas apstākļiem. Sanēsāju to daudzumu lēnā garā pa divām nedēļas nogales pēcpusdienām. Un tad pati kurināšana, nekas jau nepatīkams nav nokāpt pagrabā, siltā telpā, kur katlā liesmas, piemest tās pagales. Bet samērīt to savu darbu, ko ieguldu, lai māja ziemā silta, naudas izteiksmē ir grūti. Nav tā kurināšana vienīgais lielais darbs savā mājā. Tāpat piemājas mauriņš jāpļauj, tāpat rudenī lapas jāgrābj, tāpat ziemā sniegs jātīra. Tracina, kad tie pilsētas dzīvokļos dzīvojošie gaužas, viņiem dārgi par apkuri sanāk, viņiem apsaimniekošanas maksas. Viņi taču pirkstu nepakustina, kad radiatoros siltums no pilsētas ienāk, pirkstu nepakustina, kad sētnieks lapas sagrābj vai sniegu notīra. Skaidrs, vērā neņemams daudzums Ja par notērēto elektrību apkurei. Nav pārāk liels patēriņš, kādus dažus latus jau pa mēnesi noēd, bet uz kopējā daudzuma, domāju, sīkums. Nesalasīsies te nekas par ko jāuztraucas. Var piemest - divi sūkņi, viens darbojas, kad kurinu, slinkums iet skatīties to jaudu, tā ap 100 W, dienā ziemas aukstumā nogriežas, teiksim 10 stundas. Mēnesī tas ir ap 30 kWxh, tas ja visu cauru mēnesi no vietas liels sals, cik sanāk - 3 lati, otrs sūknītis ar mazāku jaudu, nu, 60 W. Tas rupji piemetot darbojas pusi laika, varbūt nedaudz vairāk, ja ārā liels sals, lai vieglāk rēķināt, kaut 20 stundas diennaktī. Sanāk 1.2 kW dienā, mēnesī - 36 kWxh, tas ir Ls 3.60. Tātad maksimums, ja ārā visu mēnesi no vietas liels sals, elektrību apkures sistēma noēd Ls 6.60. Siltākā laikā mazāk griežas tie sūknīši. Tas ir manā nesiltinātā lielā mājā. Pārējie elektrības patērētāji, precīzāk jāsaka - verķīši, kas pieslēgti elektrībai, tur ir daži santīmi. Nav daudz, ja paskatās malkas daudzumu naudā pa mēnesi. Nu ir tā, galīgi neņemt vērā nevar to elektrību, ko notērē apkures sistēma. Labots Oktobris 8, 2013 - vvv 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 Man radās jautājums par sūkņiem. Lielākai daļai tiem ir 3 ātrumi un attiecīgi arī mainās jauda un elektrības patēriņš. Vai kāds kurbulē sūkni ikdienā ar lielāku ātrumu par pirmo no tiem? Vienīgā reize ir apkures palaišana, kad vajag īsā laikā uzsildīt māju. Pašlaik izmantojas šāds Grundfos sūknis uz 0.12A (25W) režīmu. Bija reiz viens cita ražotāja sūknis, bet nosprāga 1 mēneša laikā pēc apkures palaišanas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 (labots) Man ir divi sūkņi. Uz atpakaļgaitas ir jaudīgāks, jo tas velk katlā ūdeni no mājas, akumulatoriem un siltā ūdens boilera. Uz turpgaitas, kas uz radiatoriem aiziet, (uzreiz aiz trīsceļu vārsta) mazākas jaudas sūknītis. Izmēģinājies esmu visādi, nonācis līdz tam, ka lielākais sūknis uz maksimumu, mazākais sūknis uz vidējo ātrumu. Ja mazo darbina uz minimālo, attālākajā stāvvadā nedaudz sliktāka plūsma. Ja lielo sūkni darbina uz mazāku jaudu, sliktāka plūsma caur siltā ūdens boileri. Sistēma man liela - kopā 6 stāvvadi, pa visu māju 22 radiatori. Labots Oktobris 9, 2013 - vvv Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kitai Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 (labots) Varbūt ir kāda shēma šim visam? Un kas skaitās slēgta un kas vaļēja apkures sistēma? Labots Oktobris 9, 2013 - Kitai Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 (labots) Vaļējās sistēmas bija senāk. Kad temperatūra kāpj, palielinās spiediens. Uz bēniņiem bija trauks, kas vaļā, trauks savienots ar sistēmu. Ceļoties temperatūrai, spiediens nepieauga, jo vaļējā traukā vienkārši cēlās ūdens līmenis. Par vaļēju sistēmu aizmirsti uz visiem laikiem, netaisa tādas vairs. Tagad, slēgtajās sistēmās, spiediena svārstības novērš izplešanās trauki, kas senāk vienkārši nebija pieejami. Izplešanās trauki ir paliela tilpuma bunduļi ar gumijas membrānu, tajos ir ap pusotru atmosfēru liels spiediens. Lielākais ieguvums, nesajaucas ūdens ar gaisu. Spečuki saka, ka ar gadiem tas ūdens, kas sistēmā, kļūst labāks, pilnībā pazūd no ūdens gaiss, pamazām tas atkaļķojas, kļūst mīkstāks. Tāpēc ir labi, ja to ūdeni nemaina. Shēmas šim visam ir daudz un dažādas. Nedomāju, ka ir kāda viena, absolūti universāla, kas der visiem gadījumiem. Diez vai mēs te forumā tā parunājoties par apkures lietām, varēsim tikt līdz konkrētām shēmām, kas noderēs kādam apkures izbūvei. Labots Oktobris 9, 2013 - vvv Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 9, 2013 Share Oktobris 9, 2013 Es vienkārši domāju, kāda ir ietekme uz kurināmā patēriņu atkarībā no siltumnesēja plūsmas ātrumu. Skaidrs, ka māja tiek ātrāk un vienmērīgāk apsildīta salīdzinot ar tuvākiem un tālākiem punktiem. Mājai man ir zvaigznes slēgums - 4 galvenie zari uz max 2 radiatoriem, bet kopējais radiatoru skaits - 9. Palielinot sūkņa ātrumu palielinās arī elektroenerģijas patēriņš. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!