Jump to content

bankas karšu viltošana (ATM skimming) - ko darīt, ja tas noticis?


binary
 Share

Recommended Posts

Ahoi!

 

Ienācās no māsas šāds te tekstiņš, ko viņai draudzene uzrakstījusi:

Čau,

 

ja mēdzat izņemt skaidru naudu no bankas kartēm bankomātos, tad iesaku regulāri pārbaudīt naudas atlikumu kontā.

 

Šorīt saņēmu zvanu no savas bankas ar info, ka visi mani konti un kartes ir bloķēti, jo kāds ar manu kartu centīgi iepērkoties un izņemot skaidru naudu Puketa salā Taizemē. Lieki piebilst, ka mana karte vēl jo projām atrodas manā makā.

Kartes informācija it kā esot nozagta brīdī, kad esmu izņēmusi skaidru naudu - bankomātos esot bijušas uzstādītas kaut kādas speciālas programmas.

 

Tā ka iesaku regulāri pārbaudīt darījumus ar kontiem, lai pēc tam nav nepatīkami pārsteigumi.

 

Skaidrs, ka bankas karte viltota. Man domāt, ka uzrāvusies ATM skimmeri.

Tiem, kas nezina, pāris bildes: one, two, three, four, five, six.

Doma vienkārša - tur, kur liek bankas karti, ir "uzlikta" papildus ierīce, kas nolasa kartes datus. Pēc tam var izveidot kartes dublikātu. Turpat netālu varētu būt arī videokamera vai kas tml, kas nolasa PIN.

Bildēs redzams, ka tos skimmerus var diezgan viegli pamanīt (kaut kāds izvirzījums vietā, kur liek karti, nevis vienkārši "viengabalains bankomāts"), bet nu reti kurš tam pievērš uzmanību.

 

Tad nu jautājumi:

1) jūsu pieredze ar šādām lietām (ir/nav)?

2) kāda ir banku *reālā* rīcība šādos gadījumos?

3) kā bankai būtu jārīkojas, vadoties pēc likumiem? Par kontu un karšu bloķešanu saprotu, ka tā ir "labas gribas izpausme" un "abpusēji izdevīgas rūpes par klientiem", bet kā ir ar nozagtās naudas atgūšanu?

 

Prātā nāk arī nesenās izmaiņas likumdošanā, kas veikalniekiem, sākot ar šo gadu, uzlikusi par pienākumu pieprasīt PIN, kad klients norēķinās ar karti (tāpēc pagājusā gada nogalē rimi, maxima un pārējie, kas to vēl nebija ieviesuši, ar steigu to darīja). Cik dzirdēts, tad iemesls ir nevis pircēju interešu aizstāvēšana, bet atbildības noņemšana no *bankām* - sak', PIN ir konfidenciāla/sargājama info, kuru nedrīkst izpaust, tātad ja kāds nozog karti un norēķinās, ievadot PIN, tad pircējs pats vainīgs, ka "izpaudis" savu PIN (kaut vai uz pinpada ievadījis, kad netālu atradusies kamera), līdz ar to bankām vairs nozagtā nauda nav jāatmaksā. Kā tas "sasaucas" ar ATM skimming, karšu viltošanu un tml, tb ar "jauno likumdošanu"?

Edited by binary
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Cik lasīts, tad jādodas uz kartes izdevējbanku ar iesniegumu. Parasti notērētā $$$ tiek atgriezta. Protams, tikko konstatē naudas noplūdi, tā jāslēdz karte internetbankā vai zvanot uz banku. Ideja jau tāda, ka tai vajadzētu būt bankas atbildībai čekot vai uz viņu aparātiem netiek uzstādītas šādas ierīces.

 

Konkrēti ar kartes kopēšanu nekad nav bijusi saskare, bet vienu reizi internetā noplūda karšu informācija un laikam trāpīja arī uz paziņas karti, jo bija veikti 2 darījumi ārzemju internetveikalos. Nauda tika atgriezta ~4 dienu laikā pēc iesnieguma. Arī karti apmainīja bez maksas, jo reāli jau kartes lietotājs nebija ne pie kā vainīgs.

 

Cita runa, ja pats brutāli pakās karti kopā ar PIN kodiem un nepaspēj nobloķēt karti, nu tad gan banka visticamāk pasūtīs tevi ratā.

Link to comment
Share on other sites

1) ir (tā pati Taizeme);

2) karte bloķēta, atnāca sms par bloķēšanu. Kartes atjaunošana bez maksas, tā ka problēmas nebija. Tā kā uz kartes turu tikai ikdienas tēriņiem nepieciešamos pārdesmit ls, tad nekas arī nav noņemts.

3) ja nauda noņemta ārzemēs, visticamāk, problēmām ar atgūšanu nevajadzētu būt. Cita lieta, ja tepat - ej nu pierādi, ka tas nebiji Tu, kas pirka baltmaizi rimčikā @18:57 :mrgreen:

Praksē nav nācies saskarties ar šo jautājumu.

Bankas vispār varētu aktīvāk aicināt nodalīt kartei piesaistīto kontu, bet tas, iespējams, nav izdevīgi.

Link to comment
Share on other sites

Ir viens konts, kam piesaistīta karte, kurā tad arī viss notiek (alga, uzkrājumi utt.). Ja ir kas iekrājies, tad to var izsmelt kartes limita ietvaros.

Pēc tam ej un meklē, kur palika nauda.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Bankas vispār varētu aktīvāk aicināt nodalīt kartei piesaistīto kontu, bet tas, iespējams, nav izdevīgi.

Sāku domāt, ka pašam vajadzētu arī tā izdarīt...

 

Boldrik, tas domāts tā, ka ir 2 konti

*) "lielās naudads" konts - tajā tu saņem algu, tur tev ir overdrafts/kredītlīnija utt

*) "tēriņu konts" - tajā tu pats ieskaiti naudu no pirmā konta, un tikai tik, cik vajag

Pirmajam kontam nav nekādas kartes utt, tam tu pa lielam vari piekļūt tikai caur internetbanku.

 

Par to "tikai tur, kur zinu, ka ir droši" - tātad *nekur*, ja vien nav baigās pašpārliecinātības no sērijas "esmu dievs, visu zinu".

 

Boldrik, un tas "Bieži vien paši klienti aiz savas paviršības sastrādā visneiedomājamākās ziepes" šoreiz drusku nevietā - jautājums ir konkrēti par bankas karšu viltošanu ATM skimming, to "neīsto ATM" un tml gadījumos.

 

optimuss, a kāda šķirba, pirkt baltmaizi Latvijā vai, teiksim, Spānijā... neba nu mēs esam piesieti konkrētai valstij - nav problēma šodien būt Latvijā, rīt Nīderlandē, parīt Itālijā...

Link to comment
Share on other sites

Katrs to var izdarīt arī pats. Nevajag piesaistīt karti pamatkontam, kurā alga ienāk.

Uztaisi otru kontu, vismaz Swedā tas ir bezmaksas. Karti pieaisti otramm kontam.

Kad vajag iepirkties, pārmet tur naudu. Un viss.

 

Un jā - vismaz reizi nedēļā vajadzētu iemest aci internetbankā, sava konta/maka stāvoklim ir jāseko līdzi.

 

Nerunājot par tādām izdarībām, ka uz kartes ar adatu uzskrāpētu PIN kodu utml...

 

Bankas parasti ir pietiekami lojālas, jo bankomāts ir bankas atbildība un uz tā uzstādīts skimmeris 1kārt jau ir pašas bankas fail. Vismaz banka parasti tādā gadījumā jūtas līdzatbildīga, jo klients bankai uzticas un tak ja ir "savas" bankas bankomāts, tad visam jābūt OK.

Arī redzot internetbankā, ka ar Tavu karti kāds sācis iepirkties Taizemē, ir momentāni jāgrābj telefons un jāzvana uz banku, lai bloķē kontu. Ar skaidrošanos "kas kur kāpēc" ir jānodarbojas pēc tam.

 

PINs it kā skaitās sekjūrāks, cik saprotu, to čipu tik viegli nevar nodublēt, atšķirībā no magnētiskā slānīša.

Lai gan, Zviedrijā teiksim ir biļešu automāti, kuri PINu neprasa, pasaki kādu vilciena biļeti gribi, ieliec karti, to nolasa un viss.

 

Jo "atbildības noņemšanu" var traktēt visādi. Ja PINpads uzstādīts veikalā, tad veikals atbild par to, lai tā tuvumā neviens kameru neuzķimerē, jo tās ir veikala telpas.

Par bankomātu gan atbild banka pati. Drīzāk es teiktu, ka banka grib lielāku līdzatbildību no veikala, nevis "jūs šito uzlikāt, man nav nekādas daļas par to kameru, kas tur blakus pielipināta pie kases".

Edited by MārcisB
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

It kā jau varētu nodalīt ikdienas tēriņu kontu (kopā ar karti, kas piesieta kontam) no lielā konta ar lielo piķi. Bet tad ir visu laiku jāseko līdz lai ikdienas tēriņu kontā būtu nauda. Plus papildu izmaksas par otras kartes lietošanu (3...5...10 u.t.t. Ls gadā atkarībā no kartes un bankas).

 

Pats lietoju vienu Visa Electron iepirkumiem veikalos, tam pašam kontam piesieta Visa Classic visādiem paypaliem, amazoņiem u.c. vairāk vai mazāk uzticamiem kantoriem. Kad Classic karti nelietoju, to internetbankā nobloķēju. Vēl ir tāda interneta hibrīdkarte (bez čipa un bez magnētiskās joslas, tikai vārds, kartes nr., derīguma termiņš) Visa Classic, kura piesieta citam kontam. To lietoju, kad vajag kaut kādos ne pārāk pazīstamos resursos maksāt ar karti. Beigu galā sanāktu diezgan smuka gada maksa par kartēm (4Ls par Electron un 2x10Ls par Classiciem), bet izmantoju savu specstatusu un tas man kopā maksā ap 5Ls gadā.

 

Kopumā neesmu raustīgs uz karšu lietošanu, jo baigi nepatīk nēsāt kabatā vairāk kā ikdienišķo piecīti kafijai un pusdienām. Bankomātos arī ļoti reti izņemu vienā reizē vairāk kā 10Ls, tomēr nav vēlmes piesaistīt uzmanību un pēc 100m vārtrūmē dabūt pa seju. Makā arī neturu vairāk kā 5...10Ls šā paša iemesla dēļ. Virtuālās briesmas (klonētas kartes vai zagti karšu dati) tomēr ir mazāk nepatīkami kā fiziska ietekmēšana dēļ 20Ls.

Link to comment
Share on other sites

Man ne reizi nav nācies saskarties ar savas kartes nokopēšanu. Iespējams, ka tādēļ, ka ikdienā naudu ņemu tikai vienā bankomātā. Arī ēstūžos principā maksāju skaidrā naudā.

 

Ja cilvēkam dzīvē viss izrēķināts līdz santīmam, tad ir ziepes.

Link to comment
Share on other sites

VIL, ziepes kā reiz var būt lielākas, ja nav viss izrēķināts līdz santīmam :)

 

Un lūk arī ziņa TVNETā - Uz bankomātiem atklāj karšu datu nolasītāju ierīces (nezinu gan, vai konkrētajam cilvēkam bija swedbank). Pāris citāti:

Kā uzsver Jakubovska (AS "Swedbank" bankas preses sekretāre), atklātie gadījumi ātri tika novērsti. "Banka nodrošina, ka klienta nauda šādos gadījumos ir aizsargāta, un, ja arī rodas kādi zaudējumi, banka tos klientam atmaksā," apgalvoja bankas preses sekretāre.

(..)

Tie klienti, kuru kartes drošības nolūkos tika bloķētas, var saņemt jaunu karti bez maksas, ko nepieciešamības gadījumā banka izsniegs paātrinātajā režīmā.

 

Pie reizes atradu arī rakstu, par kuru Tominjsh kautrīgi ieminējās, bet neuzskatīja par vajadzību kaut ko precizēt - "Swedbank" bloķējusi vairāku klientu kartes

Link to comment
Share on other sites

Naudu šwedbankas bankomātā var izņemt arī ar citu banku kartēm. Tādēļ ietekmēto vidū var būt pat ārvalstu tūristi.

 

Ar to izrēķināšanu līdz santīmam es domāju, ka makā ir viena karte un nauda tramvaja biļetei. Bloķēšanas gadījumā paliec bez naudas un iespējas tai piekļūt.

Link to comment
Share on other sites

Priekš galīgiem ))) sliņķiem ir izgudrota speciāla fīča, vismaz Citadele Banka, ka tiek sūtīta SMS par visām izmaiņām kontā, gan par ieskaitītu kontā naudu, gan par izņemto, veikalā iztērēto. Var pat uzlikt kaut kādu min limitu, lai par katru aliņu neceltu brēku ))) Prātīgi cilvēki norēķiniem visādos Ebejos paņem speciālas virtuālās Internetkartes(laikam žaks kusto domāja šo) un nerēgojas tīklā ar reālajām kredītenēm un kontiem.

Link to comment
Share on other sites

Turcijā gadijās maksāt ar karti viesnīcā (aļa slinkums pohainam rītā vilkties līdz bankomātam)...

Rezultāts - pēc mēneša SEB zvana, ka manu karti iepērkoties kaut kur Turcijā.

SEB nozagto naudu 3dienu laikā iemeta kontaā un kā sapratu no pupainās blondīnes KACā, bankai to darīt prasa VISA noteikumi (+tas vroģi esot apdrošināts), vienīgā prasība esot "zajava mentenē" par skimošanu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

mazuli, agrāk tāda fīča (tās sms) bija maksas pakalpojums. Par to limitu - tas attiecas uz 1 pirkumu? Jebšu tas ir dienas limits?

 

Jo "atbildības noņemšanu" var traktēt visādi. Ja PINpads uzstādīts veikalā, tad veikals atbild par to, lai tā tuvumā neviens kameru neuzķimerē, jo tās ir veikala telpas.

Redz, nav jau obligāti "jāuzstāda kamera". Esi kādreiz ar telefonu mēģinājis veikalā kaut ko fotografēt? Es jā - veikalnieki neko nav teikuši. Tāpat arī ar kameru var kāds nostāties un pafilmēt. Daudzstāvu tirdzniecības centros vispār bez problēmām - pārkaries pāri margai, stāvi ķipa "ai, es te drusku atpūtīšos" un safilmē ar nelielu kameru visu ko vien vajag.

Link to comment
Share on other sites

Mazulis domāja Swedenes mob bankā konfigurējamos limitus uz SMS, lai nebrēktu par katru 5īti bet par lielākām summām.

Var arī sakonfigurēt gan par ienākšanu naudas, gan par izņemšanu lai nāk. Un norādīt minimālo summu.

 

Tās SMS ir par naudu, jā.

Swedam 6 santīmi par vienu.

 

Norēķinu un kredītkartēm arī ir dienas limits. To var mainīt.

Gan skaidras naudas izņemšanai, gan pirkumiem.

Link to comment
Share on other sites

Ar "limitu" es domāju ko citu - piemēram, vai var uzstādīt, ka sms sūtās 1x dienā, ja pa visu dienu no konta izgājušās naudas apjoms pārsniedz 50 Ls.

 

Likt, lai par katru piecīti bļaustās, īsti negribas, bet ja problēmu gadījumā dienā no konta izgājuši 20 piecīši (tb kopā 100 Ls), par to gan vienu sms varētu arī nosūtīt.

Link to comment
Share on other sites

man interneta pirkumiem ir standarta Mastercards, kuram pinu pats jau sen esmu aizmirsis. Krājbankā tā karte maksā laikam kādus 10Ls uz gadu. Parasti tur naudu neturu, pirms pirkt caur internetbanku iemetu. Diezgan bieži lietoju skaidru naudu. Nav man vēlēšanās, lai kāds uzkrāj info par maniem tēriņiem. Un arī besī visādi frenkeļi narvesenā, kas par košļenēm maksā ar karti.

Link to comment
Share on other sites

  • 9 years later...
Anonīms Alkoholiķis

Kas - vai biznesa plāns?

Link to comment
Share on other sites

Nolādētie Ķīnas spameri atkal.

Skaistā, tīrā google transleit latviešu valodā :sarkasms:

Edited by marrtins
Link to comment
Share on other sites

Create an account or sign in to comment

You need to be a member in order to leave a comment

Create an account

Sign up for a new account in our community. It's easy!

Register a new account

Sign in

Already have an account? Sign in here.

Sign In Now
 Share

×
×
  • Create New...