lil_be Ierakstīts Marts 6, 2011 Share Ierakstīts Marts 6, 2011 sveiki. ir radies jautājums. Vai braucot tumsā ar mašīnu gaismas ātrumā ieslēdzot gaismas lukturus vai luktrutu izdotā gaisma ir redzama? Link to comment Share on other sites More sharing options...
edw Marts 6, 2011 Share Marts 6, 2011 (labots) Cik no fizikas zinu, gaismas ātrums ir pasaulē lielākais zināmais ātrums. Tavā aprakstītajā situācijā ir gaismas ātrums*2, tad sanāk, ka neko tādu nevar panākt. Bet no teorijas, ja Tu ar mašīnu tiešām sasniegsi gaismas ātrumu, tad gaisma būs redzama. Bet nu te var filozofēt, kamēr slikti paliek. Labots Marts 6, 2011 - edw Link to comment Share on other sites More sharing options...
D.D.D Marts 6, 2011 Share Marts 6, 2011 (labots) Jā, jo gaismas ātrums ir konstante. Labots Marts 6, 2011 - D.D.D Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Marts 6, 2011 Share Marts 6, 2011 Pieņemu, ka lukturu gaisma būs redzama tikai tad, ja stāvēs mašīnai pretī. Jautājums, vai tā tiešām būs lukturu gaisma, ko ieraudzīs Link to comment Share on other sites More sharing options...
lil_be Marts 6, 2011 Author Share Marts 6, 2011 nē nu ir domāts tā, ka brauc pa ceļu (pieņemsim) un ieslēdz lukturus lai redz kur brauc (pieņemsim) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ant_LV Marts 6, 2011 Share Marts 6, 2011 Jā, jo gaismas ātrums ir konstante. Pie tam, kas nav atkarīga no atskaites sistēmas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Marts 6, 2011 Share Marts 6, 2011 (labots) Ak šausmas. Te nav īsti ko filozofēt, ja masa kustās ar tādu ātrumu, Einšteins ir salicis praktiski visus punktus uz i. Sāksim ar to - braukt ar gaismas ātrumu. Tam vajadzīgs ne vairāk un ne mazāk kā bezgalīgs enerģijas daudzums. Labi, pieņemsim, ka tas izdodās. Slēgt lukturus nav jēgas. Lai arī gaisma attiecībā pret tevi arī pārvietojas ar gaismas ātrumu, neko no apkārtnes (pret ko tu relatīvi kustētos ar gaismas ātrumu) tu neredzētu. Visu speciālo relativitāti pāris vārdos neiemācīšu, bet fakts ir tāds. Ja tu tuvotos gaismas ātrumam, šī vizualizācija ir apmēram tas, ko tu redzētu: Principā, ja brauktu tumsā un ieslēgtu gaismu - redzētu tikai to balto pleķi, kas ir tā video pēdējā gabalā uz šosejas (ar ieslēgtiem visiem SR efektiem) ļoti tuvu pie gaismas ātruma. EDIT: Īstenībā, to balto pleķi redzētu tā pat. Nu nez vai izdotos atrast perfekto tumsu. Bet jebkurā gadījumā, kā gaisma ir nonākusi no tava luktura līdz objektam, nav vairs svarīgs gaismas avots. Un var uzskatīt, ka tu redzētu kaut ko līdzīgu kā tad, kad būtu gaišs. Un tas ir tas, kas ir tajā video parādīts. Labots Marts 6, 2011 - Tehnoman Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Marts 6, 2011 Share Marts 6, 2011 Nē, ja skatās pēc analoģijas ar skaņu (kura arī ir konstante). Kā saka, savu lodi nedzird. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Marts 6, 2011 Share Marts 6, 2011 (labots) Heh, gaismai (un relativitātes teorijai) līdz analoģijai ar skaņu ir tāls ceļš ejams. Ok, vienā es varu piekrist - gaismai IR jānāk tev "pretī", citādi tu neko neredzi. Līdz ar to ir jābūt objektam, no kā tā atstarojas. Man jau, protams, patīk amerikāniskā pieeja un domas, ka "es jau nu visu zinu labāk", tomēr ir jāsaka, ka ar visu BSc un topošo MSc fizikā *līdz galam* skaidra RT (nu ok, speciālā RT it kā ir vairāk vai mazāk skaidra, vispārīgā RT ir lielākā sāpe) padarīšana man nav. Bet fakts ir tas - tā teorija ir pārbaudīta, un tā strādā. Un attiecīgais video ir radīts, izmantojot viusus SR nepieciešamos matemātiskos aprakstus. Līdz ar to tas ir vienīgais, ko tu redzētu, braucot ar gaismas ātrumu (skatīt video daļu uz šosejas ar ieslēgtām aberācijām, doplera novirzi un gaismas intensitātes kompresiju). [..] Vai braucot tumsā ar mašīnu gaismas ātrumā ieslēdzot gaismas lukturus vai luktrutu izdotā gaisma ir redzama? Bet tieša atbilde uz šo jautājumu - nē, tu gaismu savā atskaites sistēmā panākt nevari. Jo tā pāvietojas ar gaismas ātrumu attiecībā pret tevi neatkarīgi no tava ātruma pret kaut ko citu. Lai ieraudzītu to gaismu, tai ir no kaut kā jāatstarojas. Labots Marts 6, 2011 - Tehnoman Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Marts 6, 2011 Share Marts 6, 2011 Mazliet cits pavērsiens. Radioviļņi arī laikam pārvietojas ar gaismas ātrumu. Ja tagad no gaismas ātrumā braucošas mašīnas pārraida ziņu, vai tā galā nonāks ātrāk par mums pašiem vai reizē ar mums. No iepriekšējā saprotu, ka ātrāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Marts 6, 2011 Share Marts 6, 2011 (labots) Njā, filozifija laikam uzvarēs. Jā, radioviļņi pārvietojas ar gaismas ātrumu. Nē, tā nedrīkstētu būt un, cik es saprotu, tā arī nav. Ja tu skaties kā novērotājs no signāla saņēmēja puses (kura atskaites sistēmā gaismas ātrums arī ir konstants), tad ziņa atnāks tieši reizē ar pašu auto, jo gaismas (un signāla) ātrums sakrīt ar auto ātrumu. Kā to sašūt kopā? Pats līdz galam neesmu izdomājis, tajās teorijās ir ļoti daudz neintuitīvu lietu. Un šajā gadījumā diemžēl intuīcija nav tas, kas notiek realitātē. Pie tam, šajā gadījumā ir jāuzmanās ar vārda "ātrāk" lietošanu, jo relativitāte saka, ka arī laiks ir relatīvs - tas ir, var ritēt lēnāk, vai ātrāk. Atkarībā no atskaites sistēmas. Varbūt šis palīdz: Bet reāli ir novērotas tiešām šādas lietas: 1) Einšteina RT (gan speciālā, gan vispārīgā) labi apraksta to, kas notiek ar gaismu, EM viļņiem un gravitāciju ap mums; 2) Lielākus ātrumus par gaismu sasniegt nav iespējams (fāzes ātrums neskaitās, jo nesatur informāciju). Spriedelēt var daudz un dikti, bet daba parāda to, kas realitātē notiek. Lūdzu, pārraidi informāciju ātrāk par gaismu. Nobela prēmija garantēta! Labots Marts 6, 2011 - Tehnoman Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Marts 6, 2011 Share Marts 6, 2011 Tur jau ir tas joks, ka neviens tā īsti nezin, kā realitātē notiek. Viss tikai teorijā. Nesen pa BBC bija raidījums par realitāti (iemetiet torentu meklētājā BBC Horizon 2011 What Is Reality). Pretējs gadījums. Eksperimentāli iegūst rezultātus, ko eksistējošās teorijas nespēj izskaidrot. Rezultāti ir mainīgi atkarībā no tā, vai pats eksperimenta process tiek novērots vai nē, tas ir, ka pati realitāte nemaz nav tik nemainīga lieta. Sapratu, ka diezgan augstā zinātniskā līmenī tiek diskutēts par paralēlo pasauļu pastāvēšana, ka varbūt mēs paši esam tikai kādas citas realitātes hologramma. Kaut kā apmēram tā. Tīri interesanti, ar vienu reizi gan tā īsti saprotams nebija, būs jānoskatās vēl. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Marts 7, 2011 Share Marts 7, 2011 (labots) Tur jau ir tas joks, ka neviens tā īsti nezin, kā realitātē notiek. Viss tikai teorijā. [..] Ok, definēšu, ko es saprotu ar "notiek realitātē". Ir cilvēks ar instrumentu kopumu, savu atskaites sistēmu un izdara mērījumus savā atskaites sistēmā. Mērījumu rezultāti ir tas, ko es definēju par realitāti. Un visbiežāk arī tas, kas notiek ap konkrētu cilvēku, arī ir tam cilvēkam interesanti. --> Šādā interpretācijā ir ļoti skaidrs un ļoti vienkārši pateikt, kas notiek realitātē. Un Einšteina RT tiešām salīdzinoši labi apraskta to, ko mēs varam nomērīt. OK, tā nav "visa teorija", līdz ar to var atrast šo to neizskaidrojamu, bet (!!!) bez Einšteina RT vienādojumiem GPS satelīti būtu nometami podā. Tikai kompensējot laika ritējuma atšķirības starp zemes virsmu un satelīta orbītu ir iespējams nodrošināt to dažu metru precizitāti. Un to viņi dara - lieto RT. Ja nelietotu, tad kļūda būtu (kaut kad rēķinājām universitātē) ar kārtu kilometri, ja es pareizi atceros. Ok, paskatīšos to video, Youtube arī, izskatās, ka ir. Visādas interesantas lietas ir redzētas. Bet joprojām pastāv uzskats, ka mēs nevaram pārraidīt informāciju ātrāk par gaismas ātrumu! Jeb precīzāk, neesmu redzējis nevienu ticamu publikāciju, ka ir kādam izdevies to pārspēt. EDIT: Tikai nevajag mani pārprast, neesmu nekāds RT aizstāvis, man pašam nepatīk teorijas fizikā, kas saka, ka mēs nevaram to un to. Bet kā patreizējo EM šķērsviļņu un gravitācijas apraksts tas strādā ļoti apsveicami. Labots Marts 7, 2011 - Tehnoman Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Marts 7, 2011 Share Marts 7, 2011 (labots) Paskaties gan, tur tieši ir runa par to, ka mērījumi liek aizdomāties, kas vispār ir realitāte. Kvantu mehānika, kvantu datori, kur kvants var pārstāvēt 0 un 1 vienlaicīgi (vai tas nav ātrāk par gaismas ātrumu pārraidei?). Es jau ar ne kāds RT pretinieks vai atbalstītājs, es parasts cilvēks, es tik varu ar vaļā muti par to visu klausīties. Vienkārši interesanti, ka nopietni zinātnieki par to runā un ne no tukša gaisa. Video BBC iPlayer mājas lapā ar ir, bet tas laikam Latvijā nav skatāms. Youtube http://www.youtube.com/watch?v=8DrIRUFFn4M&feature=player_detailpage Labots Marts 7, 2011 - ediots Link to comment Share on other sites More sharing options...
saf Marts 7, 2011 Share Marts 7, 2011 Džeki, jūs neņemat vērā vienu faktu, jo ātrāk kustas ķermenis, jo lēnāk rit šī ķermeņa subjekīvais laiks, tas ir tieš tādēļ, ka gaismas ātrums ir konstants vienmēr un visur telpā. Tāpēc nav iespējams ka subjekts var kustēties ar gaismas ātrumu, jo tad viņa laiks apstājas, tas ir tādēļ, piemēram, ja subjekts brauc vagonā, kas kustas tuvu gaismas ātrumam, un ja viņš sāktu skriet tajā pašā virzinā, tad varētu pārsniegt gaismas ātrumu, pret apkārtējo vidi, bet tas nav iespējams, tapēc subjekta laiks rit lēnāk, tā lai tuvotos gaismas ātrumam bet to nekad nesasniegtu. Starp citu, kosmonauti noveco mazāk! Link to comment Share on other sites More sharing options...
kazarma Marts 7, 2011 Share Marts 7, 2011 Tieši tā saf's pareizi saka. Ja piemēram tu lidotu ar gaismas ātrumu un tu būtu tas fotons, un ja tev mistiski būtu lukturis kuru tu ieslēgtu ai ko es te apskaties video un viss būs skaidrs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Marts 7, 2011 Share Marts 7, 2011 Džeki, jūs neņemat vērā vienu faktu, jo ātrāk kustas ķermenis, jo lēnāk rit šī ķermeņa subjekīvais laiks[..] Nu to, ka tas ir jāņem vērā, es jau teicu. [..]jo relativitāte saka, ka arī laiks ir relatīvs[..] Bet jebkurā gadījumā - kvantu fizika neatļauj ātrāku par gaismu ātrumu. Kvantu datori nav nekas neparasts. vienkārši nav strikti nodalīts bits kā 1 vai 0, bet ir zināma varbūtība, ka bits atrodas 1 stāvoklī, un zināma varbūtība, ka atrodas 2 stāvoklī. Link to comment Share on other sites More sharing options...
nrs Marts 7, 2011 Share Marts 7, 2011 Butu taa. Ja auto brauc ar gaismas atrumu un iesledz lukturus, tad izstarotie fotoni sakrajas masinas apkartnee un ir loti gaish. Finisaa masina iebrauktu, kaa liela gaismas bumba. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Orion7 Marts 8, 2011 Share Marts 8, 2011 Ja auto brauc ar gaismas ātrumu un ieslēdz lukturus, tad fotoni no lukturiem nemaz nespētu tikt laukā un mašīnas priekšā būtu melna tumsa. Principā, lai uzzinātu kas notiek ar gaismu kustībā nemaz nevajag eksperimentēt ar gaismu, visi tie paši likumi attiecas arī uz skaņu, kuras izplatības ātrums ir daudz mazāks, līdz ar to ir iespējams arī reāli uzzināt kas notiek, ja objekts kustas ar skaņas ātrumu vai ātrāk par to. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Marts 8, 2011 Share Marts 8, 2011 Njā, braucam atpakaļ tajā pašā bedrē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Sky_High Marts 8, 2011 Share Marts 8, 2011 (labots) Džeki, jūs neņemat vērā vienu faktu, jo ātrāk kustas ķermenis, jo lēnāk rit šī ķermeņa subjekīvais laiks, tas ir tieš tādēļ, ka gaismas ātrums ir konstants vienmēr un visur telpā. Tāpēc nav iespējams ka subjekts var kustēties ar gaismas ātrumu, jo tad viņa laiks apstājas, tas ir tādēļ, piemēram, ja subjekts brauc vagonā, kas kustas tuvu gaismas ātrumam, un ja viņš sāktu skriet tajā pašā virzinā, tad varētu pārsniegt gaismas ātrumu, pret apkārtējo vidi, bet tas nav iespējams, tapēc subjekta laiks rit lēnāk, tā lai tuvotos gaismas ātrumam bet to nekad nesasniegtu. Starp citu, kosmonauti noveco mazāk! Konstante ir gaismas ātrums vakuumā, bet, piemēram, ceļojot cauri gaisam gaismas ātrums būs mazāks. Lūdzu, pārraidi informāciju ātrāk par gaismu. Nobela prēmija garantēta! Kvantu fizikā daļiņas kā, piemēram, elektroni noteiktos apstākļos spēj "komunicēt" viens ar otru potenciāli acumirklī jeb ātrāk par gaismu. Labots Marts 8, 2011 - Sky_High Link to comment Share on other sites More sharing options...
NeticuNevienam Marts 8, 2011 Share Marts 8, 2011 (labots) man liekas, ka skolā šo visu māca jau desmitiem gadu, tāpēc šāda "sētas filozofija" par gaismas ātrumiem, relativitātes teorijām ir apkaunojoši diletantiska, vienkārši jāpaņem un jāpalasa tās fizikas grāmatiņas, nevis jāizliekas par potenciāliem Nobeļa laureātiem .... Tajās grāmatās ir tikai vispārīgi fakti: gaismas ātrums bla, bla, bla....; nekas nav ātrāks par gaismu bla, bla ,bla....; Einšteina konstante...; E=mc2 bla bla......; fotoni utt. Skaidri un gaiši no A līdz Z nekas tā arī nav pateikts. Pagrābts no "šitā" bišķiņ un no "tā" - jo, lai aprakstītu visu sīki un smalki, būtu jāizdod atsevišķa grāmata - mācību līdzeklī ir tikai basic informācija! Tāpēc arī vidējam cilvēkam patiesībā ir diezgan tumša bilde par to visu! Labots Marts 8, 2011 - weld 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
superKrona Marts 8, 2011 Share Marts 8, 2011 Tāpēc arī vidējam cilvēkam patiesībā ir diezgan tumša bilde par to visu! A vai ta ir kāds, kuram gaiša bilde? Pēc manas, veca cilvēka saprašanas: 1) Joprojām cilvēku pielietojamās gaismas īpašības var aprakstīt ar divām pretējām teorijām - elektromagnētiskais vilnis un fotoni. 2) Gravitācijas spēks izplatās ātrāk par gaismas ātrumu - it kā spējam to pierādīt. 3) Un, lai kā arī Ainštainam nepatiktu, pretēji izstarota gaisma attālinās no sevis ar gaismas ātrumu x 2. visi tie paši likumi attiecas arī uz skaņu, kuras izplatības ātrums ir daudz mazāks, līdz ar to ir iespējams arī reāli uzzināt kas notiek, ja objekts kustas ar skaņas ātrumu vai ātrāk par to. Diez, kā skaņa vackumā izplatītos? Link to comment Share on other sites More sharing options...
saf Marts 8, 2011 Share Marts 8, 2011 (labots) Nu bļa... jo tālāk jo jautrāk ,tiešām kauns paliek. Gravitācijas viļņi izplatās tik pat ātri kā gaisma. Ir tikai dažādi nepierādāmi teoretizējumi par tēmu, ka varētu būt arī savādāk, balstoties uz kvantu fiziku, uz kuras pamata var teoretizēt da par jebko. Kā tad palielinās fotonu ātrumi telpā, virzoties fotoniem pretējos virzienos? Runa ir par gaismas/fotona ātrumu telpā, nevis kaut kādam ātrumam, ko mēra starp diviem kustībā esošiem objektiem! Grib negrib jāpiekrīt Ieleja teiktajam, vairāk lasīt un interesējaties vajag par šo lietu, nevis prātuļot par kaut kādiem no konteksta izrautiem faktiem, frāzēm, un piekasīties sīkumiem, kas neietekmē būtību. P.S. Stīvenam Hokingam ir labas, latviski tulkotas grāmatas. Labots Marts 8, 2011 - saf Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bastjens Marts 8, 2011 Share Marts 8, 2011 2) Gravitācijas spēks izplatās ātrāk par gaismas ātrumu - it kā spējam to pierādīt. 3) Un, lai kā arī Ainštainam nepatiktu, pretēji izstarota gaisma attālinās no sevis ar gaismas ātrumu x 2. 2) Kurš to ir pierādījis? 3) Einšteins to nekad nav noliedzis, jēga ir tur, ka tie pretēji skrienošie fotoni attiecībā viens pret otru kustas ar gaismas ātrumu (nevis cx2) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kanibaals Marts 8, 2011 Share Marts 8, 2011 Šis video to paskaidro labāk: [media] [/media] Vienalga teorizēt par to, kas notiek sasniedzot gaismas ātrumu ir tas pats, kas teorizēt par to, ka visums ir bezgalīgs vai kas notiek temp. sasniedzot absolūto nulli. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts