Jump to content

Vai jūs jūtat krīzi?


Mezavecis
 Share

Recommended Posts

 

 

Ak jā ,ko es te,krīze taču aiz muguras ,viss kulē(pareizāk Eiropā līdz viņai jau tūlīt būsim) un cenas jau nu necelsies ne par ko

Ekonomikas izaugsme palielina naudas masu tirgū, kas izraisa inflāciju.

Tā ir ekonomikas ābece.

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 1.1k
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • VIL

    40

  • NormaalsCilveeks

    53

  • Mezavecis

    40

  • Jeasus

    55

Top Posters In This Topic

Posted Images

Ekonomikas izaugsme palielina naudas masu tirgū, kas izraisa inflāciju. Tā ir ekonomikas ābece.

Tāpēc jau klabina ,ka pie mums ir visaugstākā/straujākā izaugsme :).

Vispār super ābece gudrīšiem(par kuriem šeit arī daudzi raksta,un ne jau par rasētājiem/konstruktoriem :)):

jo augstāka/straujāka izaugsme ,jo augstāka/straujāka inflācija,kas nozīme straujāku dzīves līmeņa krišanos(vismaz mūsu gadījumā ,jo algas jau neceļas,un ja arī ceļas ,tad attiecība 10/100 ar inflāciju.,tas labakaja gadījumā).

Labots - jakslis
Link to comment
Share on other sites

 

 

Tāpēc jau klabina ,ka pie mums ir visaugstākā/straujākā izaugsme

Inflācija ir sekas nevis cēlonis.

Link to comment
Share on other sites

par to algu celšanos, vietā kur es strādāju, no 50 cilvēku kolektīva kādi pāris cilvēki varbūt pēdējo 3 gadu laikā ir aizgājuši pie šefiem un konkrēti paprasījuši algas pielikumu. Bet vaimanā pīpetāvā pilnīgi visi. 

Link to comment
Share on other sites

 

 

jo algas jau neceļas,un ja arī ceļas ,tad attiecība 10/100 ar inflāciju.,tas labakaja gadījumā

ei, nu ei? Cilvēki reāli jūt pārtikas sadārdzināšanos, bet cilvēki ar mazākajiem ienākumiem arī strādā šajā pašā pārtikas nozarē.Tādēļ kāds santīms iekrīt gan viņu makā.

Link to comment
Share on other sites

Verneris

 

 

Bet vaimanā pīpetāvā pilnīgi visi. 

Taatad, ja zini, ka piipeetavaa vinji vaimanaa, tad esi viens no tiem vaimanaataajiem?! 

Link to comment
Share on other sites

Inflācija ir sekas nevis cēlonis.

Cik apburošas ekonomikas izaugsmes sekas :).

Ekonomikas izaugsme=inflācija=dzīves līmeņa krišanās=nabadzība

Pec elementāriem matemātikas likumiem,noīsinām vidējos un  kas sanāk :) ?

Ekonomikas izaugsme =nabadzība.

Absurds vienādojums.

Bet tauta to nezin :).Pie mums ir augsta ekonomikas izaugsme,kāpēc tad dzīve nepaliek labāka?

Izrādās ,ka viņai jau nemaz labākai nav jāpaliek ,tieši otrādi,vienkārši jūs(tauta)nezinat pareizos vienādojumus :).

Labots - jakslis
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Kam dzīve? Kurai tautas daļa ir vēlme zināt likumus (jebkādus)?

Pie mums ir augsta ekonomikas izaugsme,kāpēc tad dzīve nepaliek labāka?

Link to comment
Share on other sites

Nelasīju visu augstāt sarakstīto tuftu, bet jautājums tāds - ko autors domā ar krīzi? Vakariņās sparģeļu vietā kartupeļus? Lee vietā bikses no humpalām vai pat poļu-leišu ražotās?

Ja tā bija krīze, tad varu teikt vienu - man patika - vietējie sarančaji beidza mētāt "biezos" un iznāca pastrādāt pie normāliem darba devējiem, viens no tiem bija arābs, kuram, atšķirībā no vietējiem, visu cieņu, vismaz uzradās lieka nauda veco audio un sat sistēmu nomaiņai.

Labots - aoma
Link to comment
Share on other sites

Arnolds Piepe

Da cik var d**st - ja galva uz pleciem un abas rokas nav kreisās, krīzi gandrīz nejuta. A vot riģipša skrūvētāji un sisadmini, kas par 2k Ls/mēn. mētāja blatos, gan apmīza pakaļkājas un aizbēga uz UK sēnes lasīt. Un, ņemot vērā ka diemžēl lielākā daļa LV jauniešu (tai skaitā līdz gadiem 30) ir debili un neko PA ĪSTAM darīt nejēdz, tad rezultāts bija kāds bija.

 

Atbildot uz topika virsrakstā uzdoto jautājumu - nē, nedz mani, nedz manus kolēģus, sadarbības partnerus, klientus, manus bērnus, paziņas, radiniekus vai vispār principā NEVIENU, ar ko man vairāk vai mazāk bijis kontakts pēdējo pāris gadu laikā nekāda krīze nav skārusi ne mazākajā mērā - tik vien kā Delfu negācijas palasīt un veikalā rindā stāvot pa ausu galam dzirdēt par kārtējo nožēlojamo neveiksminieku, kas redz sliktās valsts dēļ brauks odziņas lasīt vai džinsus šūt Vācijā/Karalistē. Atliek izdarīt secinājumus par vaimanātājiem...

 

Es diendienā strādāju ar elektronikas ražotājiem, programmētāju firmām, metālniekiem, plastmasas apstrādes kantoriem, kokapstrādes rūpnīcām un kaudzēm citu dažādu profilu ražošanas uzņēmumu visās trijās Baltijas valstīs - neviena nav nedz samazinājusi darbinieku skaitu nedz savilkusi jostas. Kādēļ? Tādēļ, ka nezīmējās un vienkārši dara savu darbu - kvalitatīvi, mierīgi, vakar šodien un rīt.

 

Es patiesībā uzskatu, ka šitā krīzes padarīšana bija svētīga - nolika lielos gudriniekus pie vietas, nocirta kupi-prodaj biznesus, un kretīni bija spiesti aizlasīties projām, kur vietēji viņus laipni sagaida.. :)

Labots - Arnolds Piepe
Link to comment
Share on other sites

Guest wersa

Arnold Piepe

2k par rigipsi - tikai LABS, čakls, apzinīgs, atbildīgs cilvēks par ļoti intensīvu darbu treknajos gados.

Reģipša skrūvētājs normālā būvfirmā ir kvalificēts sausās būves tehniķis, sausās būves meistars vai namdaris.

Ar pieredzi un attiecīgu izglītību.

 

Nu, tagad parunāsim par riģipsi. Uz kā viņu skrūvē?

 

Tos kreiso brigāžu čaļus, kas blatoja - tos nerēķinām, viņi nav nekad bijuši celtnieki un nekad nebūs celtnieki, nekur un nekad.Celtnieka imitācija, nekas vairāk...

 

Jaunieši visi debīli?  Nē, ne nu visi.

Ražošanas profesijas un tehnika?  Mani tā iepriecināja paziņas secinājumi - viņam zināmi 3 cilvēki, kas normāli var uztaisīt formu izstrādājuma izliešanai.  Viens darbu meistars, 69 gadus vecs, otrs ir no debīlo jauniešu kārtas, acīmrerdzot. Bez tehniskās izglītības, toties, OMG, rozentāļus pabeidzis, bet trešajam - diploms bioloģijā. Nu, un ko darīt?

Sūtīt uz RTU utt?Atbrīvot no darba?

 

Cik svētīga krīze amatniekiem? OMG, slavenie izdzīvotāji pasūta darbus drēbniekiem un juvelieriem? Tikai nevajag...

 

Pluss - visādus murgotājus, meimurotātjus personāldaļās, HR&PR varēja izsviest uz ielas. Skaitās sazin kas, bet nav pamatskolas zināšanu darba mācībā, fizikā. Nav vidusskolas līmeņa izpratnes ekonomikas pamatos un tiesību pamatos.

Juridiskās zināšanas sliktāk kā 1 kursa koledžas studentēm.

Murgus gan prot ražot.

Vairāki zināmi ir slēguši veikalus, palikušajos paši tup pie letēm... kam paveicās...

 

CAP.

Nav tik traki, CV atlasei HR es nesūtu un netaisos sūtīt. Darbu kā restauratora palīgam - saimnieki, augstu stāvoši cilvēki novērtē pozitīvi. BTW, par to varētu strādāt arī ārpus LV un nekādas sēnes man nekad nebūs jālasa.Nekur, ne U.K ne LV.

HR cilvēkiem protams, ne īpaši patīk, ja kas zem līnijas rāmja ievietots. Īpaši neslēpju, profilos nav tikai apsarga pieredzes. Ja vajag, parādu... Ja nē, neko nesaku.

 

Tās ziņas nekomentēju, agrāk nebija laika, tagad man visp vienalga. Amatu, pēc nosaukuma - krīzē ieguvu tikai augstāku. Tā ka neraudu, autolīzings nebija jāmaksā, viens slogs mazāk. Viss bija jau samaksāts.

Link to comment
Share on other sites

Arnolds Piepe, on 18 Aug 2013 - 20:29, said: Es diendienā strādāju ar elektronikas ražotājiem, programmētāju firmām, metālniekiem, plastmasas apstrādes kantoriem, kokapstrādes rūpnīcām un kaudzēm citu dažādu profilu ražošanas uzņēmumu visās trijās Baltijas valstīs - neviena nav nedz samazinājusi darbinieku skaitu nedz savilkusi jostas. Kādēļ? Tādēļ, ka nezīmējās un vienkārši dara savu darbu - kvalitatīvi, mierīgi, vakar šodien un rīt.

Opā :).

Re ,izradās visa pasaule ir duraki :).

Nekas un nekur nav bijis.

Labots - jakslis
Link to comment
Share on other sites

Arnolds Piepe

Kapēc visa pasaule? Runā tikai par sevi. ;)

 

Ir taču zināms, ka cieta tās biznesa ekosistēmas daļas, kuras lielākoties dzīvoja uz augļošanu (nekustamie, luksuss, pakalpojumi, etc.) un tie, kuri saņēma/maksāja neadekvātas algas (celtniecība, melnie darbi, atseviški IT segmenti). Sākās viss pie Amīšiem ar viņu kartona mājām par 500k dolāru gabalā - tā bija tikai bumba ar laika degli, ko ekonomisti jau paredzēja kur tas laiks, tikai apkārt visi "piedeva gāzi grīdā" un neklausījās. Krīze nebija nekāds pēkšņs notikums - tā bija neizbēgama stadija - paškontroles mehānisms, drošības vārsts, sauc kā gribi.  Tas, ka šīs daļas pavilka līdzi kādu daļu saistīto nozaru ir cits jautājums.

 

Tagad viss ir daudz labāk sakārtojies - atbilstoši cipari, tiek prasīta pieredze nevis nopirkti papīri, kompāniju vadītāji izvilkuši galvu no smiltīm mēģina domāt, plānot un prognozēt, vai vismaz pieņemt kādu, kas to darīs viņu vietā. 

Labots - Arnolds Piepe
Link to comment
Share on other sites

Guest wersa

Arnold, kas ir neadekvāta alga un cik konkrēti liela ir tā neadekvātā alga.

Tikko uzrakstīju par rigipša skrūvētājiem, iepriekšējā lapā stāv komentārs, palasi, padomā.

Tiešām ļoti gaidu.

Pie normālas kontroles nodot var tikai kvalitatīvu darbu. To paveikt var tikai ar pieredzi. Nenodod- naudas nav.

Tāda bija cena. Adekvāta apstākļiem, pilnībā godīga un taisnīga cena.

Kad kāds interesējās par kredīta līgumu bankā, parādīju punktu, kur minēts - banka ir tiesīga nekavējoties atprasīt izsniegā kredīta summu, ja aizņēmēja finansiālais stāvoklis pasliktinās uttt....utml utt.

Kam bija smadzenes, tie izlasīja hipo līgumu.

Man, idiotam ir lombarda kredīts NĪ - vienīgā ķīla ir pats NĪ un nekad nekādas sēnes nekur nelasīšu.

Link to comment
Share on other sites

Arnolds Piepe

Neadekvātas algas pieaugums ir tad, ja pārtika veikalā palika dārgāka par 10%, a alga šaurajai pierītei Vasjam, kurš tiek algots likt tikai riģipsi, jo flīzes viņš nemāk saskaitīt, tika paaugstināta par 400% !

 

Atminos, kā toreiz 2007-ajā kaimiņos māju kredītā paņēma viens šmurgulis celtnieku bridāges vadītājs - sanāca toreiz aprunāties par darbiem, algām. Šis smēja, ka braukājot pa objektiem un zogot materiālus viņš, redz saņemot trīs tūkstošus - divreiz vairāk kā es, konstruktors inženieris būdams. Protama lieta, ka tikko kā pirmais vilnis ar pamuļķiem aplauzās, šis palika bez nekā. Tagad pāris mēnešus atpakaļ šo satiku apmeklējot vienu kokapstrādes cehu Ogres pusē - šis tur par 300Ls strādā, priecīgs. Tā tagad viņa spējām un attieksmei ir adekvāta alga.

 

Es atkārtoju vēlreiz - uzņēmumos, kuros vadībai bija smadzenes un neviens necēla algas 4x tikai tādēļ, ka viens tirliņš cehā saausījās, ka viņam vēl nav Cayennes, nebija nekādas krīzes - darbiniekiem biezajos gados nebija tādas algas kā riģipša skrūvētājam Vasjam, taču atšķirība tajā - ka Vasja jau ir pakāries dēļ kredīta, a tie puiši šancē stabilā darbavietā joprojām. Strādāšana vairākos atšķirīgos tirgos, sadalījums starp eksportu un pašmāju patērētājiem, minimāla bankas kredītu izmantošana attīstībai - šie visi faktori, ievēroti krīzes laikā, nozīmēja darbības turpināšanu aci nepamirkšķinot uz jezgu.

Labots - Arnolds Piepe
Link to comment
Share on other sites

 

 

Tāda bija cena. Adekvāta apstākļiem, pilnībā godīga un taisnīga cena.

Alga jau principā ir taisnīga un godīga, no abām pusēm akceptēta.

Vienīgais izņēmums ir minimālā alga, ko ar varu uzstutē no valsts puses.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Alga jau principā ir taisnīga un godīga, no abām pusēm akceptēta

Nepareizi. No abām pusēm akceptēta alga ir varbūt likumīga, bet tas automātiski nenozīmē taisnīga un godīga.

.

Link to comment
Share on other sites

tirgus jau darbojas. Ja blakām piedāvās lielāku algu, tu šai nepiekritīsi, un otrādi.

Link to comment
Share on other sites

Bet tas taču ir loģiski - kā robežas ir vaļā, tā adekvāta darba darītāji pārmetīsies uz reģioniem, kur par to pašu darba pieredzi maksās 3-4 reizes vairāk.
Līdzīgi ir ar kontrabandu - kamēr nodokļi un cenas starp kaimiņvalstīm tik dramatiski atšķirsies, cīņa ar kontrabandu būs kā cīņa ar vērdzirnavām.
Līdz ar to kaut kā ekonomiski neloģiski liekas ilgstoša valdošo partiju atteikšanās ieviest progresīvo ienākuma nodokli lielajiem uzņēmējiem, tāpat arī īpašumam.
Bet no otras puses - zaru, uz kura paši sēž, zāģē tikai karikatūrās.

Link to comment
Share on other sites

Par krīzi runājot. Mēs te varam priecāties cik gribam, ka esam sakārtojuši savu ekonomiku un viss nolikts uz pareizām sliedēm, bet tam nav nekādas jēgas. Jo krīze nāks no ārpuses. Mēs ar savu nepilnu 2 mio valstiņu nekādi neietekmējam ārpuses notikumus. Tie ietekmē mūs. Arī pirmā krīze nāca no aizokeāna, kur banķieri bija saostījušies par daudz kokaīnu un spieda bonusus ar toxiskiem kredītiem, kuri nokļuva arī līdz mums. Tāpat nākamā krīze nāks no ārpuses. Man neliekas, ka amīši, kuru orbītā mēs esam,  ir atrisinājuši savas problēmas. Viņiem ir vienkāršī nereāls parāds, kurš eksponentāli turpina augt. Un kaut kad jau plīsīs, nedomāju, ka ilgi būs jāgaida. Un tāpat GINI indekss, jeb nevienlīdzība ir līdzīga FAILED STATE pie viņiem.

Labots - nrs
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

 

 

Mēs ar savu nepilnu 2 mio valstiņu nekādi neietekmējam ārpuses notikumus.
 

 

Kopā nekustamajos, par auto un patēriņu ap 16 miljardi privātie aizņēmās.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Te nu gribētos oponēt, jo es nezinu par kādu kokapstrādi tur runā un kādā virzienā, jo tas galīgi nesaskan ar patieso situāciju. Man ir pazīstami daudzi šajā nozarē strādājošies un taisni krīzē darbu apjoms saruka vairākas reizes, kad darba vietas bija jāmaina tikai tāpēc, ka darbu vienkārši nebija, arī privātie pievilka jostas un iesaldēja uz vairākiem gadiem savas vēlmes. Vienkārši būvniecības sasalums pavilka līdz tādas profesijas kā amatnieks, projektētājs, dizaineris utt. Respektīvi viss, kas nav orientēts uz masu produkciju eksportam. 

 

 

Es diendienā strādāju ar elektronikas ražotājiem, programmētāju firmām, metālniekiem, plastmasas apstrādes kantoriem, kokapstrādes rūpnīcām un kaudzēm citu dažādu profilu ražošanas uzņēmumu visās trijās Baltijas valstīs - neviena nav nedz samazinājusi darbinieku skaitu nedz savilkusi jostas.
 
Link to comment
Share on other sites

serioussam909

 

 

Vienkārši būvniecības sasalums pavilka līdz tādas profesijas kā amatnieks, projektētājs, dizaineris utt.

Valstī kur nepārtraukti sarūk iedzīvotāju skaits masveida būvniecība ilgi nevar turpināties. 

Saprastu ja Latvijā būtu Āfrikas līmeņa demogrāfiskais sprādziens vai milzonīga imigrācija.

Bet nekā tāda nav - cilvēki masveidā migrē prom (es tajā skaitā) un ir milzumdaudz neapdzīvotu māju un dzīvokļu - it īpaši ārpus Rīgas.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Neadekvātas algas pieaugums ir tad, ja pārtika veikalā palika dārgāka par 10%, a alga šaurajai pierītei Vasjam, kurš tiek algots likt tikai riģipsi, jo flīzes viņš nemāk saskaitīt, tika paaugstināta par 400% !

Tas nu gan ir pārspīlets.

Bet pašreizējā tendence,kad algas pieaugums atpaliek no cenu kāpuma 10 reizes,nerunājot par laika izteksmi(cenas aug ikmēnesi,algu pieliek,ja vispār pieliek ,labi ja reizi gadā) ,arī nav pareizs un ved uz nabadzības līmeņa pieaugumu valstī.

 

 

 

Te nu gribētos oponēt, jo es nezinu par kādu kokapstrādi tur runā un kādā virzienā, jo tas galīgi nesaskan ar patieso situāciju. Man ir pazīstami daudzi šajā nozarē strādājošies un taisni krīzē darbu apjoms saruka vairākas reizes, kad darba vietas bija jāmaina tikai tāpēc, ka darbu vienkārši nebija, arī privātie pievilka jostas un iesaldēja uz vairākiem gadiem savas vēlmes

Nu Arnolds jau vispār ir dzīvojis(un dzīvo)paradīzē ,palasot ko raksta ,ka viņam visapkārt nekas un nekad nav mainījies :).

Labots - jakslis
Link to comment
Share on other sites

Nu kam vairaak paveicies tam mazaaka kriize bet teikt ka vispaar nav kriizes var tikai beerni kurus uztur vecaaki..bet arii tie driiz jutiis kriizi.

Shkjiet ka cilveecei viens no vistuvaakajiem iistaas kriizes ceelonjiem buus taa pati naftas resursu beigshanaas - shaados tempos kaa to shobriid teeree tas ir neizbeegami.

http://www.youtube.com/watch?v=dC2QEz3LdbM

Link to comment
Share on other sites

Mūsu bomža līmenis ir 50 attīstīto valstu vidū no apmēram 250, kādi 5 miljardi var tikai sapņot par dzīvi, kas ir mums.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Krīze pie mums sākās ātrāk nekā amerikā
.

Nepareizi. Amerikas burbulis sprāgt iesākās ar Subprime mortgage crisis 2006. beigās. Mums tad viss bija uz urā vēl ilgi. Bāziens bija 2008. septembrī.

Īstenībā rudens ir interesants laiks. Tad no vasaras atvaļinājumiem atnāk visi lielie spēlētāji, ieskaitot specdienestus, labi atpūtušies un izfantazējušies. Un uzrīko kādu "action". Piem 11sept torņus nogāž vai uzspridzina kādu megabanku, vai sabrucina PSRS. Tad saduļķotā ūdeni var sākt ķert zivis.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

tad nekas tur labāks nav.

Tu esi gudris vai izliecies? 800 miljoniem indiešu nav iespējas kluci nolikt tualetē, kas aprīkota ar ūdeni, bet tu sēdi pie pc, plūti kaut ko, štopē māgā gan jau bulciņu un uzdzer kafiju un stāsti, ka pie mums ir vissliktāk, tak paskaties vienreiz tālāk par savu ledusskapi un maku.

Link to comment
Share on other sites

Sky_High

 

 

Manuprāt tu pats esi dīvainis ja domā ka šamie varēs sēdēt pie datora un 'topēt kūciņas.
 

Atvaino, bet nevaru nepateikt, ka tu jau ilgu laiku man kādu ļoti atgādini.

 

I-ā, vecais, pelēkais ēzelis, stāvēja strautiņa malā un skatījās uz savu atspīdumu ūdenī.
   — Nožēlojami, —viņš teica. —Tā nu tas reiz ir. Nožēlojami. Viņš pagriezās un lēnām pagājās pa strautmalu kādu gabaliņu uz leju, pārbrida strautam pāri un pa otru krastu atkal tikpat lēni atnāca atpakaļ. Tad viņš vēlreiz paskatījās ūdenī uz savu atspīdumu.
   — Tā jau es domāju, — viņš teica. — Skaties, no kuras puses gribi, tas pats vien būs.

 

Tad vēl bija tā daļa, kur ēzelītis bija no 3 sprunguļiem salicis burtu A un uzskatīja, ka ir no izglītotiem ļaudīm.

Link to comment
Share on other sites

Destructo

Krīzi nejutu, jo biju students tajos laikos. 25 lvl nedēļā bija vecāku pabalsts mācībām, dzīvoju lieliski, paralēli strādāju uz RUS projektiem, plēsu labu naudu, krīzi tur reāli sajutu tikai kādā 2009/2010 pārejā, pirmo reizi dzirdēju no vietējiem vārdu - krīze... cigaretes toreiz uz 40 santīmiem cenā pacēlās... (KENT pelēkais).

 

Treknos gadus, gan ģimene "juta" nopietni, vecāki tajā laikā cēla mazu mājeli, pagalms pa dienu izskatījās pēc Putina eskorta autoparka - Kayennes, X5, 750 Li utt, 1000 lvl saņēma dēļu krāsotājs, kurš kā jaunākais, katru rītu tika dzīts uz vietējo veikalu pēc divām ampulām (2x2 litri Vanaga), darbs uz priekšu praktiski nekustējās, kamēr pats mājai raku tranšeju par 10 lvl dienā, 6 cilvēku brigāde apšuva apmēram 3-4 kvadrāmetrus mājas... dzīt prom nebija jēgas, jo vietā nāca pilnīgi tādi paši diletanti.

 

Ko šie cilvēki dara mūsdienās un vai vispār ir dzīvi, man nav ne jausmas, taču personīgi es par krīzi esmu priecīgs, tā pati vietās nolika tos, kas bija jāliek, varbūt skan nežēlīgi, bet vismaz no tā laika veiksmīgajiem "uzņēmējiem" vienaudžiem, ko pazinu, šobrīd "sēnes nelasa" - kādi divi vai trīs....

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Guest wersa

Arnolds Piepe.

Tā viegli ir sēdēt pie PC un noteikt, kam ir adekvāta un kam neadekvāta alga. Pasmieties, tā...

Tu pats uzvalkus pasūti drēbniekam vai pērc veikalā? Rotaslietas pasūti juvelierim, vai pērc veikalā?

Mēbeles kādas pērc? Masveida ražojumu no koka izstrādājuma vai masīvkoka pēc individuāla pasūtījuma?

 

Tiešām interesē.

Ko tā sliktā celtniecība deva būvmateriālu ražotājiem, tiešām bija izaugsme kvalitātē. Varēja saprikt normālas iekārtas, nebūtu burbuļa, ne s*** nespētu eksportēt - bez moderniem sertifikātiem, augstākām prasībām atbilstošu preci.

Tie arī parazīti? Ražošanas meistari, tehnologi?

 

Ha, 6 kv metri dienā. Nu, maksātu pēc apjoma- nevajadzētu sēdēt mēnesi pie žoga.

Normālā firmā katrai nozarei ir tāds onka, saucās Darbu meistars, kurš pārbauda kvalitāti un tempu, ja kas nemāk, viņš audzina!

Ne mākleri, ne banka nav vainīga, ka nealgojāt Darbu meistaru  strādnieku kontrolei un apmācībai.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
(labots)

Mana pieredze liecina, ka tie kas "iztiek" arī dzīvo kā bomži, kuri ne pirkstu nepakustinās, lai savu dzīvi uzlabotu, jo nauda primāri paredzēta citiem mērķiem (litrabols, smēķi utml.). Ja cilvēks 50 gados Latvijā nespēj savās mājās tualeti uztaisīt, tad acīmredzot tā ir indivīda problēma, nevis valsts. Tāpēc nevajag salīdzināt slaistus ar cilvēkiem, kuriem nav vispār iespēju.

 

 

Tu varētu būt pārsteigts par šito ja kāds izdarītu pētījumu cik cilvēkiem šāda exstra nav pieejama pie mums latvijā. Manuprāt lielākā daļa joprojām ,,iztiek,,
Labots - Skrandainais
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Guest wersa

 

 

Te nu gribētos oponēt, jo es nezinu par kādu kokapstrādi tur runā un kādā virzienā, jo tas galīgi nesaskan ar patieso situāciju. Man ir pazīstami daudzi šajā nozarē strādājošies un taisni krīzē darbu apjoms saruka vairākas reizes, kad darba vietas bija jāmaina tikai tāpēc, ka darbu vienkārši nebija, arī privātie pievilka jostas un iesaldēja uz vairākiem gadiem savas vēlmes. Vienkārši būvniecības sasalums pavilka līdz tādas profesijas kā amatnieks, projektētājs, dizaineris utt. Respektīvi viss, kas nav orientēts uz masu produkciju eksportam. Arnolds Piepe, on 18 Aug 2013 - 20:29, said: Es diendienā strādāju ar elektronikas ražotājiem, programmētāju firmām, metālniekiem, plastmasas apstrādes kantoriem, kokapstrādes rūpnīcām un kaudzēm citu dažādu profilu ražošanas uzņēmumu visās trijās Baltijas valstīs - neviena nav nedz samazinājusi darbinieku skaitu nedz savilkusi jostas.

 

Tieši tā.

Arnold.

Vispār, daži ražotāji kotējas RFB, tur lieliski pārskati pieejami par ražotājiem.

Nekas spīdošs.  Viena firma, kas zīmējas, arī nekas īpašs. Ir vieni otri, nekotētie, kas labi pelna. Domāju, nosaukumus necilāsim. Tāpat zināms, no kurienes aug kājas dažiem ražotājiem.

3-8 pasūtītāji, peld pa virsu, darbojas.

Latvijas Lepnumi, ibi***.

IT jā, īpaši programmēšanā, dizainā - perspektīva laba. Vispār es draugiem neiesaku ražošanas profesijas, jo zinu kā...

Piemēram, tādās attīstītās valstīs ir slēgti ražošanas cehi, kuros neviens bez augstākās nestrādāja!

Optimizācija uz Ķīnu, utt.  Ir vienalga, kāda pieredze, visu rūpnīcu nooptimizē, punkts.

Link to comment
Share on other sites

 

 

1.kādam liekas ka tie viesstrādnieki vispār te gribēs braukt un dzīvot bomža līmenī.
 

 

mhm...pastāsti ķīniešu ģimenei, kuri 12 cilvēki dzīvo 2 izstabu dzīvoklī, esot sajūsmā par Plašumu. Ka viņi dzīvo kā bomži....gribu redzēt ko viņi pastāstīs par bomžiem ķīnā.....

Link to comment
Share on other sites

Guest wersa

Viena darba vieta sliktajā celtniecībā vidēji dod 3 vietas citos sektoros.

Skrandainajam ir taisnība, iemauca krīze pa tiem, kas celtniecībai nebija ne tuvumā. Sliktajiem celtniekiem vismaz bija spilveni. Tiem, kam ir prāts.  To, kā iemauca krīze, redzēju galdniekiem, juvelieriem, riktīgi, juta arī tulkošanas firmas, tūrisma, visi tirgotāji. Smagi, spēcīgi.

Priecājamies, tāpat kā agrāk ražoja Zviedrijā, Vācijā, Somijā - tagad masu šancē Baltijā, Polijā.

Paies laiks, būs Rumānija, Bulgārija vietā.  Ungārijā arī nesen aizklapēja cehu, jo Bulgārijā algas vēl zemākas. Uzņemsim ES Turciju, redzēsim :yahoo: .

Par viesstrādnieku ievešanu var nepriecāties. Redzēsim to pašu, ko Holande, U.K, Zviedrija. Sevišķi tie, kur viegli pases dabūt. Legāli, protams, ar gadiem.

Raimonds1 liek linku ar bijušā it kā uzņēmēja gaudu stāstu. Darbs U.K, kritizē darba vadītājus, priekšniekus. Raud.

Reāli, tie paši turki Vācijā. Afrikāņi visā EU - strādā, daudziem ir pilsonība.

Pamēģināsiet nesamaksāt 1 virsstundu cilvēkam no ķīnas vai afrikānim. Uzreiz dabūsiet tādu, ko neaizmirsīsim.Rasisms, diskriminācija, neiecietība, iespējams rasisms utt utml. Viņi ātri iemācīsies cilvēka tiesības EU, likumus.

Beigās drebēsim, bailēs no tiesām un sodiem - tāpat kā citās valstīs. Atlaist tādu būs grūtāk kā vietējo.

 

Sliktajai celtniecībai bija vajadzīgi būvmateriāli. Latvijā nav dzelzs rūdas, bet ir labs ģipsis, māli, u.c.

Tā būvmateriālu ražošana ir tradīcijām bagāta. Liela pieredze, normāla kvalitāte.

Rūpniecības nozare, kur vismaz izejvielas gandrīz nav jāieved.

Labots - wersa
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
(labots)

Kas tad nolaida tos namus un pilsētas? No kurienes radās tie n-tie grausti? Tāpēc, ka tur dzīvo bariem indivīdu, kam nekas neinteresē un kaut jumts gāžas virsū. Un tās pofigisma tradīcijas jau ir sen iedibinātas.

 

Laukos ir viena komunālā ēka (tādas ir vēl vismaz 20), kur jau pirms 25 gadiem bija bomžatņiks (tolaik tak nebija krīzes un citas problēmas) un tagad tā būda jau pussabrukšanas stadijā. Valdība vainīga? Naudu nedeva jumta labošanai?

 

 

Var jau būt,tikai tad sanāk ka rajonā kur vairākas rajona lieluma pilsētās ap 80% iedzīvotāju ir bomži un dzērāji.
Labots - Skrandainais
Link to comment
Share on other sites

Guest wersa

Tagad jā, dibens sasniegts, būvmateriālu ražošana atguvusies. Daudzi mazie ražotāji diemžēl neizturēja.Rodas jautājums - kur dabūt ražošanas meistarus? Kas neizmeta uz ielas esošos, tiem labi, ir kas strādā.

Ēkas nolaišana - apsaimniekotājs. Ir gan privatizētu dzīvokļu ēku, gan saimnieka ēku. Kur tek jumts utt. Citur gadiem raksta tos iesniegumus. Kur atsūta veci ar piķi vai jumiķi, skārdnieku uzreiz - tur problēma mazāka. Nevis gaidīt, kamēr pārsegumi sabojājas . Slinkums uzraudzīt, sīkumus aizsmērēt, kamēr sāk pūt, brukt nesošā daļa. Tad ir vāks un punkts.Visādi iekšdarbi dzīvokļos, grīdas utt - sīkumiņi.

Snukur, bet ko tu dari, lai pelnīt virs 400 mēnesī? Kādus pasākumus veic ienākumu celšanai?

Der Rīgas centrā papētīt tās mājas, pagalmos u.c. - pirmā stāvā veikali, citur ofisi. Kkkur otrā ēkas pusē bezlogu midzeņi, pamestie dzīvokļi u.c. Tukšās telpas.Daļa ēkas kurinās,citā caurvēji un sals. Kurš pirks tādus izsaldētus dzīvokļus? Kam interese par tiem?Kurināt tādu tuvumā esošu ofisu vai dzīvokli - dārgi.Nevajag uz laukiem, tepat visādās centra ieliņās iekšpagalmos tādi midzeņi. Neremontēts nekas pat 50 gadus. Koka, ķieģeļu-koka ēkas. Smakas briesmīgas, skats pretīgs.
Redzēts, ka viena ēka OK, iekšpagalmā mašīnas var turēt, bet sētas ēkas - smarža pēc salkana puvuma ( ratten, mouse), pelējuma, kanalizācijas utml.

Labots - wersa
Link to comment
Share on other sites

  • Gestapo locked this tēmaa
Guest
Slēgta tēma, pievienot komentāru nav iespējams.
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...