Search the Community

Mūsdienās datu zudumu izmaksas sastāda vidēji 6,2 miljonus dolāru par incidentu. Negaidīti, bet liela daļa pētījumu norāda uz darbiniekiem kā galveno cēloni datu noplūdei. Uztraucoties par pieaugošiem ārējiem draudiem, uzņēmumi mēdz aizmirst par iekšējo drošību uzņēmumā. Pēc pasaules statistikas vislielākais skaits datu drošības pārkāpumu reģistrēti tieši veselības aprūpes nozarē, kurai seko apdrošināšana, ražošana un mazumtirdzniecība. Ja salīdzina veselības aprūpi ar bankas industriju, tad veselības aprūpē uzņēmumi biežāk neievieš stingras datu drošības procedūras, kas noved pie darbinieku ļaunprātīgiem drošības pārkāpumiem. Neaizsargāti personu dati ir vērtīgi hakeriem, bet tas nav vienīgais uzbrukumu mērķis. Tādiem konfidenciāliem uzņēmuma datiem kā finansēm, algām, e-pastiem, personālam, budžetiem un komercnoslēpumiem ir liels noplūdes potenciāls. Šāda datu noplūde rada uzņēmumam ievērojamus klientu, reputācijas un materiālus zaudējumus. Kibernoziedznieki plaši izmanto nevērīgu darbinieku pārkāpumus, kuri mēdz notikt gan nejaušas kļūdas dēļ, gan arī tīšas rīcības rezultātā. Izplatītākie draudi Jūsu informācijas drošībai ir ļaunprātīgas programmas (malware) un pikšķerēšanas (phishing) uzbrukumi. Ļaunprātīgās programmas tiek iestrādātas citās programmatūrās, kuras Jūs varat lejupielādēt no mājas lapām. Darbinieki tās bieži palaiž vai instalē, veicot kādas programmas atjauninājumu. Savukārt pikšķerēšanas gadījumā trešās personas sūta mēstules, kas veidotas, lai apmānītu darbiniekus un iegūtu no viņiem informāciju. Lietotāji klikšķina uz saites, kura lejupielādē vīrusu, jo šādas e-pasta vēstules ir izveidotas pēc līdzības ļoti tuvas uzticamu, zināmu avotu vēstulēm. Turklāt mūsdienās pikšķerēšana ir sastopama vairs ne tikai e-pastos, bet arī sociālajos tīklos. Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki pārkāpj informācijas drošības noteikumus, ir nepietiekamas zināšanas šajā jomā. Lai dati būtu drošībā, uzņēmumiem vajag izglītot savus darbiniekus par riskiem, ierobežot to piekļuvi konfidenciāliem datiem un nodrošināt datu rezerves kopēšanu. Darbiniekiem jāpiekļūst tikai tiem datiem, kas nepieciešami, lai veiktu savus tiešos darba pienākumus. Taču neparedzētās situācijās datu rezerves kopijas palīdzēs Jums atjaunot datus un glābs biznesu no dīkstāvēm. Papildus datu kopēšanai failus iespējams šifrēt, lai nodrošinātu visaugstāko drošības līmeni uzņēmumam. Šodien tehnoloģijas paver vēl nebijušas iespējas drošības pārkāpumiem, tādēļ datu noplūdes risks ievērojami palielinās. Pieaugot viedtālruņu, planšetdatoru un mākoņu pakalpojumu izmantošanai darba vajadzībām, darbinieki var piekļūt uzņēmuma datiem jebkurā laikā un jebkurā vietā. Piemēram, tad, kad izmantojat publisko Wi-Fi tīklu, Jūs varat neapzināti izplatīt savu informāciju hakeriem. Savukārt hakeri noteikti izmantos šos piekļuves datus, lai iegūtu ne tikai personīgos, bet arī korporatīvos datus. Lai izvairītos no šādām situācijām – virtuālais privātais tīkls (VPN) ir risinājums drošai informācijas plūsmai un datu apmaiņai starp vairākiem punktiem publiskā datu pārraides tīklā. Savienojums tiek veidots izmantojot tunelēšanas protokolus un šifrēšanas metodes, kas garantē datu pārraidi bez pārrāvumiem un izslēdz nesankcionētas piekļuves risku. Nepietiekama un nekvalitatīva drošības politika, novecojušas iekārtas un programmatūra var apdraudēt uzņēmuma konfidenciālos datus. Šī iemesla dēļ ir svarīgi, lai uzņēmumi īstenotu atbilstošu datu aizsardzības politiku un procedūras, kas novērstu hakeru un darbinieku radītos draudus Jūsu datu drošībai. Maziniet drošības riskus, uzticot datu drošības risinājumus profesionāļiem – DEAC IT-ekspertiem. Koncentrējieties uz sava uzņēmuma pamatdarbību, nodrošinot biznesa nepārtrauktību un samazinot neplānotas izmaksas.

Sveicināti godātie biedri! Sāpe man tāda. Dots telefons ar Andri 4.0, Lenovo A660, operators LMT. Laiku pa laikam uzmetas tāds gļuks, ka vienas un tās pašas sms nāk vairākkārtīgi (10, 20 un pat reizes 30) lai gan abonents otrā galā ir nosūtijis tikai vienu sms. Sazinājos ar LMT, šie problēmu izpētija, teica, ka viņu galā viss ok. Viņi sūta sms un gaida no telefona apstiprinājumu, ka sms ir saņemta, ja nav, tad periodiski sūta vēlreiz to pašu sms. Nu neko, tātad manā galā vaina! Lai novērstu problēmu, tādās reizēs parasti palīdz factory resets pa nullēm. Itkā jau nav nekas traks, nomest trubu pa nullēm, jo ar googli viss ir nosinhronizēts, bet nu tomēr. Saka, ka androidam vīrusu neesot... nu nezinu gan! Pr0ns ar netiek nežēlīgi vilkts uz telefona! Lūk tādas ir manas šīs dienas pārdomas! p.s. pēdējo mēnešu laikā, kādas reizes 3 mani šis gļuks ir skāris!