Search the Community

Sveiki, Pozitīva ziņa. Tikko saņēmu e-pastu, ka Netflix beidzot ir oficiāli pieejams arī Latvijā. Cenas pielikumā. Info no Delfi

Kur slēpjas tas knifs, ka, iepērkoties internetā, pat pāris eiro vērtas preces no Ķīnas ir iespējams saņemt bez papildus maksas par sūtīšanu, bet mums, Latvijā, piem., Eiropas robežās maksa par sūtīšanu jebkurā gadījumā sanāk padsmit eiro robežās?

Hau, Nevareju atrast saistoshu vietu kur sho iepostot, tapec izvelejos kaut ko tuvaku. Tads retorisks. Jautajums. Centos te daudz sameklet. Atradu kaut ko ieksh feenode kaut ko ieksh ircnet. Bet vai konkreti ir kads serveris kura ir latvieshu irceri? THnx

Vēlos iegādāties Nokia 6, bet tas vēl nav oficiāli izlaists Latvijā. Latvijas internetveikalos pārdodās no ķīnas tirgus importētie. Jautājums tāds, kāda atšķirība starp importētu un vietējā izlaiduma preci? importētajai aprakstā ir LV valoda. Un protams ir uzcenojums kādi 100 eiro. Bet bez tā ir atšķirība?

Sveiki! Esmu nedaudz papētijis pieejamos hostingus Latvijā un nācu pie secinājuma, ka jāizvēlas kāds no virsrakstā minētajiem. Vairāk sliecos uz pirmajiem 3. Prasības būtu šadas: Mēneša maksa līdz 5 eiro. Latvijā bāzēti serveri Svārīgi lai var pavilkt vienu pasmagu Wordpress mājaslapu ar daudz bildēm, modernu dizainu un čupu pluginiem. Jābūt labam ātrumam. Lai dienas laikā nebūtu ātruma tarucējumu vai vispār offline. Lai nebremzē vai neuzkaras ja kādā brīdī gadās liels apmeklējums. Manā gadijumā vairāki tūktoši stundā. Lai ir labs tehniskais atbalsts uz ko nav jāgaida vairākas dienas vai ilgāk un, kas var arī vajadzības gadijumā kautko izlabot/palabot/pielikt kodā vai salabot kādu kļūmi mājaslapā vai hostinga panelī, nevis vienkarši iedot linku uz how to do un mācies pats programmēt. Un svarīgākais - vai uz attiecīgās hostinga kompānijas hostējas pazīstamas mājas lapas. Piemēram ziņu portāli, lielas firmas, vai jebkādas citas Latvijā pazīstamas lapas. Tas ka studenta blogs lieliski pilda savas funkcijas uz jebkuru no minētajiem un ari neminētajiem hostingiem jau 5 gadus, ir ok Bet vairāk gribētos dzirdēt viedokli no cilvēkiem, kas uztur nopietnākas lapas un ari pieminēto hostingu pārstāvjiem, ja te tādi ir, it sevišķi Latvijā pazīstamo lapu jautājumā Paldies jau iepriekš.

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/581349-latvijas_vidusskolenus_nenem_studet_kembridza http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/latvijas-vidusskolas-diploms-neder-studijam-prestizaja-kembridza.a151788/ Dati par pēdējo gadu rāda, ka Kembridžas universitātē Lielbritānijā no Lietuvas studē 70, no Igaunijas 22, bet no Latvijas – tikai 15 studenti.Tostarp ir Edgars Klētnieks, kurš šogad pabeidza ģimnāziju Cēsīs. Nu jau dodas uz studijām Kembridžā. Taču sarunā pirms izlidošanas secina – diemžēl britu labākās augstskolas neatzīst Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus. "Lietuvas eksāmenu ņem, Igaunijas eksāmenu ņem! Es izgāju cauri visam Eiropas Savienības sarakstam un es pamanīju, ka Latvija ir tā vienīgā valsts Eiropā, vienīgā valsts, kuras valsts eksāmenu neatzīst! Jā..." stāsta Kembridžas universitātes students Edgars. To pašu saka cits Kembridžas students - Jānis Briška. Viņš vidusskolu beidza Jēkabpils un Salas skolās. Līdzīgi kā Edgaram - veiksmes atslēga bija uzvaras pasaules zinību olimpiādēs. Ja būtu tikai Latvijas parastais diploms – Kembridžā viņus neņemtu. "Ja es būtu Kembridžas universitātes kanclers, es šaubos, vai es to darītu citādāk. Tāpēc, ka tā sprauga starp to, kur sākas universitāte, un to, kur beidzas Latvijas vidusskola, ir milzīga! Es pat tā īsti nezinu, kā pat labs skolēns varētu viņai pārlēkt pāri," sprieda Jānis. Latvijas centralizētie eksāmeni esot padarīti pārāk viegli. Robi Latvijas skolu programmās – pārāk lieli. "Piemēram, matemātiskā analīze, kuru Latvijas vidusskolā nemāca. Un Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur vidusskolā to nemāca. Un tā ir reāli svarīgākā tēma zinātnē!" uzsver Jānis. Viņam vēl laimējās, jo pats laikus sazinājās ar augstskolu, uzzināja par noteikumiem un pēdējā vidusskolas gadā mācījās pats pēc savas programmas. "Es būšu atklāts – es divas trešdaļas no priekšmetiem vidusskolā ignorēju. Un to laiku es veltīju tam, kas man būs vajadzīgs manā akadēmiskajā karjerā. Līdz ar to tas mans veiksmes stāsts vairāk balstās uz to, ka es produktīvi lietoju laiku," teica Jānis. Neesot saprotams, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija šķēršļus nenovērš vai vismaz laikus neinformē skolēnus par tiem. Tā vietā laiku tērē runās par tikumību, bet naudu – dārgiem pirkumiem. "Nav nekādas atšķirības, parasta tāfele vai interaktīva tāfele – viņi vienkārši izšķērdē naudu šādām kosmētiskām pārmaiņām," piebilda Edgars. Tikmēr studētgribētāji no Latvijas tiek atstumti no prestižajām augstskolām. Labākajā gadījumā mūsējiem nākas tērēt lieku gadu, lai sagatavotos. Daudziem tas ir par dārgu. Tāpēc no sapņa spiesti atteikties pavisam. Bet ministrijā un to pārrraugošajā Saeimas komisijā par situāciju rausta plecus. "Īsti precīzi, teikšu godīgi, nevarēšu nokomentēt, jo tā man ir jauna ziņa," atzīst Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība). "Varbūt, ka, teiksim, Kembridžas augstskolas uzņemšanas komisija nav pietiekami iepazinusies ar Latvijas izglītības sistēmu un ar mūsu eksāmenu saturu?" teica Akadēmiskā izglītības centra direktore Baiba Ramiņa, norādot, ka šis jautājums tiek skaidrots. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ar sava biroja starpniecību ziņo, ka varot tikai paust nožēlu. Viedokli ministre nebija gatava formulēt divu nedēļu laikā. Pēdējā atteikuma vēsts skanēja: "Ministre šonedēļ ir Korejā, un šis joprojām nav politisks jautājums." Tikmēr Kembridžas universitātes mājaslapa turpina ziņot, ka Latvijas atestāts par vispārējo vidējo izglītību netiek uzskatīts par atbilstošu, lai pieteiktos iestājai augstskolā. "Es zinu, ka tas ir grūti – padarīt eksāmenus grūtākus, jo tad būs sliktāki rezultāti. Arī neapmierināti skolotāji. Bet – lai būtu pārmaiņas labas, ir vismaz kaut kas jāmaina. Un eksāmeni jāpadara grūtāki. Vai arī jāuztaisa duāla eksāmenu sistēma, kas ir arī daudzās valstīs. Ir eksāmeni, piemēram, matemātikā arodskolām vai cilvēkiem, kas grib mākslu, un tad tie cilvēki, kas grib zinātni mācīties vai matemātiku, viņiem ir augstāki eksāmeni," sprieda Edgars. Atbilstoši ministrijā dzirdētajam Latvijas vidusskolu absolventiem neesot problēmu iestāties lielākajā daļā ārzemju augstskolu, bet attiecībā uz labākajām uz izmaiņu sākumu varam cerēt ne ātrāk kā aptuveni pēc diviem gadiem. Tad plānots, piemēram, analītisko matemātiku sākt atkal iekļaut mūsu vidusskolu standartprogrammā.

Kas ir tie kanāli, pa kuriem tiek pārdotas/pirktas fotogrāfijas un fotoreportāžas medijiem par Latviju, tās kultūru un iedzīvotājiem? Nu, piemēram f64.lv - viens no veidiem, kā to foto aģentūra ir organizējusi ar pašpiesaistītiem fotogrāfiem. Protams, ir zināmi starptautiskie foto portāli, kur ikvienam ir iespējas izveidot online profilu un izlikt savas bildes pārdošanai, un tad būtu jautājums, kuri no tiem ir atzītākie pārdošanas kanāli, kuros jelkāds meklē bildes par Latviju, tās kultūru, personībām un notikumiem Latvijā?

Sveicināti! Gribēju uzzināt vai kāds ir pārbaudījis tik plaši izreklamēto iphone siri funkciju Latvijas apstākļos. Vai ir tā, ka,piemēram, pasaki restorāns un viņš tev atrod tuvāko restorānu?

Sveicu visus forumiešus šajos svētkos. Prieks ka arī google ir pacentusies mazliet. Lai mums visiem kaut maza cerība priekšdienās...