Visas aktivitātes

Ārējā migrācija, ne jau reģionu migrācija uz Pierīgu. Tā ekonomiskā starpība ar citām valstīm ir ļoti mazinājusies un arvien vairāk cilvēku uzskata ka nav to vērts. Migrē jau arī lai bēgtu no visādām problēmām, parādiem un riska grupa to jau ir izdarījusi, tāpat kā ekonomiskie bēgļi. Tagad tās var būt bailes no kara.

simt gadu atpakal labs maizes kukulis maksaja 1gab bet musdienas ar inflaciju 50gab ir cilveki kam ir standarti un ir tadi kas salipinatu pikuci sauc par maizi UK cilvekiem ir savi standarti neskaitot tos kas nabadzibas del dzivo geto geto dzivoklu skaits pieaug lidzarto videjas majoklu cenas kritas

Izmēģināju visus failu menedžerus, varbūt arī kādu nepratu pareizi darbināt, bet vislabāk gāja ar Double Commander. Tests ar parastākajām darbībām:

21%? Citreiz pa gadu pieaug virs 10%. 21% tas ir nekas. Var teikt ka pēdējos 20 gados "reālās" cenas ir kritušās. Viens no lielākajiem faktoriem, kas tieši UK ietekmē cenas ir - ka neko jaunu nebūvē (jeb būvē ļoti ļoti maz), cilvēki dzīvo ilgāk, dzīvo vieni vai mazākos skaitos vienā mājā utt. Protams ka migrācija arī ietekmē, bet kā jau pats raksti - 21%, kas ir pa lielam nebūtiski, salīdzinot ar kopējo cenu pieaugumu. Loģiski, ka jo varāk cilvēku, bet māju daudzums identisks, tad cenas pieaugs. Ja būtu māju pārpalikums - aka uzbūvētu vairāk kā iedzīvotāju, tad cenas visdrīzāk kristos. Piedāvājums - pieprasījums.

The analysis suggests immigration has driven up English prices by 21% The analysis uses a model developed in 2007 by the now-defunct National Housing and Planning Advice Unit (NHPAU) which says that, in England, a 1% increase in the number of households raises house prices by 2% at a national level, all other things being equal. For its analysis MHCLG used the change in the population of England born outside of the UK as an indicator for the change in net international migration. It also assumed that the number of households increased in line with the rise in population between 1991 and 2016. Using official figures, MHCLG found the non-UK-born population in England grew by 4.8 million. This represented a roughly 10% growth in the total population of England, leading to an increase in house prices of 21%. To put that in context, the model estimated that the increase in the total population of England over this time increased prices by 32%, income increases contributed 150%, while increased housing supply pulled prices back down by 40%. Between 1991 and 2016, the average English house price increased from £55,000 to £232,000, an increase of 320%. When factoring in inflation, according to the Consumer Price Index, the increase amounts to 137%.

Kā var migranti palielināt cenas īpašumiem, ja iedzīvotāju skaits samazinās? Tur kur iedzīvotāju skaits pieaug, bet mājokļu skaits paliek nemainīgs, tur arī cenas aug. Pieprasījums/piedāvājums. Plus tur kur ir tie lielie īpašuma cenu pieaugumi, īstenībā īpašumu cenas pielīdzinātas inflācijai ir pa lielam nemainīgas. Tik ienākumi kritušies, tapēc liekas ka dārgāk.

Ir kāds piemērs no kādas valsts kur Migranti pēdejos ~30 gados uzlaboja situāciju un ekonomiku valstī nevis radija inflāciju kas palielināja izmaksas īpašumiem un precēm kamēr noturēja algas zemākas pamatiedzīvotājiem?

Te jau var atlasīt, cik liela izmaiņa ir demogrāfijas (aka izmira) un cik migrācijas rezultātā. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS031/ Migrācija ar negatīvu zīmi ir visur, izņemot Pierīgu un 2022 gadu. Migrācijas saldo Rīgas statistiskais reģions (Rīga) (līdz 01.01.2024.) -4 186 4 448 185 -245 4 157 -686 -2 189 -2 379 -2 685 -3 394 8 658 … Pierīgas statistiskais reģions (līdz 01.01.2024.) 1 389 -2 904 714 925 -830 2 819 3 792 4 330 3 765 5 824 8 146 … Vidzemes statistiskais reģions (līdz 01.01.2024.) -1 920 -3 713 -2 337 -2 526 -3 842 -2 555 -1 508 -1 090 -938 -670 1 313 … Kurzemes statistiskais reģions (līdz 01.01.2024.) -2 585 -4 115 -2 617 -3 158 -4 139 -2 489 -1 614 -1 619 -933 -580 1 094 … Zemgales statistiskais reģions -1 915 -3 848 -2 166 -2 203 -3 445 -1 897 -1 258 -780 -863 -317 1 696 … Latgales statistiskais reģions -2 643 -4 130 -2 431 -3 433 -4 130 -3 000 -2 128 -1 822 -1 496 -1 149 1 121 … lai nodarbinātu to 1 - 4 tūkstošus gadā, katrā reģionā, tur katru mēnesi pa papīrfabrikai katrā reģionā jātver.

Nebūtu problēma ja mūsu koruptā valsts netaisītu visādus novadus apkārt rīgai tikai tapēc lai bagātie tur var uzturēt augstāku līmeni. Visādām mārupēm jau sen vajadzēja būt pievienotām Rīgai Tas pats ar Olaini, Ķekavu Ropažiem un Ādažiem. Salaspils arī ir bezjēdzīgi atsevišķa un jābūt zem rīgas. Smieklīgākais vel pa visu ka tie savā starpā taisa perversijas kā Ropaži iediršot mazu strēmeli Knaufam lai neatdotu ienākumus Salaspilij

Migrāciju pamatā nosaka ekonomika, uzceļ Jēkabpilī papīrfabriku un būs jādomā kā tur piesaistīt cilvēkus. Tajā kartē Valmiera ir tīri demogrāfisks kritums, jo tur darīt ir ko. Dagda jā, bet to jau teorētiski var mainīt.

Ļoti labi sanāk mežā , tik jābūt uzmanīgam , ja ir , piemēram , kombinezons ar kapuci - pēc procesa sakārtojoties , raujot kapuci uz galvas , var sanākt negaidīti efekti .

Domāju ka tur ir kombinācija. Kritoms kopēji ir demogrāfisks, bet arī jaunāki cilvēki pārceļas prom no mazpilsētām. Jeb aizbrauc mācīties uz Rīgu, tur sāk strādāt un atpakaļ nebrauc. Ko viņi tur Dagdā darīs? Kādi Rīgas buržiji pārvācas uz Mārupi, viņu vietu ieņem Jēkabpilieši. Jeb, ja nomira 200, piedzima 100, bet mīnusā tikuntā ir 150, tad tad 50 kautkur aizmigrēja. Ja nebūtu migrācijas, tad Rīgā/Pierīgā, tad kritumam vajadzētu būt lielākam. Reku Mārupe kautkādu analīzi veikusi, interesantu būtu palasīt par citiem novadiem. https://www.marupe.lv/sites/default/files/inline-files/Zinojums_Mārupes novada demogrāfijas tendences un apdzīvojuma struktūra.pdf

Šobrīd to visu kompensē 40 000 jaunpienākušu iedzīvotāju, Ukrainas pilsoņu(Ukrainas pagaidām). Kritumam ir demogrāfisks raksturs, ne ģeogrāfisks. Rīga gadā zaudē kādi 5000, procentuāli maz, bet pārceļot tos uz blakus mazpilsētu pieaugums būs 2 un 3x un šādā kartē tas viss izskatās traki. Rīga ir galvaspilsēta un ekonomiskais centrs, bet nav jau tā ka reģionos nekā nav un tiem jāpaliek tukšiem.

Pareizi https://timesofindia.indiatimes.com/life-style/health-fitness/health-news/five-reasons-why-indian-toilets-are-better-than-western-toilets/photostory/72492329.cms

Kā kā? Tā kā indieši (upes krastā), tupus.

Manuprāt atbilst tēmas nosaukumam https://www.la.lv/ka-pareizi-nokartoties-lai-nekaitetu-savam-kermenim-komente-proktologe

Rīgā arī ir kritums, neviens jau nesaka ka nav. Jeb visur ir kritums, Rīgā mazāks procentuāli (bet skaitliski lielāks), reģionos procentuāli lielāks, bet skaitliski maz;aks, jo nav jau to cilvēku tik daudz. Izņemot Pierīgas rajonus, tur pieaugums. Bet lietas būtību jau tas nemaina, blīvums ar Rigu pieaug, novados samazinās. Lēnām savelkas ap Rīgu. -4...-5% gadā, tas ir 10 - 15 gados samazinājums uz pusi. Ja šogad 10 000 iedzīvotāju, tad pēc 15 gadiem 5k, vēl pēc 15 - 2.5k.

Kuri no mūsejiem politiķiem tagad ņems pa vienam audzināt savās mājās?

Kāds zin, kas par būvdarbiem notiek Rīgā, kreisajā Daugavas krastā, lejpus esošajam dzelzceļa tiltam? Rail Baltic tilts, cik saprotu, būs pirms esošā dzelzceļa tilta.

Vai tad neredzi ka arī Rīgā ir kritums? Pierīgas pieaugums visticamākais ir uz Rīgas krituma nevis reģionu rēķina. Turīgākā Rīgas daļa izvēlas labāku vidi un plašumus, tajā pat laikā nepazaudējot kontaktus ar Rīgu.

Tajā tāmē mani fascinēja būvprojekta izmaksas 9000+ un uzmērīšana gandrīz 3000. Labi, ka projektētājiem ir autokads... ja būtu uz vatmaņa jārasē, tad bez 90000 neizvilktu. Labi, ka uzmērītājiem ir gps, ja būtu ar busoli jāskraida, tad bez 30000 nekur. Vecīt, tas ir kāpās 🤣.

Vāja atblāzma no Saučiem...

https://www.google.com/maps/@56.4954931,25.8756558,3a,41.5y,267.5h,84.59t/data=!3m6!1e1!3m4!1shLctpG4k7aU4N7EiCSrwpg!2e0!7i16384!8i8192?entry=ttu Šitā ir iepriekšējā. Uz Rīgu Mums indieši savu seno kultūru vēl nav atnesuši 🤣.

Upe tak tur tuvumā ir, varēja tāpat kā Indijā, pakakāt krastā, palu laikā tapat aizskalos.