Aktuāls

Kad pienāks beigas Francijas ērai WRC pasaules čempionātā?

Auto, Moto

Rudenī, vadot automašīnu uz slapja ceļa, bīstamākās situācijas rada akvaplanēšana. Tās laikā autovadītājs zaudē kontroli pār automašīnu. Nespējot savaldīt automašīnu, sekas var būt nopietnas, tai skaitā, frontālas sadursmes ar citu auto, nobraukšana no brauktuves vai uzbraukšana kādam objektam vai cilvēkam, kā rezultātā automašīnas bieži vien vairs nav remontējamas, bet autovadītāji un citi satiksmes dalībnieki gūst smagus miesas bojājumus vai iet bojā.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem 2012. gadā 25% ceļu satiksmes negadījumu ir notikuši uz slapja ceļa seguma. Pērn šajos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 56 cilvēki, bet ievainoti – 1036 cilvēki. Automašīnas akvaplanēšana sākas, braucot pa slapju ceļa segumu pie noteikta ātruma – jo lielāks braukšanas ātrums, jo spēcīgāka ir saslīdēšana un mazāka iespēja kontrolēt automašīnu. Piemēram, ja automašīna brauc ar ātrumu 90 km/h un uz ceļa ir viena centimetra ūdens kārta, kontrole pār automašīnu praktiski zūd pavisam. Smagākās akvaplanēšanas sekas ir gadījumos, kad autovadītājs nespēj savaldīt automašīnu un iebrauc pretējā braukšanas joslā vai nobrauc no ceļa un ieslīd grāvī vai uzbrauc kādam gājējam.

Apdrošināšanas sabiedrības „BTA Insurance Company” SE Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece vēsta, ka BTA pieredzē viens no smagākajiem akvaplanēšanas izraisītajiem negadījumiem noticis 2012.gada oktobrī. “Vieglās automašīnas Volvo vadītājs stipra lietus laikā brauca pa ceļa posmu Valmiera–Cēsis-Drabeši, kad garām braucošais kravas transportlīdzeklis to apšļāca ar lielu ūdens daudzumu. Tā rezultātā vieglā automašīna sāka akvaplanēt un slīdēt pa ceļu. Volvo vadītājs automašīnu vairs nespēja savaldīt, tā nobrauca no ceļa braucamās daļas un apgāzās. Negadījumā nopietnus miesas bojājumus guva automašīnas vadītājs, bet automašīna vairs nebija remontējama.”

BTA par šo negadījumu izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 2 920 latu apmērā. Arī septembrī esam saņēmusi atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros autovadītāji lietaino laikapstākļu dēļ nav spējuši savaldīt savus spēkratus vai novēloti uzsākuši bremzēšanu. Lietainos laikapstākļos ir būtiski ņemt vērā, ka bremzēšana ir jāuzsāk daudz ātrāk un jāveic laideni, jo uz slapja ceļa seguma strauja bremzēšana var izraisīt izslīdēšanu. Piemēram, pavisam nesen kāds automašīnas Peugeot autovadītājs, lietainā laikā novēloti uzsākot bremzēšanu, Rīgas centrā izraisīja sadursmi ar priekšā braucošo transportlīdzekli Škoda. Transportlīdzeklim Peugeot nodarīto zaudējumu apmērs varētu būt aptuveni 300 lati.”

Vērtējot apdrošināšanas atlīdzību lietas, BTA secinājusi, ka negadījumos, ko izraisījusi akvaplanēšana, autovadītāji nereti nav ievērojuši drošas braukšanas principus pastiprinātas bīstamības apstākļos. Autovadītāji stūrējuši ar vienu roku, braukuši ar neatbilstošu ātrumu vai arī automašīnas riepām bijuši pārlieku nodiluši protektori. Šādi rīkojoties, autovadītāji nereti paši sev laupa iespēju savaldīt automašīnu.

Turpinot autovadītāju izglītošanu par drošas braukšanas principiem, BTA sadarbībā ar Drošas braukšanas poligonu 333 ir izveidojusi otro video instrukciju, kurā autosportists un drošas braukšanas instruktors Haralds Šlēgelmilhs stāsta par galvenajiem principiem, kas jāievēro, lai saglabātu kontroli pār automašīnu akvaplanēšanas laikā.

Haralds Šlēgelmilhs, autosportists un Drošas braukšanas poligona 333 instruktors: „Akvaplanēšana ir viena no bīstamākajām situācijām uz ceļa. Kad sākas akvaplanēšana, nereti autovadītāji apjūk un, izdarot strauju manevru, izraisa smagas avārijas. Autovadītājiem jāatceras, ka akvaplanēšanas laikā nedrīkst strauji bremzēt un veikt citus straujus manevrus, jo automašīna izslīdēs, un atgūt kontroli pār to uz slidena ceļa būs ārkārtīgi grūti.”

Saistītās tēmas: automašīnasDrošība

Izsaki savu viedokli