Aktuāls

Kad pienāks beigas Francijas ērai WRC pasaules čempionātā?

Auto, Moto

Tīkla drošības speciālisti brīdina, ka arvien vairāk pusaudžu sāk nodarboties ar krāpšanu internetā. Pēc viņu teiktā, aizvien vairāk pusaudžu interneta forumos mainās ar svešu kredītkaršu numuriem un paņēmieniem, kuri ļauj slepus iegūt lietotāju personīgo informāciju, kā arī padomiem par vietņu uzlaušanas veidiem. Tā kā daudziem mazgadīgajiem „hakeriem” bieži trūkst tehnisku zināšanu, viņus diezgan viegli var notvert, uzskata eksperti.
“Esmu pieredzējis gadījumus, kad 11 vai 12 gadu veci bērni apmainās ar kredītkaršu numuriem un prasa padomu, kā uzlauzt interneta vietni,” stāsta kompānijas FaceTime Security kaitīgo programmu detektēšanas nodaļas vadītājs Kriss Boids.

Daudzi pusaudži pirmo soli savā interneta krāpnieku karjerā sper brīdī, kad mēģina pārkāpt iecienīto datorspēļu noteikumus. Internetā ir parādījušās kopienas un forumi, kuru dalībnieki mainās ar kaitīgām programmām un dažkārt arī ar zagtu informāciju. Daži meklē vīrusus, kuri ļautu iekļūt jauniešu vidē ļoti populāros sociālajos tīklos. Citi pēc tam mēģina izmantot šajos tīklos iegūtos lietotāju datus.

Boids, kurš meklē sociālo tīklu uzlaušanai paredzēto kaitīgo programmu autorus, saka, ka bieži atklājas: šīs programmas izstrādājuši pusaudži. No vīrusu un kaitīgo programmu rakstīšanas daudzi vēlāk pāriet pie īstas noziedzīgās darbības, piemēram, nelegālos informācijas iegūšanas līdzekļus viņi izmanto, lai īstenotu savus nelikumīgos nodomus. “Tie ir dažādi – gan primitīvi un gluži dumji, gan arī gudri,” viņš stāsta.

Pusaudžu mēģinājumi nopelnīt naudu ar nelegālas informācijas palīdzību bieži vien ir neveiksmīgi, jo viņiem pietrūkst šim nolūkam nepieciešamo tehnisko zināšanu. Kā stāsta firmas Symantec Security Response darbinieks Kevins Hogans, ir diezgan daudz gadījumu, kad pusaudži, aktivizējot paša uzrakstītu vīrusu, nodara kaitējumu datiem savā datorā.

Kriss Boids norāda, ka daudzi jaunie „hakeri” alkst atzinību un tā paši sevi nodod. “Viņiem briesmīgi patīk video ieraksti,” saka Boids. Daudzi ierakstus ar saviem “varoņdarbiem” liek dažādās vietnēs, piemēram, YouTube, un parakstās ar to pašu vārdu, kuru izmantojuši, uzlaužot kādu vietni vai zogot konfidenciālus datus. Tas viss atvieglo datoru drošības ekspertu darbu, kad tie dzen pēdas jaunajiem likumpārkāpējiem.

Izmantotie resursi:
antivirus.lv

Izsaki savu viedokli