Aktuāls

Kad pienāks beigas Francijas ērai WRC pasaules čempionātā?

Auto, Moto

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kategoriski neatbalsta Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu alternatīvam ES fondu investīciju ieguldījumu sadalījumam, samazinot to ieplānotajam prioritārajam virzienam „IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi”. Asociācija brīdina valdību, ka šāda iecere var radīt nopietnas problēmas visai Latvijas tautsaimniecībai.

Šis prioritārais virziens tika veidots saskaņā ar valdības 1.oktobrī apstiprinātajām Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam. Savukārt tās tika izstrādātas ilgstošā darbā un balstītas Nacionālā attīstības plānā 2014.-2020.gadam, saskaņojot šo dokumentu ar sociālajiem partneriem, nozares asociācijām, ministrijām (tai skaitā arī FM) un Pārresoru koordinācijas centru.

Ministrija piedāvā no sākotnēji paredzētajiem 216 miljoniem eiro atņemt 23 miljonus eiro. Vēl agrāk FM piedāvāja pat 47 miljonu lielu samazinājumu. Pēc LIKTA rīcībā esošās informācijas, šādam samazinājumam nav piekritis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, piedāvājot 24 miljonus eiro novirzīt e-pārvaldei no citiem mērķiem plānotiem fondiem.

„Igaunijas valdība IKT pavisam plāno ieguldīt ap 233 miljoniem eiro, turklāt kaimiņvalstī ir tikai 1,3 miljoni iedzīvotāju! Latvijai kļūst neiespējami sacensties ar Igauniju e-pārvaldes jomā, jo IKT investīcijas Igaunijā uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz divas reizes lielākas nekā Latvijā. Tāpēc jāvaicā: kur mēs vispār virzāmies – varbūt vēl “efektīvākas” struktūrfondu pārdales vārdā Latvijai atgriezties pie skaitāmiem kauliņiem?” nozares kopējo noskaņojumu formulē LIKTA prezidente Signe Bāliņa. „Asociācija kā Latvijas kopējai attīstībai stratēģiski svarīgas un uz eksportu orientētas industrijas pārstāvniecība līdz šim darbojās pārliecībā, ka valdība apzinās, cik nozīmīgi visai Latvijas tautsaimniecības attīstībai ir pietiekams līdzekļu ieguldījums informācijas sabiedrības veidošanā, un īstenos pašas pieņemtos politiskās plānošanas dokumentus.”

Prioritārā virziena „IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi”, kas pēc būtības ir horizontāla ieguldījumu prioritāte, investīciju samazinājums atsviedīs Latviju attīstībā par vairākiem gadiem atpakaļ. Jau šobrīd Latvijai ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropā e-komercijas izmantošanā, nav attīstības pārrobežu sadarbības jomā. Ņemot vērā to, kādi ieguldījumi IKT, tāpat pētniecībā un attīstībā tiek veikti citās Eiropas valstīs, nav saprotama Latvijas valdības pieeja būtiski samazināt ES fondu ieguldījumus šajā prioritārajā virzienā. Tādējādi praktiski tiek noņemts finansējums tādām informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu sadaļām kā IKT izglītība un e-prasmes, plaši pieejama piekļuve internetam, moderna un efektīva publiskā pārvalde, e-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai, pārrobežu sadarbība digitālajam vienotajam tirgum, IKT pētniecība un inovācija, uzticēšanās un drošība.

LIKTA aicina FM sniegt argumentētu pamatojumu, kādēļ tiek piedāvāts ES fondu investīciju samazinājums, kas paredzēts IKT tehnoloģiju attīstībai un to pielietojuma veicināšanai, un kā tas ticis aprēķināts. Asociācija ir rūpīgi iepazinusies ar Eiropas Komisijas komentāriem par šo prioritāro virzienu, secinot, ka EK neapšauba plānoto ieguldījumu apjomu, ņemot vērā IKT ieguldījumu nozīmīgumu tautsaimniecības efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanā. LIKTA uzskata, ka Latvijai, piemēram, ir pa spēkam samazināt administratīvo slogu vismaz līdz 5.5% no IKP (atbilstoši Pasaules bankas veiktajam “Doing Business” uzņēmējdarbības vides novērtējumam Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs; administratīvais slogs Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā jeb 6,8% no IKP, kamēr vidēji ES tas ir 3,5%, bet Dānijā – 1,9%). Taču šāds uzlabojums nav paveicams, samazinot ieguldījumus IKT un e-pārvaldes attīstībā!

Tāpat LIKTA kategoriski iebilst pret FM ierosinājumiem neatbalstīt konkrētus pasākumus, savu nostāju aizstāvot ar apgalvojumiem, ka tie neveicināšot uzņēmējdarbību. Piemēram, programma „Kultūras mantojuma digitalizēšana” potenciāli var sniegt būtisku ietekmi uz IKT jomas un tautsaimniecības attīstību, jo šie materiāli var tikt izmantoti jaunu informācijas produktu un pakalpojumu veidošanā, respektējot intelektuālā īpašuma tiesības. Tas tiek pamatots vairākos Eiropas Komisijas dokumentos. Tāpat jāuzsver mašīntulkošanas nozīme uzņēmējdarbības attīstībā. Vienotā digitālā tirgus izveide ir ES prioritāte ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Digitālā Programma Eiropai norāda, ka valodas barjera ir būtisks šķērslis pilnvērtīgam Eiropas vienotajam digitālajam tirgum. Valodas barjeru dēļ uzņēmumi nevar piedāvāt savus pakalpojumus visiem eiropiešiem, bet eiropieši nevar saņemt saturu un produktus savā dzimtajā valodā. Valodu barjeras ne tikai traucē e-komercijai, bet apgrūtina pieeju faktiski jebkuram tiešsaistes pakalpojumam. Tādēļ Eiropas Komisija aicina dalībvalstis izmantot ES fondus, lai izstrādātu mašīntulkošanu un citas valodas tehnoloģijas.

Domājot par ilgtspējīgu Latvijas attīstību, investīcijas modernajās tehnoloģijās un augstas pievienotās vērtības risinājumos, tai skaitā IKT un e-pārvaldē, būtu jāpalielina, nevis jāsamazina. LIKTA sagaida no valdības atbildīgu pieeju, tai īstenojot ar nozari saskaņotās Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kas veidotas atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam.

Izsaki savu viedokli