Aktuāls

Jaunais ”Audi A7 Sportback” – sportisks luksusa klases modelis

Auto, Moto

Tagad arī Latvijā pirkumus no ”App Store”, ”Apple Music”, ”iTunes” un ”iBooks” varēs apmaksāt ar “Tele2” rēķinu

Internets

LG un ”Qualcomm” sadarbosies, lai izstrādātu nākamās paaudzes savienojumu risinājumus automašīnām

Auto aprīkojums

Mājokļa gaisa kvalitātes mērījumi uzlabo ne vien cilvēka veselību, bet arī mājokļa lietojamību

Sadzīves un virtuves tehnika

”OnePlus” slepeni zog viedtālruņu lietotāju datus

Portatīvie datori

”Alcatel” iegūst prestižo ”TOP/COM” Sudraba balvu par jauno zīmola aplikāciju ”enjoy.now”

IT sasniegumi, bizness

Nepilnības likumdošanā un kopējā datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmā Latvijā kavē ne tikai dažādu nozaru, tai skaitā IKT, attīstību, bet arī uzņēmēju kopējo konkurētspēju valstī. Šodien, 18. aprīlī, Saeimas plenārsēdē trešajā un galīgajā lasījumā tiks pieņemti grozījumi Autortiesību likumā. Jau ilgstoši norisinās diskusijas par izmaiņām likumdošanā, profesionālo lietotāju jomas sakārtošanu un iespējamu nesēju nodevas atcelšanu, bet, diemžēl, līdz pat šim brīdim uzlabojumu nav, norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības apmērs negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Arī neskaidrā publiskā izpildījuma definīcija un atlīdzības noteikšanas kritēriju trūkums nedod skaidrību uzņēmējiem, kam un kādos gadījumos par publisko izpildījumu ir jāmaksā. Spilgts piemērs tam ir aprīļa sākumā Konkurences padomes piemērotais naudas sods autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrībai AKKA/LAA par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo biedrība mazajiem un vidējiem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem par mūzikas atskaņošanu apmeklētājiem domātās telpās piemērojusi tarifu, kas ir ievērojami augstāks par līdzīgiem tarifiem ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arī vairumā citu ES dalībvalstu.

LIKTA jau iepriekš aicinājusi pārskatīt datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmu kopumā, izvērtējot iespēju atcelt nesēju nodevas vispār, un meklēt jaunus, alternatīvus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu. Viens no iespējamiem risinājumiem ir tiesību īpašnieku kompensācijas mehānisms no valsts budžeta līdzekļiem (Spānijas piemērs). Šis risinājums arī atbilst Kultūras ministrijas pētījuma rezultātiem, kas parāda, ka kopēšanas nodarītais kaitējums ir minimāls, vairums cilvēku neveic kopēšanu, ka nozīmē, ka kopiju izgatavošanas sasaiste ar datoru tirdzniecību ir mākslīga. Līdz ar to arī nodokļu un nodevu sloga palielināšana šai nozarei nav pamatota. Cits iespējamais risinājums – pērkot oriģināldarbu tiek samaksāts arī par tiesībām izdarīt kopiju personiskām vajadzībām.

“Visa veida datori, datu nesēji un citas IKT tehnoloģijas ir pamats informācijas sabiedrības pakalpojumu attīstībai. Paaugstinot to cenu, palielinās izmaksas jebkuriem e-pakalpojumu risinājumiem. Viens no steidzami risināmiem jautājumiem ir profesionālo lietotāju jomas sakārtošana. LIKTA ir aicinājusi nekavēties un steidzami izstrādāt konkrētus priekšlikumus, kā samazināt šobrīd klaji birokrātisko procesu un atskaišu kārtību, novēršot juridisko personu tiesību aizskārumu. Diemžēl, līdz šim brīdim priekšlikumi nav izstrādāti un uzņēmēji turpina maksāt nesēju atlīdzību arī tad, ja materiālo nesēju vai iekārtu izmanto parastās komercdarbības ietvaros,” skaidro Signe Bāliņa, LIKTA prezidente.

2012.gada rudenī MK sēdē tika pieņemts lēmums, ka Valsts kancelejai kopīgi ar Ekonomikas ministriju un Kultūras ministriju līdz 2013.gada 1.maijam jāizstrādā un jāiesniedz priekšlikumi administratīvā sloga mazināšanai. LIKTA aicinājums nevilcināties un priekšlikumus sagatavot nekavējoties nav ņemts vērā, un vēl līdz šim brīdim tie nav izstrādāti. LIKTA norādījusi, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk samazināt administratīvo slogu tiem komersantiem, valsts pārvaldes iestādēm, skolām un citām institūcijām, kas tukšos nesējus un iekārtas izmanto nevis privātām vajadzībām, bet gan savā profesionālā darbībā.

Pašlaik nesēju atlīdzības noteikumi paredz lietotāju pienākumu reizi mēnesī par iepriekšējo periodu iesniegt biedrībai “Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) detalizētus pārskatus par ievestajiem vai izvestajiem tukšajiem nesējiem vai reproducēšanai paredzētām iekārtām, norādot izcelsmes valsti un citu detalizētu informāciju. Pat vairākas valsts iestādes ir noteikušas retāku atskaišu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību (reizi ceturksnī vai pusgadā), tādēļ nav saprotams, kādēļ atskaitīšanās kārtība autortiesību mantiskajai organizācijai ir noteikta tik bieža. Turklāt atskaites, kas satur komerciāli jūtīgu informāciju, tiek iesniegtas nevis valsts pārvaldes iestādei, bet gan privātpersonai, kuras darbiniekiem nav nekādas atbildības par komercnoslēpuma izpaušanu.

Izsaki savu viedokli