Aktuāls

Ar viedtālruni rokā jau no bērna kājas: ieteikumi vecākiem par pusaudžu aizraušanos ar viedierīcēm

Tālruņi, mobilās ierīces

LMT izstrādā militāro platformu “Viedsargs” Latvijas aizsardzībai

Sakaru pakalpojumi

”iPhone 8” un ”iPhone X” parāda iespaidīgus rezultātus veiktspējas testos

Tālruņi, mobilās ierīces

Latvijas iedzīvotāji iepērkas “Google Play” veikalā par vidēji 3 eiro

Sakaru pakalpojumi

Pavīd pirmās ”Samsung Galaxy S9” baumas – Ierīcei būšot 1000 kadru sekundē kameras sensors

Tālruņi, mobilās ierīces

”Samsung” beidzot piedāvā likvidēt ”Bixby” pogas funkcionalitāti

Mobilās aplikācijas

”iMessage” maksājumu serviss ”iOS 11” vēl nebūs pieejams

Mobilās aplikācijas

Eksperts: lietu internets pamazām sāk savu attīstību biznesa vidē Latvijā

Internets

Prezentēts jaunais ”Volkswagen Amarok Aventura Exclusive” prototips un īpašais ”Dark Label” modelis

Auto, Moto

Uzzināt par “Tele2” piedāvātajām vakancēm un pieteikties darbam tagad varēs caur čatbotu

Telekomunikācijas

2014. gadā Ekonomikas policija uzsākusi 34 kriminālprocesus un sastādījusi septiņus administratīvo pārkāpumu protokolus par nelicencētu datorprogrammu izmantošanu uzņēmumos Latvijā. Kopējais pieteikto kompensāciju apjoms pagājušajā gadā pārsniedz pusmiljonu eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā kompensāciju prasību kopējā summa 2013. gadā.

2015. gadā, sadarbojoties atbildīgajām ministrijām, Ekonomikas policijai un autortiesību aizsardzības organizācijām, turpinājās aktīva nelicencēto datorprogrammu izskaušana Latvijas uzņēmumos. No 41 ierosinātā procesa pagājušajā gadā 25 jau ir panākti izlīgumi, kompensācijās ražotājiem un programmu legalizēšanai nelicencēto programmu lietotāji samaksājuši vairāk nekā 175 tūkstošus eiro. Ekonomikas policijas pārbaužu laikā neatbilstības programmatūru licencēs konstatētas uzņēmumos Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Ogrē, Koknesē un citās Latvijas pilsētās.

“Ir ļoti daudz darīts, lai ierobežotu nelicencētu datorprogrammu izmantošanu un izplatīšanu, tomēr vēl ir daudz darāmā,” stāsta Ingrīda Veikša, BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā. “Pagājušajā gadā noslēgts sadarbības līgums starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Datorprogrammu autortiesību apvienību un BSA, organizēti semināri valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kuros piedalījās Valsts kontroles, Valsts policijas pārstāvji un IT speciālisti. Tika parakstīts arī sadarbības līgums starp autortiesību aizsardzības organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu. Piedāvājumu veikt datorprogrammu pārvaldības kontroli uzņēmumos ir izteikusi Latvijas zvērināto revidentu asociācija. Pēc šādas kontroles veikšanas uzņēmums varēs saņemt zvērinātu revidentu slēdzienu par uzņēmumā izmantoto datorprogrammu legalitāti. Šāds slēdziens sniegs papildu iespējas tikt uzņemtiem Valsts ieņēmumu dienesta organizētajā Padziļinātās sadarbības programmā un iegūt programmas dalībnieka statusu. Papildus tam cenšamies izglītot uzņēmējus par dažādiem riskiem, kas saistīti ar nelegālām datorprogrammām,” turpina I. Veikša.

Ar pretlikumīgi iegūtu datorprogrammu izmantošanu saistās vairāki finansiālie, juridiskie un uzņēmuma darbības riski. Gadījumā, ja, veicot datorprogrammu pārbaudi, Ekonomikas policijai rodas aizdomas par pretlikumīgi izmantotu programmatūru, uzņēmumam līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai var tikt konfiscēti datoru cietie diski, kas ievērojami apgrūtinās kompānijas darbību šajā laikā. Par mazākiem pārkāpumiem uzņēmumiem var piemērot administratīvos sodus, savukārt smagāku pārkāpumu gadījumos tiek uzsākti kriminālprocesi pret valdes locekļiem.

Ingrīda Veikša, BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā, skaidro, ka mūsu valstī par autortiesību pārkāpumiem, tostarp datorprogrammu nelicencētu lietošanu, ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālā atbildība. Ja autortiesību pārkāpums ir salīdzinoši neliels un nodarītais kaitējums nepārsniedz 1800 eiro, tad tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un persona tiek sodīta ar naudas sodu (fiziskajām personām līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām līdz 7000 eiro), konfiscējot nelegālo datorprogrammu datoru cietos diskus. Ja nodarītais kaitējums ir smagāks, iestājas kriminālatbildība, un šādā gadījumā sods var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods. Ja autortiesību pārkāpumu veikusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, tad brīvības atņemšana var būt pat līdz četriem gadiem. Savukārt, ja autortiesību pārkāpums pārsniedz 18 000 eiro apmēru, tad draud brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem, kā arī var tik paredzēts aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību un piemērota policijas kontrole.

BSA aicina uzņēmumu vadītājus būt godprātīgākiem, apzinīgākiem un vērīgākiem pret to, kādas programmas atrodas uzņēmumu datoros vai kādas izplata to darbinieki.

Uzņēmēju pieredze ar nelicenzētu programmu izmantošanu

Nepatīkamu pieredzi ar programmatūras izmantošanu bez nepieciešamajām licencēm guvis Jelgavas uzņēmums SIA “Rears”, kas nodarbojas ar ugunsdrošības un vājstrāvas drošības sistēmām. Ekonomikas policijas pārbaudes laikā uzņēmuma datoros tika konstatētas vairākas nelicencētas programmas, un attiecīgi uzsākts kriminālprocess par autortiesību pārkāpumiem. Pašlaik uzņēmums jau ir noslēdzis izlīgumu, iegādājoties pirms tam nelegāli lietoto programmatūru un samaksājot kompensāciju. “Tagad, redzot, cik tas ir neizdevīgi un nepatīkami, protams, saprotu, ka būtu bijis labāk, ja būtu izdarījuši visu oficiāli,” atzīst SIA “Rears” vadītājs Armands Straume. Viņš norāda, ka papildus izdevumiem programmu legalizēšanai tika patērēts daudz laika, lai sakārtotu uzņēmuma darbību, bija jāiegādājas jauni cietie diski, vairākas reizes jāapmeklē Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde Rīgā, nemaz nerunājot par emocionālajiem pārdzīvojumiem.

Ar līdzīgu pieredzi var dalīties arī Liepājas uzņēmuma SIA “Reklāmas suvenīru fabrika” valdes locekle Ludmila Stepanova, pret kuru kā uzņēmuma vadītāju tika ierosināts kriminālprocess par pretlikumīgi iegūtu datorprogrammu izmantošanu. Uzņēmēja atzīst, ka nelicencētas programmatūras izmantošanas dēļ ir radušies ne tikai finansiāli zaudējumi, bet tas ietekmējis arī uzņēmuma darbību, proti, zaudēti klienti. “Uzņēmēji neapzinās sekas, ko rada nelicencētu datorprogrammu izmantošana,” saka L. Stepanova. Viņasprāt, būtiska loma nelegālu programmu apkarošanā ir sabiedrības izglītošanai — par šiem jautājumiem ir jārunā un jāveicina nosodoša attieksme pret nelicencētu programmu lietotājiem.

Daugavpils uzņēmuma SIA “Admira” valdes priekšsēdētājs Oļegs Krūmiņš, kura uzņēmumā tika konstatēti vairāki programmatūras autortiesību pārkāpumi, iesaka visiem uzņēmējiem atbildīgāk izturēties pret to, kas tiek glabāts uzņēmumu datoros. “Pietiekami regulāri jāveic izmantoto programmu audits, tas palīdzēs atsijāt programmas, kas tiešām nepieciešamas darbam, savukārt no pārējām ieteicams atbrīvoties. Iesaku izveidot sarakstu ar izmantoto programmatūru un tai nepieciešamajām licencēm, un visus saistītos dokumentus, kas apliecina programmu legālo izcelsmi, turēt kārtībā,” padomu sniedz O. Krūmiņš.

Izsaki savu viedokli