Aktuāls

Kad pienāks beigas Francijas ērai WRC pasaules čempionātā?

Auto, Moto

Organizācija Business Software Alliance (BSA) iepazīstina sabiedrību ar šī gada aprīlī un maijā veiktās akcijas Noslēpumainais pircējs rezultātiem, kas parāda datorveikalu darbinieku attieksmi pret nelegālām datorprogrammām Latvijā. Salīdzinot ar 2011. gada pavasari, ir audzis to datorveikalu skaits, kas piedāvā pirātiskas datorprogrammas, no 42 veikaliem 2011.gadā uz 43 veikaliem šogad, kas nozīmē, ka biežāk nekā katrā trešajā veikalā pārdevēji ir gatavi pārdotajiem datoriem instalēt nelegālās programmatūras. Pētījumā konstatēts, ka ļoti liels datorveikalu skaits (40%, kas ir uz pusi vairāk nekā pērn) ir gatavi pārdot datoru bez operētājsistēmas.

Pētījumā atklāja, ka kopumā ir pieaudzis uzskats, ka nelegāla programmatūra ir negatīvi vērtējama un nelietojama. Šā gada pavasarī tā domāja 65% pētījuma dalībnieku, salīdzinot ar 2011. gada pavasari, kad šādu pārliecību pauda tikai 42% pētījuma dalībnieku. Gada griezumā nav mainījies aptaujāto daudzums, kas domā, ka nelegālu programmatūru tirgot ir pieļaujams, bet paši to nepraktizē. Gan pērn, gan šogad šādi domā 23% aptaujāto. Šogad 73% datorveikalu pārdevēju Rīgā, 64% pārdevēju Kurzemē un 69% Vidzemē bija negatīva attieksme pret nelegālu programmatūru, un to nepiedāvā pircējiem. Visvairāk datorveikalu pārstāvju, kas šādu praksi uzskata par pieņemamu un arī lieto, ir Latgalē (14%) un Zemgalē (24%).

„Ir veikts liels darbs, kas tiks turpināts ar jauniem reidiem un aktīvu darbību. Neskatoties uz dažu rādītāju uzlabošanos, ir grūti šos rezultātus raksturot kā optimistiskus un labus. Tie vēl aizvien liecina, ka intelektuālais īpašums netiek pienācīgi novērtēts un aizsargāts, jo veikalos arī tagad var saņemt informāciju par iespēju datorprogrammas iekopēt savā datorā nelegāli. Viena sabiedrības daļa šādas nelegālas darbības nenosoda, pat atbalsta, jo viss taču esot tik dārgs, un „kā var nepaņemt, ja to tik viegli tehniski izdarīt…”. Šobrīd Latvijā vairāk nekā puse datorprogrammu tiek izmantotas bez samaksas, līdz ar to uz atlikušajiem godīgajiem pircējiem jāsadala summa, kas jānopelna ražotājiem, lai tie varētu atpelnīt savus ieguldījumus un investēt jaunu programmu ražošanā,” saka Ingrīda Veikša, BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā.

Viņa norāda, ka Latvijā par autortiesību pārkāpumiem, tai skaitā – datorprogrammu nelicencētu lietošanu, ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālā atbildība. Administratīvā atbildība fiziskām personām ir naudas sods līdz 500 latu, bet juridiskām personām – līdz 5000 latu.

Ja nodarītais kaitējums ir lielāks par piecām minimālajām mēnešalgām (1000 latu), tad iestājas kriminālatbildība, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai naudas sodu līdz 30 000 latiem. Naudas sods par nelicencētu programmu lietošanu var sasniegt pat 40 000 latu, ja tas darīts personu grupā. Savukārt – ja kopējā datorprogrammu cena, kuras persona izmantojusi bez licences, sasniedz 10 000 latu, tas tiek uzskatīts par kaitējumu lielā apmērā, un tad ar naudas sodu vai piespiedu darbu vairs netiek cauri. Likums šādā gadījumā paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos.

Turklāt, konstatējot datorā esošas nelegālas datorprogrammas, tiek izņemti datoru cietie diski, kas tiek uzskatīti par kontrafakta eksemplāriem, un saskaņā ar Autortiesību likumu šādi eksemplāri ir iznīcināmi.

Papildus saņemtajam sodam pārkāpējam ir jākompensē arī nodarītie zaudējumi datorprogrammu ražotājiem. Saskaņā ar Komerclikumu par pirātiskās programmatūras izmantošanu un nodarītajiem kaitējumiem atbildība tiek prasīta no uzņēmuma vadītāja. Ja uzņēmumā ar iekšējās kārtības noteikumiem ir reglamentēta darbinieku atbildība par viņu lietošanā nodoto datoru satura un programmnodrošinājuma legalitāti, tad uzņēmuma vadītājs var sodīt arī vainīgo darbinieku, bet tas nenoņem atbildību no viņa paša.

„Problēma nav tikai naudā. Datorprogrammu autortiesību aizsardzības trūkums var novest pie kaitējuma nodarīšanas patērētājiem, kas saistīts ar nelicencētu datorprogrammu lietošanu, piemēram, lietotājiem saņemot bojātus vai ar datorvīrusiem inficētus failus. Šādu failu klātbūtne datorā var veikt neprognozējamas darbības, piemēram, datorā esošās informācijas izsūtīšanu bez tā īpašnieka ziņas. Tāpēc ir nepieciešama saskaņota un aktīva rīcība gan sabiedrības izglītošanā, gan arī valsts institūciju darbībās par iespējamiem zaudējumiem no negodīgas uzņēmējdarbības atbalstīšanas,” atzīmē I.Veikša. Šī gada pirmajos piecos mēnešos policijas veikto reidu laikā konstatēta datorprogrammu neatļauta izmantošana par kopējo summu 2 134 569 latu, par ko ir uzsāktas procesuālās darbības kompensāciju piedziņai.

Salīdzinot ar 2011.gada pavasara Noslēpumainā pircēja datiem, ir dubultojies to pārdevēju skaits, kas sniedz argumentus pircējam, kādēļ būtu ieteicams izvēlēties licencētu programmatūru. 2011. gada pavasarī tādi bija 22% pārdevēju, bet 2012.gada pavasarī – 58%. Biežākie argumenti ir drošība, uzticamība, iespējas iegūt atjauninājumus, garantija un vienkāršāka lietošana. Mazāk tiek lietoti argumenti par finansiālajiem ieguvumiem ilgtermiņā, kā arī brīdinājumi par nelegālo programmatūru kā noziegumu.

Pētījuma mērķis bija apzināt legālās un nelegālās programmatūras piedāvājumu Latvijas datorveikalos, noskaidrot darbinieku attieksmi pret tām, kā arī noskaidrot, vai darbinieki brīdina klientus par nelegālās programmatūras izmantošanas riskiem. Pētījumā tika apsekoti 124 datorveikali visā Latvijā, ieskaitot tādas veikalu ķēdes kā Euronics, Capital, Lattelecom, Elkor, Trodeks IT, Tehnoland un citi.

Noslēpumainais pircējs ir plaši izmantota tirgus izpētes metode, kuras laikā iepriekš atlasīti cilvēki, kas atbilst attiecīga uzņēmuma tipiska klienta raksturojumam, apmeklē uzņēmumus un pēc to apmeklējuma veic uzņēmuma novērtējumu pēc iepriekš izvirzītiem kritērijiem.

Izsaki savu viedokli