Aktuāls

Mājokļa gaisa kvalitātes mērījumi uzlabo ne vien cilvēka veselību, bet arī mājokļa lietojamību

Sadzīves un virtuves tehnika

”OnePlus” slepeni zog viedtālruņu lietotāju datus

Portatīvie datori

”Alcatel” iegūst prestižo ”TOP/COM” Sudraba balvu par jauno zīmola aplikāciju ”enjoy.now”

IT sasniegumi, bizness

”Samsung” aprīko jauno ”Grand Hotel Kempinski Riga” ar vairāk nekā 220 profesionālajiem ekrāniem

IT sasniegumi, bizness

Mēneša laikā pirkumus ar viedtālruni un aproci veikuši vairāki tūkstoši cilvēku

IT sasniegumi, bizness

Kaspersky drošības biļetena vispārīgais statistikas pārskats par 2015. gadu izceļ jaunu tendenci: pirmo reizi mobilo ierīču finanšu apdraudējumi atrodas visbiežāk izmantoto naudas zagšanai domāto ļaunprogrammatūru pirmajā desmitniekā. 2015. gadā 10 visbiežāk izmantoto banku Trojas zirgu sarakstā ir nonākušas divas mobilo ierīču banku Trojas zirgu ģimenes — Faketoken un Marcher. Vēl viena nozīmīga un satraucoša šā gada tendence ir straujā izspiedējvīrusu izplatība. 2015. gadā Kaspersky Lab tos ir konstatējis 200 valstīs un teritorijās.

Mobilie finanšu apdraudējumi nobriest

2015. gadā 10 visbiežāk izmantoto finansiālo ļaunprogrammatūru ģimeņu sarakstā ir parādījušās divas mobilo ierīču banku Trojas zirgu ģimenes (Faketoken un Marcher). Ļaunprogrammatūras, kas pieder pie Marcher ģimenes, zog maksājumu informāciju no Android ierīcēm: kad tās ir inficējušas ierīci, tās izseko divu lietotņu — Eiropas bankas mobilās bankas lietotnes un Google Play — palaišanu. Ja lietotājs palaiž bankas lietotni vai Google Play, Marcher parāda viltus logu, pieprasot kredītkartes informāciju, kas nonāk pie krāpniekiem. Savukārt Faketoken ģimenes pārstāvji sadarbojas ar datoru Trojas zirgiem: lietotājs tiek pārliecināts instalēt viedtālrunī lietotni, kas patiesībā ir Trojas zirgs, kurš pārtver vienreizlietojamo mobilā darījuma autentifikācijas numuru (mTAN).

«Šogad kibernoziedznieki nežēloja laiku un resursus, lai izstrādātu finansiālās ļaunprogrammatūras mobilajām ierīcēm. Tas nepārsteidz, jo miljoniem cilvēku visā pasaulē tagad izmanto viedtālruņus, lai samaksātu par pakalpojumiem un precēm. Balstoties uz pašreizējām tendencēm, mēs varam pieņemt, ka nākamgad mobilo ierīču banku ļaunprogrammatūru īpatsvars būs vēl lielāks,» sacīja Kaspersky Lab Globālās pētniecības un analīzes grupas vecākais drošības pētnieks Jurijs Namestņikovs.

Vispasaules bieds — izspiedējvīrusi

2015. gadā izspiedējvīrusi strauji paplašināja savu klātbūtni jaunajās platformās. Viens no sešiem (17 %) izspiedējvīrusu uzbrukumiem tagad skar Android ierīci, un tas ir noticis tikai aptuveni gadu pēc pirmā uzbrukuma šai platformai. Kaspersky Lab eksperti ir 2015. gadā ir konstatējuši divas nozīmīgas izspiedējvīrusu tendences. Pirmkārt, kopējais šifrēšanas izspiedējvīrusu uzbrukumiem pakļauto lietotāju skaits ir pieaudzis gandrīz līdz 180 tūkstošiem, tas ir, par 48,3 % salīdzinājumā ar 2014. gadu. Otrkārt, šifrētāji bieži sastāv no vairākiem moduļiem un līdztekus šifrēšanai ietver funkcijas, kas ir paredzētas datu zagšanai no upuru datoriem.

Tiešsaistes uzbrukumu ģeogrāfija

Kaspersky Lab statistika liecina, ka kibernoziedznieki izvēlas strādāt un izmantot mitināšanas pakalpojumus tajās valstīs, kur mitināšanas tirgus ir labi attīstīts: 80 % no antivīrusu komponentu bloķētajiem uzbrukuma paziņojumiem tika saņemti no tiešsaistes resursiem, kas atrodas 10 valstīs. To valstu pirmais trijnieks, kur tiešsaistes resursi satur visvairāk ļaunprogrammatūru, kopš pagājušā gada ir palicis nemainīgs: ASV (24,2 %), Vācija (13 %) un Nīderlande (10,7 %).

2003135ac858198610fe6092d95c4ee6

Izsaki savu viedokli