Aktuāls

Kad pienāks beigas Francijas ērai WRC pasaules čempionātā?

Auto, Moto

Pienācis laiks mūsu lasītājiem piedāvāt nu jau otro BOOT.Lv lietoto automobiļu apskatu, kurā šoreiz apskatīsim budžeta klases limuzīnus. Tie ir 90to gadu autobūves flagmaņi, kas mūsdienās 10-15 gadu vecumā nopērkami par jaunas Dacia’s cenu jeb 5’000 latiem. Apskatā piedalās trīs Vācijas pārstāvji – Audi A8, BMW 7. sērija un Mercedes S-klase, kas tiks apskatīti, vērtēti un salīdzināti, beigās izdarot secinājumus par modeļu izvēli un piemerotību. Jāatzīst, ka šie automobiļi ir patiesi paredzēti tagadējai ekonomiskajai situācijai Latvijā – ja pārkāpšanu no Jūsu jaunā vai mazlietotā eksemplāra uz Dacia Logan kaimiņi novērtēs ar smīnu sejā, tad par šādu modeli nesmīkņās neviens – viņu sejā drīzāk būs manāma skaudība un neizpratne par to, kā vispārējās krīzes apstākļos Jūs varat iegādāties luksusa klases auto. Bet nu jokus pie malas, laiks ķerties pie paša apskata: Audi A8 (1994-2002)

Ar V8 Audi sevi pieteica, bet ar A8 kompānija limuzīnu klasē ienāca uz palikšanu, tādējādi no vienkārša vidusmēra ražotāja pārtopot par premium ražotāju – BMW un Mercedes – konkurentu. Pirmās paaudzes A8 tirdzniecībā nonāca 1994. gadā un lielo klasi pārsteidza ar tehniskiem jauninājumiem – alumīnija virsbūvi, Quattro pilnpiedziņas sistēmu ar Torsen starpasu diferenciāli un moderniem V8 benzīna dzinējiem. No tiem visspožāk izceļama alumīnija virsbūve, kuras priekšrocības attiecībā pret tēraudu ir stingrāka konstrukcija, izturība pret rūsu un 300 kilogramu svara ietaupījums. Pie priekšrocībām vēl minami pret nolietojumu izturīgā un kvalitatīvā salona apdare, laba dinamika un elegantais dizains. Izturīgas arī pārnesumkārbas – gan manuālā, gan automātiskā kalpo bez ierunām, pēdējai gan nepieciešama regulāra – ik pēc 60’000 km – apkope.

Ja reiz par apkopēm – A8 no īpašniekiem prasa regulāru, savlaicīgu un kvalitatīvu apkopi, kas tās dārdzības dēļ bieži vien netiek veikta. Tādēļ ieteicams meklēt koptus eksemplārus ar servisa grāmatu, pārbaudāmu vēsturi un pieņemamu nobraukumu, kas, ja visas apkopes un nepieciešamie remonti veikti, gan ir otršķirīgs. Tomēr arī koptākajiem eksemplāriem sastopamas modelim raksturīgās vainas – ātra bremžu nolietošanās (kluči jāmaina ik pēc 15’000 km), zobsiksnu plīšana (jāmaina kopā ar ūdenssūkni ik pēc 120’000 km, kas izmaksā 450-700 latus), priekšējās balstiekārtas neizturība (līdz 1996. gadam ik pēc 25’000 km jāpārlasa, pēc tam resurss dubultojās) un dzinēju eļļas noplūdes (līdz 1997. gadam). Problēmas mēdz būt arī ar priekšējiem gultņiem, stūres brīvkustību un elektroniku. Modernajai alumīnija virsbūvei ir savi trūkumi – virsbūves paneļi ir jāmaina, nevis jātaisno vai jāmetina, jo tie oksidē. Tādēļ, meklējot automobili, jāuzmanās no avārijā cietušiem automobiļiem, kas var būt nepareizi un nekvalitatīvi sataisīti. Salīdzinājumā ar konkurentiem gaitas īpašību ziņā A8 nav tik komfortabls kā Mercedes, kā arī nav tik precīza vadāmība kā BMW.

Quattro pilnpiedziņas sistēmai ir savas priekšrocības un trūkumi – no vienas puses stabilitāte jebkādos ceļa apstākļos, no otras dārgāka uzturēšana un cietāka balstiekārta, it sevišķi līdz 1998. gadam. Tādējādi tiem, kas vēlas ekspluatācijā lētāku variantu, ieteicams 2,8-litru V6 benzīna dzinējs apvienojumā ar priekšējās ass piedziņu (šāda izpildījumā pieejama arī manuālā pārnesumkārba). Ja izmaksas nav noteicošais, tad ieteicamākās ir V8 benzīna modifikācijas, t.i. 3,7-litru un 4,2-litru Quattro, kas apvieno dinamisku braukšanu ar samērīgu patēriņu. Vēl pieejami 2,5-litru V6 un 3,3-litru V8 dīzeļdzinēji, kas nav iesakāmi lielo nobraukumu un tehniskās neuzticamības dēļ un neiekļaujas mūsu cenu kategorijā, kā arī sportiskais S8 un flagmanis A8 W12. 4,2-litru un W12 versijas pieejamas arī pagarinātajā versijā. 1998. gada novembrī modelis piedzīvoja atjaunināšanu, kuras ietvaros ieguva nelielas vizuālas izmaiņas, tehniskus uzlabojumus un jaudīgākus dzinējus.

Priekšrocības:



+ Quattro pilnpiedziņa



+ alumīnija virsbūve



+ apdares kvalitāte





Trūkumi:



– dārga ekspluatācija



– priekšējās balstiekārtas neizturība



– salīdzinoši cieta balstiekārta





Ieteicamākais dzinējs:



Tilpums/nosaukums: 4.2 V8



Jauda: 299 ZS



Paātrinājums 0-100 km/h: 7.3 s



Maksimālais ātrums: 250 km/h



Vidējais patēriņš (pēc ražotāja datiem uz 100 km): 11.6 l










BMW 7. sērija (E38) (1994-2001)

Šīs paaudzes 7. sērijas BMW kulta filmas Bumer iespaidā Latvijā tiek saistīts ar noziedzīgiem grupējumiem, tomēr, tādēļ vien šo modeli izsvītrot no izvēles saraksta, būtu visai muļķīgi. E38 salīdzinājumā ar iepriekšējo paaudzi ir gan tehniski uzticamāks, gan arī komfortablāks, vienlaicīgi saglabājot labākās vadāmības titulu klasē. Interesanti, ka, lai arī Audi A8 balstiekārta ir cietāka nekā 7. sērijai, vadāmības precizitātē Audi atpaliek. Elektronikas darbība ir stabila un bez izteiktiem defektiem, un arī benzīna dzinēji regulāru apkopju gadījumā ir uzticami.

Arī E38 piemīt klasiskie lielās klases modeļu defekti – ierūsējušas stāvbremzes modeļiem ar automātisko pārnesumkārbu (par ko parasti atgādina vien tehniskās apskates darbinieki) un bremžu kluču un disku ātra nolietošanās. 7. sērijai raksturīgie trūkumi – brīvkustība stūres sistēmā un dzesēšanas trubu plīšana, pēc kā sliktākajā gadījumā nepieciešama galvas blīvju nomaiņa. Galvas blīvju defekti un galvas plaisāšana izteikti raksturīgi
725tds versijai, bet blīvju problēmas pa retam sastopamas arī sešu cilindru benzīna dzinējiem. Vācijas ceļiem paredzētā balstiekārta Latvijas ceļus uzņem ar nepatiku. Tā, it sevišķi sešu cilindru versijām, prasīs regulārus ieguldījumus un ar to jārēķinās – neizturīgākais elements ir sailentbukses. Jāatzīmē gan, ka detaļas ir lētākas nekā konkurentiem.

Dzinēju gamma stiepjas no sešu cilindru benzīna un dīzeļa agregātiem līdz pat 5,4-litru V12. Ieteicamākie ir izturīgie V8 benzīna dzinēji, it sevišķi 740i, kas apvieno labas gaitas īpašības ar samērīgu patēriņu. 750i ar V12, protams, ir labākas gaitas īpašības un ir bieži vien labāk aprīkots, tomēr ekspluatācijas izdevumi ir nesalīdzināmi lielāki nekā sešu un astoņu cilindru versijām. Dīzeļdzinēji kopumā pieejami trīs, no kuriem izvēlētajā cenu kategorijā iekļaujas 725tds, kas pārsvarā pieejams ar lieliem nobraukumiem un nelepojas ar tehnisku uzticamību. Tāpat kā A8 arī 7. sērijas auto jāmeklē pēc iespējas koptāki ar servisa grāmatiņu un uzrādāmu pagātni, lai vēlāk nebūtu jānožēlo veiktā izvēle. Nolaista eksemplāra uzturēšana varētu ne vien krietni patukšot uzkrājumus, bet arī maksāt ikgadējo ceļojumu uz siltajām zemēm. Pēc 1998. gada atjaunināšanas modeļa uzticamība un kvalitāte uzlabojās, tomēr cenu kategorijā līdz 5’000 latiem labu eksemplāru pagaidām vēl ir grūti atrast.

Priekšrocības:



+ precīzā vadāmība



+ tehniskā uzticamība



+ V8 benzīna dzinēji





Trūkumi:



– R6 versiju balstiekārtas neizturība



– problēmas ar dzesēšanas sistēmu



– 725tds modelis





Ieteicamākais dzinējs:



Tilpums/nosaukums: 740i



Jauda: 286 ZS



Paātrinājums 0-100 km/h: 7.0 s



Maksimālais ātrums: 250 km/h



Vidējais patēriņš (pēc ražotāja datiem uz 100 km): 11.8 l










Mercedes-Benz S-klase (1991-1998)

Kurš gan nezin anekdotes par sešsimto mersi un jaunajiem krieviem? Tieši ar šo modeli sešsimtais mersis tautā iegājis kā miljonāru un turīguma simbols. Eiropā masīvā virsbūve gādāja par diskusijām, savukārt Saūda Arābijā, Āzijā un bijušajās PSRS valstīs tautā sauktais čemodāns ieguva kulta statusu. Un tas to saglabā, jo izceļas ar ļoti komfortablu balstiekārtu un izcilu salona skaņas izolāciju, ko mēdz salīdzināt ar kapa klusumu. Nākamajām S-klases paaudzēm skaņas izolācija vairs nav tik izcila, nemaz nerunājot par konkurentiem. Bez minētā S-klasei raksturīgi arī plašais un ērtais salons, ietilpīgs bagāžas nodalījums un bagātīgs aprīkojums. Neskatoties uz lielajiem izmēriem un svaru, auto vadīšana grūtības nesagādā un ir pat saucama par vieglu. Balstiekārta ir ne vien klusa un komfortabla, bet arī ļoti izturīga – tās atjaunošana jāveic vien ik pēc 100’000-150’000 km. Ja laicīgi tiek veiktas nepieciešamās apkopes (ik pēc 200’000 km jāmaina sadales piedziņa ķēde un ūdens sūknis), tad ļoti izturīgi ir arī sešu un astoņu cilindru benzīna dzinēji. Kopumā auto tehniski uzticams un ilgi kalpojošs.

Protams, neiztikt arī bez kādiem raksturīgiem defektiem – pirmo gadu eksemplārus piemeklēja bērnu slimības, kas izpaudās kā vibrējoši sānskata spoguļi, bremžu sistēmas atteikumi, problēmas ar apdares kvalitāti, automātisko pārnesumkārbu un elektronikas atteikumi. Līdz ar 1992. gada beigām šie trūkumi tika novērsti. Visu gadu modeļiem raksturīgi pārnesumkārbu eļļas noplūdes un regulāra bremžu kluču un disku nomaiņa. Pa retam mēdz atteikt arī tādas patīkamas funkcijas kā automātiskais durvju fiksācijas mehānisms un hidrauliskās balstiekārtas amortizatori un spiediena kompensators. Zem lielajiem sānu moldingiem un sliekšņu uzlikām iespējams sastapt arī rūsu.

Dzinēja izvēlē arī S-klasei ieteicamākie ir tieši S420/S500 ar V8 benzīna agregātiem, jo to degvielas patēriņš ir nenozīmīgi lielāks nekā sešu cilindru dzinējiem, savukārt gaitas īpašības, kā arī skaņa ir daudz labāki. V12 dzinēja izmaksas gan degvielā, gan arī apkopē un remontā būs daudz augstākas, savukārt dīzeļdzinēji – S300 TD un S350 TD – neiekļaujas izvēlētajā cenu kategorijā. Pirms modeļa iegādes ļoti ieteicams to pārbaudīt specializētā Mercedes centrā, lai rastos priekšstats par līdzšinējo ekspluatāciju un gaidāmajiem remontiem. Pats svarīgākais ir ne vien iegādāties labu un koptu eksemplāru, bet tādu arī uzturēt, t.i. remontēt tikai labos un uzticamos servisos, kā arī lietot oriģinālās detaļas. Tad arī labākais limuzīns klasē kalpos ilglaicīgi un bez vērā ņemamām problēmām.

Priekšrocības:



+ izcila skaņas izolācija



+ izturīga un uzticama tehnika



+ ļoti komfortabla balstiekārta un salons





Trūkumi:



– dārgas detaļas un apkope



– pirmo modeļu gadu bērnu slimības



– liels degvielas patēriņš





Ieteicamākais dzinējs:



Tilpums/nosaukums: S500



Jauda: 320 ZS



Paātrinājums 0-100 km/h: 7.3 s



Maksimālais ātrums: 250 km/h



Vidējais patēriņš (pēc ražotāja datiem uz 100 km): 13.0 l










BOOT.Lv secinājumi:



Katram no šiem modeļiem ir savas priekšrocības un trūkumi – Audi izceļas ar modernām tehnoloģijām, bet ir salīdzinoši dārgs apkopē, BMW ir sportiskākais, bet ar nedaudz zemāku apdares kvalitāti kā konkurentiem, savukārt Mercedes vispārliecinošāk atbilst limuzīna tēlam, jo ir komfortabls, kluss un izturīgs, bet jāsamierinās ar dārgāko ekspluatāciju un iegādi. Ja apskata uzvarētājs būtu jāizvēlas, neraugoties uz iegādes un apkopes cenām, tad tas viennozīmīgi būtu S-klases Mercedes, bet, tā kā svarīgs faktors ir arī izmaksas, tad labākais price/performance mūsuprāt ir 7. sērijas BMW modelim.

Izsaki savu viedokli