Aktuāls

Jaunais ”Audi A7 Sportback” – sportisks luksusa klases modelis

Auto, Moto

Tagad arī Latvijā pirkumus no ”App Store”, ”Apple Music”, ”iTunes” un ”iBooks” varēs apmaksāt ar “Tele2” rēķinu

Internets

LG un ”Qualcomm” sadarbosies, lai izstrādātu nākamās paaudzes savienojumu risinājumus automašīnām

Auto aprīkojums

Mājokļa gaisa kvalitātes mērījumi uzlabo ne vien cilvēka veselību, bet arī mājokļa lietojamību

Sadzīves un virtuves tehnika

”OnePlus” slepeni zog viedtālruņu lietotāju datus

Portatīvie datori

”Alcatel” iegūst prestižo ”TOP/COM” Sudraba balvu par jauno zīmola aplikāciju ”enjoy.now”

IT sasniegumi, bizness

Nesen portāls BOOT.Lv aizsāka diskusiju par atvērtā pirmkoda operētājsistēmu Linux, galvenokārt koncentrējoties uz tās vājajiem sasniegumiem konkurences cīņā ar Microsoft Windows un Mac OS. Attiecīgajā rakstā mēs mazliet pieskārāmies Linux vēsturei, taču šoreiz jūsu uzmanībai piedāvājam padziļinātu ieskatu Microsoft un Apple vēsturē. Sāksim ar Microsoft, kas ir viens no lielākajiem programmatūras ražotājiem pasaulē un dominējošais spēks operētājsistēmu tirgū. Microsoft – ilgstošais tirgus līderis

Izdzirdot vārdu Microsoft, daudzi uzreiz iedomājas par Bilu Geitsu (Bill Gates) un otrādāk. Tas, protams, ir tikai saprotami, jo šī kompānija, kuru varētu uzskatīt par viņa mūža darbu, Bilam atnesa ne tikai pasaules slavu, bet arī gana daudz bagātību, lai ilgstoši turētos pasaules naudīgākā cilvēkā tronī.


Microsoft agrīnais sastāvs

Bils Geits jau agrā jaunībā bija ārkārtīgi spējīgs programmētājs un matemātiķis, turklāt viņa ģimene bija pietiekoši turīga, lai nodrošinātu viņam lieliskas izaugsmes iespējas. Kad Geitsam palika 14 gadi, viņš kopā ar otru Microsoft dibinātāju Polu Alenu (Paul Allen) izstrādāja satiksmes intensitātes mērīšanas sistēmu un pelnīja 20 tūkstošus ASV dolāru gadā. Atgādināšu, ka 20 000 dolāru 70-to gadu sākumā bija ievērojami lielāka vērtība, nekā tas ir mūsdienās. Līgums tika lauzts, kad atklājās autoru vecums, tomēr iegūtā pieredze bija nenovērtējama Microsoft pirmsākumos.

1975. gadā Bils izlasīja elektronikas žurnāla rakstu par Altair 8800 datoru un abi ar Alenu izlēma sazināties ar MITS – tā ražotāju, un piedāvāt programmēšanas valodas Basic translatoru, kas varētu darboties ar šo datoru. Ražotājs bija ieinteresēts, tādēļ Bils un Pols 8 nedēļu laikā izveidoja šo produktu un veiksmīgi to pārdeva, pēc tam turpinot sadarboties ar šo kompāniju un izveidojot divatā Microsoft. Abi šī darba dēļ pameta universitāti, tomēr tajā laikā, kuru Geitss bija pavadījis Harvardā, viņš iepazinās ar Stīvu Balmeru (Steve Ballmer), kurš vēlāk kļuva par Microsoft darbinieku un šobrīd ieņem kompānijas priekšsēdētāja amatu.


Microsoft sākotnējais logo

Microsoft pirmsākumos Geitss nodarbojās, galvenokārt, ar biznesa jautājumu risināšanu, tomēr paralēli viņš esot pārskatījis katru koda rindiņu, kuru uzrakstījuši viņa darbinieki. Noteicošais pagrieziens, kura dēļ šodien pasaulē populārākā ir Windows operētājsistēma, notika, kad Microsoft pēc IBM pasūtījuma veidoja DOS operētājsistēmu. IBM gribēja nopirkt šo operētājsistēmu pilnībā, bet Geitss no šāda soļa atteicās, jo pareizi prognozēja, ka citas kompānijas varētu „nokopēt” IBM PC, kuram tika uzrakstīta MS DOS operētājsistēma, un MS DOS varētu pārdot arī citiem. Un tā sākās notikumi, kas noveda pie Microsoft dominances operētājsistēmu pasaulē.

Vārds „Windows” Microsoft produktu sarakstā pirmoreiz parādījās 1985. gadā, kad programmatūras gigants laida klajā MS-DOS papildinājumu ar šādu nosaukumu, tā ir uzskatāma par pirmo Windows versiju. 1995. gadā Microsoft iepazīstināja ar Windows 95, kas izcēlās ar revolucionāru grafisko lietotāja interfeisu, uz kura bāzes ir tapušas arī visas kompānijas operētājsistēmas, turklāt uz šī principa balstās arī daudzi citi izstrādātāji. Šobrīd aktuālākā Microsoft oprētājsistēma ir Vista, kura pēc kārtas ir tikai sestā Windows versija, jo katra jaunā Microsoft operētājsistēma ne vienmēr izpelnās nākamās versijas statusu.

1983. gadā Microsoft līdzdibinātājam Polam Alenam tika diagnosticēta Hodžkinsa slimība, bet to izdevās veiksmīgi ārstēt. Pats Alens gan kopš tā laika sāka distancēties no kompānijas. Baumo, ka par iemeslu tam kalpo saruna starp Geitsu un Balmeru, kuru Alens esot noklausījies pirms sācis ārstēšanos. Tajā esot bijusi runa par Alena iespējamo nāvi, turklāt abi esot sprieduši, kā atgūt viņa akcijas gadījumā, ja Pols tiešām nomirst slimības dēļ. Šobrīd Alenam pieder vairākas sporta komandas, tai skaitā NBA spēlējošā Portland Trail Blazers. Tāpat viņam pieder arī dažas kompānijas, kas viņu padara par piekto bagātāko cilvēku ASV.

Kas attiecas uz Bilu Geitsu, tad par viņa gaitām mums visiem ir ļoti labi zināms. Ilgus gadus Bils bija Microsoft priekšsēdētājs, bet pirms pāris gadiem viņš šajā amatā iecēla Stīvu Balmeru un pats pievērsās programmatūras izstrādei. Nesen Geits darbu pameta pavisam, un viņa pēdējai darba dienai par godu tika uzņemts interesants videoklips.

Apple – mūžīgais iedzinējs

Apple Inc. tika dibināts 1976. gadā, un sākotnēji šī kompānija nodarbojās tikai ar tehnikas ražošanu, programmatūrai pievēršot mazāku ievērību. Pretstatā vispārpieņemtajam uzskatam, Apple dibināja trīs, nevis divi cilvēki – Stīvs Džobs (Steve Jobs), Stīvs Vozniaks (Steve Wozniak) un Ronalds Veins (Ronald Wayne). Veina ieguldījums bija visai neliels, jo viņš tikai radīja slaveno Apple logotipu un uzrakstīja lietotāja pamācību pirmajam kompānijas datoram. Divas nedēļas pēc kompānijas nodibināšanas Veins pārdeva savus 10% akciju par 800 dolāriem un aizgāja, jo baidījās no iespējamajām parādsaistībām. Šis lēmums nebija sevišķi pareizs, jo pirmā gada laikā Apple ienākumi sasniedza 174 tūkstošus dolāru, bet turpmāko piecu gadu laikā tie sasniedza pirmo miljardu.


Apple I

Pirmo kompānijas datoru Apple I uzbūvēja Stīvs Vozniaks, turklāt viss šis process esot noticis Džobsa dzīvojamā istabā, vēlāk izplešoties līdz garāžai. Kopā tika uzbūvēti 200 Apple I datori. Kamēr Vozniaks nodarbojās ar datoru konstrukciju, Džobs rūpējās par izejvielu iegādi un gatavo datoru tirgošanu. Lieki piebilst, ka viņam šajā nodarbē bija ķēriens. Interesanti, ka lai iegūtu pietiekami daudz naudas datoru ražošanai, Džobs pārdeva savu Volkswagen Type 2 busiņu, kuru varat aplūkot zemāk redzamajā attēlā.


Pirmā programma, kuru izveidoja tieši Apple, bija „VisiCalc”, kas idejiski līdzīga mūsdienu Microsoft Excel. Šī programma pavēra kompānijai ceļu uz biznesa darbstaciju tirgu, tādejādi palīdzot Apple strauji augt. 80-tajos gados, kad tirgū plosījās Apple III, kompānijai nācās smagi cīnīties, lai konkurētu ar Microsoft un IBM neoficiālo savienību. Par spīti kompānijas centieniem, IBM PC un Microsoft veidotais PC-DOS bija pārāk spēcīgs konkurents, kas arī noveda pie mūsdienu situācijas, kad tirgū dominē IBM PC savietojami datori, kas lieto Microsoft programmatūru. Tomēr nevar noliegt, ka Apple izdzīvošana līdz mūsdienām vien ir brīnums, jo neskaitāmas citas, pat tolaik veiksmīgākas kompānijas ir laika gaitā bankrotējušas vai mainījušas specifikāciju.

1983. gadā Apple iepazīstināja pasauli ar Lisa, kas bija pirmais dators ar grafisko lietotāja interfeisu (GUI). Šī projekta galvenais virzītājs bija Stīvs Džobs, tomēr, kad Lisa neglābjami izgāzās augstās cenas dēļ (9 995 ASV dolāri, kas ir ekvivalenti apmēram 20 tūkstošiem dolāru mūsdienās), Džobs pārgāja pie Macintosh projekta. Lai cik tas neparasti arī nebūtu, Macintosh sākotnēji bija plānots kā zemas cenas produkts.


Stīvs Džobs

1985. gadā Stīvs Džobs tika izstumts no Apple, viņš pārdeva visas savas Apple akcijas, izņemot vienu. Džobsa nākošais projekts bija NeXT, kas bija ideoloģiski Apple līdzīga datoru kompānija. Tā izstrādāja uz Unix balstītu operētājsistēmu, kuru sauca NeXTStep. Šis fakts nebūtu ievērības cienīgs, ja vien pēc tam, kad 1997. gadā Apple pārpirka NeXT, šī operētājsistēma nebūtu kļuvusi par mūsdienu Mac OS pamatu.

Pēc Džobsa aiziešanas Apple turpināja attīstīties ļoti veiksmīgi, turklāt pastāvēja pat uzskats, ka Apple nespēj kļūdīties, līdzīgi kā tas ir mūsdienās, jo teju visi kompānijas produkti bija ārkārtīgi veiksmīgi. Tā tas turpinājās līdz pat 90-to gadu sākumam, kad Apple sākās grūti laiki. Notika pāreja uz IBM PowerPC procesoriem, operētājsistēmai bija būtiskas problēmas un ieņēmumi strauji kritās. Līdz 1997. gadam Apple bija neveiksmīgi centies izveidot pilnvērtīgu operētājsistēmu, tomēr bez sevišķiem panākumiem, tāpēc tika pieņemts lēmums iegādāties Stīva Džobsa NeXT.


Stīvs Džobs un Stīvs Vozniaks

Džobsa atgriešanās kompānijā un priekšsēdētāja posteņa ieņemšana lēnām pagrieza Apple pareizajā virzienā. 2001. gadā tika izlaista uz NeXTStep balstītā Mac OS X, kas ir kopumā 10 operētājsistēmas versija. Spriežot pēc statistikas datiem un strauji augošās Mac popularitātes, šis ir bijis ļoti veiksmīgs solis. Līdz pat šodienai Apple priekšsēdētājs ir Stīvs Džobs.

Līdzīgi kā Polam Alenam no Microsoft, arī Apple līdzdibinātājam Stīvam Vozniakam radās nopietnas veselības problēmas. Vozniaks bija pilots-amatieris un 1981. gadā cieta avārijā pacelšanās laikā. Avārijas rezultātā Vozniakam radās atmiņas traucējumi. Viņam uz kādu laiku pazuda īstermiņa atmiņa, respektīvi, viņš atcerējās lietas, kas bija notikušas pirms vairākiem gadiem, bet nebija spējīgs atcerēties sarunu, kas notikusi pavisam nesen. Par spīti visam, Vozniaks turpināja darbu Apple līdz pat 1987. gadam, tomēr viņa loma kompānijā esot bijusi vairāk motivējoša, nekā praktiska.

Izsaki savu viedokli