Aktuāls

Kad pienāks beigas Francijas ērai WRC pasaules čempionātā?

Auto, Moto

Dators, ar kura palīdzību jūs šobrīd lasāt šo rakstu, visticamāk, ir balstīts uz tālajos 80-tajos gados radītā IBM PC datora, tieši tāpat kā lielākā daļa pārējo mūsdienu datoru. Ar lielu varbūtību jūsu lietotajam datoram ir kompānijas Intel ražots centrālais procesors, un pat ja jūs ietilpstat tajos 25% datorlietotāju, kuriem ir AMD ražots centrālais procesors, vienalga tas izmanto X86 savietojamu instrukciju komplektu. Mūsdienās šāda situācija šķiet pašsaprotama, tomēr pirms apmēram 30 gadiem šajā nozarē valdīja pilnīgs haoss, jo teju katram ražotājam bija savi standarti, kuri nebija savstarpēji savietojami. Tajos laikos programmatūras izstrādāšana sagādāja milzīgas galvassāpes, jo autoriem bija jāizlemj kurai no platformām rakstīt iecerēto programmu. 70-tajos un 80-tajos gados bija vairāki desmiti savstarpēji neatkarīgu datoru ražotāju, pretstatā mūsdienām, kad tikai divas lielas, neatkarīgas platformas – IBM PC savietojamie datori un Apple produkcija. Šoreiz ieskatīsimies lielāko datoru ražotāju kompāniju vēsturē, lai noskaidrotu, kādēļ izdzīvoja tikai šie divi standarti.

Commodore International – agresīvs cīnītājs mājas datoru ēras sākumā

Ieskatu vēsturē sāksim ar amerikāņu kompāniju Commodore International, kura visplašāk pazīstama pateicoties savam Commodore 64 datoram, kas, vadoties pēc neoficiāliem datiem, līdz pat mūsdienām ir vispārdotākais dators.

Kompāniju 1954. gadā dibināja poļu imigrants Džeks Tramels (Jack Tramiel), un tā sākotnēji specializējās rakstāmmašīnu izstrādē. Laika gaitā kompānija bieži mainīja savu specializāciju, ražojot gan rakstāmmašīnas, skaitāmās mašīnas un elektroniskos kalkulatorus, līdz 1977. gadā Commodore pievērsās mājas datoru ražošanai.

Kompānijas mērķis bija tirgot datorus plašām tautas masām, nevis tikai dažiem izredzētajiem, tāpēc tās produkti vienmēr bija pēc iespējas lētāki. Pirmais kompānijas dators bija Commodore PET, kurš ieguva popularitāti, galvenokārt, skolās, pateicoties savai viengabalainajai konstrukcijai un izturībai. Tā kā PET nevarēja izcelties ar labu attēla un skaņas kvalitāti, tas neguva popularitāti mājas datoru segmentā.

Mājas lietotājiem tika izstrādāts VIC-20 dators, kurš tika radīts 1981. gadā. Šim datoram bija 1MHz MOS centrālais procesors un 5KB operatīvā atmiņa, kas tiem laikiem bija ļoti labs radītājs. Kā datu glabātuvi varēja izmantot datu kasetes. Šis dators ieguva lielu popularitāti un kļuva par pirmo, kas pārdots vairāk kā miljons eksemplāros, kopā sasniedzot 2.5 miljonu pārdoto vienību atzīmi.


Commodore 64

1982. gadā iznāca slavenais Commodore 64, kurš tajā laikā tika uzskatīts par ļoti spēcīgu datoru. Ierīcei bija 64KB liela operatīvā atmiņa, bet tās sākotnējā cena bija 595 ASV dolāri. Tā kā ap šo laiku datoru industrijā sākās strauja izaugsme, kompānija nolēma sākt agresīvu cenu karu, kurā iesaistījās teju visi vadošie datoru ražotāji, izņemot Apple. Cenu karš iznīcināja daudzus konkurentus, bet finansiāli novārdzināja arī pašu Commodore, kas noveda pie kompānijas dibinātāja – Džeka Tramela atlaišanas. Visas šī konkurences cīņas rezultātā tika pārdoti 22 miljoni Commodore 64 datoru, un šis sasniegums nav pārspēts vēl šodien.

1985. gadā Commodore laida klajā jaunu 16-bitu datoru, kas tika nosaukts par Amiga. Dažādas Amiga versija smagi cīnījās ar citiem izstrādātājiem, bet šajā laikā tirgū jau bija parādījušās lielākas haizivis, kas noveda līdz tam, ka Commodore bankrotēja un 1994. gadā to likvidēja.


Commodore Amiga

Sinclair ZX – ekscentrisks Britu izgudrotājs rada apvērsumu Eiropas datoru tirgū

1961. gadā Sers Klaivs Sinklērs (Clive Sinclair ) nodibināja kompāniju Sinclair Research, kas izstrādāja televizorus, radioaparātus un citus produktus, turklāt vienmēr piekopjot neticami agresīvu cenu politiku. Kompānija izstrādāja tādas ierīces, kā mazizmēra pārnēsājamo radioaparātu, kabatas kalkulatoru utt.


Sers Klaivs Sinklērs

1980. gadā Sinklēra kompānija ienāca datoru tirgū ar savu ZX80, kas izmantoja 3.25MHz Zilog Z80 centrālo procesoru. Šai ierīcei bija 1KB liela operatīvā atmiņa, bet papildus tai bija arī 4KB liela atmiņa, ka saturēja Sinclair operētājsistēmu un BASIC programmēšanas valodu. Ierīce bija viengabalaina un tas fakts, kas šo datoru padara ievērības cienīgu, ir tā cena, jo ZX80 tika tirgots par tam laikam neticami zemu cenu – 99.95 sterliņu mārciņām. Kopā tika pārdoti apmēram 50 tūkstoši vienību, kas tam laikam bija visai iespaidīgs rādītājs. Sākot jau ar ZX80 iezīmējās kāda tendence – Sinclair datorus nevarēja nopirkt veikalā, bet tā vietā tos varēja pasūtīt bibliotēkās. Šādi Sinklērs varēja garantēt pēc iespējas zemāku cenu, izvairoties no elektronikas veikaliem un to uzcenojumiem.

1981. gadā ZX80 aizstāja ZX81, kas bija mazāks un lētāks. Tehniski ZX81 bija līdzīgs ZX80, tikai tajā bija veiktas vairākas optimizācijas, tādejādi samazinot shēmu skaitu un attiecīgi arī izmaksas. Šis dators bija nopērkams par nieka 70 mārciņām, bet bija pieejama arī vēl nesalikta datora versija, kura maksāja tikai 50 mārciņās. Pat mūsdienās, kad datori ir ļoti izplatīti un relatīvi lēti, šādi skaitļi šķiet neticami.


Sinclair ZX80

Visveiksmīgākais Sinclair dators bija ZX Spectrum, kuru, pateicoties tam, ka Padomju Savienībā tika radīts tā klons, varētu būt lietojuši arī vairāki BOOT.Lv lasītāji. Šis dators bija sava veida revolūcija visā tā laika datoru industrijā, jo tas piedāvāja tam laika neticami augstas kvalitātes attēlu, turklāt tas maksāja nieka 175 mārciņas, kas turklāt vēlāk tika vēl samazināta.

ZX Spectrum pārdošana sākās 1982. gadā, tomēr brīdī, kad tika pārdoti vairāki tūkstoši šādu datoru, kompānijai vēl nebija izdevies to pabeigt, tādēļ pasūtījumu piegādes ievērojami kavējās. Iemesls, kādēļ ZX Spectrum kavēja, bija tas, ka izstrādātājiem vēl nebija izdevies atrast veidu, kā nodrošināt 16 krāsu atbalstu datoram, kuram bija tikai 16 vai 48KB atmiņas. Vēlāk tas tika panākts, bet šī efekta iegūšanai nācās lietot dažas viltības. Tā vietā, lai jebkurš ekrāna pikselis varētu būt vienā no 16 krāsām, ekrāns tika sadalīts daudzos vairāku pikseļu kvadrātos, un katra kvadrāta ietvaros varēja tikt attēlotas tikai divas krāsas. Šāds risinājums bija ļoti veiksmīgs, jo neviens no konkurentiem nevarēja piedāvāt neko līdzīgu, tomēr tas ārkārtīgi apgrūtināja spēļu izstrādātāju darbu.

ZX Spectrum izmantoja 3.5MHz Zilog Z80A centrālos procesoru, tam bija 16KB ROM atmiņa un 16 vai 48KB operatīvā atmiņa. Kā ārējo datu glabātuvi varēja izmantot datu kasetes. Vēlāk tika izlaistas arī uzlabotas šī datora versijas. Slavenais 16 krāsu ekrāns nodrošināja 256×192 punktu izšķirtspēju.

Sinklērs šim datoram bija paredzējis ļoti plašu pielietojumu, tomēr ar laiku tā loma mainījās, jo ja sākotnēji tas bija moderns mājas dators, tad vēlāk tas kļuva par izteiktu spēļu datoru. ZX Spectrum lielo popularitāti ataino fakts, ka šai platformai tika izstrādāts vairāk kā 14 tūkstoši programmu, tiesa lielākā daļa no tām bija spēles.


Sinclair ZX Sprectrum

Sinclair Research bija ļoti mainīgi finansiālie panākumi, jo daži kompānijas produkti bija ļoti veiksmīgi, bet citi, piemēram, C5 elektriskā automašīna, bija absolūta finansiāla izgāšanās. Mūsdienās kompānija nav oficiāli likvidēta, bet tā nodarbojas ar nenozīmīgiem projektiem, tādiem kā elektriskais divritenis.

Raksta otrajā daļā varēsiet lasīt par to, kā Apple izdevās izdzīvot laikā, kad neizturēja Commodore un Sinclair ZX, kā arī to, kā IBM izdevās kļūt par vadošo standartu mūsdienu datoru tirgū.

Izsaki savu viedokli