Aktuāls

Kad pienāks beigas Francijas ērai WRC pasaules čempionātā?

Auto, Moto

Kaut arī lielus zaudējumus radoši modeļi auto industrijā ir retums, tomēr dažreiz no ražošanas konveijera noripo spēkrati, kam tā arī neizdodas iekarot plānotās mērķauditorijas simpātijas vai arī ir apzināti radīti ar pārlieku augstām izstrādes izmaksām.

BersteinResearch veiktais pētījums atklāj, kuri auto modeļi tad ir nesuši vislielākos zaudējumus. Rezultāti liecina, ka absolūti pirmo vietu ieņem Smart ForTwo mazauto.

Smart projekts gan vairāk nosaucams par lielu pārrēķinu, nevis neveiksmi. Nav šaubu, ka Eiropas lielpilsētās ForTwo patiešām atrodas sava mērķauditorija, taču tā nav tik liela un maksātspējīga, lai projekts būtu izdevīgs.

Mercedes pārņēma Smart projektu no Swatch dibinātāja Nikolas Hayeck. Izveidoja jaunu auto šasiju, izgatavoja jaunu trīscilindru dzinēju un iegādājās jaunu rūpnīcu pie Francijas-Vācijas robežas. Tas viss radīja lielas izmaksas, ko Smart tā arī nespēja nosegt. Tiesa gan, attiecība uz nākamo modeli ForFour kompānijas bija mācījusies no kļūdām, un spēkratu veidoja uz Mitsubishi Colt bāzes. Interesanti gan, ka laika gaitā ForTwo ir saņēmis pat uzlaboto Brabus versiju.

smart for two

Otrajā vietā ierindojas Fiat Stilo, kas dienas gaismu ieraudzīja 2001. gadā Itālijas rūpnīcās, taču Brazīlijā tā ražošana tika pārtraukta vien 2010. gadā.

Nelielais hečbeks bija pieejams gan trīsdurvju, gan piecduvju versijās. Tiesa gan, neviena no tām tā arī nespēja īsti iekarot pircēju sirdis un rezultātā Stilo pārdošanas apjomi bija katastrofāli jau no laika gala. Tos glābt nespēja nedz spēkratu apgādāšana ar jaudīgākiem dzinējiem, nedz auto reklamēšana ar tādu slavenību palīdzību kā Mihaels Šumahers un Rubenss Barikello.

fiat-stilo

Kopumā gan sarakstā atrodamo modeļu likteņi ir diezgan vienādi – kompānijas ambīcijas un plāni nesakrita ar patērētāju plāniem. Rezultātā izlietotie līdzekļi modeļa izveidē krietni pārsniedz ieņēmumus no modeļu pārdošanas.

Tiesa gan, ir modelis, kas neatbilst iepriekš minētajam principam – Bugatti Veyron. Šī modeļa izstrādātāji un ražotāji jau sākumā saprata, ka tas būs finansiāli neizdevīgs projekts. Taču Volkswagen grupa, kas ir atbildīga par šī superauto tapšanu, vēlējās nevis labi nopelnīt, bet gan parādīt pasaulei savas spējas un varēšanu.

Rezultātā iespaidīgais auto, kas saņēmis astoņu litru sešpadsmit cilindru dzinēju, ko papildina četras turbīnas un desmit radiatori, spēj attīstīt 1001 zirgspēku (atsevišķu versiju jauda sasniedz pat 1200 zirgspēkus). Lieki piebilst, ka Veyron savās rokās tur pasaules ātrākā masveidā ražotā auto titulu.

Kaut arī Veyron cena, atkarībā no versijas, svārstās no 1 miljona līdz pat 3 miljoniem eiro, uzņēmuma vidējie zaudējumi uz katru modeli sasniedz nepilnus 4,6 miljonus eiro. Rezultātā astoņu gadu laikā Bugatti Veyron ir sagādājis Vokswagen grupai 1,7 miljardu eiro zaudējumus. Tas gan ir mazāk, nekā nes kompānijas vadītāja Ferdinand Karl Piëch lolojums – Volkswagen Phaeton.

Bugatti-Veyron-Supercar-2

Modeļa kopējie radītie zaudējumi

Modelis Radītie zaudējumi (miljardi eiro) Ražošanas gads
Smart ForTwo

3,55

1997-2006
Fiat Stilo

2,10

2001-2009
Volkswagen Phaeton

1,99

No 2001
Peugeot 1007

1,89

2004-2009
Mercedes A-class

1,71

1997-2004
Bugatti Veyron

1,70

2005-2013
Jaguar X-type

1,70

2001-2009
Renault Laguna

1,54

2006-2012
Audi A2

1,42

2000-2005
Renault Vel Satis

1,19

2001-2009

Vienas vienības radītie zaudējumi

Modelis Vienas vienības radītie zaudējumi (tūkstoši eiro) Ražošanas gads
Bugatti Veyron

4586,720

2005-2013
Volkswagen Phaeton

27,913

No 2001
Renault Vel Satis

18,586

2001-2009
Peugeot 1007

1,5277

2004-2009
Audi A2

7,481

2000-2005
Jaguar X-type

4,655

2001-2009
Smart Fortwo

4,440

1997-2006
Renault Laguna

3,525

2006-2012
Fiat Stilo

2,710

2001-2009
Mercedes A-class

1,433

1997-2004

Taisnības labad gan jāmin, ka lielu daļu no zaudējumiem sastāda rūpnīcas sagatavošana modeļa ražošanai un paša modeļa izstrāde. Protams, luksus materiāli izmantošana auto ražošanā, kā tas ir Vel Satis, Phaeton un X-type gadījumā, izmaksas nesamazina. Tāpat, kā varam novērot, riskanta ir jaunu, nepraktisku tehnoloģiju ieviešana (Peugeot 1007 tika aprīkots ar smagām, lēnām, elektroniski bīdāmām durvīm).

Nobeigumā jāteic – kaut arī šie modeļi ir finansiālas neveiksmes, tomēr daudzi no tiem ir nesuši ko nozīmīgu auto industrijas attīstībā, pat, ja šis pienesums ir mācība pārējiem ražotājiem, kā nedarīt.

Saistītās tēmas: autopārdošana

Izsaki savu viedokli