Aktuāls

”Huawei” prezentē jauno ”Huawei Mate 10 lite” – viedtālruni ar kamerā iestrādātām dubultajām lēcām

Tālruņi, mobilās ierīces

Nominēts Latvijā visstraujāk augošais tehnoloģiju uzņēmums

IT sasniegumi, bizness

”iOS” lietotāji ar ”Gmail” aplikāciju drīzumā varēs lasīt arī citu servisu epastus

Mobilās aplikācijas

Kontakta parkošanās un pārpildīti auto – braukšanas kultūra citviet pasaulē

Auto, Moto

Jaunais ”Audi A7 Sportback” – sportisks luksusa klases modelis

Auto, Moto

Tagad arī Latvijā pirkumus no ”App Store”, ”Apple Music”, ”iTunes” un ”iBooks” varēs apmaksāt ar “Tele2” rēķinu

Internets
post-image

Norēķināšanās par patērēto elektrību ir pašsaprotama, taču ne visi aizdomājas, ka patiesībā elektrības rēķins katru mēnesi varētu būt ievērojami mazāks. Lai lieki netērētu naudu, ir tikai jāzina daži vienkārši principi, tāpēc Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš sniedz padomus, kā mājsaimniecībām samazināt izdevumus par elektrību.

1. Izvēlēties biržas cenu universālā pakalpojuma vietā

Galvenais un viens no vienkāršākajiem nosacījumiem, lai nepārmaksātu par elektroenerģiju, ir izvēlēties biržas cenas elektrības tarifu. Tas nozīmē, ka klients maksās par patērēto elektrību, atbilstoši tās faktiskajam patēriņam un cenai biržā. Neskatoties uz zināmām biržas cenas svārstībām ik mēnesi, tā ir būtiski zemāka nekā universālā un zemāka nekā fiksētā cena. Piemēram, pusotra gada laikā tikai vienu reizi elektrības biržas cena ir sasniegusi universālā pakalpojuma cenu.

“Biržas cenas tarifs elektrībai ir ekonomiski izdevīgākā izvēle. Taču aptuveni 75% iedzīvotāju katru mēnesi krietni pārmaksā par elektrību, jo ir noslinkojuši pārskatīt savu saņemto elektrības piedāvājumu, tāpēc automātiski saņem universālo pakalpojumu. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka vairums Latvijas mājsaimniecību (37%) gadā patērē vismaz 2000 kilovatstundas elektrības[1] jeb vismaz 167 kilovatstundas mēnesī. Tas nozīmē, ka ar vienu nelielu izmaiņu – pārejot uz biržas cenas tarifu, gada laikā ietaupījums ir vismaz 25 eiro[2], bet mājsaimniecībai ar lielāku elektrības patēriņu tas var būt pat 50, 100 un vairāk eiro,” stāsta Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš.

2. Jaudīgākās elektroiekārtas lietot ārpus pīķa stundām

Elektrības vidējā cena biržā ir samērā stabila, bet dažādos diennakts laikos tā var būtiski atšķirties – jo konkrētajā brīdī lielāks pieprasījums, jo augstāka ir elektrības cena. Lielākais pieprasījums vēsāko gadalaiku darba dienās ir aptuveni laikā no plkst. 8 līdz 10 un no 17 līdz 20. Brīvdienās elektrības cena parasti ir zemāka nekā darba dienās, un mazliet dārgāka tā ir vakarā no plkst. 17 līdz 20. Savukārt vasaras mēnešos elektroenerģijas cena par kWh ir augstāka nekā ziemā, tomēr šī sezonālā cenas atšķirība parasti nav jūtama, jo vasarā elektrība tiek tērēta mazāk. Elektrības patēriņu un tās cenu pa stundām fiksē viedais skaitītājs, ko bez maksas uzstāda AS Sadales tīkls klientiem, kuri izvēlējušies biržas cenām piesaistītu tarifu plānu.

Zinot tā saucamās elektroenerģijas pieprasījuma pīķa stundas un stundas, kad elektrības cena ir augstākā, iespējams plānot enerģijas patēriņu tā, lai šie diennakts pīķi mēneša beigās nesadārdzina gala rēķinu. Tāpēc var saplānot energoietilpīgākos darbus tā, lai lielākais elektrības patēriņš ir ārpus pīķa stundām, tad lietojot jaudīgākās elektroiekārtas, piemēram, karstā ūdens boileri, elektrisko plīti, cepeškrāsni, veļasmašīnu, veļas žāvētāju, eļļas radiatoru u.tml.

3. Sekot līdzi biržas cenām

Vēl efektīvākai enerģijas un līdz ar to arī naudas ekonomijai ieteicams sekot elektroenerģijas cenām biržā. Patiesībā tās ir viegli saprotamas un tiek prognozētas dienu iepriekš. Elektrības cena biržā mainās reizi stundā un, piemēram, stundu pirms vai pēc pīķa laika tā mēdz būt pat uz pusi zemāka nekā pieprasītākajās stundās. Katru dienu līdz plkst. 14.00 pēc Latvijas laika kļūst zināma nākamās dienas katras stundas elektrības cena un to iespējams apskatīt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu elektroenerģijas biržas Nord Pool tīmekļa vietnē nordpoolspot.com/Market-data1/Elspot/Area-Prices/ALL1/Hourly/?view=table. Turklāt, pateicoties viedajiem risinājumiem, elektrības cenu un patēriņa kontrolēšana kļūst vēl ērtāka un efektīvāka.

Biežāk uzdotie jautājumi par elektrības cenām:

Kā veidojas gala cena par elektroenerģiju?

Visu elektrības tirgotāju piedāvāto gala cenu par elektroenerģiju veido šādas sastāvdaļas – aptuveni 28% no rēķina summas veido elektrības cena biržā vai pie vairumtirgotāja, aptuveni 40% ir AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales Tīkls izmaksas par pārvades un sadales pakalpojumu, aptuveni 28% obligātā iepirkuma komponente (OIK) jeb maksa par to, ka elektrību ražo no dabasgāzes un atjaunojamajiem resursiem, un ap 4% – elektrības tirgotāja izmaksas.

Kā izvēlēties piemērotāko tarifu plānu?

Mājsaimniecībai piemērotāko tarifu plānu iespējams izvēlēties, zinot vidēji patērēto kilovatstundu skaitu mēnesī. Vietnē www.lattelecom.lv/piedavajumi/elektriba/ pieejams kalkulators, kurā redzamas ikmēneša izmaksas dažādiem tarifu veidiem. Savukārt dažādos interneta resursos vienuviet apkopoti elektrības tirgotāju piedāvājumi.

Kā notiek elektrības tirgotāja nomaiņa?

Elektrības tirgotāja nomaiņa notiek elektroniski, bez elektrības pārtraukumiem un vadu maiņas. Jāizvēlas kāds no elektrības tirgotāja tarifu plāniem un elektroniski, pa telefonu vai klātienē jāaizpilda pieteikums.

[1] CSP 2015. gada dati

[2] Ietaupījuma aprēķini veikti, izmantojot kalkulatoru www.lattelecom.lv/piedavajumi/elektriba/

Izsaki savu viedokli