Aktuāls

Sešu mēnešu laikā no Beļģijas ievesti auto ar 24,5 miljonu kilometru deficītu

Auto, Moto

Ar mikroautobusiem RAF “Latvija” atkārtos ekspedīciju līdz Vladivostokai

Auto, Moto

Skandalozs datovīruss nozog konfidenciālu cilvēku veselības informāciju Lielbritānijas slimnīcās

Bez kategorijas
post-image

Tā arī nespējot atrast savu NOKIA veiksmes stāstu, pērn Latvijas eksports ir krities par 0,3% jeb 10,332 miljardiem eiro, kas ir par 30,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Lai mainītu līdzšinējo ekonomikas virzienu un uzlabotu pašmāju uzņēmumu konkurētspēju, starptautiskie eksperti iesaka pārorientēties no preču un produktu ražošanas uz elementu, mikrosistēmu, detaļu u.c. izstrādi.

”Lai izkļūtu ārpus Latvijas tirgus, svarīgākais ir pārzināt globālo tirgu, un tas prasa jaunas vadības kompetences. Izmantojot modernās tehnoloģijas, jāsaprot, kā strādā globalizētā vērtību ķēde un kā mēs šeit, Latvijā, varam kļūt par vienu no ķēdes posmiem. Veiksmīgai eksporta stratēģijai nepietiek ar ģeniāla produkta radīšanu. Daudz veiksmīgāks risinājums var būt vienas detaļas ražošana, ja to spēj iekļaut globalizētā vērtību ķēdē,” skaidro starptautiskā personāla atlases uzņēmuma Amrop partneris Viesturs Lieģis.

Kā piemēru viņš min ASV tehnoloģiju gigantu Apple, kura leģendārā iPhone katra detaļa tiek ražota citā vietā, un ir tikpat kā neiespējami izsekot, kas ir īstā viedtālruņa ražotājvalsts. “Medijiem un iedzīvotājiem patīk veiksmes stāsti, kad kāds produkts no A-Z ir izdomāts un saražots Latvijā, bet daudz lielāks biznesa potenciāls ir tad, ja ražo vienu detaļu vai sastāvdaļu kādam globāli ietekmīgam uzņēmumam. Šādu biznesa pieeju veiksmīgi īsteno, piemēram, SIA Mikrotīkls, kas izstrādā un ražo MikroTik RouterOS programmatūru un RouterBoard maršrutētājus, vai Accenture, kas ir viens no lielākajiem spēlētājiem Baltijā IT pakalpojumu eksportā,” stāsta Viesturs Lieģis.

Lai gan šāda eksporta stratēģija Latvijā joprojām nav guvusi milzu popularitāti, saskaņā ar pērnā gada datiem uzņēmumu, kas apzinās tās priekšrocības, kļūst arvien vairāk. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem pērn saražoto datoru, elektronisko un optisko iekārtu apjoms pieaudzis par 15,5%, gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas, par 8,8%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana par 7,8%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles, 7,5%, bet saražoto elektrisko iekārtu apjoms pieaudzis par 6,2 %*.

“Lai strādātu starptautiskajā tirgū, ir ļoti labi jāpārzina konkrēts segments un jāzina, kā šo segmentu sasniegt konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Tas nav vienkārši, jo pat tad, ja uzņēmums spēj veiksmīgi darboties Latvijā, šis tirgus ir ļoti mazs, un te grūti specializēties kādā šaurā nišā. Tāpat Latvijas uzņēmumi nereti neapzinās savus ierobežojumus. Viena no grūtībām, piemēram, lai iekarotu milzīgo Ķīnas tirgu, var būt tieši nelielais piedāvātais produkcijas apjoms, ko mēs šeit, Latvijā, varam saražot,” vērtējot izaicinājumus, ar kuriem globālajā tirgū jāsaskaras Latvijas uzņēmumiem, pauž eksperts.

Stāstot par nepieciešamajām vadības kompetencēm, lai veidotu veiksmīgu eksporta stratēģiju, Amrop partneris Viesturs Lieģis uzsver, ka vadītājam labi jāpazīst sava industrija un savs produkts – ar ko vari būt labāks par citiem līdzīgiem spēlētājiem. 21. gadsimtā tikpat svarīgas ir arī mūsdienām atbilstošas digitālās kompetences un spēja reālistiski izvērtēt, kur atrast savu nišu un kā tajā iespraukties.

“Jautājums vairs nav par to, kā modernās tehnoloģijas pielāgot biznesam. Jādomā ir par pilnīgi citu biznesa modeli, kurā bizness tiek veidots ap tehnoloģijām. Tātad risinājums nav pieņemt darbā labu IT departamenta vadītāju, bet gan sākt mainīt visu uzņēmuma kultūru un domāt par to, kā, izmantojot tehnoloģijas, uztaisīt jaunu biznesa modeli, kā to izdarīja Uber. Tāpēc uzņēmuma vadībā ir jābūt cilvēkiem, kas pārzina gan biznesu, gan tehnoloģijas, un, tikai to apvienojot, var sākt domāt par jauniem biznesa modeļiem,” secina Viesturs Lieģis.

*Centrālās Statistikas pārvaldes dati

Saistītās tēmas: ekonomikastatistika

Izsaki savu viedokli