Aktuāls

”Netflix” otrā ceturkšņa laikā pievienojušies 5,2 miljoni jauni klienti

Datori, IT, bizness

”Samsung” pārstrādās 157 tonnas metālu no ”Galaxy Note 7” viedtālruņiem

Tālruņi, mobilās ierīces
post-image

1975. gadā Pols Alens (Paul Allen) žurnālā “Popular Electronics” izlasīja rakstu par Altair 8800 mikrodatoru. Šo rakstu Alens parādīja Bilam Geitsam, kurš pēc tam piezvanīja uz MITS, Altair izveidotājiem, un piedāvāja savus un Pola pakalpojumus, lai uzrakstītu par BASIC programmēšanas valodu Altair datoram. Pēc astoņām nedēļām Alens un Geitss spēja prezentēt savu programmu kompānijai MITS, kas piekrita izplatīt un tirgot produktu ar nosaukumu Altair BASIC. Šī sadarbība abus vīriešus iedvesmoja veidot savu programmatūras kompāniju. Microsoft darbība tika uzsākta 1975. gada 4. aprīlī ar Bilu Geitsu kā kompānijas priekšsēdētāju.

Kā radās vārds Microsoft?

1975. gada 29. jūlijā izmantoja vārdu “Micro-soft” vēstulēs, kas bija domātas Polam Alenam. Šis vārds atsaucās uz abu vīriešu sadarbību. Šis nosaukums oficiāli tika reģistrēts kopā ar Ņūmeksikas sekretariātu 1976. gada 26. novembrī.

1977. augustā kompānija atvēra savu pirmo starptautisko biroju Japānā, kas tika nosaukts par ASCII Microsoft. 1981. gadā kompānija sāka darboties Vašingtonas štatā un kļuva par Microsoft Inc. Bils Geitss bija kompānijas prezidents un priekšsēdētājs, bet Pols Alens kļuva par viceprezidentu.

Microsoft pirmā veiksmīgā operētājsistēma bija MS-DOS vai Microsoft Disk Operating System. Tomēr gadsimta darījumā Bils Geitss datoru tehnoloģiju korporācijai IBM licencēja tikai MS-DOS operētājsistēmu. Saglabājot tiesības uz programmatūru, Bils Geitss ieguva milzu bagātību un Microsoft kļuva par galveno operētājsistēmas ražotāju.

Pirmā Windows operētājsistēma

Microsoft pirmo Windows  operētājsistēmas versiju izlaida 1985. gada 20. novembrī, kamēr tā paša gada augustā kompānija sadarbojās ar IBM, lai izstrādātu atsevišķu operētājsistēmu ar nosaukumu OS/2. 1986. gada februārī Microsoft savu centrālo ofisu pārcēla uz Redmond, un jau 13. martā kompānija ar savu nosaukumu izgāja sabiedrībā.

Kreatīvās atšķirības 1991. gadā lika  Microsoft un IBM partnerattiecībām pasliktināties. Līdz šim laikam Microsoft bija ieviesis jau savu Office programmu komplektu, kas sevī ietvēra Microsoft Word un Microsoft Exel, kā arī Windows 3.0 operētājsistēmu. Gan Office, gan Windows kļuva par dominējošiem savā specializācijā.

Pēc Geitsa iekšējā “interneta paisuma viļņa” 1995. gada maijā Microsoft sāka pārdefinēt savu piedāvājumu un paplašināt savu produktu līniju ar datoru tīklu un World Wide Web. Uzņēmums 1995. gadā izlaida Windows 95 operētājsistēmu ar pilnīgi jaunu lietotāja interfeisu un jaunu starta pogu.

Pēc tam Microsoft izlaida jaunu operētājsistēmu Windows XP 2001. gadā, kam sekoja Windows Vista 2007. gadā, Windows 7 2009. gadā un Windows 8 2011. gadā. Kompānija sāka ieiet arī datorspēļu tirgū, kur dominēja Sony un Nintendo, ieviešot pirmo Xbox 2001. gadā, kā arī nolēma konkurēt ar Apple viedtālruņu tirgū un 2011. gadā izlaida pirmo Windows viedtālruni.

Beidzot Geitss 2008. gada jūnijā devās pensijā kā galvenais programmatūras arhitekts, bet saglabāja savu lomu kā priekšsēdētājs, papildus tam būdams uzņēmuma galveno projektu padomnieks. Viņš2016. gada reitingā, ko izveidoja žurnāls Forbes, ieņem pirmo vietu kā pasaulē bagātākais cilvēks ar 75 miljardiem ASV dolāru lielu peļņu. Geitsam joprojām pieder 4,5 procenti no Microsoft, kas ir lielākā individuālā akcija.


Avots: telegraph.co.uk

inventors.about.com

Saistītās tēmas: microsoftOperētājsistēmasadarbība

Izsaki savu viedokli