Nu ko tur gribi pateikt? To ka katram elektriķim jāstrādā par to pašu cenu?
Studas likme ir tāda kāda ir, gribi maksā, negribi nemaksā. Meklē kādu lētāku.
Kādam iedod atlaidi, kādam paprasi vairāk, atkarībā no noslogotības, klienta potenciālās maksātspējas vai tīri kautvai garastāvokļa pēc.
Stundā par stundu darba? Vai par stundu darbam kas ilgs nedēļu?
Kādu citu servisu? Runa bija par vienu un to pašu pakalpojumu 300 un 1000, un vienu un to pašu meistaru.
Kapēc lai 1000 būtu apčakarēšana? Katra klienta acīs tam paveiktajam darbam ir cita vērtība.
Kapēc tu domā viens elektriķis prasa 50 stundā un cits 100?
Kā arī klients kas maksā 1000 sagaidīs citu servisu.
Jebkurā gadījumā kā man bračka saka, nav jēgas kaimiņu tantei prasīt 100 eirikus stundā. Izmanto tos darbus kā vienkārši laika aizpildītājus, lai nav jāstāv dīkstāvē. Tiem kas maksā tos 100 var arī piedāvāt labākus laikus, termiņus un apčubināt katru vadu.
Tā tas strādā varbūt lai ko pārdotu kādam tūristam ar kuru nekādu tiešu un netiešu sakaru nekad vairs nebūs. Šajā gadījumā, kad piedāvājumi nāk caur rekomendācijām ir jābūt paredzamībai un konkrētībai. Viens samaksās 1000 un ar to viss beigsies. Pat ja darbs būs padarīts labi, klusie telefoni stāstīs kā apčakarēja, padarīto atstājot kaut kur tālu fonā. Pat ja klients nezina kas cik maksā un 1000 nav problēma, nepamanīts ilgi tas nepaliks.
Darba kolēģe šodien samaksāja krāsotājam 250 eiro par 15 kv.m. telpas nokrāsošanu.
Varbūt esmu atpalicis no dzīves, tomēr man vienmēr ir šķitis, ka būvdarbu veikšana ir bezmaksas pasākums. Atceros, kad skolas laikā aizbraucu uz laukiem vasaras brīvlaikā, un pēc atgriešanās Rīgā konstatēju, ka dzīvoklis pārkrāsots, virtuves un sanitārā mezgla zonā uzliktas tolaik deficītās poļu flīzes, jauna čehu santehnika u.t.t. Jautāju tētim, kas to visu izdarījis, un tētis man paskaidroja, ka remontu paveikuši Timurieši - pionieru kustība, kas pēc mācībām brīvajā laikā remontēja žogus, lika jaunas durvis, logus u.t.t. Izlasīju divas grāmatas par Timuriešiem, un ar iedvesmu skolā saviem klasesbiedriem stāstīju par labajiem, neredzamajiem pionieriem, kas saimnieku prombūtnē remontē un pārbūvē mājas un dzīvokļus. Diemžēl vīri no OBHSS neticēja stāstiem par Timuriešiem, un tētis izlidoja no darba vairumtirdzniecības bāzē (pēc laika gan atrada darbu citā bāzē).
Aha, no jautājuma jau nojautu ka sagaidīšu kaut ko par šitiem!
Varētu jau pamēģināt, ar uzsvaru uz kādreiz. Protams ātrāk, ja piešaujas, bet laikam aktuālāk pie kvadrātmetru simtiem. Ja siena 3 metri un atkal stūris, tad nu tā. Un jācilā visa tā 3kg hantele. Nez.
jebkurš Pentiums 3 derēs.
Kompis jau tur iesaistīts visai maz.
Paņem kautkādu .stl failu (kuru eksportēji no sava 3d modeļa), ieimportē Slicerī, kas pēc uzstādītajiem parametriem uzģenerēs .gkodu no tā modeļa. Nu tur mēs runājam zem sekundes piepūli pat mājsaimnieces tosterim.
Tad nu aizsūti ti gkodu uz printeri, caus USB, tūklu vai vienkārši ar USB flešku.
Nu OK, lai kautko uzmodelētu varbūt plus mīnus mājsaimnieces laptopu vajag, lai 3d softu palaistu. Bet cik nu tur to jaudu vajag kautkam, ko 3d printēsi.