Jump to content

DAB radio Latvijā


fusio
 Share

Recommended Posts

 

 

A muzārs man pašam savs
Cerams, klausāms, ne mp3 :D.
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

No mūsdienu skatu punkta tas DABs ir nafig nevienam nevajadzīgs. Cik % jauniem auto ir iebūvēti DAB? Neskaitot jau mazlietotos ...

Un vēl kvalitātes zudumi... Maza apraide. Ceru ka paspēlēsies ar to s*du un izslēgs.

Link to comment
Share on other sites

raiviic, a šķūnī pilnīgi pofig, kāds formāts, kāda akustika utt. Tas irdarba muzons/radio, un nav laika iedziļināties parametros.

Mājās, jā, par to var diskutēt.

Link to comment
Share on other sites

Skeem, skaņas kvalitāte DAB+ radio ir tieši proporcionāla bitraitam, bet neviens tak neraidīs ar 320kbps. Visdrīzāk maksimums būs kādi 96kbps un tā nu nav skaņas kvalitāte.

DAB,DAB+ ,norgē skan labāk nekā FM. Pārklājums,ir vietas,kur neskan ne FM,ne DAB,DAB+. Latvijā DAB,DAB+,esmu tikai par.

Labots - pw1a
Link to comment
Share on other sites

Tak ne jau pats DAB+ standarts vainīgs, bet vēlēšanās sabāzt vienā MUX pēc iespējas vairāk programas. Tas ir bizness un ja var, uz kvalitātes rēķina, vairāk naudas nokāst, tad tas tiek darīts.

 

a šķūnī pilnīgi pofig
  Tad vēl šādi klausītāji, kuriem viss pofig un bizness rullē.

pw1a, ko nozīmē, skan labāk? Labāk norgē uztverams par FM, vai skaņas kvalitāte labāka. Tas nav viens un ta spats.

Link to comment
Share on other sites

Didzi, bet nafig man vēl kautkādu ūbergudro gramaguļku, ko bez trīspirkstu kombinācijas neieslēgt?

Neesmu melomāns,zilons uz auss nestāv, bet virtuves radio to figņu nevajag.

Link to comment
Share on other sites

Jebkurā gadījumā, man, kā pasīvam radiolietu entuziastam, ir pēdējais laiks pasūtināt no Aļika kādu USB - RTL puļķi ar DAB atbalstu. Galu galā šajā forumā pirms dekādes pieteicos tieši DVBT sakarā.

Link to comment
Share on other sites

 

DAB kanālus Latvijā var uztvert ''kādus kundze vēlas''. Tapēc no tā lēruma izcelšu divus. Star FM Latvija, par cik vienīgais LV kanāls kurš šobrīd fiziski raida, kā arī DAB Pionieri, Norvēģu NRK Klassik kurš DAB-ā sāka pirmo pārraidi 95' 1jūnijā. Frekvences abiem ņemam no šejienes http://www.flysat.com/astra4a.phpJā, arī pārējie visi radio kanāli pamatā ir FTA(nekodētie).

Link to comment
Share on other sites

Edis7, no satelīta nāk digitāls  signāls, bet tas nav DAB ar visām virszemes apraidīšanas problēmām.

Jā, DAB radiouztvērējiem ir vēl viens būtisks trūkums, tie tērē daudz  enerģijas, jo vajag darbināt procesoru. Vārdu sakot, ķēķa bateriju radioaparātam vajadzēs daudz biežāk mainīt baterijas, kā tas bija vecajam VEF202 vai Spīdola.

Link to comment
Share on other sites

Kā saprotu, Star Fm reğionos ņem signālu no satelīta 128kbit strīma. Ja brauc no Rīgas uz Valmieru, tad kad AF pārslēdz uz Valmieras raidītāju, sajūta, ka rādžiņš uz īsviļņu AM pārslēdzies...

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Didzis, Info vairāk bija domāts kvalitātes salīdzināšanai, to pašu Star FM-u uztverot analogo no Fm diapazona un digitālo no Ku. Es gan personīgi no tā visa klausos uz 28,2e BFBS Radio. (British Forces Broadcasting Service)

Labots - Edis7
  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

Iečekoju pavedienu, potenciāls labs  :)

 

Par to bitreitu es pievienojos, vajag vismaz 192kbps un tad būs viss kedā, bet ne mazāk par 168, uz AAC bāzes tam pat būtu jābūt ļoti ok.

 

Tiem kam interesē behind the scenes lietas studijās - nedaudz plašāks apraksts kāpēc tas viss ir svarīgi, varbūt kādam palīdz dzīvē:

Par tām studijas niansēm - redz tur tā lieta daudz plašāk iet un ir svarīgi lai visi strādā vienā standartā, tāpēc es tik aktīvi seko līdzi visās jomās kas ar broadcast saistīts, savādāk ne man, ne maniem kolēģiem nekāds priekš šeit strādāt nebūs. Ar skaņas procesoriem un tehniku tur saistība relatīvi maza, jo stāsts ir par pašu principu kā materiālu sagatavo, kaut vai ar 50 eur skaņas karti un 20 eur miķi. Svarīgs ir princips. Ja ikdienā klientiem gatavo vienu materiālu bet radio/tv jāatdod cits... Tur tas maģiskais -23LUFS (ar max pīķi -0.5/1, nevis kā LTV ir redzēts - nošņikā visu uz -9 un aiziet - mēs izpildījām standartu - zvēri tādi, sen sisti un slānīti nav). Ir svarīgi lai būtu vienādi - caurspīdīgi spēles noteikumi audio visiem un lai kaut kādu minimālo kvalitāti varētu garantēt. Šeit vēl tas reklāmu sviests nāk klāt kurš vienmēr rauj uz augšu un arī tam ir jauns dokuments šogad iznācis un vairs nevarēs tā šmaukties kā to varēja iepriekš jo guess what - ir fanātiķi arī otrā pusē links, bet tam visam nav jēgas, ja nepieņem ka mēs strādājam pēc vienotas sistēmas. Rezultātā mēs visi esam cietēji un kā rāda Eiropas pieredze šitā skaļuma būšana radio ir viens liels murgs - salīdzinot ar TV, kur ja tavs kanāls bļauj - tad tu lec ārā un izskaties slikti uz visu pārējo fona. Bet radio tas tā nestrādā - kā esošā pieredze rāda. Paldies legacy fm n' stuff, bet tur mēs neko nevar darīt, paies laiks un vai vispār ieviesīs - to mēs vēl redzēsim. Es esmu par, tikai tā vien dēļ, lai strādātu pasaules standartā. Citādi, kad man EBU pārstāvis un guru Florians (mega respect viņam par viņa ieguldīto darbu) jautā - a kā Jums tur LV - EBU lietojat, jāsaka ka jā - pro cilvēki (kuru nav tik daudz) - lieto, pārējie - nu kā sanāk. Bet redz ar to kā sanāk arī ir tas absurds - jo fiziski sakārtot workflow nav tik grūti, cik grūti ir pieņemt to ka tas ir vienkārši jāizdara. Kamēr pendeli neiedos, tikmēr apelēs pie tā ka dārgi un grūti (ar idiotismu bezjēdzīgi strīdēties). Tāpēc arī pašai Eiropai ar to skaļumu tik viegli nav gājis un pat tagad 2016. gadā ir veseli 4 papildus dokumenti kuri skaidro katrs savu specifiku - atbilstošajam posmam - ražošana, atskaņošana un distribūcija, kā arī speciāli naudas makiem - īso programmu, khm, khm, reklāmu - dokuments. Lai nebūtu kā Itālijā - džeki brutāli ņem priekšā to algoritmu (he he, tur tajā bs1770-2 matemātikā ir gļuks, precīzi kā tas strādā gan lai paliek noslēpums, bet to vajag reāli apzināti darīt lai panāktu to frīkaino efektu) - bet rezultātā viņi samaitā ūdeni visiem, jo dēļ tā ebu zaudē savu uzticību un dabū strādāt divtik, lai atgrieztu ticību savā sistēmā. Vēl trakāk ir kino distribūcijā kur holivuda laužās kā tāda jaunava un saka ka varbūt vēl nē... (viņiem ir reālas problēmas, kuras viņi neatzīst, pat pēdējiem zvaigžnu kariem final mix džeki neesot bijuši priecīgi un uz pultīm esot atradušies ausu aizsargi... un tas notiek pasaules labākajās studijās, vienkārši neticami, bet tas ir cits stāsts...), bet Eiropā savukārt visi savas pravas kačā un mērās ar krāniņiem. Nu lūk - tāpēc standartu, kuru reāli ieviesa jau 80-tajos, tā pa īstam sāk adaptēt tikai 2000-tajos un uz priekšu, un tikai ~2014-tajā līdz tam nonāca radio visā attīstītajā Eiropā un sāk pamazām reāli strādāt šajā virzienā. Tā kā tur karš notiek pamatīgs. Prieks ka ir sanācis satikt un pasēdēt kopā pie viena galda ar tiem vīriem kuri daudz sirmus matus ieguvuši dēļ visa šī sviesta, bet pēc pavadītām pāris dienām kopā ar viņiem - vismaz man ir kļuvis skaidrs, kas visā pasaulē pašlaik notiek audio jomā. Nekas baigi optimistisks tur nav, un katrs to deķīti velk uz savu pusi.

 

Īsais stāsts - jebkura jauna tehnoloģija ir iespēja kaut ko izdarīt labāk un pie reizes sakārtot esošās problēmas... pat ja labāk nesanāks, cerams sakārtosim esošās problēmas. Ar TV principā tas ir panāks vienā vai otrā veidā, bet ar radio tas būs stipri grūtāks pasākums.

Link to comment
Share on other sites

Skeem, par cik es viaā tai esmu iekšā, tad  varu teikt, ka LTV un LR vismaz kāds tām lietām pievērš uzmanību, bet citās televīzijās, kā ReTV vai Sportacentrs, ir priecīgi, ka vispār skaņa ir. Tur lielaķā daļa darbinieku no tevis dotajām EBU rekomendācijām pilnīgi neko nesaprot. Nevar jau arī pārmest, jo  viens cilvēks ir producents, režisors, operātors, šoferis, montētājs un vēl sajēgt kautko no skaņas nevar. Vai, kā Sportacentrs interskaņu ņemt no mazas sadzīves kameras iebūvētā mikrafona, otrā kanālā laist komentētāja skaņu, to visu samest kopā un bez kādas apstrādes laist gaisā. Toties viss iznāk pa lēto. Kamēr nevarēja katrs montēt mājā uz parasta datora, tikmēr vēl kautkāda kārtība bija. Tagad katrs pionieris mākslu bīda un kad aizrādu, ka tā ar skaņu nevar, tad vienkārši pasūta mani gudri izrunāties un pasaka, tu esi vecs un neko nesajēdzi no modernās ''mākslas'' un vispār man nav laika vēl ar skaņu čakarēties. Televīzijas kanāla šefam arī vis pie D, ka tik ēters nav tukšs, kādas tur EBU rekomendācijas. Ar komercradio ir tāpat. Nu kāda tur skaņas apstrāde, ja raidītājs nedēļām nedarbojas un radio īpšnieks par to pat nesatraucas, a kas tur un kā skan, dziļi pofig. Tāda nu ir mūsu realitāte, Ir arī cita lieta un skaidrs, ka daudzi skaņotāji var nepiekrist EBU normām. Godīgi sakot, palasot  rekomendācijas, liekas, ka tās paredzētas plastmasas datortumbiņām, jauno televizoru iebūvētajiem izsmiekla skaļrunīšiem un virtunes pārnēsājamajiem radiouztvērējiem. Uz labas aparatūras un akustikas var atļauties daudz plašāku skaņas dinamisko diapazonu. Man piemēram patīk paskatīties kādu klasikas koncertu Vācijas televīzijaā. Bitraitu no 192kbps, tai brīdī, viņi pārslēdz uz 320kbps un nu točna neievēro tās EBU rekomendācijas. Toties kaāda dinamika, kāds kaofs klausīties uz labas aparatūras. Vārdu sakot, viss nav tik vienkārši, bet vispaŗ mēs te par DAB tā kā runājām.

Link to comment
Share on other sites

 

 

no satelīta 128kbit strīma
Racer, Nedaudz pielabošu. Star Fm no satelīta nāk lejā MPEG-1 Audio Layer II (vai saīsin. MP2) bitreits 192kbps diskretizācijas frekv. 48kHz. Es intreses pēc parametrus noņēmu aptuveni vēl no 10 radiokanāliem. Principā pārējiem rādžiņiem arī tas pats.
Link to comment
Share on other sites

Kādu brīdi piederēja amerikāņu japāņu auto ar iebūvētu DAB radio . Kaut kā nefunciklēja tā parikte. Baigi Neiedziļinājos,atmetu ar roku . 

Link to comment
Share on other sites

EBU ir EBU, bet ja runājam par zemfrekvences signāla formēšanu, tad tur ir bēdu ieleja bieži. Analogajā FM tas atspoguļojas deviācijas līknē un MPX līmenī. Tikai dažām stacijām ir piestrādāts un iegūts rezultāts, kur ir ok skaņa un ierobežojumi nav pārkāpti (tur gan ne EBU, bet CEPT un ITU ierobežojumi). Ja neizmanto normālu kompresoru, tad līkne ir galīgi slaida un tiek nogriezts līmenis, lai nepārsniegtu gala vērtības FM raidītājā. Kalabuhovs gan uztrennējies. :D T-DAB šīs problēmas nebūs. :)

 

 

 

Star Fm no satelīta nāk lejā MPEG-1 Audio Layer II

 

Vēl jo sliktāk, ja SHITo izmanto kā izejmateriālu ko padot uz FM raidītāju... :( 

Link to comment
Share on other sites

 

Racer, Pieņemu, ka tas ir priekš klausītājiem. Visdrīzāk šie signālu saņem caur saviem satelīta darba fīdiem, kurus neafišē.

Link to comment
Share on other sites

Nav, nav priekš klausītājiem. No tā paša arī tiek feedoti reģiona Stāra raidītāji. Paklausieties 106,2 kā skan, un kā reģionos tas pats Stārs. :/

Tā kā daudz var runāt par DAB+ kvalitāti, bet daudzas stacijas jau tagad reģionus "baro" ar vēl sūdīgākas kvalitātes avotu. Bet izmaksas lētākas un klausītājiem pofig tāpat.

Labots - Dexs
Link to comment
Share on other sites

Atkal runā to, ko nesaproti?

 

 

 

ar DAB raidītāju, kurš būs nopirkts pa mūsu visu naudu
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Kādu brīdi piederēja amerikāņu japāņu auto ar iebūvētu DAB radio . Kaut kā nefunciklēja tā parikte.

Un ko gribēji, ja neviens pie mums šo pasākumu nenodrošina?! 

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Ir kaut cik nojēga par radioviļņu izplatīšanos

 

ir gan ;)

 

SFN zini? To ar FM analogajā neuztaisīt

 

PS Es gan tagad esmu satura pusē, ne izplatīšanas, bet tuvākajā laikā mazliet pastāstāstīšu par testiem, kāpēc tie iecerēti, un kas tur būs. Pagaidām - nav laika un nedrīkst ;)

Labots - Tornis
Link to comment
Share on other sites

Tornis, nav jau svarīgi, kur VRTC rodas peļņa, tā tāpat ir mūsu nauda, kuru mēs esam spiesti atdot par pakalpojumu, kurš salīdzinoši ir dārgs. Ja jau tiks iekš DAB+ translētas LR valsts programas, tad tas ir par valsts naudu. Labi, ne par to stāsts un ne jau mēs to sistēmu izmainīsim. Labāk pastāsti, kad spraudīs štepseli un kad DAB ies gaisā?  Tu tai lietai stāvi vistuvāk.

Link to comment
Share on other sites

Torni, neiebraucu, ko Tu īsti gribēji pateikt ar SFN? Vienfrekvences tīkla iespējamību apraidē? Un? Pārklājumu var dabūt, bet kā tieši tas ietekmē radioviļņu izplatīšanos? :D

Link to comment
Share on other sites

Vai, kā Sportacentrs interskaņu ņemt no mazas sadzīves kameras iebūvētā mikrafona, otrā kanālā laist komentētāja skaņu, to visu samest kopā un bez kādas apstrādes laist gaisā. Toties viss iznāk pa lēto.

 

šis ir pats labākais - tehniski pat šādā variantā, ja nav galīgi salmi starp ausīm - to standartu ir salīdzinoši viegli izpildīt, galvenais nelaist zemās frekvences (uzlikt EQ / lowpass - lowpass jau parasti kamerā ir) un ja ir kāds true-peak limiteris (vēlams uzlikt uz -1dB) - priekš safety- tad pa perfekto. praksē tas nozīmē, ka pat esošie softi - tādi kā vmix - ļauj to vienkārši izpildīt. piemērs1piemērs2 bezmaksas versijā, tik cik jāatrod komfortablie līmeņi pārraidei kuri trāpa starp 21 - 24 lufs un vēlams, lai īslaicīgie skaļumi nesit pāri pa vidēji 16 lufiem. open-source softs testēšanai šeit, cik biju lasījis tur arī kaut kādi haļavnie varianti kā winamp utml pleijerus iestartēt ar kaut kādu šādu kontroli on-the-fly. tiem kas negrib domāt un vajag pa dārgo - protams ir tirgū risinājumu cik uziet, bet nu arī paši guru šajā jomā (Florians un pārējie EBU biedri) arī ir par to, ka jātrāpa jau puslīdz pareizi ir no sākuma, jo tās kastes spēj pasargāt auditorijas ausis, nevis garantēt kvalitāti. un tur tā visa sāpe - ja saprot kā tas standarts rodas - tad to ievērot ir lētāk kā pirkt dārgus gadžetus jo tā itkā esot kruti, tie palīdzēs bet neatrisinās visu...

 

reku tests priekš kaut kāda ieraksta - kurš pieejams veikalos:

Citāts

D:\>r128gain audio_fragments.wav

SoX sucessfully loaded.

FFmpeg sucessfully loaded.

analyzing ...

  [1/1] "audio_fragments.wav": -24.1 LUFS (1.1 LU)

      peak: -5.9 TPFS, range: 4.4 LU

  [ALBUM]: -24.1 LUFS (1.1 LU)

      peak: -5.9 TPFS, range: 4.4 LU

done.

ar ffmpeg izcēlu ārā kaut kādu failu ->ffmpeg -i kautkas.mkv -c:a pcm_s16le audio_fragments.wav

un palaidu to r128gain, tik cik vajadzēja %PATH% pievienot abu mapes, lai nebūtu jāčakarējas. Tā kā ja tiešraidē laiž - nu jā, vajag to kompresoru un limiteru likt gribi negribi - jo nedrīkst šaut pāri bezgalīgi, bet ja klausās uz ausi un ierakstu skenējot cipars ir normas robežās - tad problēmu nav. Bet nu ik pa laikam ir jāpačeko, ja nav budžeta dārgai skaņas kastei. Ja grib kvalitāti un tā - tad sky is the limit, bet pamats ir diezgan pat pašsaprotams abos gadījumos.

 

 

Paturpinot tēmu:

Biju pabraukājis apkārt pa LV mazājām TV - parunājos, paskatījos un tiem kas gribēja - arī nodemonstrēju to R128 cipara iegūšanu. Un tu tici vai nē - bet kopumā viss nav tik slikti. Daži gadījumi bija pat vairāk kā perfekti, jo bez nekādiem kompresoriem un ekvalaizeriem viss bija perfekti panākts - gan skanēja labi, gan cipars perfekti robežās. Tā kā tur pat dziļi lielas zināšanas nav vajadzīgas, tik cik laiku no laika pačekot vai viss ir - tālāk jau apraidē kaut kāda kaste to aiz ausīm pievilks, ja arī nebūs precīzi trāpīts. DAB+ gadījumā gan tur lielāks ieguvums tieši tajā ka var raidīt neuztraucoties par to, kas bija FM - kā jau te minēja, tur ir specifika. Bet DAB+ tas viss nav jāzina = vieglāk. Pašu EBU standartu izpildīt ir salīdzinoši vienkārši, bet kamēr ar to "auss" māsteringu neapradīs... Tā jau būtu perfekti - ka gan DAB+ gan TV strādātu ar vieniem un tiem pašiem "safety" procesoriem skaņas ķēdē pirms apraides - un kanāliem tik jāizpilda minimālās prasības, vai arī ja tie ļoti grib - tad dabū standartā perfekti un tas skaņas procesors neko tur vairs neaiztiks (tas ir tas mērķis). Ieguvēji būs gan satura ražotāji - jo pat ja noiet greizi - safety kaut kāds ir, gan arī klausītāji - jo +/- viss būs vienā skaļumā un nebūs pārsteigumu nepatīkamu  :)

 

Lab, es vairāk nespamošu par to cik EBU ir cool, bet nu ir cool kad saprot kas tas tāds ir. Nekādus baigos papīrs nav jēga lasīt - tik cik principu vajag iepraktizēt, papīri ir vairāk tiem kam patīk līgumus sastādīt un apzināti pārkāpt skaļuma līmeņus - tiem, skaidrs, tās normas pat ļoti saistošas. Pārējiem - brīva improvizācija, robēžās no -30 līdz -16LUFS, ar normālu balss atskaites punktu -23LUFS (+/- 1.5).

 

Tātad vēlreiz: par DAB+ - jap, gaidam, gaidam, gaidam   :) Tieši brīvdienās braucu maršrutu Rīga - Koknese - Rēzekne - Zilupe = nu ir kā ir,  LR-2 gan bija visur, kaut kur tuvāk uz Koknesi jau vajadzēja meklēt staciju, kuru klausīšos tālāk...

Labots - Skeem
Link to comment
Share on other sites

Skeem, tas ko tu apraksti ir amatierisms. Nu bļin kāds tur bezmaksas softs audio apstrādei. Tiešraidē ir jāsēž atsevišķam  skaņotājam, kurš visu laiku, vārda tiešā nozīmē, čeko laukumu. Stāv vairāki interskaņas mikrofoni, komentētāju mikrofoni, tad vēl parasti ir sporta studijas vairāki cilvēki. Es nemaz nerunāju par interkomu, kuru arī koriģē skaņotājs. Par cik es ar TV visu laiku ņemos, tad zinu kā ir pareizi. Tā ir ākstīšanās ar  bezmaksas softiem aizstāt skaņotāju, kuram 32 kanālu skaņu pults ir tikai tā knapi. Varbūt kautkādā videokonferencē tas der, bet ne jau nopietnā televīzijas translācijā. Jā, kārtīgs televīzijas PTS izmaksā dārgi, bet nu kā to dara Sportacentrs un vēl, no jauna uzradušies kanāli, tā ir ākstīšanās un tāda translācija der tikai no Mazpisānu vietējās fudbola komandas mača. Lai gan man jau sāk likties, ka  Latvijā viss velk uz Mzpisānu līmeņa televīziju. Naudas nav, bet programas nāk tikai klāt un kvalitāte krītas. Ar komercradio  faktiski ir tāpat, Nu kas tie par radio, kuros strādā pāris cilvēku, kuri datorā ievada plailisti. Tā ir igralka nevis radio. Vispār viss šitais ir oftopiks un tikai daļēji attiecas uz DAB. Varbūt ir vērts izveidot jaunu tēmu par skaņas apstrādi. Gan jau daudziem foruma biedriem būlu interesanti uzzināt, kā pareizi apstrādāt skaņu, lai tā atbilstu visiem standartiem.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

 

 

Par cik es ar TV visu laiku ņemos, tad zinu kā ir pareizi.

 

Tā kā (nevis par cik) audio signāls, kas tiek padots tālāk uz modulējošo traktu raidītājam (ņemam vērā kompresijas un visas citas signāla apgraizīšanas) rezultātā ir galīgi nekāds, tad pilnībā pietiek, ja tiek panākts atbilstošais līmenis, trokšņu slāpēšana un spektrs. Ja netaisīsi koncerta ierakstu, kas pēcāk tiks saglabāts un atskaņots kā koncerts vai filma (attiecīigi blūrejs utt.), tad nav būtiski ar kādiem paņēmieniem tas tiek panākts. Galvenais ir rezultāts, kuru var iegūt arī ar bezmaksas softiem, ja ir inženieri, kas jēdz ko dara. Ne vienmēr vajag šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Manuprāt, @@Skeem sakarīgi (varbūt mazliet ne- populārzinātniski) apskaidroja problēmas būtību un samērā vienkāršus risinājumus.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Racer, es jau teicu, Mazpisānu televīzijai pietiek, bet nopietni tas nav, ja tiešraidē, ar kameras iebūvēto mikrofonu, ņem interskaņu un komentētāji vienkārši runā otrā kanālā. Nu nevar neviena lētā sadzīves kamera nodrošināt jēdzīgu skaņu un kur nu vēl EBU prasībām atbilstošu. Brīnumi pasaulē nenotiek Skaņai vispirms vajag labus, pareizi izvietotus, mikrofonus, skaņu pulti ar lielu dinamisko diapazonu un uzreiz apstrādi ar kompresoru un limiteru. Vālāk neko neizlabosi, ja mikrofonā kāds iebļaus. Man neviens neiestaštīs, ka tiešraidē var iztikt bez skaņotāja un to var aizstāt kautkāds softs. Softs neprot salikt mikrofona statīvu un nolikt to īstā vietā. Protams, ir dažādi ieraksti, kuros skaņu ņem no pults un , ka tik skaņu nepārbliež. Vēlāk, pie montāžas, var visu sadzīt kā vajag, bet atkal bēda, vajag cilvēku, kurš to dara. Diemžēl, lielākajā daļā televīziju vai radošo gripu montētājs arī skaņu apstrādā. Precīzāk gan būtu teikt, nekā neapstrādā, ka tik vārdi montējot pusvārdā nav norauti un i labi. Tāda ir Latvijas realitāte. Nav naudas lai samaksātu profesionālam skaņotājam. Kino vismaz piesaista skaņas cilvēkus, bet televīzijz lielākoties gaisā iet praktiski neapstrādāta skaņa. Tapēc jau es saku, nebūtu par skādi te kādu tēmu atklāt, kā lietasi jādara. Pareizi jau Skeem saka, nav problēmo to softiski izdarit, ja tik montētājam būtu poņa un vēlēšanās to apgūt.

Link to comment
Share on other sites

Jap, tas arī bija mans mērķis, dumb down skaidrojums problemātikai - kuru cerams ar DAB+ ieviešanu kaut kā risinās arī radio jomā. Bezmaksas softs gan tehniski nav bezmaksas, jo mēs visa Eiropas savienība būsim par to samaksājuši. Open-source nav bezmaksas ;) Tik stulbi ka ir tik daudz klaunu, kuri pat uz paplātes pasniegtu mantu neprot izmantot. Jap, nav gui n' stuff, bet nu cik atsaldētam jābūt, komandrinda nav sarežģīta. Gribi nahaļavu GUI - pērc vai pats uzkodē, gan jau, ja labi grib - pameklējot atradīsi arī GUI, bet nu tas, ka tā bāze ir visiem atvērta un pieejama - un to neizmantot... Provinciālisms. Un maksas versijās šie analizatori ir pa labi un kreisi visur - kods kurš griežas ir tas pats, tāpēc tur vispār jautājumu nav, bet iemesls kāpēc ir šis atvērtais standarts - tāpēc lai jebkurš varētu salīdzināt vai tiešām viss ir +/- normās. Tāpēc tas EBU, tāpēc tās visas problēmas - jo uztaisīt atvērtu un caurspīdīgu sistēmu ir diezgan pamatīgs izaicinājums. Un kā Eiropas pieredze rāda - tad par pārsteigumu visiem, radio, izrādās, ir daudz grūtāk kā tv.

 

Par profesionalitāti - to uzreiz nevar gribēt, vajag izaugt un iziet tam visam cauri. Mūsu platuma grādos ir gļuks ar to paaudžu pārmantojamību, kuras tehniski mēdiju jomā nav, jo bija liels 50 gadu caurums un pēcāk vēl ~12 gadi juku laiki, un tikai tagad var teikt ka būs izauguši pirmie cilvēki (daudziem no viņiem gan ap ~50 jau), kuri to mūsdienu sistēmu saprot. Problēma tagad kā to nodot nākošajiem, laikā kad katrs uzskata ka viņš var visu, bet reāli galvā ir šis. Zinot to, kas notiek apkārt - varu teikt, ka nauda ir tikai daļa no problēmas, pat ja tā uzrodas - nekas daudz nemainās, jo problēma ir cilvēkos, kuru nav vai tie negrib augt. Nesaucot vārdos - tās amatieru sēnes balstās tik uz pāris (2 - 3) cilvēkiem, un cik tās pieredzes viņiem ir - tāds arī tas rezultāts. Loģiski būtu, ka ar laiku tam būtu jākļūst labākām vai arī jāizbeidz tā ākstīšanās, ja nav redzama nekāda attīstība. Tāpēc manuprāt tās prasības pret cilvēkiem aug neproporcionāli, ko agrāk bija jādara vairākiem - tagad visi sagaida no viena, ja tas viens cilvēks ir pietiekami ok - tad kaut ko var arī izdarīt, bet nu tas nāk pakāpeniski. Un tiklīdz tas cilvēks attīstās līdz normālam līmenim - arī viņš sūta d**st to sistēmu un pieprasa darīt to pareizā veidā, tad viņu atlaiž un riņķis sākas no jauna. Esmu to redzējis vairākkārt, lai saprastu, ka vienīgais pareizais kā to dabūt gatavu - ir izmantojot likumdošanu, jap tas maksās dārgāk, bet ilgtermiņā mēs visi no tā būsim tikai ieguvēji. Un tāpēc spiežu uz to EBU, kurš ļauj strādāt arī amatieriem - ar zināmiem limitējumiem, bet ja gribi ar pilnu krūti kliegt ka tev viss ir kruti - tad atvaino, tur jābūt ir segumam (cilvēkiem, zināšanām un tehnikai), jo citādi tāda vistas līmeņa kladzināšana siena šķūnī vien sanāks :)

 

Par to es arī tā iestājos - skaidrojot šo visu, jo vairāk būs dzirdējušo, jo vieglāk visiem kopā kaut ko panākt. Cerams kaut kādu kvalitāti ar sasniegsim, kādreiz...

 

Lab, spam off, dziļi atvainojos par nu jau pamatīgu offtopic  :wave:

Link to comment
Share on other sites

 

 

Mūsu platuma grādos ir gļuks ar to paaudžu pārmantojamību, kuras tehniski mēdiju jomā nav, jo bija liels 50 gadu caurums un pēcāk vēl ~12 gadi juku laiki, un tikai tagad var teikt ka būs izauguši pirmie cilvēki

 

Buļļa kaka.

 

 

 

Un tiklīdz tas cilvēks attīstās līdz normālam līmenim - arī viņš sūta d**st to sistēmu un pieprasa darīt to pareizā veidā, tad viņu atlaiž un riņķis sākas no jauna.
 

 

Šis gan ir spēkā bieži. :(

Link to comment
Share on other sites

  • 4 weeks later...

Vai tad nauda nav jau iztērēta un iekārta iepirkta? Kam mājā DAB rādžiņš, vai ķīniešu USB puļķis uz RTL čipa, tie var apskatīties.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

erikonkulis

Kādā frekvencē jābūt? Rīt palūrēšu ar SDR

Link to comment
Share on other sites

Frekvence iedalīta ap 230MHz. Sinkums meklēt precīzi un kāda arī starpība, ja skatās ar SDR spektra analizātoru. Kur bīs gaisā signāls, to arī klausies, Nav tak 88-108MHz diapazons, kur pilns ar raidītājiem. metru viļņos tagad gaisā pilnīgs klusums. Pirms kādas nedēļas, sporta pēc, čekoju gaisu un ap 230Mhz bija tukšs. Varu pateikt no savas pieredzes, ka SDR puļķim līdzi nākošā DAB radio klaiusāmā programa konfliktē ar SDRSharp programu. Var uz datora uzinstalēt vai nu vienu, vai otru. Tur draiveriek kautkas savā starpā nepatīk.

Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...

The hills are alive with the sound of music
With songs they have sung for a thousand years
The hills fill my heart with the sound of music
My heart wants to sing every song it hears

(it's ON)

Link to comment
Share on other sites

Kurās vietās Latvijā var dzirdēt? Ar to leģendāro SDR puļķi var saklausīt? Kādas stacijas tagad ir DABā?

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...