eziitiss Februāris 4, 2008 Share Februāris 4, 2008 Pirms kaada pailga laicina lasiiju vienu raxtu par superkompresijas metodi datu paarvietoshanai tiiklaa, kas balstaas uz to, ka raidiitaaja gals un saneemeeja gals ir apveltiits ar ļoti lielu skaitloshanas jaudu un atminu. Liidziigu tikai triviaalaaku ideju izmanto CPU, lai prognozeetu iespeejamaas naakamaas darbiibas. Ideja bij apmeeram taada, ka tiek reekinaatas 2 lietas: a) optimaalais datu gabala lielums b) statistiski visvairaak izmantotos vienaados datu paternus Shaadaa veidaa atlaut 2 superdatoriem ļoti ilgu laiku analizeet, piemeeram, kaada lielaa ISP trafiku un izveidot milziigu datu paternu datubaazi. No matemaatiski statistiskaa viedokla shis algoritms buus loti efektiivs, jo kaa izraadaas, tad apmeeram pie 0,5 MB lieliem datu gabaliem taa efektivitaate analizeejot kaut kur 100GB datus bij ap 80%, jo liidziigie dati bij paarsteidzoshi daudz. Shiis metodes miinuss bij random dati, kurus tas nespeej saspiest nemaz un to deel tikai izjauc savu datu paternu datubaazi, kaa arii prieksh taa laika(kad raksts tika veidots) vaajpraatiigi milziigais datu apjoms, ko vajadzeeja uzkraat un milziigaas skaitiishanas jaudas, bet ideja kaa taada iespeejams kaut kad naakotnee vareetu buut diezgan sakariiga. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Februāris 4, 2008 Author Share Februāris 4, 2008 (labots) Nu johaidī - es jau no paša sākuma teicu - ko jūs te piesipaties tiem kilobaitiem. Uzstādījums bija - var sapiest JEBKURU failu. Lūdzu, saspied man 265 dažādas virknes, katru par 25%, lai beigās neviena no jaunajām virknēm nebūtu vienāda ar kādu no esošajām: 00000000 0x00 00000001 0x01 00000010 0x02 ... 00111110 0x3E 00111111 0x3F 01000000 0x40 ... 11111101 0xFD 11111110 0xFE 11111111 0xFF peec mana algoritma 8 bitus var saspiest uz 6 bitiem + 2 biti darbiibu skaita skaitlja atspoguljoshanai. taatad, 8bit = 8bit galarezultaataa. BET - saspiest 16 bitus uz 6 bitiem ir 6 biti + 3 biti darbiibu skaitlja atspoguljoshanai, taatad 16bit -> 9bit utt. nesaprotu, ko juus te chakareejaties ar taam virkneem?! :shock: man ir absoluuti vienalga, cik gara ir virkne. un man ir absoluuti vienalga, ka kodi atkaartojas. galvenais, ka tie neatkaartojas 64 dazhaadiem simboliem. man ir pilniigi lieki domaat par kaut ko garaaku, ja binaaraa koda optimizaacija pieljauj tikai 64 dazhaadas kombinaacijas. ne jau tur sleepjas buutiiba. buutiibas viena puse ir binaaraa koda pirmajos divos bitos. otrai pusei ir "uzlikta mana kjepa" un man ne praataa nenaak to atklaat. Vilx- jaa, es atradu risinaajumu tavai idejai par daudzpakaapju koda optimizaaciju. TOMEER - ne briidi nav izskaneejis no manas puses viedoklis vai DUMA apnjeemiiba, saspiest kauko liidz 1 bitam. Manaa algoritmaa minimaalais optimizeetais binaaraa koda garums ir 6 biti + nepiecieshamie biti, kas paredzeeti vajadziigo iteraaciju skaita uzraadiishanai, lai tos 6 bitus dabuutu atpakalj saakumstaavoklii. Labots Februāris 4, 2008 - diegs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Februāris 4, 2008 Share Februāris 4, 2008 (labots) Cool, kura ideja tā bija? Es viņu noteikti saucu citādāk! Ā, tā bija tā ideja, ka 75% garantēto kompresiju laiž virsū iteratīvi? Tad, kā jau teicu, ar 32 bitiem būs vairā nekā gana. 10 iterācijas samazina rezultātu par 95%. 20 iterācijas jau dos tikai 0.05% no orģinālā izmēra. Pēc 100 iterācijām jau mēs varēsim DVD saturu uzlikt uz disketes. 32-bitu integerī Tu vari norādīt līdz pat 4'000'000 iterācijām - vairāk nekā gana Pentagona DB saspiešanai uz disketes. Hell, to pat varēs pierakstīt uz mazas papīra lapiņas. Tā kā - gandrīz jebko var sakompresēt par 38 bitiem. Labots Februāris 4, 2008 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Februāris 4, 2008 Author Share Februāris 4, 2008 (labots) Cool, kura ideja tā bija? Es viņu noteikti saucu citādāk! es sho algoritmu driizaak sauktu par BINAARAA KODA OPTIMIZAACIJU, jo taa nav gluzhi kompresija. vismaz, ne taadaa izpratnee, kaa te daudzi to iedomaajas. piemeeram, par bitiem, kas virknee atkaartojas - Huffman Binary Tree, eh? Jaa, Vilx-, taa tachu bija TAVA ideja! Man tachu tas negribeeja liimeeties kopaa. HEH! Redz, ka saliimeejaas... Labots Februāris 4, 2008 - diegs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Februāris 4, 2008 Share Februāris 4, 2008 16bit -> 9bit 16 bitos var ierakstīt 65536 dažādas vērtības. Tu apgalvo, ka 65536 dažādas vērtības vari ierakstīt 9 bitos? Savukārt es apgalvoju, ka 9 bitos var ierakstīt ne vairāk kā 512 dažādas vērtības. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Februāris 4, 2008 Author Share Februāris 4, 2008 16 bitos var ierakstīt 65536 dažādas vērtības. Tu apgalvo, ka 65536 dažādas vērtības vari ierakstīt 9 bitos? Savukārt es apgalvoju, ka 9 bitos var ierakstīt ne vairāk kā 512 dažādas vērtības. oi, ADEX! es tachu nupat teicu, ka taa NAV taada kopresijas metode, kaa mees esam pieradushi to izprast klasiskaa veidaa. Saproti, tachu! Princips - PRINCIPS - ir pilniigi cits!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Februāris 4, 2008 Share Februāris 4, 2008 Kāda šķirba, kas tā par metodi, kāds princips? Jautājums vienkāršs - vari vai nevari saspiest līdz 9 bitiem vairāk par 512 dažādām vērtībām? Ja vari, tad esi ģēnijs, ja nevari, tad arī atpakaļ nedabūsi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Februāris 4, 2008 Share Februāris 4, 2008 (labots) Lol, tagad izrādās tā nemaz nav kompresija vairāk. Un kur tad sākumā solītie 25% jebkuram failam? Vai tik cilvēks nav (atkal)izgudrojis Minimālo Perfekto hešu, kur N objektiem M objektu kopā uzģenerē bijekciju uz N objektu kopu - unikāli sanumurē tos N objektus (M=2^16, N=2^9) Labots Februāris 4, 2008 - bubu Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Februāris 4, 2008 Author Share Februāris 4, 2008 Cool, kura ideja tā bija? Es viņu noteikti saucu citādāk! Ā, tā bija tā ideja, ka 75% garantēto kompresiju laiž virsū iteratīvi? Tad, kā jau teicu, ar 32 bitiem būs vairā nekā gana. 10 iterācijas samazina rezultātu par 95%. 20 iterācijas jau dos tikai 0.05% no orģinālā izmēra. Pēc 100 iterācijām jau mēs varēsim DVD saturu uzlikt uz disketes. 32-bitu integerī Tu vari norādīt līdz pat 4'000'000 iterācijām - vairāk nekā gana Pentagona DB saspiešanai uz disketes. Hell, to pat varēs pierakstīt uz mazas papīra lapiņas. Tā kā - gandrīz jebko var sakompresēt par 38 bitiem. paga, paga! iteraaciju skaits palielinaas proporcionaali datu apjoma lielumam: lai uz 6 bit sapiestu 1 petabaitu, padomaa cik reizes var naakties pielietot koda optimizaaciju, ja jau 16 bitiem ir vajadziigas 5 iteraacijas. hmmm... Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Februāris 4, 2008 Share Februāris 4, 2008 Proporcionāli nenozīmē pilnīgi ne ko. Ir dažādas atkarības - lineāras, kvadrātiskas, eksponenciālas. Skaitļa lielums, kuru var ierakstīt noteiktā skaitā bitu, pieaug eksponenciāli atkarībā no bitu skaita. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Februāris 4, 2008 Author Share Februāris 4, 2008 Lol, tagad izrādās tā nemaz nav kompresija vairāk. Un kur tad sākumā solītie 25% jebkuram failam? Vai tik cilvēks nav (atkal)izgudrojis Minimālo Perfekto hešu, kur N objektiem M objektu kopā uzģenerē bijekciju uz N objektu kopu - unikāli sanumurē tos N objektus (M=2^16, N=2^9) Vilx- pasvieda ideju, taadeelj taa kompresija izraadaas krietni vairaak par 25%. Tam nav NEKADA saistiiba ar heshoshanu. :P Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Februāris 4, 2008 Share Februāris 4, 2008 Nu tad Tu vari vai nevari iespiest deviņos bitos vairāk par 512 dažādām vērtībām? Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Februāris 4, 2008 Author Share Februāris 4, 2008 Proporcionāli nenozīmē pilnīgi ne ko. Ir dažādas atkarības - lineāras, kvadrātiskas, eksponenciālas. Skaitļa lielums, kuru var ierakstīt noteiktā skaitā bitu, pieaug eksponenciāli atkarībā no bitu skaita. vai tieshaam eksponenti vareetu pielietot shaadi: jo mazaaks bitu skaits, jo LIELAKS iteraaciju skaits? resp., jo mazaak bitu atliek, ko spiest, jo vairaak darbiibas jaaveic... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Februāris 4, 2008 Share Februāris 4, 2008 (labots) Iterāciju skaits un aizņemtais daudzums ir eksponencionāli saistīti lielumi. Ja oriģinālais fails ir izmērā S, un tiek pielietotas N iterācijas, tad rezultātā tiks iegūts fails izmērā S*(0.75^N). Kā redzi - N ir kāpinātājs. Pie 100 iterācijām S izmērs tiks samazināts uz ~0.00000000003% no oriģināla. Tas ir 3e-13. Gigabaits ir 1e9 baitu; Terabaits ir 1e12 baitu. Petabaits ir 1e15 baitu. Tātad, Petabaits pēc 100 iterācijām būs sarucis uz aptuveni 3*1e2 = 300 baitiem. Vēl dažas iterācijas, un Tu nonāksi pie saviem minimālajiem 6 bitiem. Labots Februāris 4, 2008 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Februāris 4, 2008 Author Share Februāris 4, 2008 (labots) Nu tad Tu vari vai nevari iespiest deviņos bitos vairāk par 512 dažādām vērtībām? nee, 512 dazhaadas veertiibas NEVAR iespiest 9 bitos. man sanaak ka 512 dazh. veert. var iespiest 11 bitos. 10,000,000 iteraacijas var iespiest 30 bitos. Iterāciju skaits un aizņemtais daudzums ir eksponencionāli saistīti lielumi. Ja oriģinālais fails ir izmērā S, un tiek pielietotas N iterācijas, tad rezultātā tiks iegūts fails izmērā S*(0.75^N). Kā redzi - N ir kāpinātājs. Pie 100 iterācijām S izmērs tiks samazināts uz ~0.00000000003% no oriģināla. Tas ir 3e-13. Gigabaits ir 1e9 baitu; Terabaits ir 1e12 baitu. Petabaits ir 1e15 baitu. Tātad, Petabaits pēc 100 iterācijām būs sarucis uz aptuveni 3*1e2 = 300 baitiem. Vēl dažas iterācijas, un Tu nonāksi pie saviem minimālajiem 6 bitiem. bljaaviens! kauns man pa visu gjiimi... :oops: Labots Februāris 4, 2008 - diegs Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Februāris 4, 2008 Share Februāris 4, 2008 (labots) Es vairs nekā nesaprotu... Brīdi iepriekš tu man stāstīji, ka 2^2048 dažādas vērtības tu vari nokodēt ar 1030 bitiem... Tie arī ir meli? Un kas par murgiem ar 512->11biti un 10,000,000->30biti?? Tur nav ne smakas no kompresijas algoritma. Es vairs nekā nesaprotu. Ko tad tu īsti soli ar savu softu? Ko tas spēs izdarīt? Varbūt Vilx varētu to izskaidrot, ko diegs cenšas panākt, ja jau viņam pašam ar to ir grūtības.. Labots Februāris 4, 2008 - bubu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Februāris 4, 2008 Share Februāris 4, 2008 (labots) bljaaviens! kauns man pa visu gjiimi... :oops: Kauns pa visu ģīmi būs tad, kad aiziesi ar šito uz patentu biroju. Protams, ja savu kļūdu nesapratsi ātrāk. ;-) nee, 512 dazhaadas veertiibas NEVAR iespiest 9 bitos. man sanaak ka 512 dazh. veert. var iespiest 11 bitos. 512 dažādas vērtības VAR iespiest 9 bitos. Tur pat nekas nav jāspiež. Labots Februāris 4, 2008 - ADEX Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Februāris 4, 2008 Author Share Februāris 4, 2008 Es vairs nekā nesaprotu... Brīdi iepriekš tu man stāstīji, ka 2^2048 dažādas vērtības tu vari nokodēt ar 1030 bitiem... Tie arī ir meli? Un kas par murgiem ar 512->11biti un 10,000,000->30biti?? Tur nav ne smakas no kompresijas algoritma. Es vairs nekā nesaprotu. Ko tad tu īsti soli ar savu softu? Ko tas spēs izdarīt? Varbūt Vilx varētu to izskaidrot, ko diegs cenšas panākt, ja jau viņam pašam ar to ir grūtības.. bljaaviens, tie 1024+6 bija tikai kaa piemeers! :evil: Ja pienjemam, ka runa bija par 512 BAITIEM, tad sanaak 6bit rezultaats + 5bit. Skaitli 10 miljoni var izteikt, piemeeram, ar 24bitiem. es jau vairaakas reizes teicu, ka taa nav kopresija, ko ir pienjemts izprast ar klasiskajiem algoritmiem. cik reizes man tas buus veel jaaatkaarto? 8) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Februāris 5, 2008 Share Februāris 5, 2008 Ar klasiskajiem algoritmiem saspiests fails satur visu informāciju, kas nepieciešama tā atspiešanai. Ar diega algoritmu saspiestam failam līdzi nāk piekabe, kas satur šo atspiešanai nepieciešamo informāciju. Baidos, ka šī piekabe izrādīsies lielāka par sākotnējo failu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Februāris 5, 2008 Author Share Februāris 5, 2008 (labots) Kauns pa visu ģīmi būs tad, kad aiziesi ar šito uz patentu biroju. Protams, ja savu kļūdu nesapratsi ātrāk. ;-) 512 dažādas vērtības VAR iespiest 9 bitos. Tur pat nekas nav jāspiež. tu man prasiiji, vai es ar SAVU algoritmu varu 512 baitus iespiest 9 bitos. ja pienjem, ka iteraaciju skaits nepaarsniedz 8, tad, protams, var... es tikai nesaprotu, ADEX, ko tu centies man pieraadiit? vai to, ka peec klasiskaas kompresijas metodes - vienalga, vai taa buutu binaaraa kompresaacija vai aritmeetiskaas kodeeshanas - to nevar izdariit? var! un kaa veel var izdariit. es triis gadu laikaa esmu pietiekami biezhi aplauzies, pietiekami daudz izstudeejis, lai saprastu, par ko pats runaaju. jeb varbuut tu mani meegjini pasargaat no vislielaakaas kljuudas manaa dziivee pieljaushanas? hmmm... paldies! es kaut kaa iztikshu... Labots Februāris 5, 2008 - diegs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Februāris 5, 2008 Share Februāris 5, 2008 Es Tev prasīju, vai 9 bitos vari iespiest vairāk kā 512 dažādas vērtības. To, ka 512 var, es pats zinu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Februāris 5, 2008 Author Share Februāris 5, 2008 Ar klasiskajiem algoritmiem saspiests fails satur visu informāciju, kas nepieciešama tā atspiešanai. Ar diega algoritmu saspiestam failam līdzi nāk piekabe, kas satur šo atspiešanai nepieciešamo informāciju. Baidos, ka šī piekabe izrādīsies lielāka par sākotnējo failu. ja tu tik ljoti nebuutu paarnjemts ar sevi, tad noteikti buutu pamaniijis, ka shii "piekabe" nav nekas vairaak kaa VIENS cibars binaaraa formaa. shis cipars apziimee darbiibu skaitu. cipars var buut 1 vai arii, tikpat labi, 1000... pasaki, luudzams, kaa es sho ciparu varu izteikt lielaaku kaa, piemeeram, 1GB fails. :P Es Tev prasīju, vai 9 bitos vari iespiest vairāk kā 512 dažādas vērtības. To, ka 512 var, es pats zinu. iisteniibaa, es nezinu, jo neesmu skaitiijis, bet zinu, ka 6 bitos varu iemaukt kautvai miljonu dazhaadu veertiibu. lai shiis veertiibas dabuutu atpakalj, ir nepiecieshami 24 biti, kuros ierakstiit iteraaciju skaitu. taatad, miljons dazhaadas veertiibas 30 bitos. vai tas ir tas, ko veeleejies dzirdeet? :twisted: Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Februāris 5, 2008 Share Februāris 5, 2008 (labots) Elementāri. Tevis pieminētais "cipars" - 1000... - nav nekāds cipars, bet binārs skaitlis. Ja šis skaitlis sastāv no 16 miljardiem bitu, tad tas aizņem vairāk kā vienu gigabaitu. 30 bitos bez jebkādas kompresijas var ierakstīt 2^30=1 073 741 824 dažādas vērtības. Neredzu jēgu no tava algoritma. Labots Februāris 5, 2008 - ADEX Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Februāris 5, 2008 Author Share Februāris 5, 2008 Elementāri. Tevis pieminētais "cipars" - 1000... - nav nekāds cipars, bet binārs skaitlis. Ja šis skaitlis sastāv no 16 miljardiem bitu, tad tas aizņem vairāk kā vienu gigabaitu. 30 bitos bez jebkādas kompresijas var ierakstīt 2^30=1 073 741 824 dažādas vērtības. Neredzu jēgu no tava algoritma. labi, labi, gudriniek! lai nu taa buutu... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Februāris 5, 2008 Share Februāris 5, 2008 Saprati beidzot savu kļūdu? Varam beigt šo bezjēdzīgo diskusiju? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Februāris 5, 2008 Share Februāris 5, 2008 Vakar aizgāju gulēt, tāpēc arī nepaguvu pastāstīt, ko tad diegs īsti domā. Viņš joprojām apgalvo, ka spēj pārveidot 8 bitus par 6 bitiem un pēc tam atpakaļ. Attiecīgi, jebkuru failu var sakompresēt par tieši 75% no oriģināla. Mans "superalgoritms" ir vienkārši iteratīva pielietošana šai kompresijai - ķipa, kompresējam vēlreiz nu jau sakompresētos datus. Tas papildu skaitlis, ko diegam tur ir jāglabā, ir vienkārši iterāciju skaits, kas pielietots kompresēšanas laikā - to nepieciešams zināt, lai varētu ar tikpat iterācijām atkompresēt šo prieku. Tā kā ar 100 iterācijām pietiek, lai pat petabaitu saspiestu līdz pārsimt baitiem, tad domāju, ka nemelošu, ja teikšu, ka 1 baitu šim iterāciju skaitam pietiks uz turpmākajiem pāris gadiem. Ar 2 baitiem mēs vispār jau varam nokompresēt mūsu Piena Ceļu, un Visumam pietiks ar 4 baitiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Februāris 5, 2008 Share Februāris 5, 2008 (labots) bljaaviens, tie 1024+6 bija tikai kaa piemeers! :evil: Protams, ka tas bija piemērs. Bet tu apgalvoji, ka reāli vari/varēsi saspiest jebkurus patvaļīgus 2048 bitus par 1030 bitiem. Tā ir vai nav? Es nesaprotu, ko tur var mudīties un teikt vienā vietā jā, otrā nē. Tas taču tik vienkārši - vai nu vari, vai arī nevari. Un ja tu, apgalvo, ka vari, tad es apgalvoju, ka tie ir buļļa sūdi. labi, labi, gudriniek! lai nu taa buutu... lol, gudrinieks esi tu, ja gribi apstrīdēt to, ka 30 bitos var ierakstīt 1 073 741 824 dažādas vērtības. Tā tak fundamentāla patiesība. 2 pakāpē 30 ir tas miljards ar plusiņu. Atver kalkulatoru un pārliecinies pats. es jau vairaakas reizes teicu, ka taa nav kopresija, ko ir pienjemts izprast ar klasiskajiem algoritmiem. cik reizes man tas buus veel jaaatkaarto? Kas tad tas ir? Tu ne reizi tā arī neesi izskaidrojis, ko tu tur esi īsti panācis - cik reizes šis jautājums visiem būs jāatkārto? Iepriekš visi bija sapratuši, ka tu esi uzrakstījis kompresēšanu ar 25% (vai vairāk) efektivitāti. Taču tagad tu apgalvo, ka tā vairs nav - tā nav kompresija. Tad kas tas ir? Kāpēc uzsāc bezjēdzīgas diskusijas, nepaskaidrojot, par ko ir/būs runa? Labots Februāris 5, 2008 - bubu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Velis Februāris 5, 2008 Share Februāris 5, 2008 (labots) Lasu un nevaru saprast.. jūs tak tēlojat ? Diegs izklaidējās.. a jūs visi skrien līdz un kaut ko tur baigi mēģina pierādīt Cirks gatavais Naf viņam nekāda algoritma.. nekā viņam naf. Viņš vienkārši āzē tādus naivuļus kā bubu, Vilx utml., Naf nekāda algoritma. Puišelim (diedziņam) pietrukst vecāku uzmanības. Ir pat tāda diagnoze.. uzmanības deficīts. Tā nu šams te lien un mēģina te kompensēt to ko nedabon no mammas un tēta. "Nedaudz no UDS un UDHS vēstures Pirmo reizi UDS tika konstatēts 20. gs. sākumā, kad arī aizsākās tā pētniecība, kaut gan tad tas vēl netika dēvēts par UDS. Pēc Pirmā pasaules kara tika novērots, ka bērniem, kas pārcietuši encefalītu, ir izteiktas hiperaktivitātes, impulsivitātes un uzvedības traucējumu pazīmes. 1940. gadā arī dažiem zaldātiem, kas bija pārcietuši smadzeņu ievainojumu, tika konstatēti uzvedības traucējumi. Tā noskaidrojās, ka smadzeņu bojājumi var izraisīt hiperaktivitāti. Kopš tā laika ir konstatēti daudzi iemesli, kas var radīt hiperaktivitāti, – visdažādākā veida smadzeņu bojājumi, arī tādi, ko izraisījusi saindēšanās ar apkārtējā vidē esošajām toksiskajām vielām (īpaši svinu) un narkotiku un alkohola ietekme uz bērnu embrionālā attīstības stadijā. Secinot, ka dažiem pacientiem smadzeņu bojājumi izraisa hiperaktivitāti, zinātnieki pieņēma, ka tie izraisa visa veida hiperaktivitāti, pat ja nekādus smadzeņu bojājumus nav iespējams konstatēt. Tāpēc to, ko tagad dēvē par UDS, reiz sauca par “minimālu smadzeņu disfunkciju”. Tā ir diezgan būtiska nianse. Taču nespeciālistu vidū UDHS, ko raksturo arī hiperaktivitāte, vēl joprojām tiek asociēts ar smadzeņu traucējumiem un sabiedrības attieksme mainās lēni. Patiesībā hiperaktivitāti tieši tāpat var saistīt arī ar apdāvinātību, bet tas nebūt nav iemesls, lai apgalvotu, ka visi hiperaktīvie bērni ir īpaši apdāvināti. Un tāpēc pieņēmumam, ka visi hiperaktīvie bērni cieš no kaut kāda veida smadzeņu bojājumiem, nav nekāda pamata. Jaunāki pētījumi liecina, ka UDHS lielā mērā ir uzskatāms par ģenētiski iegūtu. Bērniem ar UDHS biežāk nekā bērniem bez tā ir konstatēts noteikts dopamīna gēna variants (DRD4). Šis gēns, pēc ģenētikas speciālistu viedokļa, nosaka uzvedību, kas nemitīgi liek meklēt jaunus iespaidus, tāpēc hiperaktīvi bērni nevar koncentrēties un noturēt uzmanību uz vienu konkrētu uzdevumu, nespēj nosēdēt mierā, bet dažādos veidos novērš uzmanību, lai ieraudzītu un uztvertu pēc iespējas vairāk un tā nodrošinātu sev nepieciešamo jaunu iespaidu daudzumu. Kopš 90. gadu sākuma aizvien vairāk ekspertu atbalsta viedokli, ka UDHS ir dabas dots stāvoklis, nevis slimība. Cilvēkiem ar UDHS gan ir trūkumi dažās jomās, bet ir arī pozitīvas iezīmes, piemēram, kreativitāte, entuziasms, uzņēmīgums." http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.p...read&ct=sub Smadzeņu traumas... bla bla.. Viss sakrīt Ja bubu ir nepārvārāma tieksme strīdēties ar šo ģēniju.. lai diskusija būs kā līdzīgam ar līdzīgu.. arī bubu vajag iepist sienā ar galvu Citādi spēka laukos disbalansu novēroju es Labots Februāris 5, 2008 - Velis Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Februāris 5, 2008 Author Share Februāris 5, 2008 Lasu un nevaru saprast.. jūs tak tēlojat ? Diegs izklaidējās.. a jūs visi skrien līdz un kaut ko tur baigi mēģina pierādīt Cirks gatavais Naf viņam nekāda algoritma.. nekā viņam naf. Viņš vienkārši āzē tādus naivuļus kā bubu, Vilx utml., Naf nekāda algoritma. Puišelim (diedziņam) pietrukst vecāku uzmanības. Ir pat tāda diagnoze.. uzmanības deficīts. Tā nu šams te lien un mēģina te kompensēt to ko nedabon no mammas un tēta. "Nedaudz no UDS un UDHS vēstures Pirmo reizi UDS tika konstatēts 20. gs. sākumā, kad arī aizsākās tā pētniecība, kaut gan tad tas vēl netika dēvēts par UDS. Pēc Pirmā pasaules kara tika novērots, ka bērniem, kas pārcietuši encefalītu, ir izteiktas hiperaktivitātes, impulsivitātes un uzvedības traucējumu pazīmes. 1940. gadā arī dažiem zaldātiem, kas bija pārcietuši smadzeņu ievainojumu, tika konstatēti uzvedības traucējumi. Tā noskaidrojās, ka smadzeņu bojājumi var izraisīt hiperaktivitāti. Kopš tā laika ir konstatēti daudzi iemesli, kas var radīt hiperaktivitāti, – visdažādākā veida smadzeņu bojājumi, arī tādi, ko izraisījusi saindēšanās ar apkārtējā vidē esošajām toksiskajām vielām (īpaši svinu) un narkotiku un alkohola ietekme uz bērnu embrionālā attīstības stadijā. Secinot, ka dažiem pacientiem smadzeņu bojājumi izraisa hiperaktivitāti, zinātnieki pieņēma, ka tie izraisa visa veida hiperaktivitāti, pat ja nekādus smadzeņu bojājumus nav iespējams konstatēt. Tāpēc to, ko tagad dēvē par UDS, reiz sauca par “minimālu smadzeņu disfunkciju”. Tā ir diezgan būtiska nianse. Taču nespeciālistu vidū UDHS, ko raksturo arī hiperaktivitāte, vēl joprojām tiek asociēts ar smadzeņu traucējumiem un sabiedrības attieksme mainās lēni. Patiesībā hiperaktivitāti tieši tāpat var saistīt arī ar apdāvinātību, bet tas nebūt nav iemesls, lai apgalvotu, ka visi hiperaktīvie bērni ir īpaši apdāvināti. Un tāpēc pieņēmumam, ka visi hiperaktīvie bērni cieš no kaut kāda veida smadzeņu bojājumiem, nav nekāda pamata. Jaunāki pētījumi liecina, ka UDHS lielā mērā ir uzskatāms par ģenētiski iegūtu. Bērniem ar UDHS biežāk nekā bērniem bez tā ir konstatēts noteikts dopamīna gēna variants (DRD4). Šis gēns, pēc ģenētikas speciālistu viedokļa, nosaka uzvedību, kas nemitīgi liek meklēt jaunus iespaidus, tāpēc hiperaktīvi bērni nevar koncentrēties un noturēt uzmanību uz vienu konkrētu uzdevumu, nespēj nosēdēt mierā, bet dažādos veidos novērš uzmanību, lai ieraudzītu un uztvertu pēc iespējas vairāk un tā nodrošinātu sev nepieciešamo jaunu iespaidu daudzumu. Kopš 90. gadu sākuma aizvien vairāk ekspertu atbalsta viedokli, ka UDHS ir dabas dots stāvoklis, nevis slimība. Cilvēkiem ar UDHS gan ir trūkumi dažās jomās, bet ir arī pozitīvas iezīmes, piemēram, kreativitāte, entuziasms, uzņēmīgums." http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.p...read&ct=sub Smadzeņu traumas... bla bla.. Viss sakrīt Ja bubu ir nepārvārāma tieksme strīdēties ar šo ģēniju.. lai diskusija būs kā līdzīgam ar līdzīgu.. arī bubu vajag iepist sienā ar galvu Citādi spēka laukos disbalansu novēroju es :D :D :D wuoi, sen taa nebiju smeejies! :D :D :D jaa, es njirgaajos. bet es njirgaajos par Velis apsveicami tas, ko tu esi atradis, veciit! aizej nu veel pamaaciities psihologjiju... varbuut tad nemeetaasies ar gudriibaam, par kuraam, shkjiet, tev nav iipashi liela jeega. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Februāris 5, 2008 Share Februāris 5, 2008 Ar 2 baitiem mēs vispār jau varam nokompresēt mūsu Piena Ceļu, un Visumam pietiks ar 4 baitiem. nu ta beidzot vismaz vienam ir ponja par lielo spraadzienu, mhhhh tas bija atkompreseesjanas saakums.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Velis Februāris 5, 2008 Share Februāris 5, 2008 diegs ir atklājis visu koordināšu sākuma punktu :> Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Februāris 5, 2008 Share Februāris 5, 2008 Paklau, diegs - Tavā, savā un citu labā es ieteiktu vienu lietu - paliksim pie tā, ko mēs beigās norunājām: Tu savu algoritmu nopatentē 'n stuff, un tad nāc viņu mums izstāstīt. Vai vēl labāk - Tu viņu tur gatavojies arī publicēt. Parādi tad mums to publikāciju. A to šite tikai neauglīga apd*ršana sanāk - Tu negribi teikt, kā tas strādā; un mēs tāpēc neviens neticam, ka tas strādā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
japets Februāris 5, 2008 Share Februāris 5, 2008 (labots) Iepriekšējā diskusijā jau biju pieminējis - "saspiest" var kaut līdz vienam bitam, bet jādod līdzi vārdnīca, kur aprakstīts, ko tas bits nozīmē. Šī mazā formalitāte vispārējā gadījumā būs ne mazāka par sākotnējo informācijas apjomu... diegs, tam, vai tas ir kaut kāds unikāls algoritms, vai klasisks, vai tradicionāls, vai maģisks, vai pārgudrs, nav nekādas nozīmes. Ja Tu apgalvo, ka iedodot informāciju garumā N biti (izvēlies pats savu N) tiek atgriezti M biti (kur ar garantiju M ir mazāks par N), tad mēs apgalvojam, ka varam atrast divas *dažādas* N bitu virknītes, kur atgrieztās virknītes sakritīs. Un Tu nezināsi, kura no sākotnējām virknītēm ir īstā. Es arī vēlos piedāvāt derības. Labots Februāris 5, 2008 - japets Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Februāris 6, 2008 Author Share Februāris 6, 2008 (labots) japets, lai cik vilinoshs buutu priekshlikums par deriibaam, es taam nepiekriitu. un taapeec vien, ka ar dereeshanu nenodarbojos. taadeelj, liecies nu mieraa ar saviem N un M. te nesen izskaneeja viedoklis, ka, piemeeram, puslitra traukaa nu nekaadi nevar ieliet (iedabuut) pusotru litru piena. var! heh! kjiimija... Labots Februāris 6, 2008 - diegs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Februāris 6, 2008 Share Februāris 6, 2008 te nesen izskaneeja viedoklis, ka, piemeeram, puslitra traukaa nu nekaadi nevar ieliet (iedabuut) pusotru litru piena. var! heh! kjiimija... vismaz par sjo var smalkaak es protams esmu idiots un neko nesaprotu, bet tikko kaa meegjinaaju un nevelna nesanaaca ak padalies ar savaam bezgaliigajaam piena kompresijas metodeem! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Programmētājs Februāris 6, 2008 Share Februāris 6, 2008 Es gan nēesmu domājis trīs gadus, bet daudz par to esmu domājis. Un seciājums ir viens bitus nevar pierakstīt īsak kā var. Tā manuprāt ir aksioma. P.S. respektīvi pat ja es izsaku ar īsāku virkni man vajadzēs vismaz vienu baitu, kas par to man paziņos un esmu atpakaļ kur sāku. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Februāris 6, 2008 Share Februāris 6, 2008 Pieņemsim, ka esi izstrādājis algoritmu, ar kuru jebkuru failu, kurš lielāks par, piemēram, vienu kilobaitu, var saspiest par vienu baitu. Tādā gadījumā, pielietojot šo algoritmu vairākas reizes, jebkuru failu var saspiest līdz kilobaitam. Jebkuru - arī 8GB DVD imidžu. Nerunāju par šī procesa lietderību, kas praksē varētu prasīt nesamērojamus resursus, bet tīri teorētiski tad tas būtu izdarāms. Link to comment Share on other sites More sharing options...
DazzleWand Februāris 6, 2008 Share Februāris 6, 2008 http://www.imdb.com/title/tt0268978/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!