jx Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 ja jau ieslīgstam matemātiskās abstrakscijās - 1 + 1 ne vienmēr ir 2. Piemēram, pasaulītē, kuru sauc par skaitīšanas sistēmu pēc moduļa 2, 1 + 1 = 0 = 2 = 4 = ... Tas nekas, ka mēs esam raduši dzīvot ne-cikliskā matemātiskā pasaulītē - eksistē arī citas . otrs joks. viss tas pasākums, uz kuru balstās matemātika, ir nepierādāms. pasaules gudrākie prāti ir tā izdomājuši, ka viņi marsietim nespētu pierādīt, ka viens ir viens. patiesībā, viņi nevienam to nevarētu pierādīt. uz līdzību pamata parādīt - jā, bet ne pierādīt. pieņemam par patiesību un liekam mieru. šeit var aizklīst arī tālāk visa veida matemātiskos paradoksos, taču, cik esmu ievērojis, zeme to dēļ nav pārstājuse griezties. verdikts par pavediena tēmu - vispārīgā gadījumā neeksistē algoritms, kas spēj saspiest n simbolu garu virkni par m simbolu garu virkni, ka m < n. Ja kādu dikti interesē, varu sameklēt pierādījumu, no galvas neesmu iekalis. Vēl mazāk eksistē algoritms, kas var jebkuru simbolu virkni saspiest par 25% - jebkuram kaut cik domājošam indivīdam ir skaidrs, ka saspiešanas algoritma rezultāts ir ļoti atkarīgs no ievada virknes, plus arī mans iepriekšējais teikums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Es neieciklējos uz mūžīgo dzinēju. Vienkārši - neviens patentu birojs nepieņems izskatīšanai šādu iesniegumu. Bet, ja pamainam definīciju, tas nav neiespējams. Kā zināms, par mūžigo dzinēju pieņemts uzskatīt ierīci, kas spēj ražot enerģiju, to nesaņemot no ārpuses. Tomēr pasaules enerģijas problēmas spētu atrisināt mašīna, kas mācētu pārvērst enerģijā vielu (E=mc²). Teiksim - ražošanas procesā iebūvējam kādu mikrogramu "degvielas" šādā dzinējā - un lai rullē, kamēr fiziski nolietojas. Tad - uz lūžņiem. Nevienas pretrunas. Trūkst tikai tehnoloģijas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jx Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Kā jau pats minēji - tas vairs nav mūžīgais dzinējs. Tik tuvu un tomēr tik tālu. Brīdī, kad beigsies viela, apstāsies dzinējs. Tas nekas, ka tie var būt miljards gadi miljardā pakāpē - matemātikā laikam nav nekādas nozīmes, he he. Līdz ar to - prakstiki dzinējs eksistētu, bet teorētiski - ne. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 par mūžigo dzinēju pieņemts uzskatīt ierīci, kas spēj ražot enerģiju, to nesaņemot no ārpuses. stozahrenj? muuzjiigais dzineejs ir sleegta bezzudumu sisteema.... ADEX, ej ka guleet.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Kā jau pats minēji - tas vairs nav mūžīgais dzinējs. Tāpēc jau teicu - ja pamainam definīciju. Šāds dzinējs zem kapota vai mājas pagrabā, vai kaut kur rūpnīcā būtu lielisks verķis, kaut arī ne mūžīgais dzinējs. muuzjiigais dzineejs ir sleegta bezzudumu sisteema.... Lai tā būtu. Tas nemaina mana posta jēgu. Es nepretendēju uz precīzu definīciju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 (labots) izstaasti man kaa marsietim - kas ir tas 1?un kas ir 2? Es nerunāju par sazināšanās/valodu problēmām starp divām dažādām kultūrām/pasaulēm. Tā ir cita opera. Jēdziens 1 mums nozīmē viens, un arī viņiem (ja viņi ir ar pietiekoši attīstu intelektu). ja jau ieslīgstam matemātiskās abstrakscijās - 1 + 1 ne vienmēr ir 2. Piemēram, pasaulītē, kuru sauc par skaitīšanas sistēmu pēc moduļa 2, 1 + 1 = 0 = 2 = 4 = ... Tu salīdzini divas dažādas operācijas. Parasto + un + pēc moduļa 2. Šie jēdzieni ir dažādi. Tāpēc arī rezultāti ir dažādi. Tur nav ko brīnīties. Ja kādu dikti interesē, varu sameklēt pierādījumu, no galvas neesmu iekalis. Pierādījums ir Dirihlē princips. Labots Janvāris 24, 2008 - bubu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 bubu, dzilji apsjaubu vai marsiesji (kaa arii 98% zemiesju) zina, kas ir Dirihlee..... iestaastiit var dajebkuram, tikai atskaites punktu jaaizveelas abaam puseem saprotamu.... un vispaari, dzjentelmenji, jums neskjiet, ka esam novirziijusjies no topic teemas? atbilde pilsonim inx - statiskaa kompresija ar fikseetu 25% veertiibu ir iespeejama! uz meeness - gravitaacija neietekmees..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 bubu, dzilji apsjaubu vai marsiesji (kaa arii 98% zemiesju) zina, kas ir Dirihlee..... Tu esi jocīgs jeb izliecies? Kāds marsiešu tēmai sakars ar Dirihlē principu. Dirihlē ir pierādījums, kuru jx neatcerās, lai apgāztu diegs kompresēšanas algoritmu. Pričom te marsieši? A zemiešiem (tai skaitā tev) ir peejama wikipēdija un matemātikas grāmatas: http://en.wikipedia.org/wiki/Pigeonhole_principle Link to comment Share on other sites More sharing options...
Lupin Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 upd> inx, meklee latnetaa taadu Snake5, ljoti iespeejams, ka divataa juus uztaisiisiet apveersumu..... :razz: Link to comment Share on other sites More sharing options...
barakuda Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 Iespējams, ka sāks mani arī apsmiet, bet tīri teorētiski būtu iespējams izveidot bezzuduma pāreju uz mazāku bitu skaitu - daļēji tas savā ziņā līdzinās pētījumiem par to, kā informāciju glabāt vielā, nevis virsmā. Piemēram, pašlaik informācijas vērtību nosaka tas, vai signāls ir/nav, kā arī kurš pēc kārtas tas atrodas. Tas ir, fails, lai kāds tas arī nebūtu, ir viens garš teikums, kas sastāv no burtiem - bitiem. Biti kopā veido vārdus - baitus. Tātad bita jēga ir atkarīga tikai no 2 rādītājiem - paša bita vērtības un tā atrašanās vietas teikumā (tas ir, pa horizontāli). Tagad iedomājamies, ka mēs pieliekam vēl vienu dimensiju - vertikāli, tas ir, pārtaisam rindu par matricu jeb taisni par plakni. Tā kā fails pats par sevi ir virtuāls jēdziens, varam šo matricu arī algoritmiski pārtaisīt par lodi jeb nepārtrauktu plakni, kuras pols atrodas binārā faila pirmajā simbolā. Tātad bita jēga vairs nav atkarīga tikai no tā kārtas numura, bet arī no tā atrašanās pozīcijas attiecībā pret citiem bitiem. Ar pietiekami algebrisku pieeju tam būtu iespējams arī izveidot arī pārveidojumus un matemātiku. Pārveidot to visu vēlreiz nav jēgas, jo tad tev pazūd tā vieta, kurā tev no plaknes ir jāpārveido atpakaļ uz virkni. OK, var pievienot papildus kaut kādu skaitītāju, cik reizes fails ir pārveidots, bet pēc tā paša entropijas principa rezultātā sanāks tieši tikpat liela plakne, tikai citāda.' Tikai: 1. Rēķināšana tur būs pamatīga 2. Apgalvojums, ka jebkuru failu var pārveidot, būs nepareizs - pat nemaz necenšoties iedomāties visu to matemātiku, es pieņemu, ka ir jāpastāv minimālajam tās plaknes izmēram. Citādi nebūs nekādi iespējams noteikt, ka 010110 ir tieši A, nevis B. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 25, 2008 Author Share Janvāris 25, 2008 :-D :-D :-D Tagad iedomājamies, ka mēs pieliekam vēl vienu dimensiju - vertikāli, tas ir, pārtaisam rindu par matricu jeb taisni par plakni. Tā kā fails pats par sevi ir virtuāls jēdziens, varam šo matricu arī algoritmiski pārtaisīt par lodi jeb nepārtrauktu plakni, kuras pols atrodas binārā faila pirmajā simbolā. Tātad bita jēga vairs nav atkarīga tikai no tā kārtas numura, bet arī no tā atrašanās pozīcijas attiecībā pret citiem bitiem. Ar pietiekami algebrisku pieeju tam būtu iespējams arī izveidot arī pārveidojumus un matemātiku. nee, tur nav nekaada iipashaa reekjinaashana. un, es neizmantoju lodveida matricu, lai gan taa ir interesanta ideja, - bet izmantoju visparastaakaas daudzdimensiju (vairaak par 3D) matricas. 2. Apgalvojums, ka jebkuru failu var pārveidot, būs nepareizs - pat nemaz necenšoties iedomāties visu to matemātiku, es pieņemu, ka ir jāpastāv minimālajam tās plaknes izmēram. Citādi nebūs nekādi iespējams noteikt, ka 010110 ir tieši A, nevis B. ir iespeejams nekljuudiigi samazinaat un peectam atjaunot jebkuru failu... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 ir iespeejams nekljuudiigi samazinaat un peectam atjaunot jebkuru failu...Jā, bet ne ar vienu un to pašu algoritmu. Patiesībā, pat ar vairākiem algoritmiem. ja to skaits būs galīgs, to nevarēs izdarīt. Vienmēr būs iespējams atrast tādu failu, kuru nevarēs samazināt ar nevienu no šiem algoritmiem. Vai arī, ja varēs samazināt, tad nevarēs atjaunot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 ir iespeejams nekljuudiigi samazinaat un peectam atjaunot jebkuru failu... Tad, lūdzu, pierādījumu, ka šitas ir nekorekts: http://www.boot.lv/forums/index.php?s=&...st&p=938200 Link to comment Share on other sites More sharing options...
barakuda Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 Nu, vienīgais, kā es to iztēlojos fiziski realizētu ir, ka tev tie atsevišķie biti nav ierakstīti nepārtrauktā secībā, tipa nevis 010110, bet 1_0___11_00. Tikai: 1. Kas paliek ar adresāciju? 2. Kāda failusistēma, tavuprāt, to atbalsta? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 Kāpēc jājauc iekšā kaut kādas failsistēmas, ja darbs notiek abstraktā līmenī ar bitu virknēm? :? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 barakuda, tas nebija jautājums Tev. Protams, ja atsakamies no klasiskās bita definīcijas (kad bita vērtību nosaka ne tikai true/false, bet arī bita atrašanās vieta), tad ne tas vien kļūst iespējams. Link to comment Share on other sites More sharing options...
barakuda Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 (labots) Kāpēc jājauc iekšā kaut kādas failsistēmas, ja darbs notiek abstraktā līmenī ar bitu virknēm? :? Nu paga, uz diska tu abstrakti neko neierakstīsi. Un diski mums pagaidām nav daudzdimensionāli. ADEX, nejauc to 65 KB failu iekšā - uz lieliem apjomiem vienmēr ir iespējams kaut kur kaut ko saspiest, galējā gadījumā izfunktierējot kaut vai to failu kā noteiktu formulu. Mani interesē, kā var 256 dažādus failus, kuros katrā ir iekšā 8 biti, pārtaisīt par 256 failiem no 6 bitiem pie tam tā, lai tie nebūtu vienādi. Vienīgais risinājums, ko es redzu ir, ka biti neseko viens aiz otra, bet pa vidu ir caurumi. Labots Janvāris 25, 2008 - barakuda Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 Lai varētu šādu "bitu" (tas vairs nebūs bits, jo bits ir binārs cipars; sauksim to vienkārši par ciparu) uzglabāt standarta datu nesējos, atvēlēsim tam 2 bitus. Tagad vieninieks var atrasties vai neatrasties vienā no divām vietām - kopā 4 dažadas kombinācijas. Ja ciparam atvēlam 4 bitus, tad varam iegūt 16 dažadas kombinācijas. Tikai - rezultāts šādai "saspiešanai" būs... tā paša faila interpretācija heksadecimālajā pierakstā. Gadījumā ar divbitu cipariem - četrinieku pierakstā. Un viss. nekādas kompresijas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 (labots) Nu paga, uz diska tu abstrakti neko neierakstīsi. Un diski mums pagaidām nav daudzdimensionāli.Tieši tā. Tad kur ir jēga šādai "abstraktai" kompresijai, kura uz mūsu viendimensionālajiem datoriem nestrādā? Vai arī, pārveidojot to par viendimensionālu bitu plūsmu, kompresija nemaz nav? Labots Janvāris 25, 2008 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 Jebkuru datu nesēju var uzskatīt par daudzdimensionālu boolean'u masīvu. Piemēram 4Gbit atmiņa ir 32-dimensionāls masīvs, kurā katra dimensija tiek noteikta ar vienu adreses šinas bitu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
paulis Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 cik saprotu tad ideja pamataa balstaas uz vidi kuraa dati tiek sakaartoti kaut kaadaa noteiktaa kaartiibaa uz kaut kaadu nosaciijumu baazes, kaa rezultaataa tiek optimizeeti 2-i biti no 8-iem Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 Bet, vai es pareizi saprotu, ka, lai šo vidi pārvērstu par parastu, plakanu, 8-bitīgu baitu virkni, beigās nekāda ekonomija nebūs? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 Tieši to jau es centos parādīt piemēros ar četrinieku un sešpadsmitnieku skaitīšanas sistēmām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
paulis Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 nu bet uz diska ir 6-i biti, bet kad nolasa operatiivajaa atminjaa tad atkompresee uz 8-iem Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 Kādā veidā atkompresē? Kā ar 6 bitiem var nokodēt 256 dažādas vērtības? Link to comment Share on other sites More sharing options...
barakuda Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 Nu nevaru es piekrist apgalvojumam, ka saspiest var jebkuru baitu. OK, ar teoriju, praksē failu sistēmai tā vai citādi ir noteikts bloka izmērs, t.b., 1 baitu liels fails uz diska aizsitīs 1 KB, grozies, kā gribi. Tikai tādā gadījumā arī 6 bitu liels fails aizņems to pašu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
paulis Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 (labots) atkompresee njemot veeraa staavokli ieksh atminjas un blakus esosho bitu staavokli (taa ir taa vide kuru piemineeju)... mjaa, tas taa tiiri teoreetiskas fantaazijas Labots Janvāris 25, 2008 - paulis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 Bet ja es negribētu neko atkompresēt, bet iegūt kompresētu 8-bitīgu baitu virkni? Galu galā - 4x 6-bitīgus baitus var vienkārši pārvērst par 3x 8-bitīgiem baitiem (kopā tāpat ir 24 biti). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 25, 2008 Share Janvāris 25, 2008 atkompresee njemot veeraa staavokli ieksh atminjas un blakus esosho bitu staavokli Jā, bet kompresējot blakus esošo bitu stāvoklis izmainīsies. Arhīvam tāpēc jāpievieno informācija par šīm izmaiņām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
darklight Janvāris 26, 2008 Share Janvāris 26, 2008 neko īpaši nejēdzu no kodēšanas, bet man tas viss izskatās pēc suņa murgiem. Ja vien netiek izdomāts kā sadalīt sīkāk bitu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
paulis Janvāris 26, 2008 Share Janvāris 26, 2008 nav tik traki sunja murgi. ja tu atminjaa veido tabulu ar 4-aam kolonnaam, kur katra kolonna noraada kaadi buus peedeejie divi biti baitam, tad var glabaat atminjaa arii 6-bitiigus "baitus". probleema tikai - kaa lai aizpilda pilnu atminju nodroshinot seciigu 6-bitiigo "baitu" nolasiishanu veelaak. domaaju, ka atrisinaat to vareetu izdomaajot - kaada datu struktuura ir jaaizveido lai ar minimaalu bitu skaitu vareetu noraadiit uz naakamo bitu kursh ir jaanolasa... nu bet neticaas, ka diegam izdosies 1GB atminjaa ierakstiit (1GB - 25%) datus Link to comment Share on other sites More sharing options...
japets Janvāris 26, 2008 Share Janvāris 26, 2008 Es arī vakar dzēru, bet ko šādu lasot saprotu, ka krietni pa maz... Tējkannām: informācija arī Āfrikā ir informācija. Informācija arī uz Marsa ir informācija. Informācija uz HDD ir tāda pati, kā uz kaut kādām lodēm, sfērām, ikasoedriem, hologrammām, u.c. šit. Par melnajiem caurumiem vēl gan zinātnieki strīdas... Abstrahējaties no vides, kur un kas tiek glabāts un aplūkojiet problēmu no tīri teorētiska skatu punkta. Neapgrūtiniet sevi ar nebūtisku informāciju (informācijas glabāšana), kam nav sakara ar problēmu. Neizgudrojiet velosipēdu un aplūkojiet problēmu ņemot talkā jau pieminēto Dirihlē principu. Vai arī iedzeriet vēl un nemanāmi paslīdiet zem galda izgulēties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 29, 2008 Author Share Janvāris 29, 2008 japets, tu aizbrauci galiigaa purvaa - informaacija, piemeeram, uz lodes, nav taa pati, kas uz plaknes. vienu un to pashu informaaciju var uzlikt gan uz lodes, gan uz plaknes, tomeer informaacijas atteelojums mainaas. kautvai, padomaa, nokljuut no lodes centra O liidz punktam X uz lodes virsmas mees varam pa nemainiiga garuma celju, ko izsaka radiusa garums. shis punkts X var atrasties jebkuraa vietaa uz lodes - no taa attaalums no O liidz X NE-MAI-NAAS. bet tagad iedomaajises plakni - kaa saproti, vairums cilveeku plakni, parasti, redz kaa kaut ko liidziigu chetrstuurim (retaak, daudzstuuris, bet tas nemaina lietas buutiibu)... taatad - no plaknes centra O liidz punktam X kaut kur uz plaknes aareejaa perimetra attalums BUUS MAINIIGS. tas noziimee, ka informaacija uzmesta uz lodes attieciigi ir nemainiiga, jo jebkuram lodes (informaacijas) punktam var nokljuut nemainiigi vienaadaa laika periodaa, bet uz piemineetaas plaknes perimetra vai uz plaknes virsmas informaacijas piekljuve buus taalaakos punktos leenaaka, tuvaakos aatraaka. un sheit tev rodas iespeeja saprast, ka taa vairs NAV VIENA UN TAA PATI informaacija. staturs? jaa, saturs jau nemainaas, bet informaacija par citu informaaciju mainaas gan... kas arii bija jaapieraada. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 29, 2008 Share Janvāris 29, 2008 Kāda tam nozīme? Glabā datus kādā fotmā gribi - tas nemaina viena baita ietilpību. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 29, 2008 Share Janvāris 29, 2008 Ko Tu tur murgo, diegs? :? Kāda plakne? Kāda lode? Mēs te par bitiem un baitiem runājam - skalāras vērtības! Pie tam - atradis arī ko salīdzināt - lode un kvadrāts! Ja gribi tā salīdzināt, tad plaknē ņem riņķa līniju - un būs tieši tas pats efekts! Vai nu Tu tagad savu teorēmu izstāsti pilnībā ar piemēriem, vai arī Tu tagad savu smēķa saturu izstāsti pilnībā, lai mēs paši varētu to visu noskaidrot! Link to comment Share on other sites More sharing options...
japets Janvāris 30, 2008 Share Janvāris 30, 2008 Mēģināšu paskaidrot tējkannu valodā. Mandarīns kastē ir tāds pats mandarīns, kā uz galda. Mandarīns Latvijā ir tāds pats mandarīns, kā Kubā. Nav svarīgi no kurienes tiek izņemts mandarīns (no kabatas, kastes, svešas kabatas, galda, utt), tas nemaina iespējamās manipulācijas un gala rezultātu, ko ar viņu var veikt. Aizmirstiet par to, kur tiek glabāts tas bits vai baits. Ja kāds iedomājas, ka uz kaut kādas sfēras/whatever var vairāk saglabāt nekā uz kaut kāda cita datu nesēja, tad tas ir tas pats, kas paņemt lielāku cieto disku un teikt: "hei, esmu atradis universālo kompresijas algoritmu". Ja nav saprotams ar mandarīniem, pamēģiniet ar āboliem. Veiciet eksperimentus, ja nelīdz. Un, ja arī tad nesaprotiet, ko vēlējos pateikt, padomājiet, vai nav vērts labāk nodarboties ar herbārija vākšanu. Piedodiet, ja par skarbu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 30, 2008 Share Janvāris 30, 2008 Pieņemsim, ka katru "6-bitīgo baitu" mēs uzrakstam uz papīra lapas, kurai ir taisnstūra (ne kvadrāta) forma un viena puse glancēta, otra matēta. Tātad - katru "baitu" mēs varam uzrakstīt 4 veidos: 1. uz glancētās puses landscape orientācijā, 2. uz glancētās puses portrait orientācijā, 3. uz matētās puses landscape orientācijā, 4. uz matētās puses portrait orientācijā. Šādā veidā ar 6 bitiem tiešām iespējams nokodēt vienu baitu informācijas. Bet pāragri priecāties - lai ierakstītu veidu, kādā uz katras lapas glabājās katrs "baits", vajadzīgi... precīzi divi iztrūkstošie biti uz katru lapu. Rezultātā - nekādas kompresijas, tikai smadzeņu pūderēšana. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 30, 2008 Author Share Janvāris 30, 2008 ko neesmu redzeejis un ko nesaprotu, tas neeksistee, vai ne? zheel, ka neviens nepieveersa uzmaniibu manai pljaapiibai, kad pateicu, ka man IR softs, kas ljauj izteikt 8-bit baitu ar tikai 6-bit... buutu atkritushas neaugliigas diskusijas, savas taisniibas (aka GUDRIIBAS) pieraadiishana, kaada cita nolikshana un absoluuti stulba verveleeshana. :evil: (tiesa, jaaatziist, ka dazha ideja bija veeraa njemama!) ja man IR softs, algoritms un vissas izstraadnes, tad, bljaaviens, kas?! juus dzhungljos esat dzimushi un augushi, ja gaidat, ka es kaadam taapat pasviediishu priekshaa idejas aprakstu un realizaaciju?! es te ienaacu paprasiit padomu, kuru sanjeemu jau saakumaa. tad kas tur veel ko diskuteet? vai taadeelj es esmu stulbs, ja redzu un saprotu daudz lietas savaadaak kaa citi? goda vaards, galiigi aptrakushi... :shock: Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 30, 2008 Share Janvāris 30, 2008 Es to nepieņemu nevis tāpēc, ka nesaprotu, bet gan tāpēc, ka saprotu, ka tas nav iespējams. Un es to pierādīju. Vai nu apgāz manu pierādījumu, vai arī beidz plātīties ar algoritmu, kuru neviens nav redzējis un kurš, turklāt, ir neiespējams. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 30, 2008 Author Share Janvāris 30, 2008 (labots) ADEX - iedomaajies, mednieks caurshaava ar VIENU LODI stirnai labo pakaljkaju, labo ausi un lode izlidoja pa dziivnieka purnu. Neiespeejami? Labots Janvāris 30, 2008 - diegs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts