Aleksejs Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Paldies, bubu, tagad sapratu, par ko ir runa. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 bubu: kaa jau teicu - tev VISA CIENJA esmu elektronikjis, pie kam klasiskaas izgliitiibas.... es meegjinu iebraukt dzelziski sjajaa pasaakumaa paraujam klasiski atziito un izmantoto sisteemu - bitu kaa informaacijas neseeju bubu - izstaasti man, drunk_lizardam, kaa pilniigam idiotam tikai vienu(balstoties uz sjodienas izmantojamajaam tehnologjijaam), kaa tiks noteikts info neseeja liimenis tevis piedaavaatajaa datu sisteemaa? ok - saprotams ir analogo sisteemu paarsvars paar digitaalajaam, tomeer sjobriid publiski NAV anonseeta sjaada sisteema.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Kas ir "info neseeja liimenis"? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 elektrons, mhhhh vai fotons, vai neitriino... ak jaa, liimenis - neseeja uzlaades/jaudas potenciaals.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Ja godīgi, tad joprojām nesaprotu, ko tu man prasi. Vai tiešām tu nesaprati to RLE kodēšanu? Imho viens no vienkāršājiem algoritmiem. Tiek pat izmantots BMP, TGA, PCX, u.c. bilžu kompresijās. Varu mēģināt vēlreiz izskaidrot. Iedomājies, ka tev pēc kārtas ir N vienādi burti, piemēram,'A'. Pieņemsim, ka N<256. Tādā gadījumā tu tos burtus vari nokodēt ar diviem baitiem XY. X vietā ieraksti to burtu, kas tev ir (burts 'A'). Y vietā ierakstit skaitli, cik tev tie burti ir pēc kārtas. Rezultātā tu ar 16 bitiem (viens baits = 8 biti, divi baiti = 16 biti) esi nokodējis visu savu doto virkni. Manā piemērā sanāks divi baiti 'A' un '\28'. Tātad ja ev bija 28 burti A pēc kārtas, tad rezultātā burts A ir ticis nokodēts ar 28/16 bitiem. 28 - cik sākumā bija tev burtu A. 16 - cik rezultātā biti apraksta to burtu A daudzumu. 28/16 = 0.57. Šajā piemērā 0.57 ir gan kompresijas pakāpe (57%), gan arī bitu skaits, kas vajadzīgs, lai nokodētu vienu A simbolu. Tā vietā lai sūtītu 28*8 = 224 bitus, kas apraksta 28 burtus 'A'. Var sūtīt tikai 16 bitus - 'A' un '\28'. Otrā galā atliek tikai Y reizes (28) atkārtot X simbolu ('A'). Es nebūt neapgalvoju, ka RLE ir kautkas ūber un krutākais algoritms. Es tikai to dodu kā piemēru tam, ka Hufmanis ne vienmēr ir pamats un tas efektīvākais. Hufmanī tu šo virkni tu vari nokodēt kā minimums ar 28 bitiem - piemēram bits 1 divdesmit astoņas reizes pēc kārtas + vēl vārdnīca (informācija par to, ka bits 1 nozīmē burtu A). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 bubu, kaa tu labi zini, es esmu taals no klasiskaa kodera...... man ir visai teoreetiska apjausma par hufmanja algoritmu un visu paareejo shit es domaaju tiiri dzelziskaa liimenii.... ko noziimee - bits - vai nu logjiskais1 vai logjiskaa0 (prosta izsakoties) luuk - starp logjisko nulli un vieninieku teoreetiski(arii praktiski) ir bezgaliigi daudz potenciaalaas info, ibo taas daudzums ir tiesji proporcionaals potenciaalu starpiibai un dzelzju izskjirtspeejai.... es, kaa pilniigs idiots, saskatu naakotni informaatikaa tiesji sjajaa keisaa.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 drunk_lizard Santīms ir tāda pati nedalāma naudas vienība kā bits - informācijas vienība. Mazākas šajā valūtā vienkārši nav. Bet Tu taču spēj saprast, ko nozīmē tas, ka kaut kāda prece, pērkot vairumā, maksā 0.1 santīmu gabalā? Teiksim - 10 gab par 1 santīmu? Te tas pats. Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Ah, tu analogajā signālā gribi iekodēt digitālo. Nu ja - tā jau dara. CD audio kautvai tieši tā arī dara - vienā konkrētajā vietā (analogajā "bitā") iekodē patvaļīgu digitālo skaitli (16-bitus). Anyway - ja gribēsi tajā tavā elektronā/kondensatorā/whatever iekodēt, piemēram, 8 reiz vairāk informācijas nekā 1 bitu, tad tas, man šķiet, prasīs 8-reiz precīzākus mērinstrumentus, kas spētu nomērīt starpību starp blakus esošajiem potenciāliem. Vai tik rezultāts neizrādīesies kautkas līdzīgs šeit rakstītajam: http://www.sapnis.com/2008/01/08/enciklope...uz-zobu-kocina/ (Aigarius komentāri) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 ADEX, kaa jau rakstiiju - neesmu koderis, taals no visa taa ... bet es tak pieziimeeju, ka no nulles liidz 1 santiimam ir BEZGALIIGI daudz pakaapienu ADEX, ja veel nesaprati, tad es stuureeju biologjiskaa datora virzienaa (atvaino, manu neironu galos karaajaas etilspirc ) bioloogjiskaas buutnes nervu sisteema speej atskjirt kairinaajuma liimeni (atskjiriibaa no vairuma AMD baazeetas datorsisteemas) mhhhh par ko es runaaju - kkaads suuda sjuunu sakopojums ar suuda neironiem speej atsjifreet miljardiem reizju vairaak informaacijas no VIENA klasiskaa bita principaa no paarejas gan... usjok? upd> bubu, tu domaa par daudz logjiski Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 drunk_lizard: Par attīstību analogajā virzienā - jā un nē. Jau diezgan sen ir mēģināts uztaisīt "trināro" datoru - kur bits var būt 3 dažādas vērtības. Uztaisīt jau varēja, bet kaut kāpēc tas tā arī neiegājās. Par iemesliem nezinu, tomēr minu, ka daudz vieglāk ir uzkonstruēt dzelžus, kas strādā ar bināro sistēmu. Pirmkārt, ir jāatšķir tikai 2 stāvokļi - ir signāls/nav signāla. Mazāka kļūdas iespēja. Otrkārt, binārās operācijas arī ir vienkāršākas nekā trinārās (mazāk iespējamo kombināciju). Visā visumā tas agregāts sanāk ar kārtu vienkāršāks savā uzbūvē - ar visām no tām izrietošajām sekām. Datu pārraidē/uzglabāšanā gan ir pretēji - mēs dzīvojam analogā pasaulē, un tur neko nepadarīsi. Šeit dažādi analogie triki informācijas saspiešanai gan ir ļoti noderīgi. Vārdu sakot - pārraide/uzglabāšana = analoga; apstrāde = digitāla. Kaut arī no otras puses, šķiet praktiski tomēr ir pierādījies, ka digitālā pieeja datu pārraidei arī ir izdevīgāka dēļ mazākajiem traucējumiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 drunk_lizard, es saprotu visu, ko Tu man stasti. Izguli dzērumu, un arī Tev taps skaidrs, par ko es runāju. ;-) Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 24, 2008 Author Share Janvāris 24, 2008 iisteniibaa, es nepavisam nesaprotu, par ko ieprieksh izceelaas azhiotaazha. man daudzi centaas iestaastiit, ka tas un shitas NAV iespeejams... hmmmm, bet taa arii neviens kaut kaa nepamaniija to, ka teicu, ka softs IR jau gatavs. buutiibaa - ir programmele, kas paarveido kodeejumu uz 6-bit un korekti to dabuu atpakalj uz 8-bit. JEBKURAM FAILAM! un TAADEELJ mans naakamais jautaajums BIJA par pielietojuma iespeejaam un izmantojamiibu. heh! jociigi ljaudis... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Vilx- mums pasaulee NAV tiiras digitaalaas datu paarraides, ibo tiek digitaali moduleets analogais signaals..... mhhhh, taapeec ir joslu griesti miiljie - dabaa(ibo daba IR fizika) pastaav TIKAI muusu izpratnee analoga informaacija... UN TIKAI KLASISKAJAA IZPRATNEE ANALOGA!!! dzjeks (iespeejams Snake5 vai Cietnis), kursj izdomaas, kaa BEZ ZUDUMIEM paarveerst analogo info uz logjisko ieguus nemirstiibu! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Tas pats būtu noticis, ja Tu apgalvotu, ka esi izgatavojis mūžīgo dzinēju vai laika mašīnu. Kā jau Vilx- minēja - var triviāli maremātiski pierādīt, ka tas nav iespējams. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 inx, ok, pierunaaji luudzu sakompresee manu avataru un izliec kopeejai apskatei..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Janvāris 24, 2008 Author Share Janvāris 24, 2008 :-D :-D :-D incanti palasiit viedokljus un argumentaaciju. tnx ADEX par ieteikumu par HDD. kad buus akal kas jauns, doshu zinju. ATAA! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Knagis Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 nabaga diegs... kaut kas viņam galvā aizgājis ciet... bet galvenais, ka muld netēmā un nedod nevienu piemēru, kā tad viņš kaut ko no 8bit ir nokonvertējis uz 6bit. diegs, vari nokonvertēt "01010101 11110000 10101010" uz 6bit? Vienkārši ieraksti, kas tev sanāk un varbūt tevi liks mierā... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 un ADEX tikko kaaa tiks rasta iespeeja iedarbinaat Vilx- piesaukto "trinaaro" "kvartaaro" vai bezgaliigu pakaapju sisteemu tas BUUS maaksliigais intelekts visaas prognozeejamajaas formaas.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 (labots) diegs: vai tu varētu lūdzu teksta failā ierakstīt 16 burtus A. Sakompresēt ar savu ūberalgoritmu un tad nohostēt šo kompresēto failu kautkur? (yy.lv piemēram) Labots Janvāris 24, 2008 - bubu Link to comment Share on other sites More sharing options...
DazzleWand Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Diegs, nu esi tik foršs un paraadi manas uzrakstiitaas programmeles rezultaatu. Tev tachu nevienam taa programma pat nav jaaraada. Vienkaarshi izsauc savas saspieshanas un peectam atspieshanas metodes. Nu ljooti gribaas redzeet. Neticeeshu nevienam vaardam, kameer neparaadiisi rezultaatu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 (labots) OK. Triviāls pierādījums: Doti 65 faili. Katrs fails sastāv no viena baita (8 biti). Katrs fails ir atšķirīgs. Tā kā ar 8 bitiem var nokodēt 265 dažādas vērtības, tad tas ir iespējams. Pēc kompresijas iegūstam 65 failus, kas katrs sastāv no 6 bitiem. Tā kā ar 6 bitiem iespējams nokodēt tikai 64 dažādas vērtības, tad vismaz 2 faili ir vienādi. Dekompresējot šos failus, iegūstam 65 dažādus 8-bitīgus failus. Tā kā vismaz divi 6-bitīgie faili bija vienādi, tad kā izskaidrot to, ka dekompresējot vienādus failus ieguvām dažādus rezultātus? Savukārt, ja dekompresējot mēs neiegūstam sākotnējos dažādos 65 failus, tad to nevar uzskatīt par bezzudumu kompresiju. Ja šis pierādījums ir nekorekts, tad, lūdzu, norādīt uz manu neprecizitāti. Labots Janvāris 24, 2008 - ADEX Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Dirihlē princips. Ja tev ir N būrīši un M baloži (kur M > N) un visi baloži ir salikti būrīšos, tad būs vismaz viens tāds būrītis, kurā būs vairāk kā 1 balodis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 ADEX, tu atkal domaa paaraak lineaari.... iedomaajies, ka tavos balozjbuuros ir viena matiite ar olu ..... nu? ka tu noteiksi taalaako? M? ADEX - muusu un sekojosjo paaudzju laasts ir tiesji tevis pievilktaa DIGITAALAA domaasjana(nule vai viens) lets free your mind.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 drunk_lizard: ADEX stāstīja kā matemātiski pierādīt pretrunu diegs algoritmā. T.i. kā pierādīt, ka tas nevar darboties. Un to viņš arī pareizi to pierādīja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 bubu, savukaart es centos pieraadiit, ka tas IR iespeejams tikai pareizi nosaciijumi jaapiemeklee tu tak pats saproti, ka muusu pasauliitee to NEVAR izdariit bet kursj apgalvo, ka mums ir TAISNIIBA? Link to comment Share on other sites More sharing options...
tolx Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 es apgalvoju,ka d_l šovakar ir izdzēris vairāk par litru Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Protams, ka tas ir iespējams. Ja mainam bita definīciju. Bet tad šādu failu glabāšanai būs nepieciešamas fiziski citādas datu glabāšanas ierīces. Link to comment Share on other sites More sharing options...
tolx Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 a d_l jau visu vakaru pūlas pateikt,ka nākotnē būs nevis biti,bet kāda pilnīgi cita informācijas mērvienība,pat ne digitāla.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 tu tak pats saproti, ka muusu pasauliitee to NEVAR izdariit Matemātika visās pasaulītēs ir vienāda. 1 (viens kā jēdziens, nevis cipars) + (kā jēdziens) 1 = 2 visur. Un matemātiski pierādot, tu to pierādi visās pasaulēs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 ADEX, es neapgalvoju, ka tolx nav taisniiba.... es tevi tiesjaam cienu mhhhh, ti menja uvozjajesj?! redzi - mees skatamies uz notikumiem un faktiem no dazjaada redzes viedoklja/skatu punkta... tu esi stipri tendeets eksakti, savukaart es, dieva dotais idiots, abstrakti kaa jau rakstiiju - atbriivo domu tas nav sektantu triks, mhhhhh vienkaarsji paskaties ar veesu praatu no MALAS, neiesliigstot ikdienas kjiiselii.... Protams, ka tas ir iespējams. Ja mainam bita definīciju. Bet tad šādu failu glabāšanai būs nepieciešamas fiziski citādas datu glabāšanas ierīces. ADEX, buusi paarsteigts, bet taas ir smadzenes...... Matemātika visās pasaulītēs ir vienāda. 1 (viens kā jēdziens, nevis cipars) + (kā jēdziens) 1 = 2 visur. Un matemātiski pierādot, tu to pierādi visās pasaulēs. bubu, kapeec? izstaasti man kaa marsietim - kas ir tas 1? un kas ir 2? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Jā, arī matemātiski pierādītas teorijas iespējams apstrīdēt. Bet tad jāmaina vismaz viena aksioma. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 ADEX, paarskataamaa veesturee cik aksiomas mira? Link to comment Share on other sites More sharing options...
tolx Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 un kur problēma? Cilvēce balstās uz vieniem un tiem pašiem principiem jau no ļoti seniem laikiem,bet tas nenozīmē,ka neeksistē kaut kas cits arī.Tāpat,kā ar atskaites sistēmām.Mēs par nulli varam pieņemt dajebko un veidot savu sistēmu.Tāpat arī ar informāciju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 Runājot par smadzenēm - nebūt neesmu pārsteigts. Bet autors apgalvo, ka ar viņa algoritmu saspiestā informācija joprojām paliek digitāla (6 biti uz katru sākotnējo baitu) un uzglabājama standarta HDD nevis smadzenēt vai kādā smadzeņu pakaļdarinājumā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 ar tolx muti runaa einsjteins... mhhhh Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 ADEX, paarskataamaa veesturee cik aksiomas mira? Tādas, kas tiešām bija aksiomas - es zinu tikai vienu. To, ar kuru izrēķinājās Lobačevska kungs. ;-) Link to comment Share on other sites More sharing options...
tolx Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 vienīgais,d_l... redz,labi,smadzenes var glabāk informāciju individuāli... bet tad es pieņemu,ka nāksies tak izgudrot kaut kādu jaunu tehnoloģiju,kas šo pašu informāciju varētu uzglabāt materiāli,lai to varētu lietot visi.Domā,ka tam derēs tas neitronu vai kāds nu tur dators? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 ADEX, kakova hera tu iecikleejies uz pepertum mobile? peec mums zinaamajiem fizikas likumiem tas NAV iespeejams.... mhhhhh, te mees vareetu atrast veselu striipu ar linkiem, kuros tiek smalki izskaidrots - kaa uzdziit hdd par 50%.... ADEX, kaa TU uzskati - cik dimensijas ir pieejamas muusu uztvertajaa pasaulee? tolx, hrenova jums neitrino teoriju pasniegusji..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
tolx Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 d_l,ļoti iespējams... vai arī es to šobrīd neatceros. aber,tu vēlies ADEX ieskaidrot,ka pēc citiem,mums nezināmiem fizikas likumiem ir iespējams mūžīgais dzinējs? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Janvāris 24, 2008 Share Janvāris 24, 2008 nee, bet energjijas nezuudamiiba pastaav peec dajebkuras teorijas.... un jaa - teorijas izvirza cilveeks jaa, jaa cilveeks paarstraada ogljhidraatus.... bla bla bla te mes atgriezjamies pie teezes, ka jebkura molekula satur bezgaliigu daudzumu informaacijas.... ka jau atziimeeju - paarejas procesi satur BEZGALIIGI daudz info pie kam tas ir matemaatiski pieraadaams... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts