Jump to content

DVD-5 vs DVD-9


switchs
 Share

Recommended Posts

Atšķiras ar ietilpību. DVD5 - 4,7 Gb, DVD 9 - 8,5 Gb. Rūpnieciski tiražētie (ar ierakstu) DVD 9 nav divslāņu, ierakstam paredzētās matricas (DL) gan.

http://en.wikipedia.org/wiki/DVD

Labots - raiviic
Link to comment
Share on other sites

Raivīc, kamdēļ domā, ka rūpnieciski tiražētie DVD9 nav dual layer. Man DVD9 vienmēr ir asociējies ar "single sided, dual layer".

Labots - muca
Link to comment
Share on other sites

Atšķiras ar ietilpību. DVD5 - 4,7 Gb, DVD 9 - 8,5 Gb. Rūpnieciski tiražētie (ar ierakstu) DVD 9 nav divslāņu, ierakstam paredzētās matricas (DL) gan.

http://en.wikipedia.org/wiki/DVD

 

 

jaa par ietilpību skaidrs. bet kādas atšķirības ir gala lietotājam

Link to comment
Share on other sites

man jau liekas, ka pilnīgi visas jaunākās filmas rūpnieciski iznāk tikai un vienīgi jau uz DVD-9 jeb DUAL LAYER diskiem.. DVD9 no DVD5 atšķirās ar labāku video kvalitāti.. vēl vairāk audio celiņiem un vairāk bonusiem iekš DVD.. kā arī citām papildfīčām, ko nevarētu iespiest uz DVD5..

Link to comment
Share on other sites

ar kvalitāti

pieņemsim tu paņem veikalā dvd9

bilde būs laba, būs vairāki skaņu celiņi, extras utl

filmas uz dvd5 gandrīz netiek tirgotas, kvalitāte sanāk pa zemu, izņēmums ir īsas filmas ar ļoti īsām vai neesošām extrām

garāka filma uz dvd5 būs jūtami sliktākas kvalitātes + 80% gadienā nelegāla

Labots - asgards
Link to comment
Share on other sites

http://www.videohelp.com/dvd

 

pievērs uzmanību sadaļai "Technical Info for DVD-Video" - kā redzi ir vairāki pieļaujamie kvalitātes parametri, kas nozīmē to, ka viena un tā pati filma ierakstīta DVD5 un DVD9, pateicoties DVD9 divkāršotajam izmēram, atšķirsies pēc kvalitātes (vairāki audio celiņi, lielāka izšķirtspēja u.tml.)

Link to comment
Share on other sites

jaa par ietilpību skaidrs. bet kādas atšķirības ir gala lietotājam

Nekādas. Bija 60 min kasestes un 90 min kasetes, tikai ilgāk skan un viss :)

Garāka filma un vairāk materiālu prasa vairāk vietas, līdz ar to vajag 2 slāņus.

Uz sliktāk māsterētiem diskiem/pleijeriem slāņu maiņas brīdī bilde var uz brīdi it kā "sastingt".

Tas ir normāli. Taču uz korekti māsterētiem diskiem slāņu maiņas vieta tiek ieplānota filmas loģiskajā pauzē, tad tā ir praktiski nepamanāma.

asgards - sasaistīt DVD-5 ar nelegalitāti/pirātismu nav īsti korekti, jo ir pietiekami daudz īsu filmu, kurām pilnīgi pietiek ar DVD-5. Protams Lord of The Rings uz DVD-5 ir 100% pirātisks, tā filma knapi salien DVD-9. Extended versijas aizņem 2 DVD-9 diskus tikai filma pati.

Labots - MarcisB
Link to comment
Share on other sites

visu cieņu bet paskaties pats, cik no visiem nopērkamajiem diskiem ira dvd5

protams ir īsas filmas, diezgan daudz pat, bet tomēr, kā pieliec extras un otru skaņas celiņu dvd5 vairs nav risinājums

Link to comment
Share on other sites

zini, es neesmu čekojis cik % no legālajiem diskiem ir kādi, tas nu fakts :)

Principā visam kas garāks par 60 min, lieto DVD-9

Bet man ir pietiekami daudz DVD sākuma ēras disku, kur DVD-5 bija izplatīts. Pat divpusējie DVD-5. Un ir viens DVD-18 even ;)

 

e=d esi plēsis vaļā iepakoju un čekojis ka tik pārliecināti apgalvo? :)

Protams no austrumpuses nākušie "20 v 1" noteikti ir DVD-5, ij nestrīdos :D

Labots - MarcisB
Link to comment
Share on other sites

Vai dvd-9 tādā pašā kvalitātē mēdz ierakstīt arī dvd-5 formā? tādējādi nomās kur filmai ir divi diski kvalitāte nav zaudēta?

Link to comment
Share on other sites

Ja vienu DVD-9 "sadala" uz diviem DVD-5, tad kvalitāte protams paliks. Taču ja DVD-9 iespiež vienā DVD-5, parasti kvalitāte zūd. Protams, daļu vietas var iegūt, izmetot ārā ekstras un nevajadzīgos audio celiņus, taču ar to vien nepietiek, tad sāk pārspiest filmu zemākā bitreitā un tas ir acīmredzams. Bez binokļa un sēžot 3m no TV.

Link to comment
Share on other sites

Vispār jau runājam par dažādām lietām. Rūpnieciskie diski netiek rakstīti, bet štancēti. Tiem ir pavisam citāda struktūra, kā rakstekļiem paredzētajiem.

Link to comment
Share on other sites

Baigais Janka

Atkal 25... DVD5 un DVD9 gala lietotājam nozīme tikai un vienīgi dažādu ietilpību - DVD9 ir divas reizes lielāks. Un viss. Kvalitate-šmalitāte - tas viss atkarīgs no tā kas un kā īsti ar to disku ir darīts. Un kas to ir darījis un ar kādu pieredzi :)

Link to comment
Share on other sites

DVD formāta filmas nevajadzētu kaut kā siet kopā ar "izšķirtspēju". Ir PAL un ir NTSC, tā būtu izšķirtspēja. DVD filmas kvalitāti ietekmē bitrate, kas arī apzīmē kompresijas pakāpi. Parasti rūpnieciskajos DVD labam materiālam bitrate ir 6.5+mbps, bet ja tu sakompresēsi ar DVDshrink 7GB uz 4.3GB, tad bitrate būs ap 5 (un uz leju) un parādīsies redzama atšķirība.

 

Novērojis esmu, ka parasti DVD9 izmanto koncertiem un filmām, kurām ir DTS un PCM skaņa. Ja uz DVD ir DTS vai PCM celiņš, tad jārēķinas, ka viens un tas pats saturs kodēts iekš DolbyDigital aizņam ap 600MB, DTS aizņem pie 1GB, bet PCM (lai arī ir tikai stereo) pat 1.3GB. Pārējos GB aizņem video. Kompresējot/taupot vietu parasti tiek atmests DTS un PCM, paliek tikai DD (5.1, 2.0). Ja vēl tad nepietiek vietas, tad kompresē video.

Link to comment
Share on other sites

kliks -

 

[edit] DVD

The DVD standard uses MPEG-2 video, but imposes some restrictions:

 

Allowed Resolutions

720 × 480, 704 × 480, 352 × 480, 352 × 240 pixel (NTSC)

720 × 576, 704 × 576, 352 × 576, 352 × 288 pixel (PAL)

Allowed Aspect ratios (Display AR)

4:3

16:9

(1.85:1 and 2.35:1, among others, are often listed as valid DVD aspect ratios, but are actually just a 16:9 image with the top and bottom of the frame masked in black)

Allowed Frame rates

29.97 frame/s (NTSC)

25 frame/s (PAL)

Note: By using a pattern of REPEAT_FIRST_FIELD flags on the headers of encoded pictures, pictures can be displayed for either two or three fields and almost any picture display rate (minimum ⅔ of the frame rate) can be achieved. This is most often used to display 23.976 (approximately film rate) video on NTSC.

Audio+video bitrate

Video peak 9.8 Mbit/s

Total peak 10.08 Mbit/s

Minimum 300 kbit/s

YUV 4:2:0

Additional subtitles possible

Closed captioning (NTSC only)

Audio

Linear Pulse Code Modulation (LPCM): 48 kHz or 96 kHz; 16- or 24-bit; up to six channels (not all combinations possible due to bitrate constraints)

MPEG Layer 2 (MP2): 48 kHz, up to 5.1 channels (required in PAL players only)

Dolby Digital (DD, also known as AC-3): 48 kHz, 32–448 kbit/s, up to 5.1 channels

Digital Theater Systems (DTS): 754 kbit/s or 1510 kbit/s (not required for DVD player compliance)

NTSC DVDs must contain at least one LPCM or Dolby Digital audio track.

PAL DVDs must contain at least one MPEG Layer 2, LPCM, or Dolby Digital audio track.

Players are not required to play back audio with more than two channels, but must be able to downmix multichannel audio to two channels.

GOP structure

Sequence header must be present at the beginning of every GOP

Maximum frames per GOP: 18 (NTSC) / 15 (PAL), i.e. 0.6 seconds both

Closed GOP required for multiple-angle DVDs

Link to comment
Share on other sites

OK, piekrītu, piemirsu par visiem perversajiem 16:9 u.c. formātiem. Piedošanu!

 

Bet kaut kā neesmu redzējis, ka kāds aizrautos ar tām mazajām izšķirtspējām...

Link to comment
Share on other sites

DVD formāta filmas nevajadzētu kaut kā siet kopā ar "izšķirtspēju". Ir PAL un ir NTSC, tā būtu izšķirtspēja. DVD filmas kvalitāti ietekmē bitrate, kas arī apzīmē kompresijas pakāpi. Parasti rūpnieciskajos DVD labam materiālam bitrate ir 6.5+mbps, bet ja tu sakompresēsi ar DVDshrink 7GB uz 4.3GB, tad bitrate būs ap 5 (un uz leju) un parādīsies redzama atšķirība.

 

Kliks, viss atkarīgs no tā, kāds koderis izmantots un kāds ir video attēls - vai ir daudz kustību, biežas krāsu maiņas etc. Ja nav, tad var iztikt ar 4 Mbps un tāpat izskatīsies pēc konfektes.

Piemēram, ja ir DVD, kurš pārsvarā sastāv no intervijām pie askētiskiem un nemainīgiem foniem, nav vajadzīgs augsts bitreits. Augsts bitreits vajadzīgs action ainām, kur bieži mainās krāsas, notiek daudz kustību utt.

 

BTW, Nupat dabūju vienu mājās (uz stacionārā rakstītāja) rakstītu DVD, kurš ir 352 × 576.

Mļe, nu žoklis atkārās, ieraugot tik anālu izšķirtspēju.

Link to comment
Share on other sites

Veikalos var dabūt gan DVD5, gan DVD9. DVD9 parasti ir filmas, kuras maksā >7Ls, bet tās par 1-5Ls parasti ir DVD5. Bet, vispār, tas atkarīgs no konkrētā izplatītāja.

Link to comment
Share on other sites

Vilx - nestāsti muļķības. Cenai nav nekāda sakara ar slāņu skaitu. Plastmasas disks maksā kapeikas, neatkarīgi no tā cik tur slāņu.

Divslāņu disku var noteikt vienkārši - tam uz iekšējās malas ir 2 sērijas numuri, kā arī paņemot to rokās, tas ir nedaudz smagāks par vienslāņu.

Nu un protams datorā ieliekot, var redzēt, ka ir vairāk par 4.7GB...

Link to comment
Share on other sites

tīri praktisks jautājums - vai varat ieteikt risinājumu kā DVD-9 ierakstīt 2 diskos dvd-5, lai nezaudētu kvalitātē un lai abos diskos būtu izvēlnes.

 

un veelviens jautājums - vai dvd-9 matricās var rakstīt ar tādiem pašiem rakstītājiem kā dvd-5 vai tur ir speciāli.

 

priekš spečukiem protams jautājumu lāmiski, bet ....

 

paldies.

Link to comment
Share on other sites

Var. Ir tūļi kuri to dara. DVD Shrink arī to var.

Visi jaunākie rakstekļi pazīst DVD-9 matricas, to var noteikt pēc DVD+R DL logo uz rakstekļa vai viņa specenē.

Principā divus gadus veci, vai jaunāki rakstīkļi visi prot rakstīt DL matricas. Tikai nianse - DL matrica maksā dārgāk nekā 2 vienslāņa matricas. Doh.

Link to comment
Share on other sites

Baigais Janka

Sadala DVD9->DVD5 visādi DVDFab, DVD Shrink utt.

Priekš DVD9 rakstīšanas vajag rakstekli, kas uztur Dual Layer.

Link to comment
Share on other sites

Jā izskatās ka mans to uztur ( DVD+/-RW/DVD-RAM DL LightScribe)

 

paldies ka palīdzējāt saprast lietas :)

Link to comment
Share on other sites

Lētajiem diskiem (līdz 5Ls) ir svarīgs katrs izmaksu santīms. Slānis mazāk ļauj ietaupīt.

Vēl visi muld par slāņiem, bet ne vienmēr galvenais ir bitreits un slāņi. Ļoti bieži lēto disku ražošanā ir izmantota consumer level aparatūra filmas digitalizācijai.

Nevajag iedomāties, ka ir viena ciparu high quality masterkopija, kuru tad tā smuki atsūta no holivudas žmurikiem uz lietuvu vai novosibirsku, lai taisītu licencētos DVD. Tā nenotiek. lētajiem diskiem tiek crapainas kopijas vai paši studijā digitalizē analogo lenti !!! Aha - taisa to pašu skrīneri :)

Pēc tam ar kaut kādu sūda pinnacle tas viss tiek saciparots uz mpeg2 un cepts diskos. skaņas celiņi jo mazāk, jo labāk.

Link to comment
Share on other sites

Tiešāaaaam? Esi salīdzinājis teiksim Vācijā pirktu Nārniju ar vietējo?

Vietējo Poteru ar USA?

Filma tiek digitalizēta 1x. Un punkts. Pēc tam top PAL un NTSC māsterversijas.

Pašas filmas māster plāceni iedod vietējiem. Viņi pieliek labi ja savu valodu un sabus. Ļoti viegls pasākums.

Un normālām kompānijām ir svarīgs savs produkts.

Disks (attiecībā pret saturu) nemaksā gandrīz NEKO. Maksā tikai saturs. Tiešām domā, ka DL matrica maksā 3Ls? Lauvas tiesa no šī cipara aiziet visādām AKKA/LAA tipa organizācijām, kāds santiks DVD konsorcijam par DVD logo, tad drusku tirgonim, ražotājam atliek labi ja 10%.

Link to comment
Share on other sites

to punktu tu varētu ielikt, ja strādātu kādā no tiem kantoriem.

šoreiz nesanāks.

visa tā būšana ir ļoti sarežģīta. pēdējā laikā eiropā daudzas filmas iznāk uz dvd ātrāk nekā asv. iemesli tam vairāki un ne pa tiem šoreiz runa.

priekš šīm relīzēm no amerikas neviens masterkopijas nesūta - paši cep uz vietas kā māk. Īpaši izteikts tas krievijas un austrumeiropas tirgos.

sharereactor.ru tāpēc pat izdalīja atsevišķu kategoriju starp DVDrip un DVDscr - DVDR5. Jo teorētiski rips no licenzētā, a kvalitāte ui, ui.

Labots - e=d
Link to comment
Share on other sites

Ui ku gari sarakstiijushi :)

 

No savas pieredzes - DVD9 ir vajadziigs tikai taapeec, lai par 1h garaakiem video, vareetu saglabaat normaalu bitrate - lai pietiktu bitu uz pixeli, i usjo. Tas, ka dazhkaart tiek koncertiem izmantots ir taapeec, lai piemauktu PCM skanju i usjo.

 

To pashu "Back to the future" ja paskataas legaalaa DVD5 un legaalaa DVD9.... Man nebij zheel jenkjos pa 27 centi gabalaa sapirkties DL matricas, lai shaadus kino saglabaatu ar max q.

 

Par crapiem, kas mums te tirgu paraadaas, e=d ir pilniiga taisniiba. Diemzheel.

 

Par izmaxaam - man te bij paaris projekti, kur leishos tika pasuutiiti ruupnieciskie DVD9 un bij probleemas, jo jamo aparatuura izmeta pazinjojumu par iespeejamaam probleemaam. Izraadaas, ka mastereejot jaauzliek taa, ka slaanju paarejaa aiziet cits fails un pat ne chapters, bet tieshi fails. Ar scenaristu viss izdevaas un bij oki. Un nevajag staastiit, ka ruupnieciskie DVD9 nav 2 slaanju. :p

 

P.S. 352x576 nav nemaz tik slikts variants, ja labi uztaisa - ja nav iipashi kvalitatiivs izejmateriaals, tad tas ir labs veids kaa sabaazt 1 matricaa bik lielaaku apjomu, vizuaali nezaudeejot q. Jo laikums ir mazaaks un efektiivo bitu uz pixeli attieciiba sanaak labaaka kaa pilnaa izskirtspeejaa, kur statiskaas bildes bik asaakas izskatiisies, bet kustiiba buus pilniigaa pakaljaa. :( Protams, ka ir svariigie ar ko tiek spiests uz mpeg2 - ja tas ir hardware maajas raxtiitaajs, tad, protams, viss buus slikti. :D

Link to comment
Share on other sites

to punktu tu varētu ielikt, ja strādātu kādā no tiem kantoriem.

šoreiz nesanāks.

Arī tu tajos nestrādā, tāpēc tavējās spekulācijas ir tikpat vērtas cik manējās.

Es balstos uz cilvēcisko slinkumu - neatmaksājas vienu un to pašu darīt n-reizes.

Un katrs gadījums ir atsevišķs - ir kompānijas, kuras seko līdzi savai produkcijai, dod normālus māsterus un neļauj ar viņiem darīt sazinko, un ir kantori kuriem vienalga ko tu dari ar viņu māsteru, kaut vai VHS kvalitātes ripu taisi. Protams ir arī finansiālais aspekts - ja par kvalitatīvāku "izvejvielu" prasa vairāk, tad mūsēji noteikti ņems nekvalitatīvāku. Ticu.

Otra lielākā problēma ir tā, ka nav normālas, kvalitatīvas DVD filmu izplatīšanas sistēmas Baltijas valstīs, ir tikai daži kaktu kantori kas ar to nodarbojas, piem. debīlais V&K Holding. Viņiem bija interesantas idejas - piem. trešā Harija Potera filmā DVD menucis sastāvēja tikai no 1 punkta "prosmotr filma", tikai krievu valoda un nekādu subtitru, visas pārējās Potera filmas bija ar 2 valodām un 2 subtitirem, 4 bija pat latviešu.

Principā tas ir ražošanas brāķis, kuru būtu jāatsauc un par velti jāapmaina, bet tā jau notiek tikai normālās valstīs. Vēl viena lieta - nu nav šeit kompetences DVD jomā, nav.

Bet nesen filmas uz DVD sāka izplatīt Forum Cinemas, vismaz Disneja multenes un pēdējā laika Holivudas blokbasteri ir normāli. Pie tam multenes iet ar latviešu kino dublāžu un nezaudē 5.1. Esmu salīdzinājis dažus no šiem diskiem ar viņu ASV un Rietumeiropas analogiem - vismaz uz aci starpības nav.

 

Kas ir "rips no licenzētā"? :) Absurds pats pat sevi. Ir vai nu 1:1 kopija no licenzēta diska vai arī sakropļots materiāls.

Vispār piesaukt zagšanas saitu kā ticamas informācijas avotu ir samērā asprātīgi. Tiklīdz disks/rips nonāk netā, nav nekādas garantijas, ka viņš netiek modificēts, un pēc ripa nevar spriest par to, kas tur bija sākumā.

Kā arī nevajag aizmirst ka pats DVD ir tikai nesējs un nesējs pacieš visu, nav nekādu tehnisku ierobežojumu, kuri liegtu DVD ierakstīt VHS kvalitātes bildi, sk. latviešu brīnumdarbus "Rokopera Lāčplēsis" un "Parīzes Dievmātes Katedrāle" uz DVD. Skaisti piemēri, kā nevajag taisīt DVD, savukārt Anglijā māsterētais Prāta Vētras koncerts ir uzdevumu augstumos.

Link to comment
Share on other sites

tavs minētais slinkuma princips ir spēkā tikai mazos kolektīvos vai vienai personai.

lielās organizācijās strādā pavisam citi principi, no kuriem viens ir vecais labais komunisma princips - "nedari šodien to, ko rītā izdarīs tavs biedrs" ar dažādām modifikācijām.

 

:)

Link to comment
Share on other sites

Nu nevis slinkums bet naudas ekonomija, tendence nop* santiku un ievākt max kāpostu, kvalitāte paliek aiz borta. Jo nav jau neviena kantora kas kontrolētu vietējos DVD ražotājus - var darīt ko grib ar to filmu, ja vien worldwide izplatītājs to atļauj.

Link to comment
Share on other sites

Vēl gribētu piebilst, ka daudzi stacionārie DVD pleijeri nedraudzējas ar DVD+R un DVD+R DL matricām. Tikai "-" matricas. Savukārt "-" matricas ir dārgākas. Arī USĀ.

Link to comment
Share on other sites

Tas laikam ir atkarīgs no ražotāja

Mans Pioneer DV-585 ēd +R ka nemetas...

Arī +RW ņem. DL gan neesmu mēģinājis, par tām gan nepateikšu.

Link to comment
Share on other sites

Vēl gribētu piebilst, ka daudzi stacionārie DVD pleijeri nedraudzējas ar DVD+R un DVD+R DL matricām. Tikai "-" matricas. Savukārt "-" matricas ir dārgākas. Arī USĀ.

 

Taa jau ir 2 gadu veca veesture. Shobriid taadu probleemu nav, varbuut kaadi 5%.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...