ufo95 Ierakstīts Jūlijs 9, 2007 Share Ierakstīts Jūlijs 9, 2007 Vai kads zin, ka varetu izmerīt vāju elektromagnetisko starojumu (dažādās frekvencēs, bet drīzāk GigaHerzu diapazonā), kas naak no mobilaa, TV, citam saimniecības iertīcēm ? Man pat nav svarīgi konkrētie rādītāji, pietiktu ja aptuveni varētu noteikt lauka stiprumu, lai varētu salīdzināt ierīču izstarojuma intensitāti savā starpā. Varbūt ir kāda gatava ne sarežģīta shēmiņa, kas to ļauj izdarīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Jūlijs 9, 2007 Share Jūlijs 9, 2007 (labots) Te kaut kad Nākotnes parks rādīja, kā mēra starojumu pilnīgi izolētā telpā ar dažādām gudrām ierīcēm. Tākā mājas apstākļos neko neizmērīsi - tak starojums nāk no n dažādiem avotiem. Labots Jūlijs 9, 2007 - mezhavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
punkts Jūlijs 9, 2007 Share Jūlijs 9, 2007 Ja pa frekvenču diapazoniem, tad visdrīzāk vajadzīgs: antena, kas uztver attiecīgo diapazonu, mazam signālam arī pastiprinātājs, filtrs, kas izdala interesējošo diapazona daļu un mēraparāts, kurš jākalibrē, ja grib kaut cik precīzi nomērīt. Tas tā vienkārši teorētiski runājot Link to comment Share on other sites More sharing options...
Baigais Janka Jūlijs 9, 2007 Share Jūlijs 9, 2007 (labots) Antena un spektra analizātors. Tā kā pēdīgais, ja nopietns, ~45 k USD bleķo, tad jāmeklē, kas ar tādu pakalpojumu nodarbojas Labots Jūlijs 9, 2007 - Baigais Janka Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūlijs 9, 2007 Share Jūlijs 9, 2007 Var jau elektriso lauku nomērīt ar selektīvo voltmetru. Tādi verķi izmantoja, kad vēl nebija kruto spektra analizātoru. Īpaša jēga jau to darīt nav, ja nu vienīgi kā labratorijas darbu. Citādi jau viss skaidrs un ja zināma verķa jauda un antenas pastiprinājums, tad var izrēķināt elektrisko lauku. Te daži kalkulātori http://www.qsl.net/n9zia/wireless/page09.html http://www.radioing.com/hamradio/hamtools.html Cita lieta, ka mēs galīgi nezinām, kā visi tie lauki ietekmē mūsu veselību. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ufo95 Jūlijs 10, 2007 Author Share Jūlijs 10, 2007 Mja. Diezgan jau izskataas bezcerigi. Es zinu, ka piemeram pietiekoshi stipru starojumu (>100 mWt) vareja konstateet, ja ap izstarojosho antenu aptin garu vadu un pievieno abos vada galos spuldziti (vai mili-Voltmetru). Ja kvelo, tad starojums naak. Diemzheel vajakiem avotiem tas neiet cauri. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Sanchus Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 [..] ap izstarojosho antenu aptin garu vadu un pievieno abos vada galos spuldziti (vai mili-Voltmetru). Ja kvelo, tad starojums naak. Diemzheel vajakiem avotiem tas neiet cauri. Ņem tievāku vadu, vairāk slāņus vijuma un mazāk jaudīgu spuldzīti . Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 Kā lauka indikātoru parasti izmanto nevis parasto kvēlspuldzīti(tai vajag nevis milivatus, bet kilovatus), bet gan neona lampiņu. Pie pietiekoši stipta starojuma(parasti tie ir vairāki desmiti vati) spuldzīte sāk spīdēt. Vienkāršāk paņemt parastu vecu magnetafona ieraksta līmeņa indikātoru(miliampērmetru), vienu impulsa diodi un nelielu dipoliņu. Varēs uztvert vēl mazākus laukus. Priekš milivatiem paņem augstomīgās austiņas(2000 omi) un pliku impulsu diodi(piemēram D18). Diodi vienkārši ielodē starp austiņu vadiem un tuvina raidītājam. Austiņās perfekti var dzirdēt sprakšķus vai rūkoņu, ja raidītājs darbojas. Ar tādu verķi viegli kontrolēt visādus LAN apraides punktus un citas mazjaudīgas ietaises. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Willy Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 Iemetīšu par šo tēmu vienu vecu rakstu: Vai mūs apdraud bīstamais starojums? 17. jūlijs (2006) Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa" 10:46 Jo vairāk cilvēks pierod pie komforta un attīstās tehnoloģijas, jo vairāk mums apkārt ir elektromagnētiskā starojuma (EMS). Dažādi raidītāji, radari, mobilie tālruņi, datori, televizori un vēl daudzas citas lietas var radīt neatgriezeniskas veselības problēmas. Zaķusalas televīzijas tornis vārda burtiskā nozīmē cilvēka dzīvībai ir bīstams. Nedēļa centās uzzināt, vai valstiskā līmenī kāds ir izvērtējis vai vismaz domā par elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz cilvēku veselību. Nācās sastapties ar absolūtu nezināšanu vai neieinteresētību. Diemžēl Latvijā ir izveidojusies tik paradoksāla situācija, ka nevienam nerūp šā starojuma nelabvēlīgā ietekme uz mūsu un arī uz mūsu bērnu un mazbērnu veselību (tā sekas, ļoti iespējams, ģenētiski atsaucas arī uz nākamajām paaudzēm). Protams, ir slikti, ja tuvējā skvērā tiek uzbūvēts kāds lielveikals vai kādai ēkai nelikumīgi piebūvē 21. stāvu, bet tas nu nekādi nevar radīt letālas sekas, kā tas ir gadījumā ar elektromagnētisko starojumu. Ka situācija tik tiešām ir nopietna, liecina kaut vai pavirša ielūkošanās pašreiz tik diskutablajos Rīgas un Jūrmalas attīstības plānos. Šajos dokumentos vai ar tiem saistītajos pielikumos un izpētes materiālos ir sadaļas par EMS. Tikai neviens tām nav pievērsis pietiekamu uzmanību, kaut gan, iespējams, tur minētais dod pamatīgu iemeslu satraukties, piemēram, Jūrmalas attīstības biedrībai vai Vides aizsardzības klubam. Jūrmalā nav lieljaudīgu radaru Jūrmalas Vides aizsardzības plānā melns uz balta rakstīts: "Pašreiz pasaulē pieaug dažādu jaudu elektromagnētiskā starojuma avotu skaits. Elektromagnētiskais starojums, ko rada elektro un radioiekārtas, ietekmē gan cilvēku, gan vidi kopumā. Elektromagnētisko lauku izstarojošās iekārtas ir plaši izplatītas un izmantotas kā stacionārā, tā arī mobilā veidā." Turpat arī minēts, ka ir "nepietiekoša sabiedrības informētība un izglītības trūkums par elektromagnētiskā starojuma dabu un tā ietekmi uz cilvēka veselību". Tam cēloņi ir: l dažādu pētījumu rezultātu apkopojuma trūkums valsts un globālā līmenī, l nepietiekams sabiedrības izglītības un informācijas līmenis elektromagnētiskā starojuma jautājumos. Tāpēc pašvaldība nolēmusi "sniegt nepieciešamības gadījumā informāciju sabiedrībai par elektromagnētiskā starojuma kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību". Šāda nepieciešamība vēl nav bijusi, jo, pirmkārt, Jūrmalas pilsētā nav lielas jaudas elektromagnētiskā starojuma raidītāju (tā vismaz apgalvo atbildīgās institūcijas) un, otrkārt, vietējie iedzīvotāji pat nezina, kas tas par "zvēru" īsti ir. Tomēr pieļaujams, ka ar laiku Jūrmalā var tikt izbūvēti šā starojuma lielas jaudas objekti — radioraidītāji, navigācijas iekārtas, radari un tamlīdzīgi. Loģiski būtu jau tagad sākt interesēties, vai kūrortpilsētā vispār kaut kas tāds ir pieļaujams. Rīgas salas — apbūvei nederīgas Ja arī Jūrmalā šis jautājums pagaidām nav dienas kārtībā, tad Rīgai tas ir vairāk nekā aktuāls. Vislielāko starojumu, kā jau minēts, rada Zaķusalas televīzijas tornis, kura tiešā tuvumā plānots attīstīt grandiozus būvniecības projektus. Arī vecais televīzijas tornis Āgenskalnā, no kura tagad raida radio, izplata šo starojumu. Tāpēc arī būtu nepieciešams izvērtēt, vai ir pieļaujams būvēt augstceltnes Daugavas kreisajā krastā — pie Āgenskalna līča. Pagaidām gan tikai tiek spriests par iespējamo debesskrāpju vizuālo un ainavisko iederību pilsētvidē, bet ne par to potenciālo iemītnieku veselības problēmām. Jāpiebilst, ka starojuma "vispateicīgākie klienti" būs augstceltņu augšējo stāvu iemītnieki, kuru dzīvokļi vai darba telpas atradīsies vienā līmenī ar raidītāju antenām. Rīgas vides centrs Agenda 21 ir veicis vides novērtējumu jaunajam Rīgas Attīstības plānam. Tajā nepārprotami ir pateikts: "Zaķusala un Lucavsala atrodas Zaķusalas televīzijas tornī uzstādīto raidītāju ietekmes zonā. Torni projektējot, tam paredzēta drošības zona 600 metru rādiusā, kur nav pieļaujama pastāvīga cilvēku uzturēšanās. Neizvietot dzīvojamo un sabiedrisko iestāžu apbūvi vietās, kur ir paaugstināts elektromagnētiskais piesārņojums. Rīgas Attīstības plānā (2006—2018) minētās problēmas risinājums ir palicis aktuāls, nosakot, ka paaugstināta elektromagnētiskā piesārņojuma vietās ir jāveic tā papildu izpēte un jānovērtē tā ietekme uz veselību. Nerealizējot Rīgas Attīstības plānā paredzētās rīcības elektromagnētiskā piesārņojuma kontrolē un novēršanā, dzīvojamās un darījumu apbūves attīstības gadījumā Lucavsalā, Zaķusalā un Grāpu pussalā pieaugs iedzīvotāju risks saslimt ar elektromagnētiskā starojuma izraisošām slimībām." Jāteic, ka pēdējie teikumi vides pārskata izklāstā ir īpaši izcelti — ierakstīti pustreknā drukā. Tātad, ja netiks veikta EMS novēršana, nav pieļaujama Lucavsalas un arī citu galvaspilsētas salu apbūve. Tikai diez vai kāds Lucavsalas attīstības vārdā ir gatavs uzspridzināt Zaķusalas televīzijas torni, tāpat kā to savulaik izdarīja ar Skrundas lokatoru. EMS kontrole Latvijā neatbilst normām Rīgā, sevišķi pilsētas centrā, darbojas ļoti daudzas elektromagnētisko lauku izstarojošas iekārtas, kuru jauda ir robežās no dažiem vatiem līdz pat daudziem desmitiem kilovatu. EMS avoti pilsētas centra teritorijā iedalāmi divās lielās grupās: iekārtas, kuras speciāli izveidotas elektromagnētiskās enerģijas izstarošanai: radio un televīzijas stacijas, radiolokatori, fizioterapeitiskās iekārtas, speciāli aparāti, radiosakaru sistēmas, tehnoloģiskās ražošanas iekārtas; l iekārtas, kuras nav paredzētas elektromagnētiskās enerģijas izstarošanai telpā, bet kuras darbojas ar elektrisko strāvu, kā rezultātā rodas EMS. Tās ir elektroenerģijas pārraides un sadales sistēmas, kā arī elektroenerģiju patērējošie aparāti: transports, elektriskās plītis, televizori u.c. Daži EMS avoti darbojas īslaicīgi (piemēram, Rīgas ostā ienākošo kuģu radari), bet citi — pastāvīgi (augstsprieguma līniju apakšstacijas). Lielākais risks cilvēka veselībai saistīts ar pirmās grupas iekārtām, kuras darbojas radio un mikroviļņu frekvences diapazonā. Pēdējos piecpadsmit gados Rīgā nav veikti kopējā elektromagnētiskā lauka intensitātes mērījumi. Valsts sakaru inspekcija un Sabiedrības veselības aģentūra kontrolē tikai katra atsevišķa EMS avota parametrus. Tāpēc šobrīd nav iespējams noteikt kopējo EMS blīvumu Rīgā un novērtēt iespējamo risku cilvēku veselībai. Kā rāda atsevišķu objektu kontroles mērījumu dati, parasti blakus vienai bāzes stacijai EMS blīvums ir divas līdz trīsdesmit reizes zemāks par pieļaujamo, bet pilsētas centrā daudzviet koncentrēts ļoti liels antenu daudzums. Tāpēc pastāv iespēja, ka kopējais EMS blīvums var pārsniegt pieļaujamo un ietekmēt cilvēku veselību. Kopumā elektromagnētiskā piesārņojuma kontroles pasākumi Latvijā neatbilst ne ANO un ES, ne arī pašas Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, jo netiek veikti kopējā EMS blīvuma mērījumi un informācija par šo piesārņojumu nav pieejama. Kritēriju nav Jāteic, ka gadījumā, ja arī šī informācija sabiedrībai būtu pieejama, pašreiz no tās nekāda reāla un juridiska labuma nebūtu. Gluži vienkārši tāpēc, ka Latvijā nav izstrādāti normatīvi, kas nosaka pieļaujamo elektromagnētiskā lauka ietekmi uz cilvēku veselību. Tāpēc, kaut arī Zaķusalā un Lucavsalā ir paaugstināts starojums, pašlaik valstī nav saistošo noteikumu, kas varētu šajās teritorijās ierobežot apbūvi. Rīgas Attīstības plānā ir iestrādātas prasības, ka pirms detaļplānojuma izstrādāšanas ir jānovērtē EMS un tā ietekme uz cilvēku veselību. Tomēr atklāts paliek jautājums: kāds no šā novērtējuma būs labums? Var izveidoties paradoksāla situācija. Tikko tiks uzzināts, kāds konkrētajā teritorijā ir EMS, tā uzreiz Saeima vai Ministru kabinets pieņems attiecīgu likumu vai saistošos noteikumus, kas pieļauj dzīvojamo apbūvi tieši šādā vai pat lielākā EMS blīvumā. Un sabiedrībai tiks skaidrots, ka šā starojuma blīvums atbilst valsts un dažu citu zemju, piemēram, ASV vai Francijas, līmenim. Taču viss nemaz nav tik vienkārši. EMS, kas ir viens no veselību visgandējošākajiem faktoriem un ietekmē ne tikai mūs, bet arī nākamās paaudzes, savā ziņā ir tabu ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Un atsaukšanās uz starptautisko pieredzi, maigi izsakoties, ir ne visai korekta. Kaut vai tāpēc, ka mēs neesam formulējuši, kādu "starptautisko pieredzi" ņemsim par pilnu un kādu ne. Ja EMS līmenis Zaķusalas televīzijas torņa apkārtnē ir pārdesmit reižu zemāks nekā ASV, tad pēc Austrijas normatīviem tas atsevišķos rādītājos pat 100 reižu pārsniedz pieļaujamo. Neviena starptautiska vai ES regula Latvijai par pienākumu neuzliek apdzīvojamās teritorijās noteikt konkrētu EMS līmeni, kas nebūtu kaitīgs cilvēku veselībai. ES institūcijas, kas ir naskas dalībvalstīm noteikt pat karameļu ietinamo papīriņu formātu, izrāda absolūtu neieinteresētību EMS līmeņa noteikšanā un regulēšanā. ES oficiāli arī nav veikti pētījumi par EMS. Citās vides aizsardzības jomās ES gan izrāda apbrīnojamu iniciatīvu. Piemēram, tikko pieņemta ES programma, kas tuvāko piecpadsmit gadu laikā paredz, lai ES dalībvalstīs katru gadu no gaisa piesārņojuma nemirtu vis 350 000 cilvēku, kā tas esot pašlaik, bet gan "tikai" 250 000. Datu par EMS un tā ietekmi nav. Eiropas Savienība EMS līmeni un blīvuma noteikšanu atstājusi katras dalībvalsts kompetencē. Rīgas vides centra Agenda 21 direktors Juris Putriņš uzskata, ka tas ir "lobiju nopelns". Tā kā EMS līmenis katrā no ES valstīm ir krasi atšķirīgs un tas ir atkarīgs gan no valsts tehnoloģiskās attīstības pakāpes, gan no tās industrializācijas un vēsturiski izveidojušās specifiskās apbūves, gan arī no valsts ierēdņu sapratnes par iedzīvotāju vides un veselības drošību, tad centralizētu EMS normatīvu pieņemšana savā ziņā dažās valstīs var radīt ekonomisku katastrofu. Būtu jāspridzina televīzijas torņi, jāslēdz ostas, jādemontē elektropārvades līnijas un tamlīdzīgi. Tālab katrai valstij ir dota "unikāla" iespēja EMS blīvumu noteikt tādā apmērā, kā tas vajadzīgs konkrētās teritorijas tehnoloģiskajai un industrializācijas pakāpei, jeb — "uzspļaujot" cilvēku veselībai. Amatpersonas sevi neapgrūtina Teorētiski iespējams, ka satraukums par EMS iedarbību ir pārspīlēts un pat spekulatīvs. Bet tādā gadījumā pie tā vainīgas ir valsts atbildīgās institūcijas, kas jau gadiem ilgi nespēj noteikt EMS standartus un cilvēkiem saprotamā valodā sniegt populārzinātnisku skaidrojumu. Latvijā pastāv virkne normatīvu aktu (likums Par telekomunikācijām, lēmums Par radiofrekvenču spektra izmantošanu Latvijas Republikas teritorijā, Radio un televīzijas likums, Iekārtu elektromagnētiskās sadarbības noteikumi, kā arī dažādi standarti), kas regulē EMS izraisošo raidītāju darbību un nosaka šā starojuma blīvumu. Tomēr visi šie likumi nosaka tikai, kā tehniski jādarbojas katrai konkrētai iekārtai, nevis to, lai EMS netraumētu cilvēku veselību. Konkrētu EMS standartu skaitļu un parametru uzskaite ierindas lasītājam gan neko neizsaka, jo ciparu virtenes ir saprotamas tikai šauram speciālistu lokam. Diemžēl, cenšoties uzzināt, vai valstiskā līmenī kāds ir izvērtējis vai vismaz domā par EMS ietekmi uz cilvēku veselību, nācās sastapties ar absolūtu nezināšanu vai neieinteresētību. Veselības ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Zaiga Barvida Nedēļai paziņoja, ka "nekas nav dzirdēts" par to, ka ministrijā būtu spriests vai izrādīta interese par EMS ietekmi uz cilvēku veselību, un ieteica par šo jautājumu interesēties Vides ministrijā. Te gan jāpiebilst, ka konkrētu objektu iedarbības novērtējums uz cilvēku veselību būtu jāsniedz tieši Veselības ministrijai. Savukārt Vides ministrijas Komunikāciju nodaļā par EMS problēmu ieteica interesēties pie amatpersonas, kuras tālrunis uz zvaniem vienkārši neatbildēja. Par EMS normatīviem jautājot Saeimas deputātam un Vides aizsardzības kluba virsaitim Arvīdam Ulmem (ZZS), viņš atbildēja, ka Latvijā jau "ievērojot kaut kādus starptautiskos normatīvus". Deputāts bija izbrīnīts, ka Latvijai tomēr nekādi starptautiskie normatīvi nav saistoši un tai jāpieņem pašai savi kritēriji. Ulme vienīgi izteica gandarījumu, ka Nedēļa "paceļ" tik būtisku jautājumu, kas atbildīgām struktūrām liks aizdomāties par problēmas aktualitāti. "Nepietiek ar ministra apgalvojumu" Kad Rēzeknes rajona Audriņos pirms dažiem gadiem izvērtās diskusija par armijas lokatora uzstādīšanu un tā ietekmi uz cilvēku veselību, kuras pamatā bija lokatora radītais EMS, profesors Andrejs Siliņš specializētajā izdevumā Zinātnes Vēstnesis rakstīja: "Skaidri ir jūtama nepieciešamība celt iedzīvotāju zināšanu un izpratnes līmeni par radaru darbības principiem. Diemžēl nepietiek ar ministra (..) apgalvojumu, ka radars ir jaunākajiem zinātniski tehniskajiem sasniegumiem atbilstoša, cilvēkiem un videi nekaitīga ierīce. Negatīvā noskaņojuma radīšanas pamatā vainīgi ir arī paši Latvijas politiķi un valsts institūciju darbinieki, jo daudziem no viņiem ir nelāga paraža dot skaistus solījumus, kurus vēlāk nepilda." Savā rakstā profesors uzsvēra, ka Audriņu radars nav kaitīgs veselībai, bet pierādījumus neviena no atbildīgām valsts amatpersonām nevarēja sniegt, tāpat kā arī pretējo. Tāda papļāpāšana vien iznāca. Letālais starojums Viens no redzamākajiem EMS iedarbības speciālistiem un analītiķiem mūsu valstī ir Latvijas Televīzijas tehniskais direktors Ilmārs Mūls. Viņš Nedēļai apgalvoja, ka ar EMS joki ir mazi un tā iedarbība var būt letāla. Veselības problēmas neparādās uzreiz, bet pēc vairākiem gadiem. To arī pierādījušas traģiskas sakritības. Pārsteidzoši daudzi pagājušā gadsimta 60. un 70. gadu radio diktori nomira ar vēzi. Mūls šos gadījumus saista ar faktu, ka tolaik radiomājā diktoru atpūtas telpa bija ierīkota virs augstsprieguma apakšstacijas un darbinieki visu laiku bija pakļauti pārmērīgai EMS ietekmei. Arī pašlaik EMS nav mazāk kaitīgs. No PSRS laikiem saglabājušies EMS standarti vairākos rādītājos ir pat 10 000 reižu lielāki nekā vecajās ES valstīs, saka Mūls. "Par to rodas domstarpības. Bet nav nekādu kritēriju, kas nosaka EMS blīvumu, nav veikti pētījumi par starojuma ietekmi uz cilvēku veselību. Normas ir noteiktas tikai īslaicīgas atrašanās EMS ietekmes zonā gadījumiem. Piemēram, televīzijas torni strādnieks var krāsot pusstundu, un šajā laikā viņa ķermeņa temperatūra paaugstinās par vienu grādu. Lucavsalā EMS līmenis ir pārsniegts. Cilvēks uz šo salu var atbraukt, parakņāties pa dārziņu, nevis 24 stundas dienā septiņas reizes nedēļā pastāvīgi tur dzīvot. Ietekme var būt dažāda, piemēram, rasties acu slimības. Runājot pa mobilo tālruni, antena atrodas divu centimetru attālumā no mūsu auss. Tas ir ekvivalenti televīzijas torņa EMS tā tuvumā — viena kilometra attālumā. Bet pa telefonu mēs runājam tikai pāris minūšu, toties televīzija raida nepārtraukti." Eiropā pašlaik valda liels satraukums attiecībā uz EMS, uzsver Mūls. Tomēr risinājumu problēmai neviens vēl neredz. Katrā ziņā atrašanās EMS avota tuvumā var radīt neatgriezeniskas veselības problēmas. Ne jau velti pat padomju laikā televīzijas torņi tika būvēti neapdzīvotās vai mazapdzīvotās teritorijās. Piemēram, sanitārā zona ap Zaķusalas torni ir viens kilometrs. Kaut gan arī tas nav akmenī iekalts. Pēc valsts neatkarības atgūšanas Latvijas Republikas Augstākā padome padomju laika standartus un normas atcēla, bet jaunas vietā nepieņēma. "Tāda jau ir mūsu valsts parlamentārā prakse," sarunas nobeigumā atzina Rīgas Vides centra direktors Juris Putriņš. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bastjens Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 (labots) Muļķības tas Barkāns sarakstījis... Tukšas spekulācijas - tjipa EMS ir bīstams, tāpēc ka man tā liekas, ka ir bīstams. Par infrasarkanajām pirtīm, piemēram, laikam vispār nav dzirdējis. Labots Jūlijs 10, 2007 - Bastjens Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 Bastjen, mulkjiibas sjobriid gvelz tu.... vai zini, kaada ir infrasarkano staru frekvence? vai zini, kaapeec mobljaam ir limiteeta starojuma jauda? ej, pamaacies skolaa 5 min ilgaak... vari uztaisiit eksperimentu - atvieno mikrovilnju kraasnij drosjiibas sleedzi un iebaaz kjobi! ja EMS nav kaitiigs, tev nekas nenotiks, mhhhh Link to comment Share on other sites More sharing options...
kazarma Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 vari uztaisiit eksperimentu - atvieno mikrovilnju kraasnij drosjiibas sleedzi un iebaaz kjobi! ja EMS nav kaitiigs, tev nekas nenotiks, mhhhh Riktīgi par šito ierēcu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bastjens Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 D_l, nu jā, Barkāns arī apgalvo (ja viņam var ticēt), ka "televīzijas torni strādnieks var krāsot pusstundu, un šajā laikā viņa ķermeņa temperatūra paaugstinās par vienu grādu", - bet, cik es palasīju, tas arī ir vienīgais ļoti spēcīga EMS efekts uz audiem - termiska uzsilšana. Bet Barkāns jau netēmē uz to, ka mēs visi tagad izcepsimies dēļ televīzas torņu darbības (kādas diez jaudas tad tur vajadzētu ), viņš runā par kaut kādiem mistiskiem veselības kaitējumiem, - bet tās ir spekulācijas, jo neviens tādus nav pagaidām droši pierādījis (tad, kad pierādīs, tad cita runa). Par frekvencēm es zinu to, ka radiācijai, par kuras kaitīgumu nav šaubu, tiešām ir pilnīgi citas frekvences. Par mobilajiem - tā kā nav pierādīts, ka šis izstarojums nav kaitīgs, tad labāk būt piesardzīgiem. P.S. Priekš manis te nav problēma tik daudz par pietiekami neizpētīto EMS kaitīgumu, cik par Barkāna tendenciozitāti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 Pastāstīšu ko man viens pseidobiologs stāstīja. Mēs takš visi zinām kas ir indukcija, vai ne? Tādad, ja magnēts kustās metāla tuvumā, tad metālā tiek inducētas strāvas. Un mēs arī zinām, ka cilvēks, lai pakustinātu roku, izsūta no smadzenēm vājus elektriskus impulsus, kas attiecīgi liek vajadzīgajiem muskuļiem sarauties. Tad lūk, šie elektromagnētiskie lauki inducē strāvas arī cilvēkos. Protams, ļoti mazas, bet tomēr. Kas notiek? Notiek tas, ka tagad smadzenēm ir kā saka skaļāk jābļauj, lai roka sāktu kustēties, jo visu laiku traucē parazītstrāvas. Tāpēc arī mūsdienās cilvēki ātrāk nogurst un slimo ar tādā kaitēm, kādas agrāk nebija izplatītas. Mož tāpatās strādā Ēegļu caurums? Kā tāda liela rotējoša magnētiskā lode, kas inducē iedzīvotāju smadzenēs strāvas un viņi kļūst attiecīgi "savādāki" :shock: Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest djlaurix Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 (labots) mytbusteros bija tads eksperiments ,paņema 5000 mobilos telefonus (varbut pat vairak) un ielika mobiliem telefoniem apaķša jelu olu un tad piezvanija uz viņiem visiem ,zvanija kadu pusstundu , bet nekas ta ari nenotika ,ola kada bija sakuma tada ari palika. viens telefons var izdalit lidz 2 wati radiacijas ,tadad 5000*2=10000w jeb 10kw bet ola ta ari neuzvarijas http://en.wikipedia.org/wiki/Mobile_phone_...tion_and_health Labots Jūlijs 10, 2007 - djlaurix Link to comment Share on other sites More sharing options...
Nomalis Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 Atbildot uz sākotnējo jautājumu - DL ir taisnība, šāda aparatūra ir ļoti dārga un patlaban Latvijā ir laikam tikai viena organizācija, kuras rīcībā ir pietiekami moderns aprīkojums kvalitatīvu mērījumu veikšanai - VAS "Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija". Cik šāda veida pakalpojumi varētu izmaksāt, to lai katrs papēta pats. Interesenti nedaudz par vēsturi var palasīties šeit. Kas attiecas uz Bastjeniem - varbūt derētu puisim atrast kādu fizikas mācību grāmatu un uzzināt, kas īsti ir infrasarkanais starojums. Ar tādām bailēm tak pat pie Jāņu ugunskura nevar sēdēt un aliņu dzert... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bastjens Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 Vecīt, es it kā apmēram zinu, kas ir radioviļņi, mikroviļņi, infrasarkanais starojums, redzamā gaisma, ultravioletais starojums un gamma stari un ko no kura kurā brīdī var sagaidīt... Bet Tu gan laikam neproti uzmanīgi lasīt - tā pašam grūti būs kaut ko uzzināt... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 Es vēl varu saprast, ka glupie žurnālisti jauc elektromagnētisko starojumu un radiāciju, bet nu vismaz šajā forumā djlaurix nejauc šīs lietas. Es godīgi nesaprotu, no kurienes ir radusies tā stulbība, visus starojumus nosaukt par radiāciju. Mobilais teklefons uz pilnu jaudu jau raida tikai tad, ja bāzes stacija ļoti tālu. Ja bāze tuvu, tad, lai ekonomētu batereju, jauda tiek samazinātā. Var jau būt, ka ar kaudzi mobiļņiku nevar uzsildīt olu, bet, ja ilgi runā pa telefonu, auss paliek silta. Var jau būt, ka tur nav nekāda sakara ar starojimu, bet auss tomēr ir silta :-D . Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest djlaurix Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 (labots) silta tadeļ ka aķis paliek silts un sjo ,parbaudits :wink: nu nav ta radiacija tik speciga lai mus nogaletu ;-) nu labi mož 1gadu no sava muža nozedo tehnoloģiju atistibai bet ja negribas noziedod tad jau jadzivo meža zem svina kupola bet tikunta meža nospragsi 1+/- gadus atrak vai velak :wink: Tas ta lai tauta aizdomatos ,jo kopsaucejs ''nave'' ir viens ;-) Labots Jūlijs 10, 2007 - djlaurix Link to comment Share on other sites More sharing options...
Sanchus Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 Biskiņ, ko padomāt ir. Redzamajai gaismai piemīt lielāka enerģija (eVoltos), nekā radio stariem, kas ir arī mobīlo sakaru diapazonā. Mobiļņiki staro garākos viļņus, bet mazāko viļņu enerģiju. IR stari un mikroviļņi ir nedaudz "aktīvāki", bet arī... viļņu enerģija nav lielāka par redzamajā gaismā sastopamo. Drusciņ trūkst loģikas kaitniecībai. Iesaku papētīt viļņu spektrus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest djlaurix Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 (labots) Paris bildites (arzemes) elektromagnetiskais starojums,spektrs ka mes redzam bilde jo viļņu garums ir mazaks ,jo kaitigais starojums ir lielaks,indigaks... taka esam nonakuši pie kopsauceja ka mobilie telefoni ir mazak kaitigi par redzamo gaismu Labots Jūlijs 10, 2007 - djlaurix Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Jūlijs 10, 2007 Share Jūlijs 10, 2007 viens telefons var izdalit lidz 2 wati radiacijas ,tadad 5000*2=10000w jeb 10kw THE PISTEC! Barkāns jau netēmē uz to, ka mēs visi tagad izcepsimies dēļ televīzas torņu darbības (kādas diez jaudas tad tur vajadzētu ), viņš runā par kaut kādiem mistiskiem veselības kaitējumiem, par sjito tu uzprasi tiem, kuri ir dziivojusji/straadaajusji radaru staciju tuvumaa..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Willy Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 (labots) 15 gadus nostrādāju Siguldas radioreleju stacijā .8 raidītāji uz lampām GC-90 katrs pa 2---5 wati.frekvence 1800 MHz. Rezultāts : šogad jau esmu pensijā 57 gados 5 gadus ātrāk, jo toreiz tas skaitījās kaitīgais darbs. Variet pievērst uzmanību divām mazām replikām 11. un 15. lpp Rīgas domes apbūves plānam Lucavsalā. http://www.rdpad.lv/uploads/rpap/Speka%20e...juma_raksts.pdf Labots Jūlijs 11, 2007 - Willy Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest djlaurix Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 THE PISTEC! D_L kas atkal nepatik ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 viens telefons var izdalit lidz 2 wati radiacijas ,tadad 5000*2=10000w jeb 10kw bet ola ta ari neuzvarijas 1kaart - telefons straadaa centimetru diapazonaa 2kaart - gsm telefoniem izejas jauda ir ap 0,5W max 3kaart - zvana uztversjanas rezjiimaa straadaa tikai telefona uztveereejs 4kaart - mythbusteri ir jampampinji 5kaart - iesaku ielikt lauriisja goda nosaukumu - kodolfizikjis peedinjaas 6kaart - tu mani saprati, ja?! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest djlaurix Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 ja sapratu :wink: nevajag jau dusmoties Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 djlaurix, Vai tad Tev tiešām nepielec- mobilajam telefonam nav nekādas radiācijas. Vai tad tik grūti to saprast, kāda starpība ir starp radiāciju un elektromagnētisko starojumu no raidītājiem. Nu nebija Černobiļa liels radioraidītājs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 Amīši visus starojumus sauc par radiāciju. Piemēram ultravioletais starojums jamiem būs UV radiation. Te ir problēma tulkojumā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 Man pie kājas, kā runā stulbie amerikāņi, mēs dzīvojam Latvijā un jārunā tehniski pareizi. Tas, ka angļu valodā nav attiecīgu vārdu ir viņu problēma. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 lai noveerstu paarpratumus - radiaacijai ir visai mazs sakars ar elektromagneetisko lauku un emi radiaacija ir BRIIVO atoma daljinju kustiiba telpaa vieglaa radiaacija, jeb rentgena starojums - briivie elektroni smagaa radiaacija, jeb alfa,beta starojums- atoma kodola pozitiivaas daljjinjas vai negatiivaas daljinjas(protoni, pozitroni) gamma starojums, jeb ultra vieglie neitroni paareejais viss neietilpst sjajaa nodaljaa un visai maz izpeetiits (neitriino, kvanti etc) ps. - skaidroju vienkaarsji, lai 98% sjejieniesju kaut aptuveni nojaustu par ko iet runa..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest djlaurix Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 tie kas nesaprata manu domu , ar savu domu biju domajis ka ka mobilie telefoni nav kaitigi... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 lauriit, atkal kljuudies - augstfrekvences elektromagneetiskais starojums veido rezonansi molekulaaraa liimenii, kas var un arii izraisa patogeenas izmainjas dziivajaas sjuunaas..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest djlaurix Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 (labots) ja ta plaši runajot viss sava ziņa ir kaitigs ,braukt mašina ,sedet pie monitora,atrasties uz ielas ,utt tad jau jadzivo meža bet tas neko nemainis... Labots Jūlijs 11, 2007 - djlaurix Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bastjens Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 (labots) gamma starojums, jeb ultra vieglie neitroni Ups, pieķēru... D_l, "mulkjiibas sjobriid gvelz tu....ej, pamaacies skolaa 5 min ilgaak..." P.S. Un, droši vien, domāts bija nevis pozitroni, bet elektroni un nevis kvanti, bet kvarki. Labots Jūlijs 11, 2007 - Bastjens Link to comment Share on other sites More sharing options...
Willy Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 (labots) Nu lai tai diskusijai būtu reāls pamatojums tad piemetīšu vēl informāciju: Saistītie Publicēts: "Latvijas Vēstnesis" 145 (3513) 12.09.2006 Ministru kabineta noteikumi Nr.745 Rīgā 2006.gada 5.septembrī (prot. Nr.45 3.§) Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 18.punktu I. Vispārīgie jautājumi 1.Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret risku, ko darba vidē rada vai var radīt elektromagnētisko lauku iedarbība (turpmāk — darba aizsardzības prasības). 2.Elektromagnētiskie lauki šo noteikumu izpratnē ir statiski un mainīgi elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie lauki, kuru frekvence nepārsniedz 300GHz. 3.Noteikumi attiecas uz visām nodarbinātības jomām, kurās nodarbinātie darba vidē tiek vai var tikt pakļauti elektromagnētisko lauku iedarbībai, ja tās ietekme ir zināma, īslaicīga un pārejoša un tās dēļ nerodas ilgstoša ietekme uz cilvēka veselību. Elektromagnētiskā lauka iedarbību rada inducēto strāvu plūsma un enerģijas absorbcija organismā, kā arī kontaktstrāvas, izņemot risku, ko rada zem sprieguma esoši vadītāji. 4.Ja darba vieta ir publiski pieejama apmeklētājiem, darba devējs var neveikt elektromagnētiskā lauka radītā riska novērtēšanu, mērījumus vai aprēķinus atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām, ja tie ir veikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektromagnētisko lauku (no 0Hz līdz 300GHz) iedarbības uz iedzīvotājiem ierobežošanu. 5. Par šo noteikumu ievērošanu atbildīgs ir darba devējs. 6.Darba devējs nedrīkst pakļaut nodarbinātos elektromagnētiskā lauka iedarbībai, kas pārsniedz ekspozīcijas robež¬vērtības. 7.Ekspozīcijas robežvērtības šo noteikumu izpratnē ir elektromagnētiskā lauka iedarbības ierobežojums, kas noteikts, pamatojoties uz tā radīto ietekmi uz cilvēku veselību, un kuru ievērojot nodarbinātie, kas ir pakļauti elektro¬magnētisko lauku iedarbībai, ir aizsargāti pret to kaitīgo ietekmi uz veselību. 8.Darba aizsardzības prasību ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija. 9.Darba devējs atbilstoši Darba aizsardzības likumā noteiktajām prasībām konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām par jautājumiem, kas saistīti ar elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē, kā arī rada iespēju nodarbināto līdzdalībai attiecīgo jautājumu risināšanā. II. Elektromagnētiskā lauka iedarbības noteikšana un radītā riska novērtēšana 10.Darba devējs visās darba vietās veic pirmreizēju elektromagnētiskā lauka radītā riska novērtējumu, nosakot, vai tajā ir elektromagnētiskā lauka starojuma avoti, kas varētu izraisīt kaitējumu cilvēka veselībai. 11.Ja darba vietā ir elektromagnētiskā lauka starojuma avots, elektromagnētiskā lauka radīto risku darba devējs novērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtību ne retāk kā reizi gadā, kā arī šādos gadījumos: 11.1.ir radīta jauna darba vieta vai notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (piemēram, mainās darba procesi, metodes, darba aprīkojums), kas minēto risku varētu palielināt; 11.2.nodarbināto veselības pārbaudes rezultāti liecina, ka nodarbināto veselības traucējumus ir izraisījusi elektromagnētiskā lauka iedarbība. Šādā gadījumā darba devējs atkārtoti novērtē risku. 12.Ja darba vietu pārbaudē un pēc iepazīšanās ar darba iekārtu tehnisko dokumentāciju darba devējs konstatē, ka elektromagnētiskais lauks rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai, darba devējs nodrošina elektromagnētiskā lauka radītā riska novērtēšanu un saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem, ja nepieciešams, veic elektromagnētiskā lauka mērījumus vai aprēķinus, ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās ekspozīcijas darbības vērtības un aprīkojuma ražotāja noteiktos izstarojuma līmeņus, ja aprīkojuma prasības ir reglamentētas. 13.Riska novērtējumā norāda mērījumu rezultātus un nākamo elektromagnētiskā lauka mērījumu laiku: 13.1.ja mērījuma rezultāti ir no 80% līdz 100% no ekspozīcijas darbības vērtības, nākamo mērījumu veic pēc trijiem gadiem; 13.2.ja mērījumu rezultāti ir ekspozīcijas darbības vērtības lielumā vai pārsniedz to, nākamo mērījumu veic katru gadu. 14.Elektromagnētiskā lauka mērījumus, izmantojot normatīvajos aktos par mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm noteiktajā kārtībā verificētu mēraparatūru, kas atbilstoši ražotāja lietošanas instrukcijai ir piemērota nepieciešamo elektromagnētisko lauka mērījumu veikšanai, veic: 14.1.kompetentas institūcijas; 14.2.valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” akreditētas laboratorijas, par kurām Ekonomikas ministrija ievietojusi publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”; 14.3.citās Eiropas Savienības dalībvalstīs akreditētas institūcijas, kuras tiesīgas veikt elektromagnētiskā lauka mērījumus; 14.4.kompetenti speciālisti; 14.5.atbilstoši sagatavoti vecākie darba aizsardzības speciālisti (profesiju standarts PS 0100 “Darba aizsardzības vecākais speciālists”); 14.6.personas ar atbilstošu kvalifikāciju mērījumu veikšanai. 15.Darba devējs, novērtējot darba vides risku, īpašu uzmanību pievērš šādiem faktoriem: 15.1.elektromagnētiskā lauka iedarbības līmenis, frekvenču spektrs, ilgums un veids; 15.2.ekspozīcijas robežvērtības un ekspozīcijas darbības vērtības, kas ir tieši izmērāmi lielumi, izteikti kā elektriskā lauka intensitāte (E), magnētiskā lauka intensitāte (H), magnētiskā indukcija (B) un jaudas blīvums (S); 15.3.elektromagnētiskā lauka ietekme uz to nodarbināto drošību un veselību, kuri pieder pie īpaši jutīgas riska grupas (piemēram, pusaudži, grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā); 15.4.netieša elektromagnētiskā lauka ietekme, tai skaitā: 15.4.1.elektronisku medicīnas iekārtu un ierīču, arī elektrokardio¬stimulatoru un citu implantētu ierīču darbības traucējumi; 15.4.2.risks saņemt mehānisku triecienu no feromagnētiskiem priekšmetiem statiskos magnētiskos laukos, kuru magnētiskā indukcija ir lielāka par 3mT; 15.4.3.elektroeksplozīvu ierīču (detonatoru) iedarbināšana; 15.4.4.ugunsgrēki un sprādzieni, kurus izraisa uzliesmojošu materiālu aizdegšanās no dzirkstelēm, ko rada inducēti lauki, kontaktstrāvas vai dzirksteļu izlāde; 15.5.tāda aprīkojuma esība, kas konstruēts, lai pazeminātu elektromag¬nētisko lauku iedarbības līmeni; 15.6.informācija, kas iegūta, veicot nodarbināto veselības pārbaudes; 15.7.vairāku elektromagnētiskā lauka starojuma iedarbības avotu esība; 15.8.vairāku frekvenču lauku vienlaicīga iedarbība. 16.Darba devējs dokumentē un glabā visus elektromagnētiskā lauka radītā riska novērtēšanas un mērīšanas rezultātus 10gadus. Pēc noteiktā termiņa tos nodod glabāšanai arhīvā. III. Elektromagnētiskā lauka radītā riska novēršana vai samazināšana 17.Ja, veicot riska novērtējumu, konstatē, ka ir pārsniegtas ekspozīcijas darbības vērtības, kas norādītas šo noteikumu 1.pielikumā, darba devējs normatīvajos aktos par darba vides iekšējo uzraudzību noteiktajā kārtībā veic vienu vai vairākus šo noteikumu 20.punktā noteiktos pasākumus. 18.Novērtējot vai samazinot elektromagnētisko lauku radīto risku, darba devējs ievēro Darba aizsardzības likumā noteiktos darba aizsardzības vispārīgos principus. 19.Darba devējs atbilstoši riska novērtējumam veic nepieciešamos pasākumus elektromagnētiskā lauka radītā riska novēršanai vai samazināšanai līdz minimumam (zemākajam praktiskajam līmenim), pamatojoties uz tehnisko progresu un izmantojot jaunākos līdzekļus elektromagnētiskā lauka radītā riska avota kontrolei. 20.Ja saskaņā ar riska novērtējumu darba vietā ir pārsniegtas šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās ekspozīcijas darbības vērtības, bet nav pārsniegtas šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās ekspozīcijas robežvērtības, darba devējs izstrādā un ievieš darba aizsardzības pasākumu plānu. Darba aizsardzības pasākumu plānā ietver šādus organizatoriskus un tehniskus pasākumus: 20.1.izmanto citas darba metodes, kas saistītas ar elektromagnētisko lauku mazāku iedarbību; 20.2.izvēlas tādu aprīkojumu, kuram ir mazāki elektromagnētiskie lauki; 20.3.veic tehniskos pasākumus elektromagnētisko lauku izstarošanas samazināšanai, ja nepieciešams, uzstādot bloķēšanas ierīces, aizsargekrānu vai līdzīgas veselību aizsargājošas ierīces; 20.4.nodrošina atbilstošu darba vietas iekārtojuma un darba aprīkojuma apkopi un uzturēšanu; 20.5. optimizē darba vietu plānojumu un izvietojumu; 20.6. ierobežo iedarbības ilgumu un intensitāti; 20.7. nodrošina piemērotu individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamību. 21.Šo noteikumu 4. un 20.punktā minētajās darba vietās darba devējs izvieto attiecīgas drošības zīmes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā. 22.Ja šo noteikumu 20.punktā minētajās darba vietās pastāv risks tehniski pārsniegt ekspozīcijas robežvērtības, darba devējs ierobežo piekļuvi bīstamajai zonai, kas noteikta riska novērtējumā. 23.Ja pēc darba devēja veiktajiem riska samazināšanas pasākumiem ekspozīcijas robežvērtības ir pārsniegtas, darba devējs: 23.1.nekavējoties veic pasākumus, lai nepieļautu nodarbināto pakļaušanu šādam elektromagnētiskajam laukam un samazinātu tā iedarbību tiktāl, lai tā nepārsniegtu ekspozīcijas robežvērtības; 23.2.analizē un nosaka iemeslus, kuru dēļ elektromagnētiskā lauka iedarbība pārsniedz pieļaujamās ekspozīcijas robež¬vērtības; 23.3.veic izmaiņas darba aizsardzības pasākumos, lai novērstu pieļaujamās ekspozīcijas robežvērtības pārsniegšanu. 24.Veicot darba aizsardzības pasākumus elektromagnētiskā lauka radītā riska novēršanai vai samazināšanai, darba devējs nodrošina, lai pasākumi būtu piemēroti arī to nodarbināto aizsardzībai, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta īpaša aizsardzība (personām līdz 18gadu vecumam, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, personām ar īpašām vajadzībām, personām, kurām veselības stāvokļa dēļ nepieciešami, piemēram, sirds elektrostimulatori, metāla protēzes). 25.Darba devējs nodrošina, lai nodarbinātie, kas pakļauti elektro¬magnētisko lauku radītajam riskam darba vietā, un šo nodarbināto pārstāvji tiktu attiecīgi apmācīti un nepārprotami informēti par: 25.1.elektromagnētiskā lauka iedarbību un iespējamo risku nodarbināto drošībai un veselībai; 25.2.darba aizsardzības pasākumiem, kas līdz minimumam samazina elektromagnētiskā lauka radītā riska ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību; 25.3.elektromagnētiskā lauka ekspozīcijas robežvērtībām un ekspozīcijas darbības vērtībām un ar tām saistīto iespējamo risku; 25.4.rezultātiem, kas gūti elektromagnētisko lauku iedarbības līmeņa novērtējumos, mērījumos vai aprēķinos, kuri veikti saskaņā ar šo noteikumu IInodaļu; 25.5.elektromagnētiskā lauka iedarbības dēļ radīto veselības traucējumu pazīmēm, savlaicīgu veselības traucējumu atklāšanas nozīmi un rīcību, ja ir radušies veselības traucējumi; 25.6.apstākļiem, kādos nodarbinātajiem ir tiesības uz veselības uzraudzību, un tās nozīmi; 25.7.drošām darba metodēm, kā arī pareizu un drošu darba aprīkojuma lietošanu, lai izvairītos no elektromagnētiskā lauka radītā riska. IV. Nodarbināto veselības pārbaude 26.Ja nodarbinātais pakļauts elektromagnētiskā lauka radītā riska iedarbībai, kas pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās ekspozīcijas darbības vērtības, darba devējs nodrošina veselības uzraudzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām veselības pārbaudēm, lai pēc iespējas agrāk konstatētu elektromagnētiskā lauka izraisītos veselības traucējumus un nodrošinātu kvalitatīvu nodarbināto veselības aizsardzību. 27.Darba devējs nodrošina riska novērtējuma rezultātu pieejamību ģimenes ārstam un arodslimībās sertificētam ārstam, kas veic nodarbinātā veselības uzraudzību. 28.Ja veselības pārbaudē konstatē nodarbinātā veselības traucējumus, ko arodslimībās sertificēts ārsts novērtē kā elektromagnētiskā lauka iedarbības radītās sekas, ārsts informē nodarbināto par izmeklēšanas rezultātiem un sniedz informāciju un ieteikumus par veselības aprūpi arī pēc elektromagnētiskā lauka ietekmes izbeigšanas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām veselības pārbaudēm par veselības pārbaužu rezultātiem informē darba devēju. 29.Informāciju nodarbinātajiem un darba devējam par veselības pārbaužu rezultātiem, par nepieciešamo ārstēšanu un nodarbināto veselības stāvokļa papildu izmeklēšanu ārstniecības personas un ārstniecības iestādes sniedz veselības aprūpi regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 30.Darba devējs regulāri dokumentē nodarbināto veselības pārbaužu rezultātus. Pēc kompetentas institūcijas vai Valsts darba inspekcijas pamatota pieprasījuma darba devējs izsniedz veselības pārbaužu rezultātu kopijas. 31.Darba devējs ņem vērā veselības pārbaužu rezultātus, plānojot un nosakot darba aizsardzības pasākumus elektromagnētiskā lauka radītā riska novēršanai vai samazināšanai līdz pieļaujamajam līmenim. 32.Darba devējs glabā visus nodarbinātā veselības pārbaužu rezultātus 10gadus. Pēc noteiktā termiņa tos nodod glabāšanai arhīvā. V. Noslēguma jautājumi 33.Labklājības ministrija reizi piecos gados, sākot ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, sniedz Eiropas Komisijai ziņojumu par noteikumu ieviešanu, norādot sociālo partneru viedokli. 34. Noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/40/EK par obligātajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darbinieku pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (astoņpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punkta nozīmē). Ministru prezidents A.Kalvītis Labklājības ministre D.Staķe Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. 1.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 5.septembra noteikumiem Nr.745 Ekspozīcijas darbības vērtības 1.Ekspozīcijas darbības vērtības (elektromagnētiskā lauka iedarbības pieļaujamās vērtības) ir atvasinātas no ekspozīcijas robežvērtībām saskaņā ar pamatojumu, ko izmanto Starptautiskā komisija aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (ICNIRP) vadlīnijās par nejonizējošā starojuma iedarbības ierobežošanu (ICNIRP 7/99). 2.Kontaktstrāva (Ik) ir strāvas plūsma cilvēka ķermenī, tam nonākot kontaktā ar vadītāju elektromagnētiskajā laukā, izteikta ampēros (A). 3.Strāvas blīvums (J) ir strāvas plūsma, kas caur vienības šķērsgriezuma laukuma vienību, kura ir perpendikulāra strāvas plūšanas virzienam, ieplūst vadītājā, piemēram, cilvēka ķermenī vai tā daļā, izteikts ampēros uz kvadrātmetru (A/m2). 4.Elektriskā lauka intensitāte (E) ir lauka vektoriāls lielums, kas atbilst spēkam, kurš iedarbojas uz uzlādētu daļiņu neatkarīgi no tās kustības telpā, izteikta voltos uz metru (V/m). 5.Magnētiskā lauka intensitāte (H) ir lauka vektoriāls lielums, kas kopā ar magnētisko indukciju raksturo magnētisko lauku jebkurā telpas punktā, izteikta ampēros uz metru (A/m). 6.Magnētiskā indukcija (B) ir lauka vektoriāls lielums, kas izpaužas kā spēks, kas darbojas uz kustībā esošiem lādiņiem, izteikta teslās (T). Brīvā telpā un bioloģiskos materiālos magnētiskā indukcija un magnētiskā lauka intensitāte var būt savstarpēji aizvietojamas, izmantojot vienādojumu 1A/m=4Ą10-7 T. 7.Jaudas blīvums (S) ir lielums, ko izmanto raksturojot ļoti augstas frekvences, kur starojuma iespiešanas dziļums ķermenī ir mazs. Jaudas blīvumu nosaka, jaudas plūsmu, kas darbojas perpendikulāri ķermeņa virsmai, dalot ar virsmas laukumu. To izsaka vatos uz kvadrātmetru (W/m2). 8. Enerģijas īpatnējā absorbcija (SA) ir enerģija, ko absorbē bioloģisko audu masas vienība, un to izsaka džoulos uz kilogramu (J/kg). To izmanto, lai ierobežotu mikroviļņu starojuma nesiltumefektus. 9.Enerģijas īpatnējās absorbcijas ātrums (SAR) ir ātrums, ar kādu enerģija tiek absorbēta ķermeņa masas vienībā, izteikta vatos uz kilogramu (W/kg). SAR tiek aprēķināts vidēji visam ķermenim vai ķermeņa daļām. Visa ķermeņa SAR ir mērs, ar ko nosaka saistību starp nevēlamiem siltumefektiem un radiofrekvences (RF) lauka iedarbību. Frekvenču josla Elektriskā lauka intensitāte, E (V/m) Magnētiskā lauka intensitāte, H (A/m) Magnētiskā indukcija, B (¼T) Ekvivalentā plakanviļņa jaudas blīvums, Sekv (W/m2) Kontakt¬strāva, Ik (mA) Ekstre¬mitātē inducētā strāva, IL (mA) 0–1Hz – 1,63×105 2×105 – 1,0 – 1–8 Hz 20000 1,63×105/f 2 2×105/f 2 – 1,0 – 8–25 Hz 20000 2×104/f 2,5×104/f – 1,0 – 0,025–0,82kHz 500/f 20/f 25/f – 1,0 – 0,82–2,5 kHz 610 24,4 30,7 – 1,0 – 2,5–65 kHz 610 24,4 30,7 – 0,4 f – 65–100 kHz 610 1600/f 2000/f – 0,4 f – 0,1–1 MHz 610 1,6/f 2/f – 40 – 1–10 MHz 610/f 1,6/f 2/f – 40 – 10–110 MHz 61 0,16 0,2 10 40 100 110–400MHz 61 0,16 0,2 10 – – 400–2000 MHz 3f ½ 0,008f ½ 0,01f ½ f/40 – – 2–300 GHz 137 0,36 0,45 50 – – 10. f ir frekvence frekvenču joslas ailē norādītajās vienībās. 11. Frekvencēm no 100kHz līdz 10GHz vidējās Sekv, E2, H2, B2 un IL2 vērtības aprēķina sešu minūšu laika intervālā. 12. Frekvencēm, kas pārsniedz 10GHz, vidējās Sekv, E2, H2 un B2 vērtības aprēķina 68/f1,05 minūšu laika intervālā (f izteikts GHz). 13.Frekvencēm līdz 100kHz galotnes ekspozīcijas darbības vērtības lauku stiprumiem var iegūt, vidējo kvadrātisko vērtību reizinot ar (2)½. Impulsiem ar ilgumu tp ekvivalento frekvenci, kurai atbilst ekspozīcijas darbības vērtības, aprēķina, izmantojot formulu f=1/(2tp). 14. Frekvencēm no 100kHz līdz 10MHz galotnes ekspozīcijas darbības vērtības aprēķina, attiecīgās vidējās kvadrātiskās vērtības reizinot ar 10a, kur a=[0,665log(f/105) +0,176], f ir izteikts Hz. 15. Frekvencēm no 10MHz līdz 300GHz galotnes ekspozīcijas darbības vērtības aprēķina, attiecīgās lauka intensitātes vidējās kvadrātiskās vērtības reizinot ar 32, bet ekvivalentā plakanviļņa jaudas blīvuma vērtības ar 1000. 16. Attiecībā uz impulsveida vai pārejas procesu elektromagnētiskajiem laukiem vai vairāku frekvenču lauku vienlaicīgas iedarbības gadījumā piemēro atbilstošas novērtēšanas, mērījumu vai aprēķina metodes, kas ļauj analizēt viļņu formas, īpašības un bioloģisko mijiedarbību raksturu, ņemot vērā piemērojamos standartus. 17. Impulsu modulētiem elektromagnētiskiem laukiem ar nesēja frekvenci virs 10 MHz ir jābūt tādiem, lai Sekv vērtība vidējā impulsa ilguma laikā nepārsniegtu norādīto pieļaujamo Sekv vērtību vairāk nekā 1000 reižu, bet lauka intensitāte nepārsniegtu lauka intensitātes pieļaujamo vērtību, kas atbilst nesēja frekvencei, vairāk nekā 32 reizes. Labklājības ministre D.Staķe 2.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 5.septembra noteikumiem Nr.745 Ekspozīcijas robežvērtības 1.Strāvas blīvumam laika gaitā mainīgiem laukiem ir noteiktas ekspozīcijas robežvērtības līdz 1Hz, lai novērstu ietekmi uz sirds–asinsvadu un centrālo nervu sistēmu. 2.Strāvas blīvumam ir noteiktas ekspozīcijas robežvērtības no 1Hz līdz 10MHz, lai novērstu ietekmi uz centrālās nervu sistēmas darbību. 3.SAR lielumam ir noteiktas ekspozīcijas robežvērtības no 100kHz līdz 10GHz, lai novērstu visa ķermeņa termisko slodzi un pārmērīgu lokalizētu audu sakaršanu. Gan strāvas blīvumam, gan SAR lielumam ir noteiktas iedarbības robežvērtības diapazonā no 100kHz līdz 10MHz. 4.Jaudas blīvumam ir paredzētas ekspozīcijas robežvērtības no 10GHz līdz 300GHz, lai novērstu pārmērīgu audu sakaršanu ķermeņa virspusē vai tās tuvumā. Frekvenču josla Strāvas blīvums galvai un rumpim J (mA/m2) (vidējā kvadrātiskā vērtība) Visa ķermeņa vidējais SAR (W/kg) Lokālais SAR (galvai un rumpim) (W/kg) Lokālais SAR (ekstre¬mitātēm) (W/kg) Jaudas blīvums S (W/m2) Līdz 1 Hz 40 – – – – 1–4 Hz 40/f* – – – – 4–1000 Hz 10 – – – – 1000 Hz–100 kHz f*/100 – – – – 100 kHz–10 MHz f*/100 0,4 10 20 – 10 MHz–10 GHz – 0,4 10 20 – 10–300 GHz – – – – 50 Piezīme. *f ir hercos izteikta frekvence. 5.Ekspozīcijas robežvērtības strāvas blīvumam ir paredzētas, lai aizsargātu pret iedarbības ietekmi uz centrālās nervu sistēmas audiem galvā un rumpī. Iedarbības robežvērtības frekvenču joslā no 1Hz līdz 10MHz pamatojas uz konstatētu kaitīgu ietekmi uz centrālo nervu sistēmu. Šāda ietekme būtībā ir acumirklīga, un nav zinātniska pamatojuma, lai īslaicīgai iedarbībai mainītu ekspozīcijas robežvērtības. Tomēr, tā kā iedarbības robežvērtības attiecas uz kaitīgu ietekmi uz centrālo nervu sistēmu, šīs iedarbības robežvērtības tādos pašos iedarbības apstākļos var pieļaut lielāku strāvas blīvumu ķermeņa audos, kas nav centrālā nervu sistēma. 6.Cilvēka ķermeņa elektriskā neviendabīguma dēļ strāvas blīvumu aprēķina kā vidējo lielumu uz 1cm2 šķērsgriezuma laukuma perpendikulāri strāvas plūšanas virzienam. 7.Frekvencēm līdz 100kHz strāvas blīvuma galotnes vērtības var iegūt, reizinot vidējo kvadrātisko vērtību ar (2)½. 8.Frekvencēm līdz 100kHz un pulsveida magnētiskajiem laukiem strāvas blīvuma galotnes vērtību, kas saistīta ar impulsiem, var aprēķināt, ņemot vērā augšanas/krišanas laiku un magnētiskās indukcijas izmaiņu maksimālo ātrumu. Inducētās strāvas blīvumu pēc tam var salīdzināt ar attiecīgo ekspozīcijas robežvērtību. Impulsiem ar ilgumu tp ekvivalento frekvenci, kura atbilst iedarbības robežvērtībām, aprēķina, izmantojot formulu f = 1/(2tp). 9.Visas SAR vērtības aprēķina kā vidējo aritmētisko vērtību sešu minūšu laika periodam. 10.Lokālā SAR vidējā rādītāja aprēķināšanai izmantojamā masa ir 10g blakusesošo ķermeņa audu. Tādējādi iegūtā maksimālā SAR vērtība ir vērtība, ko izmanto ekspozīcijas aprēķināšanai. Šie 10g audu ir paredzēti kā blakusesošo ķermeņa audu masa, kam ir gandrīz vienveidīgas elektriskās īpašības. Precizējot blakusesošo audu masu, ir atzīts, ka šo metodi var izmantot skaitļošanas dozimetrijā, bet tā var radīt grūtības, veicot tiešus fizikālos mērījumus. Var izmantot vienkāršu kubveida audu masu, ja aprēķinātajiem dozimetriskajiem lielumiem ir konservatīvas vērtības attiecībā pret iedarbības vadlīnijām. 11.Lai ierobežotu termoelastīgās izplešanās radīto ietekmi uz dzirdi un izvairītos no šādas ietekmes, attiecībā uz pulsējošu iedarbību frekvenču diapazonā no 0,3 līdz 10GHz un lokalizētu iedarbību uz galvu, ieteicams izmantot papildu ekspozīcijas robežvērtību. Tādējādi SAR vērtība nedrīkst pārsniegt 10mJ/kg, aprēķinot vidēji uz 10g audu. 12.Vidējo jaudas blīvumu aprēķina uz 20cm2 iedarbībai pakļautā laukuma un 68/f1,05 minūšu laika intervālā (kur f ir GHz), lai kompensētu iespiešanos audos, kas pakāpeniski kļūst mazāka, palielinoties frekvencei. Maksimālais jaudas blīvums telpā, kas aprēķināts kā vidējais rādītājs uz 1cm2, nedrīkst pārsniegt 50W/m2×20. 13.Attiecībā uz pulsējošiem vai pārejošiem elektromagnētiskajiem laukiem vai attiecībā uz vairāku frekvenču lauku vienlaicīgu iedarbību piemēro attiecīgas novērtēšanas, mērīšanas vai aprēķina metodes, kuras izmantojot var analizēt viļņu formas īpašības un bioloģiskās mijiedarbības raksturu, ņemot vērā piemērojamos standartus. Labklājības ministre D.Staķe ________________________________________ Saistītie [likumi] • Darba aizsardzības likums (pieņemts 20.06.2001) Tā kā tabulas iznāca nekorekti tad dodu norādi uz orģinālo: http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=143223 Labots Jūlijs 11, 2007 - Willy Link to comment Share on other sites More sharing options...
punkts Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 (labots) lai noveerstu paarpratumus - radiaacijai ir visai mazs sakars ar elektromagneetisko lauku un emi radiaacija ir BRIIVO atoma daljinju kustiiba telpaa vieglaa radiaacija, jeb rentgena starojums - briivie elektroni smagaa radiaacija, jeb alfa,beta starojums- atoma kodola pozitiivaas daljjinjas vai negatiivaas daljinjas(protoni, pozitroni) gamma starojums, jeb ultra vieglie neitroni paareejais viss neietilpst sjajaa nodaljaa un visai maz izpeetiits (neitriino, kvanti etc) ps. - skaidroju vienkaarsji, lai 98% sjejieniesju kaut aptuveni nojaustu par ko iet runa..... DrunkL- aizrāvies dakšas spraust -pastāstīšu kā man mācīja Elektromagnētiskā starojuma skala sākas ar zemfrekvences maiņstrāvas izraisīto starojumu, tad nāk Radioviļņu diapazons- (ar viļņa garumu mērāmu kilometros) - Garie viļņi, Vidējie, Īsviļņi, Ultraīsviļņi (radio FM diapazons un TV-viļņa garums metros un decimetros) tālāk ir mikroviļņi (kaut kur pa vidam ir satelītu diapazoni (GigaHercos)) Vēl vairāk palielinot frekvenci (protams avota īpašības būs jau citas) iegūsim infrasarkano starojumu, redzamo gaismu, ultravioleto starojumu. Tālāk ir rentgenstarojums ( to iegūst ar lielu potenciālu starpību paātrinātus elektronus triecot pret metāla plāksni). Daļēji 'pārklājas rentgenstarojuma un tam sekojošā gamma starojuma frekvences, bet atšķirība ir avotos- gamma starojums rodas sabrūkot atoma kodoliem. Bet tās daļiņas-elektroni, pozitroni, neitroni- tās ir atoma kodolu sabrukšanas rezultāts, tām piemīt liela enerģija, bet no nesauc par elektromagnētisko starojumu. Vienkārši par daļiņu plūsmu. piem. alfa, beta daļiņu plūsma. Domāju, ka vārdu radiācija būtu pareizi lietot , ja tas saistīts ar atoma kodola sabrukšanu, bet Elektromagnētiskie viļņi vai starojums- atbilstoši augstākminētajam. Ceru, ka nelielu skaidrību radīju Labots Jūlijs 11, 2007 - punkts Link to comment Share on other sites More sharing options...
scAvenger Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 Tas, ko parasti ikdienā saucam par radiāciju, īstenībā skaitās jonizējošā radiācija. Jonizējošā radiācija var būt kā daļiņu plūsma, tā arī elektromagnētiskie viļņi (šajā gadījumā drīzāk kvanti). Vispār jonizējoša var būt arī redzamā un UV gaisma, bet parasti pie jonizējošās radiācijas pieskaita: - rentgenstarus (elektromagnētiskais starojums, kura enerģija ir starp UV starojumu un gamma starojumu - tie nav vis brīvie elektroni kā tādi, taču elektroni šo starojumu izraisa, strauji bremzējoties rentgenlampā); - gamma starus (arī elektromagnētiskais izstarojums (gamma kvanti), kam ir sevišķi liela enerģija un caurspiešanās spēja (pirmo reizi mūžā lasu, ka gamma stari ir kaut kādi mistiski ultravieglie neitroni ; - beta starus (elektronu, vai, retāk, pozitronu plūsma ar mazāku caurspiedību); - alfa starus (alfa daļiņu jeb pozitīvi lādētu hēlija kodolu plūsma, caurspiedība niecīga); - neitronu starojumu (ātru, enerģijas bagātu neitronu plūsma); - var būt arī citi, eksotiskāki jonizējošās radiācijas veidi (protonu, mionu u.c. plūsma) Neitrīno radiācija nav jonizējoša, tie ar vielu praktiski neiedarbojas. Bet radiācija vispār ir jebkurš elektromagnētiskais un cits izstarojums ("starojums" un "radiācija" ir sinonīmi), tikai labāk to tā nesaukt, lai nemaldinātu cilvēkus. Starp citu, zvana uztveršanas režīmā strādā arī mobilā telefona raidītājs (kā gan citādi bāzes stacija uzzinātu, vai telefons ir zonā, vai nav?) Tajā laikā notiek kā reize vislielākā jaudas izstarošana (tiek pieregulēta izstarojamā jauda). Vai tad neesat dzirdējuši traucējumus radioaparātos tieši mirklī, pirms telefons sāk zvanīt? Bet par kaitīgumu/nekaitīgumu - nedomāju, ka par to vērts uztraukties, ja vien nerunā 10 stundas diennaktī. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 Bastjens> neitrons - elementaardaljinja, kura rodas kodolprocesaa un nav laadeeta ja, atziistu, biku greizi par pozitroniem, tie nepieder pie smagaas radiaacijas..... mhhhh, par elektroniem nekljuudiijos..... un jaa, peedeejo reizi man ar to bija saskare ap 17 g atpakalj... lai noveerstu paarpratumus - radiaacijai ir visai mazs sakars ar elektromagneetisko lauku un emi radiaacija ir BRIIVO atoma daljinju kustiiba telpaa punkts, iesaku iedziljinaaties, mhhhh scAvenger jau teicu, ka peedeejo reizi ar sjo te saskaaros stipri sem taapat nav manaa stilaa loznjaat pa wiki visaados mazsvariigos, mhhh, jautaajumos par jonizeejosjo piekritiisju, taa ir taa, ko parasti saprot ar radiaaciju par rentgena stariem - nez, man atminjaa, ka tiek paaatrinaati elektroni un dalja no tiem aiziet garaam rentgenlampas anodam veidojot tiesji briivu elektronu pluusmu, kuras peedas tad var arii redzeet uz fotoplates... par mobilo - iesleedzot telefonu tas pierakstaas attieciigajaa sjuunaa un ik pa laikam tiek nocjekots no sjuunas stacijas protams, sanjemot zvanu telefonam jaasazinas ar apaksjstaciju un jaazinjo gataviiba, peec tam gan var pusstundu zvaniit, ja operators atljauj... Link to comment Share on other sites More sharing options...
punkts Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 (labots) No elektromagnētiskā starojuma GHz diapazonā tēmas sākumā esam nonākuši pie jonizējošā starojuma. (To gan mēra ar citām metodēm- piem. pēc radītā jonu pāru daudzuma) Labots Jūlijs 11, 2007 - punkts Link to comment Share on other sites More sharing options...
Dundurs Jūlijs 11, 2007 Share Jūlijs 11, 2007 Es ceru ka nenolikshu karoti atri, jo dzivoju blakaam augstsprieguma apakstacijai, kura no manas majas ir kadi 100m attalumaa. :???: Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!