zeds Aprīlis 19, 2007 Share Aprīlis 19, 2007 Pēc idejas jau Parakstītājs pirms tam iesniedz info par sevi un apliecina to ar parakstu, tātad Pakalpojumu sniedzējam ir jāpieņem ka tie ir patiesi. Uz savu galvu kaut ko labot viņi nedrīkst. Labo nedrīkst , protams. Sertifikāta izsniedzēja pienākums ir garantēt, ka tu esi tas par ko uzdodies un to pārbaudīt visus parakstāmos datus. Un sertificētājam visi dati ir jāpārbauda. Ja tu piemēram pieprasi Verisign sertifikātu, viņi pārliecinās par pilnīgi visu - firmas vārdu,adresi, kontakttlefoniem, reģistrāciju, personīgi pat zvana firmas prezidentam utt. Ja tev kaut viens parametrs neizies pārbaudi - sertifikātu neredzēt kā savas ausis. Kas arī ir iemesls milzīgajām sertifikātu cenām - viņiem pārdod uzticību ar atbilstošām izmaksām. Nu tagad pasaki - ja ir atvilcies kāds subjekts uz pastu , sapiķojis kasierei 500USD un nosertificējies par Tevi un pārdevis tavu māju parakstoties ar elektronisko parakstu (tas piemēram) - kas par to būs atbildīgs (ja nu tev izdosies pierādīt ,ka tas tomēr neesi Tu )? Pastam tas viss ir pie vienas vietas - tas ļaus viņam netērēties pārbaudēm un drošības procedūrām, jo galu galā no viņiem Tu neko neiekasēsi. Pat nevarēsi pierādīt, jo tev pat nebūs neviena dokumenta ar ko Tu varētu pierādīt savu taisnību. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kirils Aprīlis 19, 2007 Share Aprīlis 19, 2007 pildspalvu un ziimogu razhotaaji jau arii nav atbildiigi, par to, kas un kaa taas izmanto. Link to comment Share on other sites More sharing options...
r.ed Aprīlis 19, 2007 Share Aprīlis 19, 2007 nu ja jauns censonis glīšās treniņbiksēs un spicā ādas jakā pasūta, piem., Latvijas Muitas zīmogu - tad viņam laipni piedāvā kafiju un izsaucv policiju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
zeds Aprīlis 19, 2007 Share Aprīlis 19, 2007 (labots) pildspalvu un ziimogu razhotaaji jau arii nav atbildiigi, par to, kas un kaa taas izmanto. Ļoti labs piemērs. Izgatavojot zīmogu tev ir jāpārliecinās ka Tu izgatavo zīmogu SIA X, tas ir zīmoga izgatavotāja pienākums. Praksē tas notiek tā ka pasūtot zīmogu līdzi ir jābūt uzņēmuma reģistrācijas apliecībai un zīmogu izgatavojošam kantorim ir jānoņem šīs apliecības kopija par to ka šī apliecība ir bijusi iesniegta. Šeit par pietiekamu autentifikāciju uzskata to ka uzņēmuma reģistrācijas apliecību svešinieki dabūt nevar. Ja Tu neesi pārliecinājies par to ka izgatavo zīmogu norādītajai firmai, Tu pilnā apmērā atbildi par zīmoga viltošanu un sekām ko tava rīcība nesusi upuriem. Latvijas pasta gadījumā viņi par to neatbild. Resp, viņi var darīt ko grib. N E S O D Ī TI Saprati analoģiju ? Labots Aprīlis 19, 2007 - zeds Link to comment Share on other sites More sharing options...
Devil_Inside Aprīlis 19, 2007 Share Aprīlis 19, 2007 Tajā sertifikātā var arī nicku ierakstīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Snake5 Septembris 15, 2007 Share Septembris 15, 2007 hehe, iisti nezinu vai tas ir progress, vai kautkas... eee... preteejs... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Snake5 Septembris 15, 2007 Share Septembris 15, 2007 kas ir taaaaaaa nujuusjaupashizinaatkas? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Septembris 15, 2007 Share Septembris 15, 2007 (labots) Priekšvārds Nupat ieraudzīju šo topiku, kurš atkal cēlies gaismā. Lai arī tas ir pavisam sens topiks, smieklīgākais ir tas, ka uz autora jautājumu neviens tā arī nav atbildējis. Tad nu šeit varēs rast atbildi uz šo jautājumu "Kā tīri tehniski strādā e-paraksts un kas ir laika zīmogs". Taisu jaunu topiku, jo vecajā jau sen runa ir par ko citu. Tāpat arī ceru, ka šis eventuāli tiks pielikts pie BUJ. Asimetriskā kriptogrāfija Lai saprastu e-parakstu, vispirms vajag saprast divas citas tehnoloģijas, kas ir tā pamatā: asimetrisko kriptogrāfiju un kontrolsummas (hash). Par kontrolsummām tiks pastāstīts tālāk, bet vispirms būs izskaidrota asimetriskā kriptogrāfija. Asimetriskā kriptogrāfija ir ģeniāls matemātiķu izgudrojums, kuram ir daudzi pielietojumi. Ideja tāda - ir iespējams izveidot "atslēgu" (skaitļu) pāri, ar sekojošu īpašību - dati, kas aizšifrēti ar vienu atslēgu, var tikt atšifrēti tikai ar otru. Turklāt, zinot vienu atslēgu, nav iespējams izrēķināt otru. T.i. patiesībā ir iespējams, taču pie mūsdienu datoru jaudām, ātrāk saule izdegs, nekā aprēķini beigsies. Tas ir, protams, pieņemot, ka atslēgas ir gana lieli skaitļi. Maziem skaitļiem to ir iespējams izdarīt reālā laikā. Tāpēc šie skaitļi parasti ir aptuvenu 1024 bitus lieli. Saprotamākā valodā - tas ir skaitlis ar vairākiem miljoniem ciparu. Parasti vienu no šīm atslēgām padara visiem zināmu, kas to vēlas uzzināt, bet otru tur pie sevis noslēpumā. Attiecīgi, pirmo sauc par publisko atslēgu, bet otru par privāto. Šādā veidā ir iespējamas jau divas lietas: Jebkurš var aizšifrēt kādus datus ar publisko atslēgu, un tikai privātās atslēgas īpašnieks spēs tos atšifrēt; Ja dati ir aizšifrēti ar privāto atslēgu, tos atšifrēt varēs tikai ar publisko atslēgu. Tātad, ja kaut kādus datus var atšifrēt ar publisko atslēgu, tad tos pilnīgi noteikti var pateikt, ka tos ir aizšifrējis privātās atslēgas īpašnieks. Šīm abām lietām ir pielietojumi pasaulē. Pirmo izmanto, kad divas personas grib sazināties savā starpā, bet nav iespējams tikties un vienoties par kādu nebūt kopīgu atslēgu, ar kuru šifrēt ziņojumus. Otro izmanto e-parakstam. Kontrolsummas Šis ir otrs ģeniālais matemātiķu izgudrojums. Šis ir daudz vienkāršāks, nekā asimetriskā kriptogrāfija. Ideja tāda - no jebkuriem datiem, ar kaut kādām matemātiskām manipulācijām, ir iespējams izrēķināt skaitli (kontrolsummu), kuram piemīt sekojošas īpašības: Šis skaitlis ir atkarīgs no pilnīgi visiem datiem. Izmainot jebkuru simbolu datos, radikāli mainās arī kontrolsumma; Zinot kontrolsummu, nav iespējams reālā laikā uzkonstruēt datus, kuriem tā atbilst. Vai arī, ja to var, tad šie dati nebūs sakarīgi. Kontrolsummas var izmantot, lai pārbaudītu datu integritāti. Piemēram, paņemam datus, aprēķinam kontrolsummu, un pa e-pastu to visu nosūtam kādam citam cilvēkam. Šis cilvēks atkal izrēķina kontrolsummu no šiem datiem, un salīdzina ar atsūtīto kontrolsummu. Ja tās nesakrīt, tātad vai nu dati, vai arī kontrolsumma pa ceļam ir mainījušies. E-paraksts E-paraksts ir abu šo mehānismu apvienojums. Kad ir doti kādi dati, kurus vajag "parakstīt", tad parakstītājs vispirms izrēķina šiem datiem kontrolsummu, un tad aizšifrē to ar savu privāto atslēgu. Šī šifrētā kontrolsumma tad arī ir "e-paraksts". Turpmāk dati tiek sūtīti kopā ar šo parakstu. Ja saņēmējs grib pārliecināties, ka dotos datus patiesi ir veidojis sūtītājs, viņs atšifrē kontrolsummu ar sūtītāja publisko atslēgu un tad salīdzina to ar kontrolsummu, ko pats izrēķina no datiem. Ja kontrolsummas sakrīt, viss kārtībā. Ja kāds pa ceļam šo sūtījumu būt pārtvēris, viņš to nevarētu modificēt. Lai arī viņš varētu modificēt pašus datus un izrēķināt tiem kontrolsummu, viņš nevarētu šo kontrolsummu aizšifrēt tā, lai to varētu atšifrēt ar sūtītāja publisko atslēgu. Acīgākie jau būs pamanījuši, ka visa šī shēma var izgāzties vienā vietā - saņēmējam jau iepriekš ir jāzin sūtītāja publiskā atslēga. To nevar sūtīt kopā ar datiem, jo tad viltvārži, kas pārtvertu sūtījumu, varētu visu nomainīt un neviens gailis pakaļ nedziedātu. Tāpēc ir izdomāti "sertifikāti". Sertifikāti Sertifikāti ir universāls mehānisms, kuru daudz kur izmanto. "Sertifikāts" ir datu čupiņa, kas kā minimums satur tā īpašnieka identitāti (piem. vārdu, uzvārdu un personas kodu), kā arī īpašnieka publisko atslēgu. Šie dati arī ir ar e-parakstu, kuru tur ir uzlikusi kāda trešā persona - sertifikāta Autoritāte. Autoritātei uzticas gan sūtītājs, gan saņēmējs. Tāpat arī abiem ir pieejama autoritātes publiskā atslēga. Šo sertifikātu savukārt jau var sūtīt kopā ar datiem. Sertifikātu, tāpat kā datus, nevar modificēt, jo tie ir parakstīti ar Autoritātes privāto atslēgu. Un sertifikāts satur publisko atslēgu, ar kuru ir parakstīti dati. Diemžēl, Autoritātes publisko atslēgu saņēmējam atkal ir jānoskaidro pašam. Tāpat arī sūtītājam ir jādabon kādā nebūt drošā veidā sertifikātu no Autoritātes. Taču tagad ir tā priekšrocība, ka saņēmējs varēs droši saņemt datus no jebkuras personas, kurai ir Autoritātes parakstīts sertifikāts. Laika Zīmogs Tas vienkārši nozīmē to, ka kāda nebūt persona, kurai uzticas saņēmējs, šiem datiem galā ir arī pierakstījusi laiku, un parakstījusi to visu ar savu privāto atslēgu. Tā kā saņēmējs uzticas šai personai, tad viņš var būt drošs, ka paraksts ir veikts norādītajā laikā. Labots Septembris 15, 2007 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
Snake5 Septembris 15, 2007 Share Septembris 15, 2007 izskataas droshi, bet vai tas taa buus - laiks raadiis... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Septembris 15, 2007 Share Septembris 15, 2007 Paklau - to tā dara visā pasaulē jau kopš 1989. gada, OK? Tas IR droši! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Orion7 Septembris 15, 2007 Share Septembris 15, 2007 Ta nekādi e-paraksti nekad nebūs droši. Vienīgie patiesie cilvēka identitātes apliecinājumi ir pirkstu nospiedumi un acs varavīksnenes zīmējums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Snake5 Septembris 15, 2007 Share Septembris 15, 2007 kompji paliek aatraaki... 89. gadaa nebija taadu kompju, kaadi ir shobriid, un to speeks tikai pieaug! btw, ir jau arii superdatori, taakaa, ja kaadam nu ljoooti gribeetos atlauzt kodus, tad tas teoreetiski ir diezgan iespeejams! Link to comment Share on other sites More sharing options...
soks Septembris 15, 2007 Share Septembris 15, 2007 Pamēģiniet atlaust 256 bitu kodu pāris stundu laikā, Bankas transakcijas arī tiek apstiprinātas ar elektronisko parakstu, un paraksta time out ir 0.2ms, pamēģiniet nu tādu lietu pārtvert->pārkodēt->apstiprināt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Septembris 15, 2007 Share Septembris 15, 2007 Savā ziņā viņi ir drošāki par parasto parakstu - tos nav iespējams viltot. Taču, ja nozog karti un PIN kodu, tad viltojumu nevarēs atšķirt no oriģināla. Runga ar 2 galiem.... A par kompju ātrumu - neuztraucies, bez kvantu datoriem Tev 1024-bitu atslēgas nespīd atkost. Ja vien netiks izdomāts kāds revolucionārs paņēmiens, kā patvaļīgu skaitli ātri sadalīt pirmreizinātājos. Pagaidām tā ir neatrisināta problēma matemātikā/datorikā, un pilnā pārlase aizņemtu... nu, padomā pats, cik ilgi vajag, lai tik vien kā aizskaitītu no 1 līdz aptuveni 10^2000000. PS. Mans kompis no 1 līdz 10^9 skaita ~1s. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Snake5 Septembris 15, 2007 Share Septembris 15, 2007 (labots) bet kaa tu to paarbaudiiji? (cik aatri skaita), mozh tu zini, kaa uzkodeet taadu progu uz cpp? nu - vismaz galvenaas darbiibas.. Labots Septembris 15, 2007 - Snake5 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Septembris 15, 2007 Share Septembris 15, 2007 Vispār, es to taisni arī C++ taisīju. Bez tam - tā bija tikai tīra skaitīšana ciklā. Ja arī C++ kompilatora pēc tur uzģenerējās pāris instrukcijas liekas - tas vēl nav nekas, salīdzinot ar divu 1024 bitu skaitļu dalīšanu! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Snake5 Septembris 15, 2007 Share Septembris 15, 2007 negribi iedot source? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 (labots) Mhh #include <stdio.h> #include <time.h> int main() { clock_t start = clock(); for (unsigned int i = 0; i < 1000000000; i++); clock_t end = clock(); double t = ((double)(end-start)) / (double)CLOCKS_PER_SEC; printf("Tas paņēma %f sekundes!",t); } Labots Septembris 16, 2007 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest r.5 Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 Paklau - to tā dara visā pasaulē jau kopš 1989. gada, OK? Tas IR droši! jā, līdz pirmajam trojānim Ta nekādi e-paraksti nekad nebūs droši. Vienīgie patiesie cilvēka identitātes apliecinājumi ir pirkstu nospiedumi un acs varavīksnenes zīmējums. aha, mithbusteri pirkstu nospiedumu autorizāciju atkoda ar skolniekam pieejamiem līdzekļiem. tas pats jau ar acu varavīskni. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 Pirkstu nospiedumu lasītāji ir dažādi - citus ir vieglāk, citus grūtāk apmuļķot. Ar acs varavīksnes skeneriem man nav pieredzes, bet gan jau tur ir tas pats. Anyway, varbūt beigsim diskusiju par to, cik droši tas viss ir? Šis topiks nebija par to! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Snake5 Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 Mhh#include <stdio.h> #include <time.h> int main() { clock_t start = clock(); for (unsigned int i = 0; i < 1000000000; i++); clock_t end = clock(); double t = ((double)(end-start)) / (double)CLOCKS_PER_SEC; printf("Tas paņēma %f sekundes!",t); } tnx! un - ja es salieku visas optimizaacijas (arii sse2), tad man raada, ka izpildiijaas 0.000000 sekundees! tad jau ooooo bet diemzheel, ja pielieku "0", tad shis nebeidz darboties, bet tas laikam taadeelj, ka tiek paarsniegts lielaakais iespeejamais skaitlis... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 Yap. Uztaisi nevis unsigned int bet unsigned long vai arī unsigned long long. Anyway, pāris nulles šurpu turpu neko nemaina, ja Tu mazliet padomāsi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
yyy Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 Man liekas, ka asimetriskajā kriptogrāfijā lieto tik garus skaitļus, ka neviens standarta datu tips tiem neder. Galvenā elektroniskā paraksta problēma ir tā, ka sertifikāta autoritāte maksā dārgi (lai arī to vajag tikai vienreiz). Laika zīmogs maksā ĻOTI dārgi (ņemot vērā, ka to vajag katru reizi, kad paraksta kādu dokumentu)(un valsts iestādes nepieņem dokumentus kas ir parakstīti bez laika zīmoga). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Snake5 Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 Yap. Uztaisi nevis unsigned int bet unsigned long vai arī unsigned long long. Anyway, pāris nulles šurpu turpu neko nemaina, ja Tu mazliet padomāsi. vaitad ir iespeejams taads unsigned long long? es taa jau tur ieliku unsigned long, bet nekas nemainiijaas... nu tad iznaak, ka ja standarta datu tipi neder, tad jaalieto ir vairaaku dimensiju masiivi! tas visu nokaartos! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 (labots) Beidz čakarēties, kur nevajag. unsgined long long mēdz existēt dažādos kompilatoros, un tas apzīmē 64-bitu integeri. OK, bet ir vienkāršāks variants: #include <stdio.h> #include <time.h> int main() { clock_t start = clock(); // Skaitam līdz 10^11 for ( unsigned int j = 0; j < 100; j++ ) for (unsigned int i = 0; i < 1000000000; i++); clock_t end = clock(); double t = ((double)(end-start)) / (double)CLOCKS_PER_SEC; printf("Tas paņēma %f sekundes!",t); } Labots Septembris 16, 2007 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
Snake5 Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 tik un taa 0.000000 sekundees Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Velis Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 Muahah Idiņš Sneiks lauzīs elektronisko parakstu Eeeepal.. tāds cirks Mirsti slimu cilvēku un nejāj citiem smadzenes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Snake5 Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 (labots) VAI TAD ES TAA TEICU? SKATIES UZMANIIGAAK! Labots Septembris 16, 2007 - Snake5 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 Nu, pieliec vēl kādu nulli ārējā ciklā. Taču neticu, ka tas Tev tik ātri notiek. Drīzāk ir cita lieta - kompilators nooptimizē tās rindiņas nost, jo redz, ka tās nekur netiek izmantotas. Varbūt pamēģini to kodu kaut kā pamodificēt, lai viņš tā nedarītu. Piem. uztaisi i un j par globāliem mainīgajiem & izvadi to vērtības pēc cikla. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Velis Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 Sneikam ir kvantu dators :> Vienkārši Vilx smadzeņu kapacitāte ir pa mazu un viņš netiek līdz Sneika domu gājienam :> Link to comment Share on other sites More sharing options...
Padre(FMF) Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 Jebkura drošības sistēma ir droša tikai noteiktos apstākļos. Windows defaultā user parole aizsargā pret kolēģu un ģimenes locekļu ziņkārīgajām acīm.. lai gan mēs visi zinām kā apskatīties, kas tad īsti glabājas sveša lietotāja kontā (pieņemot, ka viņš nav savus datus nošifrējis) Parasta durvju slēdzene aizsargā no "narkomāna parastā", bet ja kādam vajadzēs, tad viņš izbrauks cauri mājai ar buldozeru. Tā pat ir ar super 1024 bitu atslēgām.. 99.9999..9% cilvēku nav resursu, lai viņas uzlaust reālā laikā (ja vispār tādi resursi pastāv) un šī atslēga tiek uzskatīta par 100% drošu pret script kiddies un citiem dīvaiņiem, bet tie kam būtu pietiekami resursi, lai uzlaustu to atslēgu neies ķēpāties ar tādiem sīkumiem. btw.. jebkuras drošības sistēmas vājā vieta ir cilvēks! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Septembris 16, 2007 Share Septembris 16, 2007 Tas protams. Par 1024 bitu atslēgām - ja kādam būtu tādi resursi, lai tādas uzlauztu (kas, IMHO, mūsdienās tomēr nav reāli), tad viņš ar to neķēpātos - vienkāršāk būtu sadot pa degunu cilvēkam & izspiest no viņa to privāto atslēgu. Vai arī izdarīt ko nu citu vajag. Bet pret "Hakeri Parasto", un 99.99% citu cilvēku tas palīdz. Link to comment Share on other sites More sharing options...
zaap Septembris 17, 2007 Share Septembris 17, 2007 Cik es sapratu tad privaataa atsleega ir vienkaarshi parole kuru tu ievadi kad vajag kautko paraxtiit? p.s - Liels Paldies Vilx- par shito topicu, citaadi man nebija iipashas nojeegas kas ir e-paraksts Link to comment Share on other sites More sharing options...
Devil_Inside Septembris 17, 2007 Share Septembris 17, 2007 Privātā atslēga ir Tavs sertifikāts, kas glabājas tajā riebīgajā (es saprotu, ka ir jāatbalsta garīgi atpalikuši bērni, bet vai tiešām šādā veidā?) viedkartē un ir aizsargāts ar pin kodu. Ieliec karti lasītājā, izvēlies paraksta sertifikātu un ievadi pin. Datu apmaiņu ar valsts iestādēm nosaka likums, kurā ir teikts, ka dokumentā vēl ir jābūt papildinformācijai, kuru pagaidām LP nenodrošina. Citiem vārdiem sakot - LP "drošais" paraksts ir nelietojama figņa! Man žēl to cilvēciņu, kuri vēl maksā par katru laika zīmogu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kirils Oktobris 10, 2007 Share Oktobris 10, 2007 CITĀTS(kirils @ Apr 19 2007, 15:11 PM) pildspalvu un ziimogu razhotaaji jau arii nav atbildiigi, par to, kas un kaa taas izmanto. Ļoti labs piemērs. Izgatavojot zīmogu tev ir jāpārliecinās ka Tu izgatavo zīmogu SIA X, tas ir zīmoga izgatavotāja pienākums. Praksē tas notiek tā ka pasūtot zīmogu līdzi ir jābūt uzņēmuma reģistrācijas apliecībai un zīmogu izgatavojošam kantorim ir jānoņem šīs apliecības kopija par to ka šī apliecība ir bijusi iesniegta. Šeit par pietiekamu autentifikāciju uzskata to ka uzņēmuma reģistrācijas apliecību svešinieki dabūt nevar. Ja Tu neesi pārliecinājies par to ka izgatavo zīmogu norādītajai firmai, Tu pilnā apmērā atbildi par zīmoga viltošanu un sekām ko tava rīcība nesusi upuriem. Latvijas pasta gadījumā viņi par to neatbild. Resp, viņi var darīt ko grib. N E S O D Ī TI Saprati analoģiju ? es ta sapratu. a Tu saprati? zimogu razhotaaja pienaakums nav skriet pakalj klientam un nodroshinaat, ka vinjsh to ziimogu neatstaaj parkaa uz solinja vai neuzdaavina, nepaardod. vai neapziimogo ar to kaadu dokumentu (piem riikojumu), ar kuru tiek noriikots paarkaapt kriminaallikumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
puisis Maijs 14, 2008 Share Maijs 14, 2008 Vai kāds izmanto elektronisko parakstu? Kādas ir atsauksmes? Vai to ir vērts iegādāties? Vai nav pārāk daudz problēmu, ja vēlas nosūtīt vēstuli kādai valsts iestādei? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Devil_Inside Maijs 14, 2008 Share Maijs 14, 2008 Izmantoju kopš 30.08.2007. Reāli izmantojams VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas autentifikācijai (drīzumā arī parakstīšanai), Nekustamo īpašumu aģentūrai bija pakalpojums, kur varēja redzēt savu deklarēto dzīves vietu un vēl dažās bankās var autentificēties ar to sertifikātu. Vēstules valsts iestādei vari sūtīt likumā noteiktajā kārtībā. Neceri, ka kāds lasīs Tavu e-parakstīto mailu un uzskatīs to par oficiālu dokumentu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 19, 2009 Share Maijs 19, 2009 (labots) Man rodas jautājums, vai kāds ir kaut kur integrējis kādā no savām sistēmām Pasta e-parakstu (dokumentu pārbaude, parakstīšana u.c.)? Gribētos zināt, ar kādiem zemūdens akmeņiem jāsastopas. Labots Maijs 19, 2009 - mezhavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Apdomiigais Maijs 19, 2009 Share Maijs 19, 2009 Ideja ir laba un pareiza, bet līdz plašai lietošanai sabiedrībai jānobriest. Laikam reāli darbojas tikai VID sistēma, jo tajā ir daudz ieinteresētu lietotāju, pats to lietoju no pirmsākumiem, vairs neviens VID ierēdnis nevar teikt, ka es kaut ko neesmu iesniedzis, ja paši pazaudējuši. Teorētiski pašvaldībām ir jāpieņem Pasta E-paraksts, bet te rodas cilvēciskas problēmas, jo to dokumentu nepareizi saglabājot var vienkārši sabojāt. Pamēģiniet aizsūtīt tādu e-doku uz nomaļu lauku pagastu, kur e-mailiem vēl failus nemāk pievienot. Un vispār nav izstrādāti standarti par elektronisko dokumentu arhivēšanu, kas varētu radīt problēmas nākotnē ar ilgi glabājamiem un vajadzīgiem dokumentiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Maijs 19, 2009 Share Maijs 19, 2009 mezhavecis: kādā sistēmā integrēsi? klienta-servera? klienta only? kāds klients - vebisks vai dotNETisks vai javisks? E-paraksta loģiskais iznākums Ainārs Šlesers: No: V-Diena | Fokuss © http://blackhalt.wordpress.com/2008/04/04/...skais-iznakums/ Latvijā IR jāpiedāvā šāda infrastruktūra, jo tā ir teikts Eiropas savienības direktīvā, ko var palasīties šeit: http://europa.eu/eur-lex/pri/en/oj/dat/200...9en00120020.pdf No tās ir atvasināts (lasi: vidusskolnieku līmenī konspektējoši tulkots) mūsu Elektronisko dokumentu likums.Kā jau rakstā teikts - tas nekur nepazudīs, jo galvenais ir panākts - ir pieņemts likums, kas nosaka - iestādēm ir jāpieņem *.edoc faili. tas, ka slinka implementācija, tas fakts. Pamēģiniet aizsūtīt tādu e-doku uz nomaļu lauku pagastu, kur e-mailiem vēl failus nemāk pievienot. 22. Ja elektroniskais dokuments nosūtīts pa elektronisko pastu vai, izmantojot iestāžu pārziņā esošās speciālās tiešsaistes formas, tiek uzskatīts, ka adresāts to ir saņēmis divu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas. Ja rodas domstarpības, iestādei jāpierāda, ka elektroniskais dokuments ir nosūtīts. Ja adresāts apgalvo, ka elektronisko dokumentu nav saņēmis, viņam šis apgalvojums jāpamato. zvizģec tantiņai, kas to nav iemācījusies un atļaujas nepieņemt *.edoc failiņu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!