Jump to content

Parunāsim par vēja un saules satacijām, to ietekmi uz energosistēmu.


Dundurs
 Share

Recommended Posts

AndrisBB
Pirms 18 minūtēm , Dundurs teica:

Ziemā, saprotams, tie vēlas par brīvu to saņemt atpakāļ. Bet nu jau elektrības cena ir 5X par MW. Kādam šī starpība ir jāsedz..

Es šo argumentu nesaprotu. Pa vasaru Latvenergo no saules paneļiem iegūst elektrību par velti (nejau Latvenergo tērē savus līdzekļus paneļu iegādē), jeb iedzīvotāji to aizdod Latvenergo ar tiesībām saņet ziemā atpakaļ.

Iegūto elektrību Latvenergo pārdod citiem, kam saules paneļu nav un iegūst naudu. Pa šo naudu iepērk gāzi (pa vasaras cenām) un pumpē Inčukalnā uz glabāšanu.

Ziemā šo pašu gāzi nodedzina, lai atgrieztu aizņemto atpakaļ iedzīvotājiem.

Latvenergo sinī gadījumā ir ieguvējs, faktiski bezprocentu aizņēmums. Problēmu es redzu taikai tanī scenārijā, kad vasarā ar saules paneļiem tiek saražots pārpalikums un nav to elektrību kur likt. Bet arī tad var kautvai ūdeni Daugavā pumpēt atpakaļ pret straumi, tad rudenī laist otreiz caus HESu.

Labots - AndrisBB
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Grossmeister

Satiku pavasara sākumā klasesbiedru - viņam esot kaut kāds zemesgabals uz kura domājot saules paneļus uzbliezt , Eiropas naudiņas apgūt , apjautājās , vai pahaltūrēt negribu , kādus kabeļus pavilkt . Pašlaik klusums , laikam vēl pie apgūšanas nav ticis .

 

Jautājums kā speciālistam - vai ziemeļrietumu enerģētiskais loks vēl eksistē un kur pašlaik notiek Latvijas tīkla sinhronizācija ?

Link to comment
Share on other sites

Nekā no augstāk rakstītā nesapratu, bet pieļauju, ka tomēr būs kaut kas jākurina. Lai tīri iztiktu ar 'zaļo', vieglāk būtu pārcelties dzīvot uz Marsa...

Biļete, protams, vienvirziena :)

Labots - aoma
Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , Grossmeister teica:

Satiku pavasara sākumā klasesbiedru - viņam esot kaut kāds zemesgabals uz kura domājot saules paneļus uzbliezt , Eiropas naudiņas apgūt , apjautājās , vai pahaltūrēt negribu , kādus kabeļus pavilkt . Pašlaik klusums , laikam vēl pie apgūšanas nav ticis .

 

Jautājums kā speciālistam - vai ziemeļrietumu enerģētiskais loks vēl eksistē un kur pašlaik notiek Latvijas tīkla sinhronizācija ?

Jorpojām esam BRELL tīklā. Lai gan plašsaziņas līdzekļos runā, ka no Krievijas neienāk neviens MW, tā gluži nav taisnība. Jā, MW kas paredzēti tirgošanai, tiešām no Krievijas vairs nenāk, bet esam ciešā saistē ar viņiem, tehnisku problēmu gadījumā MW no viņu energosistēmas ieplūdīs mūsējā. AST un gan jau arī Litgridam un Elering ir līgums ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru par jaudas nodrošināšanu tenholoģisku avāriju gadījumos. Tīkla sinhornizācija ar eiropu ir paredzēta no 2025.gadā. Teorētiski tehniski to varot izdarīt arī tagad, bet bez tehniskā aspekta tur vēl nāk birokrātija. 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 10 minūtēm , AndrisBB teica:

Es šo argumentu nesaprotu. Pa vasaru Latvenergo no saules paneļiem iegūst elektrību par velti (nejau Latvenergo tērē savus līdzekļus paneļu iegādē), jeb iedzīvotāji to aizdod Latvenergo ar tiesībām saņet ziemā atpakaļ.

Iegūto elektrību Latvenergo pārdod citiem, kam saules paneļu nav un iegūst naudu. Pa šo naudu iepērk gāzi (pa vasaras cenām) un pumpē Inčukalnā uz glabāšanu.

Ziemā šo pašu gāzi nodedzina, lai atgrieztu aizņemto atpakaļ iedzīvotājiem.

Latvenergo sinī gadījumā ir ieguvējs, faktiski bezprocentu aizņēmums. Problēmu es redzu taikai tanī scenārijā, kad vasarā ar saules paneļiem tiek saražots pārpalikums un nav to elektrību kur likt.

Tā tas būtu, ja Latvenergo nebūtu jātirgo elektrība brīvajā tirgū.  Varu pateikt tikai to, ka Latvenergo ģenerāciju nosaka ekonomisti-inženieri. Kursa biedrene kā reiz par to strādā. Reiz ar to runāju ar viņu. Daugavā var ūdens būt pietiekami, bet, ja tirgū cena ir zema, viņi nemaz HESu nedarbina. Nu kaut ko jau droši darbina, bet ne kā pirms brīvā tirgus. Tad ģenerācijas režīmu HESiem un TECiem noteica Augstsprieguma tīkls no tehniskā aspekta raugoties. Tiesa tajos laikos AST, ST viss bija zem LE koncerna. 

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Nu un pa vasaru tad nevar pirkt gāzi vai fjūčerus par ieguto naudu, ko dabūja pa velti no iedzīvotājiem? 

Link to comment
Share on other sites

Interesanta tēma, patīkami ka no pazīstama cilvēka (sveiciens EEF) :)

 

Šobrīd sadales tīklu mikroģeneratoru ieregulēšanas protokolā ir parādījusies jauna rindiņa 

Citēt

Ierobežotas frekvences jutīguma režīms – paaugstināta frekvence (LFSM-O)

 Kas laikam tieši ar to ir saistīta, lai palīdzētu noturēt tīkla stabilitāti (pie 50,2Hz invertoriem jāsāk mest nost jaudu, līdz pie 52,5Hz laikam jāatslēdzas vispār)

 

Tas ka haļavai būs jābeidzas, tas ir skaidrāks par skaidru, bet šobrīd to parastajam lietotājam jāizmanto. Kā vienmēr, pirmie kas ielec vilcienā ir ieguvēji.

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , AndrisBB teica:

Nu un pa vasaru tad nevar pirkt gāzi vai fjūčerus par ieguto naudu, ko dabūja pa velti no iedzīvotājiem? 

Uz to es tev īsti nemācēšu atbildēt. Tagad jau probēma ir tā , ka tās gāzes var arī nebūt. Visi (Polija, Somija, Lietuva, utt) jau aizsituši gandrīz visu Klaipēdas termināli. Labi, ja Latvenergo vispār būs ko nopirkt, un vēl jautājums par cik. Faktiski valsij būtu jābūt pie dibenss, rupji sakot, bet nelaime, ka tas iTEC, saražo arī siltumu Rīgai.

Link to comment
Share on other sites

Vēl viena interesanta, potenciāli uztraucoša, lieta, gan mazākā mērogā kā kopējās sistēmas stabilitāte manuprāt ir sprieguma paaugstināšanās pie ģenerējošā lietotāja. Šobrīd ST noteikts, ka invertoram jāslēdzas nost pie 255V, kas ir vairāk kā +10% no nominālā tīkla sprieguma. Garantēti, ka vājākas iekārtas var ātrāk izbeigties.

Šobrīd gan lielākais ko esmu novērojis ir 246V, bet esam vienīgie pie sava transformatora, kas ražo. Ja kļūs vairāk ražotāju, domāju problēmas ir neizbēgamas.

Link to comment
Share on other sites

(labots)
Pirms 12 minūtēm , mickys teica:

Interesanta tēma, patīkami ka no pazīstama cilvēka (sveiciens EEF) :)

 

Šobrīd sadales tīklu mikroģeneratoru ieregulēšanas protokolā ir parādījusies jauna rindiņa 

 Kas laikam tieši ar to ir saistīta, lai palīdzētu noturēt tīkla stabilitāti (pie 50,2Hz invertoriem jāsāk mest nost jaudu, līdz pie 52,5Hz laikam jāatslēdzas vispār)

 

Tas ka haļavai būs jābeidzas, tas ir skaidrāks par skaidru, bet šobrīd to parastajam lietotājam jāizmanto. Kā vienmēr, pirmie kas ielec vilcienā ir ieguvēji.

 

Man sķiet, ka tagad ir pēdējie vagoni. Tikīdz šitam pasākumam pieslēdzas valsts atbalsts, tā viss pa lielam tiek sačakarēts. Uzrodas kaut kādi pāris kantori, kuri tikai drīkst uzstādīt, jāpērk arī no viena vai otra ražotāja pārstāvja. Respektīvi viss tas uzreiz sadārdzinās, jo neies tak biznesmeņi laist garām valsts naudu. 

Labots - Dundurs
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 13 minūtēm , mickys teica:

Šobrīd gan lielākais ko esmu novērojis ir 246V, bet esam vienīgie pie sava transformatora, kas ražo. Ja kļūs vairāk ražotāju, domāju problēmas ir neizbēgamas.

246v mājas rozetēs?

Link to comment
Share on other sites

Pēc izglītības esmu autobūves inženieris, elektrība so so, bet, kā jau padumjo laiku cilvēks, māku saslēgt pareizos vadus, kaimiņtantēm internetu pieslēgt un tv saregulēt, tēma interesanta, tad ir mums iespējama enerģijas neatkarība no rašas, vai nē?

Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , aoma teica:

Pēc izglītības esmu autobūves inženieris, elektrība so so, bet, kā jau padumjo laiku cilvēks, māku saslēgt pareizos vadus, kaimiņtantēm internetu pieslēgt un tv saregulēt, tēma interesanta, tad ir mums iespējama enerģijas neatkarība no rašas, vai nē?

Ir iespējama, bet ir nepieciešamas ģenerējošās jaudas pietiekamā daudzumā. Pieņemu, ja mēs sinhornizētos uz "sitiena" tad pie pirmajiem nopietnajiem bojājumiem (plaši vētru izraisītie atslēgumi 110/330kV elektrolīnijās izsauktu "sistēmas sabrukumu" , jeb tā saucamo blackout. 

Link to comment
Share on other sites

Varu tikai piekrist tēmas autoram, kurš visu salika pa plauktiņiem. Šis bums tādā veidā, kā tas tagad attīstās nevar būt risinājums pašreizējām enerģētikas problēmām. Ziemā tāpat saule nespīdēs, vajadzēs kaut ko kurināt. Nevajag jau nemaz ziemu, arī naktī saule nespīd. Tā ģenerācijas nepastāvība un bieži vien neprognozējamība būtu liels izaicinājums pat, ja mums būtu sava atomstaciju. Nevar tās ģenerāciju tik strauji mainīt, lai nosegtu iztrūkumu, kad saulei aiziet priekšā mākonis.

Labots - M_J
  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

Pirms 21 minūtēm , dzincha teica:

246v mājas rozetēs?

Invertora izejā/ieejā, bet faktiski arī rozetēs.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 37 minūtēm , dzincha teica:

246v mājas rozetēs?

242 esmu nofiksējis ar gudro rozeti, diezko nepatīk.

Link to comment
Share on other sites

pirms 9 stundām , Dundurs teica:

Strādāju gandrīz gadus desmit "Augstsprieguma tīklā"

Sveicināts kolēģi! Uzvārds tāds pats?

 

pirms 8 stundām , Racer teica:

242 esmu nofiksējis ar gudro rozeti, diezko nepatīk.

Atbilstoši LVS (kuru nevienam mirstīgajam nav iespēja izlasīt :) ), nominālais spriegums ir noteikts 230V +10%/-15%. Līdz ar to spriegums rozetē var būt no 195.5V līdz 253V.

 

Pašlaik pieejamais neto norēķins noteikti ir netiešā subsīdija. Kaut kad tā beigsies. Visticamāk arī privātajam elektrība būs jātirgo par biržas tarifu, jāpērk pēc tam atpakaļ par biržas tarifu.

Pārvades tīkls ar to visu "zaļo" enerģiju kaut kā tiks galā, bet jūtu līdzi sadales tīklam. Saliks kādā biezā rajonā visi paneļus. Kādā jaukā saulainā dienā būs tur īsais, degs labi. Katrā gadījumā bojājuma sekas būs smagākas. Var nākties kādu kabeli mainīt neplānoti garākā posmā. No kādas Mārupes saulainā vasaras dienā var nākties pat kādas relejaizsardzības pārregulēt VS pusē :) , jo enerģija plūdīs pretējā virzienā kā parasti.

Gan jau ka ST liks kādus viedos aparātus, kas strādās sadarbībā ar viedajiem skaitītājiem, bet tur jau nevarēs tādu ātrdarbību nodrošināt aizsardzībām pret lokāliem bojājumiem transformatora punkta ietvaros.

Gan jau pārvades tīklā arī šis visu var "sajaukt". Arī būs kaut kas jāpārregulē iestatījumos. Var sanāk kaut kādas lokālas, pašlaik, nestandarta plūsmas tās pašas pierīgas, Rīgas ietvaros. No kādiem privātmāju rajoniem, kas var atļauties gandrīz visi salikt paneļus, uz kādiem vietējiem biznesa rajoniem.

  • Patīk 3
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 10 stundām , Dundurs teica:

Lai mums būtu stabila un droša energosistēma, bez kārtīgas bāzes ģenerācijas neiztikt.

No vienas puses varētu būt riebīgs gandarījums ( @Stasss, 😉😁), ka nozares speciālists saka tieši to pašu, ko es (dīvāna eksperts) ne vienu reizi vien esmu teicis. Bet nav gandarījuma. Tikai dusma, ka atkal notiek kārtējā figņa. Var jau tiešām būt (nu neticu, nu tad rūķīšiem arī jātic), ka ierēdņi un politiķi bažījās par "enerģētisko neatkarību". Ja nu tomēr bažījās, tad, ka pašus nenoslaktē nepadzen, ja nu notiek kaut kāds "čp". Bet par ko es esmu pilnīgi pārliecināts - 99,99% uzņēmēju šo saprot tikai un vienīgi kā iespēju pielikt kabatas uz nodokļu maksātāju rēķina. Tā tas bija pie oika ieviešanas, tā tas ir tagad. Jā, jā, zinu, kapitālismā nepieciešams gūt peļņu. Bet tas jau vairs nav kapitālisms. Subsīdijas, protekcijas, garantijas. Tā ir kaut kāda perversija. Viss jau būtu labi, ja vasarā to enerģiju varētu sabērt podos un nolikt pagrabā ziemai. Vai, ja nu tiešām ar supravadītspējas superkabeļiem visa pasaule tiktu saslēgta vienotā tīklā (aha, cik tas gala rezultātā maksātu). Un @M_J pareizi piezīmē, ka pat esot atomstacijai, būtu problēmas, ja priekšrocības (ahoi, kapitālisms, brīvais tirgus, konkurence) tiek dotas vēja parkiem un Saules paneļu laukiem. Atomstaciju nevar iedarbināt un apturēt uz klikšķi.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Tīri no paredzamības, nav jau tik traģiski ar to vēju vai sauli. Meteoroloģiskie modeļi mūsdienās ir diezgan precīzi. Ja būtu tā atomstacija, tad gan jau varētu saplānot tās darbības režīmu tīri labi.

Problēma ir tieši tur, ka ir jānodrošina jauda, kas nosegs bezvēja ziemas nakti. Latvijai tāda it kā ir, ja Inčukalnā ir gāzes rezerves. LT, EE tādu nav, cik man zināms. Bet neuztraucieties, energosistēma jau nesabruks pie jaudas deficīta. Kāds gan dabūs pasēdēt bez elektrības, kamēr atkal būs pieejamas jaudas.

Ja būs jaudas deficīts (kritīsies frekvence), nostrādās automātikas, kas atslēgs daļu no patērētājiem.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , ju teica:

Meteoroloģiskie modeļi mūsdienās ir diezgan precīzi.

Žēl, ka līdz "mirstīgajiem" to precīzo modeļu dati nenonāk. Pat šodienai/rītdienai laikapstākļus jāvērtē pēc tā, kas redzams pa logu, nevis pēc prognozēm. Prognozēm pēc kaut kādām 2-3 dienām vispār ir tendence kardināli mainīties pa tām 2-3 dienām. Sola vētru pēc 3 dienām, bet reāli sākas jau pēc pusotras. Sola šodienu bez lietus, bet reāli visu dienu tā līst, ka no mājas negribas iet ārā. Sola "ne zemāk par +5" naktī, bet dabā termometrs fiksē temperatūras tuvu nullei.

 

Jā, OK, varbūt prognozes no sērijas "mēneša otrā puse gaidāma pārsvarā silta un saulaina" ir kaut cik precīzas, bet vai ta' nu ar to pietiek, lai kaut cik precīzi prognozētu saules un vēja parku atdevi, lai varētu pielāgot bāzes jaudu ģenerēšanu?

Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , ju teica:

Ja būtu tā atomstacija, tad gan jau varētu saplānot tās darbības režīmu tīri labi.

Nestrīdēšos. Iespējams, varētu. Čujs gan saka 😁, ka slēgāt iekšā ārā pat esot precīzām prognozēm nav lēts prieks, nezinu cik.

Link to comment
Share on other sites

Gan jau, ja būtu tā atomstacija, tā strādātu tuvu maksimālai jaudai cik vien var - nodrošinātu to bāzes jaudu. Kaut kādas svārstības pieregulētu ar elastīgākām jaudām.

 

Ar lielajiem vēja, saules parkiem - prognozes arī būtu vairāk viņu "problēma", jo lielajiem ražotājiem, cik man zināms, jādod savi piedāvājumi, cik būs pieejams. Pie kaut kādām novirzēm ir soda naudas. Cita problēma - sadales tīklā ģenerētā jauda. Nez kurš par tiem saražotajiem apjomiem kopumā atbildēs.

Pirms 7 minūtēm , binary teica:

Žēl, ka līdz "mirstīgajiem" to precīzo modeļu dati nenonāk.

Es nez, nav tik traki, uz rītdienu prognozes ir OK. Nesūdzos, tik cik man ir bijis vajadzīgs.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , ju teica:

Kaut kādas svārstības pieregulētu ar elastīgākām jaudām.

😁 Bet nabaga uzņēmējs tak ir investējis, uzticējies valstij, ka pirks no viņa, viņam tak ir solījuši... A Tu te tagad gribi viņu elastīgu padarīt 😁. A uz tiesu negribi?😁

Link to comment
Share on other sites

Pirms 17 minūtēm , Jurkins teica:

viņam tak ir solījuši...

Jautājums jā, kas ir apsolīts, kāds ir līgums ar to ražotāju. Kā jau saku, pašlaik jau tagad visi kaut cik lielie, saskaņo kādu apjomu piegādās, kādā stundā.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Te ir daudz politikas un visādu atklātu un slēptu mājienu.

Piemēram, ko nozīmē vārdkopa "sliktā Krievijas gāze"?

Mājiens, ka davaitķe žitj družna un ka konceptuāli lielvalstis jau ir izlēmušas, ka Krievijas gāze vairs nebūs slikta?

Šī vasara ir diezgan lietaina un ne pārāk saulaina, var uzņemt reālā laikā, cik tās Saules elektrostacijas tiešām var saražot.

Link to comment
Share on other sites

pirms 11 stundām , Dundurs teica:

Tiesa tajos laikos AST, ST viss bija zem LE koncerna. 

1. Ko tas maina? ST 100% pieder LE un LE 100% Ekonomikas ministrija…

AST 100% Finanšu ministrija.

Kopumā akcionārs ir valsts un nezinu ko šāda pārvaldības maiņa var izmainīt sadarbībā, ja ne arī klasiskā “deķa vilkšana katram uz savu pusi”.

2. Un kas tie par 3 sinhroniem kompensatoriem, kas plānoti Latvijā dažādās vietās? ;) Liels AST projekts ar mums visiem zināmu pasaules koncernu??? LT un EE šāds projekts jau notiek pilnā sparā… ;) 

Labots - Regisss
Link to comment
Share on other sites

pirms 11 stundām , Dundurs teica:

Pielāgoti mājas elektrotīklu, izveidotu automātiku un darbinātu visādus mazjaudīgus verķus no paneļu saražotās jaudas.

Vai vari par šo sīkāk? Cik ir spriegums paneļu izejā? Vienīgais kas man nāk prātā ko varētu darbināt pa taisno ir apgaismojums, bet, ja tas ir uz LED, nekāds dižais patēriņš tur nesanāk. Visam pārējam taču vajaga maiņspriegumu.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Ja reiz tehnisks jautājums - tātad ir HES un tas ražo kārtīgu 50Hz maiņstrāvu.

Jāuztur frekvence un jāuztur spriegums. Lielāka/mazāka ūdens padeve, lielāks/mazāks patēriņš.

 

Kaut kur lauku mājās ir 10kW Saules baterijas. Kaut kādā brīdī tās spēj nodrošināt 6kW jaudu. Invertors līdzstrāvu pārstrādā maiņstrāvā un dod to 230V tīklā. 2 paralēli enerģijas avoti. Frekvences atbilst, sprieguma amplitūdas tuvu un kaimiņš, kuram Saules bateriju nav, var darbināt savu veļmašīnu no kaimiņa Saules baterijām. Kaut kādi konkrēti kilogrami ūdens tāpēc HESā paliek aizsprosta augšpusē.

 

Kā tur īsti ir ar visām tām strāvām, spriegumiem, sinhronizācijām un kā tieši ar grafikiem, skaitļiem un formulām tā kaimiņa veļmašīna dabū tieši to Saules kilovatstundu?

 

pirms 11 stundām , mickys teica:

Vēl viena interesanta, potenciāli uztraucoša, lieta, gan mazākā mērogā kā kopējās sistēmas stabilitāte manuprāt ir sprieguma paaugstināšanās pie ģenerējošā lietotāja. Šobrīd ST noteikts, ka invertoram jāslēdzas nost pie 255V, kas ir vairāk kā +10% no nominālā tīkla sprieguma. Garantēti, ka vājākas iekārtas var ātrāk izbeigties.

Šobrīd gan lielākais ko esmu novērojis ir 246V, bet esam vienīgie pie sava transformatora, kas ražo. Ja kļūs vairāk ražotāju, domāju problēmas ir neizbēgamas.

 

Nu, tad vajag to tīklu slogot. Ir kaut kāda vispārēja apziņošanas sistēma, kas pasaka gudrajai veļas mašīnai - mazgā to vakar ielikto kreklu un bikses TAGAD. Vai arī ražošanas uzņēmumam ar lielu patēriņu dod atlaides. Vai arī silda ūdeni.

Link to comment
Share on other sites

Just now, Raimonds1 teica:

Nu, tad vajag to tīklu slogot. Ir kaut kāda vispārēja apziņošanas sistēma, kas pasaka gudrajai veļas mašīnai - mazgā to vakar ielikto kreklu un bikses TAGAD. Vai arī ražošanas uzņēmumam ar lielu patēriņu dod atlaides. Vai arī silda ūdeni.

Tāda apziņošanas sistēma jau ir - biržas cena konkrētajā stundā. Pašlaik zināma diennakti uz priekšu. Tikai - Nordpool saka ka to nav brīv automātiski no viņu mājas lapas par velti ņemt un izmantot, teiksim, gudrajā mājā. Bet tā cena tai infai ir tāda, ka mājsaimniecībai momentā pāriet visa gribēšana. Bet varbūt mājsaimniecība drīkst?

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Bet tas tak ir reāli zaļi.

Kāpēc hipstertīņi par šo necīnās?

----------------------

Lai gan to varētu palaist tīri elektroniski - maza 1W Saules baterija un tīkla sprieguma mērītājs - ir kolerācija - aiziet - mazgājam, cepam, kausējam.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 8 minūtēm , M_J teica:

Tikai - Nordpool saka ka to nav brīv automātiski no viņu mājas lapas par velti ņemt un izmantot, teiksim, gudrajā mājā

Man gudro māju regulē tāds HomeAssitant, caur to nav problēmu izmantot arī biržu, lai regulētu iekārtas. 

image.png

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, binary teica:

Žēl, ka līdz "mirstīgajiem" to precīzo modeļu dati nenonāk.

Sazvērestība? :D Nav tādu datu. Kad būs vantu datori, varbūt varēs daudzmaz precīzi kaut ko pateikt vairāk par nākamajām 24h. To publiski ir pateikuši meteorologi.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 5 minūtēm , saf teica:

Man gudro māju regulē tāds HomeAssitant, caur to nav problēmu izmantot arī biržu, lai regulētu iekārtas.

Paldies! Šito nezināju. Pamēģināšu. Pats kaut ko līdzīgu uztaisīju, kāda sagadīšanās, arī uz "avenes". Tikai nezināju, cik tas legāli.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Vajadzētu attīstīt konceptu par zemas temperatūras siltā ūdens akumulatoriem.

Cena 0.3€/kWh - siltumsūknis pilda 10 - 20 tonnīgu siltuma akumulatoru ar 40°C ūdeni.

Cena 0.6€/kWh - cirkulācijas sūknis dzenā ūdeni no akumulatora pa siltās grīdas caurulēm, silda baseinu un siltumnīcu.

 

Pirms 8 minūtēm , saf teica:

Man gudro māju regulē tāds HomeAssitant, caur to nav problēmu izmantot arī biržu, lai regulētu iekārtas. 

 

image.png

 

Link to comment
Share on other sites

Reizēm šķiet, ka Raimis pats ar sevi savā pasaulē runā 😄

  • Haha 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , M_J teica:

Tikai nezināju, cik tas legāli.

Nordool mājas lapā viss ir brīvi pieejams. Arī vietējie tirgotāji savās aplikācijas rāda biržas cenas. Neesmu dzirdējis ka tas būtu par maksu vai nelegāli.

Link to comment
Share on other sites

VebKamera

Nebāžat putrā mikroģenerāciju un vēja parkus. Topikstartertis jau ļoti labi sākumā nodalīja šīs lietas.

 

Eiropā iezīmējas tendence, ka elektrību ražo komersanti un tīkla operatoram faktiski ir balansējošā funkcija - palaist fosilās vai citas jaudas tad, kad vējš nepūš un saule nespīd. Jā, tas process ir ar problēmām, bet tās ir izaugsmes problēmas - mēs tur vēl mācāmies staigāt zem galda.

 

BTW, pēdējos gados ļoti kruta attīstās ūdeņraža ģenerācija kā uzkrājošā / balansējošā jauda. Nav ideāli, bet labāk par dabasgāzi no urbumiem - praktiski nekādi izmeši. Ar enerģijas pārpalikumu ražo ūdeņradi laikam, kad vējš nepūš vai saule nespīd pietiekami spoži.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...