Jump to content

kāpēc bērnam nemācīt scratch?


soks
 Share

Recommended Posts

13 minutes ago, raivix95 said:

Šis ir izteikti augstskolā, kur studēju. Lekcijas notiek darbdienu vakaros - pasniedzēji pa dienu ir sevi izsmēluši, fiziski pārguruši.

Yeah.  Tu tagad atkal studē? Nopratu, ka tev augstākā(s) ir jau sen. 

 

Tur vēl tāda lieta:  varbūt labāk būtu, ja lekciju vienkārši dotu " nokačāt " un lekcijas vietā varētu nākt nevis pierakstīt lekciju, bet pajautāt, kas nav skaidrs, padiskutēt, kaut kādas situācijas modelēt utt? 

Cilvēks bija tiešām gudrs un kruts konsultācijās,  tad likt tādam kā papagailim lasīt vienu un to pašu? Gadu no gada?  Viņš savu vielu nolasīt zināja virs 95% no galvas, bez palīgmateriāliem.  Bieza mape ar materiālu, šis lasīja gandrīz visu no galvas, nelietojot pierakstus. 

Varbūt tas arī var padarīt viņu pašu miegainu, apātisku un monotonu kā mašīna.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 3 minūtēm , Achat teica:

Yeah.  Tu tagad atkal studē? Nopratu, ka tev augstākā(s) ir jau sen. 

  Augstākā ir jau pasen, bet gribās pilnveidoties, kaut ko vēl apgūt...

 

Pirms 3 minūtēm , Achat teica:

Bieza mape ar materiālu, šis lasīja gandrīz visu no galvas, nelietojot pierakstus. 

Visinteresantāk gan priekš paša pedagoga, gan priekš studentiem ir improvizēt - stundas laikā uz vietas izdomāt problēmsituāciju, apspriest, izanalizēt, atrisināt un izspiest no situācijas maksimumu. Bet tam ir vajadzīga pieredze, prasme noreaģēt acumirklī. Ne visi skolotāji to var.

Link to comment
Share on other sites

4 hours ago, soks said:

neko prātīgāku par Paskālu,

Daudziem pasniedzējiem Pascal baigi patika.   Pat 2010 ajos. 

23 minutes ago, Mateushs said:

>> Principā skolotājam jābūt kā full-stack developerim, kas orientējas 5-6 dažādās tehnoloģijās - Python, HTML, CSS, JS, SQL <<

Te  Python gan BE nav ieteicams: LV priekš tā ir pamaz vakanču.  BE webam ar to taisīja reti, amīšos ar. Rubīni tad pat vairāk populāri kā Py. 

Link to comment
Share on other sites

4 minutes ago, raivix95 said:

Visinteresantāk gan priekš paša pedagoga, gan priekš studentiem ir improvizēt - stundas laikā uz vietas izdomāt problēmsituāciju, apspriest, izanalizēt, atrisināt un izspiest no situācijas maksimumu. Bet tam ir vajadzīga pieredze, prasme noreaģēt acumirklī. Ne visi skolotāji to var.

Tā ir, un ja cilvēks noguris, viņam tāpat jālasa viens un tas pats kā papagailim ( lietas, ko cilvēks zina no galvas jālasa vēl un vēl ). 

Tādēļ koledžās un augstskolās varbūt labāk dot lekciju lejupielādēt un lai nāk uz " lekciju "  par to diskutēt pēc tam, kad tā jau ir izlasīta un apdomāta? 

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 11 minūtēm , Achat teica:

lai nāk uz " lekciju "  par to diskutēt pēc tam, kad tā jau ir izlasīta un apdomāta? 

Labi ja viens no pieciem jauniešiem mūsdienās ir spējīgs kaut ko normāli lasīt un domāt. Skarbā realitāte. Un ļoti maz kam interesē padziļināti apgūt konkrēto priekšmetu ārpus studiju līmeņa. Būdams darbadevējs, diemžēl ar to esmu saskāries ļoti daudz, it sevišķi pēdējos 10+ gados - šad tad vispār nav skaidrs, kādēļ konkrētais indivīds ir centies to augstskolu pabeigt (lielākoties - "senči teica, ka ITšņikiem daudz maksā").

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 11 minūtēm , Achat teica:

Daudziem pasniedzējiem Pascal baigi patika.   Pat 2010 ajos. 

Pasniedzēji ar maģistra un doktora grādiem pragmatiski turās pie vecajām metodēm, ļoti vāji orientējas reālajā mūsdienu darba tirgū, neaktualizē mācību saturu un tāpēc viss sanāk tā, kā sanāk... Akadēmiskā izglītība Latvijā nekad netiks augstu vērtēta.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

4 minutes ago, Artanis said:

Labi ja viens no pieciem jauniešiem mūsdienās ir spējīgs kaut ko normāli lasīt un domāt.

Vēl labāk; ja materiāls nav lasīts patstāvīgi,  diskusijā to uzreiz var uzķert.  

Taisīt no gudriem cilvēkiem papagaiļus - gramofonus lekciju lasīšanai, likt veikt apmeklējuma uzskaiti utt. 

Tā vietā varētu diskutēt un paskaidrot, palīdzēt tiem, kas ir mājās lasījuši to lekciju. 

5 minutes ago, Artanis said:

Būdams darbadevējs, diemžēl ar to esmu saskāries ļoti daudz, it sevišķi pēdējos 10+ gados - šad tad vispār nav skaidrs, kādēļ konkrētais indivīds ir centies to augstskolu pabeigt (lielākoties - "senči teica, ka ITšņikiem daudz maksā").

Es saprotu. 

Tas ir noticis ne tikai ar IT. Katrā periodā ir savas t.s. " trendīgas " profesijas. Tie pat juristi, saražots ir daudz, bet kā man daudzi juristi ir teikuši:  normālu palīgu nav viegli atrast. Cilvēku, kas grib "rakt", analizēt un domāt loģiski.  Vienu laiku bija saražots tik daudz to juristu,  bet kā viens boss izteicās:  es nesaprotu, kā tas var būt; diplomu tik daudz, gandrīz visi ļoti slinki. Gadās labi cilvēki, tomēr reti.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
Pirms 18 minūtēm , raivix95 teica:

Akadēmiskā izglītība Latvijā nekad netiks augstu vērtēta.

Viss atduras atalgojumā. Lai mācību materiāls būtu maksimāli kvalitatīvs, tad pasniedzējam jābūt senior līmeņa strādājošam programmētājam. Maz tādu mazohistu, kas augsti apmaksātu darbu nomainītu uz finansiāli neizdevīgu nodarbi, tāpēc arī studijas dzīvo paralēlā realitātē.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , Mezavecis teica:

Maz tādu mazohistu, kas augsti apmaksātu darbu nomainītu uz finansiāli neizdevīgu nodarbi

Tā viņš ir. Tāpēc daudzās skolās pensionētās informātikas skolotājas programmēšanas vietā skolēniem joprojām māca veidot powerpoint prezentācijas. Un kad vajag 10. klasē veidot Python programmu, viņi nezina, kā folderi uztaisīt un pareizi nosaukt...

Link to comment
Share on other sites

6 minutes ago, Mezavecis said:

Lai mācību materiāls būtu maksimāli kvalitatīvs, tad pasniedzējam jābūt senior līmeņa strādājošam programmētājam. Maz tādu mazohistu, kas augsti apmaksātu darbu nomainītu uz finansiāli neizdevīgu nodarbi, tāpēc arī studijas dzīvo paralēlā realitātē.

Te jau varētu atrast risinājumu:  protams ir nenormāli sagaidīt, ka biznesam strādājošs specs  tupēs auditorijā, vāks lekciju apmeklējuma pierakstus uz lapas un tēlos gramofonu. 

 

Varbūt daļējs risinājums varētu būt  nopirkt labu lekciju materiālu no krutiem senioriem. 

Autora atlīdzība,  uz Uni nav jānāk, var strādāt firmā. 

Link to comment
Share on other sites

pirms 5 stundām , raivix95 teica:

Ko tev pastāstīt? Ņemam radušos problēmu, sadalam mazākās problēmās, atrisinam katru no tām maksimāli īsā laikā, racionāli izmantojot pieejamos resursus, pēc dotās specifikācijas veidojot efektīvu un optimāli strādājošu risinājumu kādā no programmēšanas valodām.

Komandas darba daļu... Ko tieši no tā māci? Māci kā vairākiem "programmētājiem" strādāt pie viena koda vai arī komandas darbs savādāk izpaužas?

Link to comment
Share on other sites

Just now, itanium teica:

Komandas darba daļu... Ko tieši no tā māci? Māci kā vairākiem "programmētājiem" strādāt pie viena koda vai arī komandas darbs savādāk izpaužas?

Sadalīt lielu projektu mazākos nogriežņos, deleģēt pienākumus, izstrādāt saucamo agile timeframe, arī reāli sastrādāties vienā projektā.... Cik daudz no tā visa sanāk reāli iemācīt, tas cits stāsts.

Arī GitHub, protams, bet tas ir rūgtākais kumoss, jo skolā tie projekti tomēr salīdzinoši nelieli un Git pielietojums tur nav tik uzskatāms.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 11 minūtēm , raivix95 teica:

jo skolā tie projekti tomēr salīdzinoši nelieli un Git pielietojums tur nav tik uzskatāms.

Nu Git versiju kontroli mūsdienās pat daži mākslinieki un rakstnieki izmanto. Un iespēja nodemonstrēt brenčošanu un iespēju salīdzināt versijas, cherrypick'ot vecākus commitus un veikt citas versiju kontroles priekšrocības var parādīt principā uz jebkura kaut vismazākā projektiņa.

  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Vidusskolai visai interesanta pieeja - no vienas puses forši, ka tiek parādīts "IT pasaule nav tikai programmētājiem", no otras puses - ar laiku, kas ir, liekas visai grūti aptvert gan loģiku kā tādu, gan sintaksi, gan visu, visu pārējo jēdzīgā līmenī. Gan neviens jau laikam nesagaida, ka pēc vidusskolas būsi jēdzīgs programmētājs.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
Pirms 23 minūtēm , Achat teica:

Varbūt daļējs risinājums varētu būt  nopirkt labu lekciju materiālu no krutiem senioriem. 

Personīgi pazinu divus programmētājus, kur viens uztaisīja savus kursus un labu piķi pelnīja, otrs - iesaistījās apmācībās. Es viņus nesauktu par krutiem senioriem, viens bija izteikts teorētiķis, komandā neprata strādāt un uzprogrammētais rezultāts bija jāizmet miskastē. Otrs sevi dēvēja par senioru, bez tas rezultāts, ko bija radījis vairāk atbilda vidējam līmenim un stipri bija pēc tam jāpārtaisa.

 

Līdzīgi kā daudzās sfērās, kursu veidošana ir bizness un galvenais ir labi tos pārdot. Paveicas, ka kursu veidotājs tiešām ir pieredzējis un nav izkritis no aprites. Tā kā programmēšana strauji mainās, tad nevar vienreiz kaut ko nopirkt un lietot to daudzus gadus.

Link to comment
Share on other sites

pirms 10 stundām , Achat teica:

Te jau varētu atrast risinājumu:  protams ir nenormāli sagaidīt, ka biznesam strādājošs specs  tupēs auditorijā

Risinājums ir pavisam vienkārš - maksāt pasniedzējiem jēdzīgu atalgojumu.

Te pie pie manis koledžas IT pasniedzēji saņem vairāk vai mazāk tikpat cik programētāji. Kad mācijos maģistros, tad arī piestrādāju universitātē vadot labaratorijas darbus iekš C priekš mikrokontrolieriem, maksāja mazliet mazāk kā programmētāja darbā, bet toties darbs ļoti vienkārš, stabils un neparko īpaši nav jāuztraucas.

Link to comment
Share on other sites

pirms 13 stundām , raivix95 teica:

Pasniedzēji ar maģistra un doktora grādiem pragmatiski turās pie vecajām metodēm, ļoti vāji orientējas reālajā mūsdienu darba tirgū, neaktualizē mācību saturu un tāpēc viss sanāk tā, kā sanāk... Akadēmiskā izglītība Latvijā nekad netiks augstu vērtēta.

LOL

 

Taisnība.

 

Kāpēc viņiem pielāgoties darba tirgum, ja viņiem  jau ir darbs, no kura viņus tikai ar kājām pa priekšu iznesīs, ja vien vakcinēsies savlaicīgi.

Link to comment
Share on other sites

Ar to nepieciešamību orientēties darba tirgū augstskolu pasniedzējiem ir diskutabls jautājums. Programmēšana ir joma, kur, manā skatījumā, ir nevis jāpielāgojas darba tirgum, bet jāmāca cilvēkiem pamata lietas, kas ir nemainīgas. Un, cik es redzu, viens no programmētāju trūkuma iemesliem tieši ir tas, ka augstskolās (arī kursos) māca nevis tiešām programmēšanas pamatus, bet dzenas pēc mistiskām darba tirgus, modes un citām tendencēm. Tāpēc pēc augstskolas iznāk nevis cilvēks ar programmētāja domāšanu un ieliktiem pamatiem, bet ar vienas tehnoloģijas zināšanām, kas stipri ierobežo viņa konkurētspēju darba tirgū, jo viņš zina tikai vienu "moderno" tehnoloģiju, bez dziļākas pamatu izpratnes. Darba tirgus ir spiests pieņemt tādu cilvēku, kurš raksta programmas "modernajā" programmēšanas valodā, izmantojot dažādas tās iespējas bez sapratnes par to, kā tas lejā darbojas un cik tas patiesībā vispār ir lietojams un labs. Līdz ar to, programmas nez kāpēc bremzē un krīt, bet par citu instrumentu izmantošanu viņam nav pat domu, jo sak' "es tak izmantoju modernu tehnoloģiju". Izmantojot salīdzinājumus, jaunam pavāram var mācīt cept pankūkas, pašam pagatavojot mīklu un saprotot, no kā mīkla sastāv, un zinot, kā to uzlabot, bet var vienkārši mācīt pirkt gatavu mīklu un bliezt. Rezultātā "pankūkas" ir tādas, kādas tās ir, un ja mīkla ir nekvalitatīva, tad pavāram nebūs ne mazākās poņas par to, ka mīkla ir izmetama miskastē un kā pagatavot pašam labāku mīklu.

 

Un uzskatu, ka cilvēkam no pašiem pamatiem ir jāmāca ne tikai programmēšanas koncepti, bet arī jau no paša sākuma, kā sakās, "ar mātes pienu" jāieliek kvalitatīva koda rakstīšanas pamati. Ja tas nav izdarīts, pēc tam lasīt viņa kodu citiem ir diezgan sāpīgi. Kad jāatrod internetā kāds kods, kāda realizācija, tad bieži vien kods, kurš strādā, nav saprotams lasīšanai. No mainīgo nosaukumiem nevar saprast, kam tie ir domāti; labi, ja pats koda autors, pārlasot savu kodu pēc kāda mēneša, vispār sapratīs, kam tie mainīgie ir domāti, un vispār sapratīs, kā tas strādā... Te bija kaut kur komentārs par to, ka sākumā esot jāmāca tikai koncepti, kam es nevaru piekrist, diezgan bieži sastopoties ar nelasāmu kodu citu programmētāju izpildījumā.

Link to comment
Share on other sites

Pēc taviem tekstiem izklausās ka nekad neesi par programmētāju strādājis, tik kautko fantazē pa mainīgo nosaukumiem :D

 

  • Haha 2
Link to comment
Share on other sites

Ar sektantu strīdēties, ir kā mest ar zirņiem pret sienu...

Link to comment
Share on other sites

2021.12.20. , 09:07, TOoMoOT teica:

Problēma vairāk ir aspektā, ka paši bērni bieži ir zemās domās par savu "gudrību". Daudziem pietiek ar to, ka pirmās pusstundas laikā kaut kas nepielec. Viss, uzreiz sākās "Man nepadodās matemātika", "Esmu pārāk stulbs, lai iemācītos programmēt".

Pieaugušajiem diemžēl ir otrādi - parasti ir pārāk augstās domās par savu "gudrību". Tas bērnu variants IMHO būtu vērtīgāks :D

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 8 minūtēm , binary teica:

Pieaugušajiem diemžēl ir otrādi - parasti ir pārāk augstās domās par savu "gudrību".

Tu par sevi?

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Sokrāts esot teicis: Es zinu, ka neko nezinu, bet citi nezina pat to.

Es pie šī vienmēr esmu pieturējies, jo labi saprotu, ka bēniņos ar katru dienu paliek arvien mazāk vietas :)

Link to comment
Share on other sites

Just now, aoma teica:

ka bēniņos ar katru dienu paliek arvien mazāk vietas

JO - vietas sāk trūkt vai tilpums samazinās? 😁

Link to comment
Share on other sites

Pat kosmoss neesot bezgalīgs :D Einšteins.

Augstāk minētais bija Artūra Konana-Doila slavenā varoņa mutē ieliktie vārdi :)

Link to comment
Share on other sites

Pirms 51 minūtēm , Stasss teica:

Tu par sevi?

Nē, es kolēģiem visu laiku cenšos iestāstīt, ka neko nezinu. Šie kā netic, tā netic :( 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , binary teica:

Te nav covid tēma, te ir scratch / programmēšanas tēma.

Var apvienot ar "matemātika piektdienai" un jātrisina tās problēmas uzraksot kodu ekskluzīvi Scratch. Būs ko pakausi pakasīt.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

LR 1 par pedagogu trūkumu Latvijā. 21.05

https://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/krustpunkta/

Pedagogu trūkums Latvijā ir jau ierasta problēma. Parasti par to tiek runāts septembrī, sakoties jaunajam mācību gadam, kad skolas nokomplektē pedagogu sastāvu. Tomēr šogad situāciju saasinājusi Covid pandēmija. Ne tikai tādēļ, ka ir skolotāji, kuri negribēja vakcinēties un tādēļ darbu pameta. Problēmas rada skolotāju izdegšana, jo pandēmijas apstākļos pieaug slodze un stresa līmenis. Latvijas Pašvaldību savienības dati liecina, ka novembra vidū skolās trūka 1330 pedagogu. Kāds ir risinājums, Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere, Latvijas pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku savienības Inga Vanaga un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , Mateushs teica:

Un, cik es redzu, viens no programmētāju trūkuma iemesliem tieši ir tas, ka augstskolās (arī kursos) māca nevis tiešām programmēšanas pamatus, bet dzenas pēc mistiskām darba tirgus, modes un citām tendencēm.

Tāks... konkrēti kurā(a) augstskolā(s) tā ir? LU prof. programmētāja un datorzinātņu bakalaura programmās tiek (t.i. sen atpakaļ tika) apskatīts ļoti daudz kas, iekaitot pamatu-pamatus - algoritmi, datu struktūras (ne jau tikai bubble sort, bet ļoti padziļināti), loģika, OS zemais līmenis, gramatikas, utt.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , Mateushs teica:

viens no programmētāju trūkuma iemesliem tieši ir tas, ka augstskolās (arī kursos) māca nevis tiešām programmēšanas pamatus, bet dzenas pēc mistiskām darba tirgus, modes un citām tendencēm

Es arī gribētu zināt, kura tad ir tā augstskola. 

  

pirms 3 stundām , Mateushs teica:

jo viņš zina tikai vienu "moderno" tehnoloģiju, bez dziļākas pamatu izpratnes

 Diemžēl vidusskolas kursā tik vien var iespēt, kā puslīdz padziļināti apskatīt vienu tehnoloģiju. Ja ņem divas, tad tur jau var sanākt tik tāda "apgramstīšana". 

 

pirms 3 stundām , Mateushs teica:

kā sakās, "ar mātes pienu" jāieliek kvalitatīva koda rakstīšanas pamati

Ņem vērā, ka principā neviens skolotājs (nevis augstskolas pasniedzējs) nav strādājis algotu programmētāja darbu. Reāla darba pieredze ir 0. Kāda tur var būt praktiska saprašana par kvalitatīvu kodu? Jāpriecājas, ka skolotājs pats saprot to, ko māca. Skumji, bet tā tas ir. Kādreizējie informātikas skolotāji tagad cenšās pārprofilēties uz programmēšanu, bet iespējas ir ierobežotas - fizisks laika trūkums, pietrūkst apņēmības un motivācijas, jo viens ir saprast, kā uzkodēt, bet pavisam kas cits ir to iemācīt...

 

pirms 3 stundām , Mateushs teica:

Ar to nepieciešamību orientēties darba tirgū augstskolu pasniedzējiem ir diskutabls jautājums

Tik pat diskutabli tam pieiet arī Amerikas augstskolas, kur joprojām VB6 ir lielā cieņā un GitHubs netiek apskatīts vispār..

Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , Raimonds1 teica:

LR 1 par pedagogu trūkumu Latvijā. 21.05

https://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/krustpunkta/

Noklausījos sižetu. Attiecībā uz studentiem - vajag sistēmu kā padomjlaikos, kad pēc mācību beigšanas nosūtīja uz attālāko republikas nostūri, kur bija garantēta darba vieta, alga un dzīvesvieta. Ja valsts vai pašvaldība vismaz kaut kādā veidā palīdzētu jaunajam pedagogam nedaudz iedauzīties dzīvē, kaut piešķirot dzīvesvietu pirmajos darba gados, tas būtu milzīgs atslogs. Varbūt tas pat piesaistītu kādu papildus studentu % pedagoģijas fakultātēm.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Man liekas daudz lielāka jēga būtu, ja pašvaldība jau laicīgi atrastu kādus vietējos vidusskolniekus, kas varētu būt ieinteresēti, piedāvātu reālu stipendiju (nevus 100 eiro), kautkādus citus bonusus utt. Neviens jauniets negribēs braukt uz sev nezināmu čuhņu, bez paziņām/draugiem utt, savā miestā, tas cits stāsts.

 

 

 

 

Tas pats arī ar tiem kas pēc vidusskolas pārvācas uz Rīgu cerības uz labo dzīvi, aplaužas, strādā Maksimā utt. Pašvaldība jau viņus zin, kā arī paši labāk zin kādu skolotāju trūkst, uz tiem lai arī mērķē, mēģina pārvilināt. Pēc pieciem pastrādātiem gadiem Maksimā, pierunāt nevajadzētu būt grūti, it īpaši ir zināmi cilvēki, kas to pierunāšanu var padarīt vieglāku. Tik pareizos burkānus jāpiesola. 

Labots - AndrisBB
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

1 hour ago, raivix95 said:

Tik pat diskutabli tam pieiet arī Amerikas augstskolas, kur joprojām VB6 ir lielā cieņā un GitHubs netiek apskatīts vispār..

Amerikā, Kanādā:  atkarīgs no augstskolas un studiju kursa.

Daži visp liek Nikolaju uz web kā tādu,  citur to ņem ļoti nopietni. VB6 yeah, arī gadās.

2 hours ago, marrtins said:

LU prof. programmētāja un datorzinātņu bakalaura programmās tiek (t.i. sen atpakaļ tika) apskatīts ļoti daudz kas, iekaitot pamatu-pamatus - algoritmi, datu struktūras (ne jau tikai bubble sort, bet ļoti padziļināti), loģika, OS zemais līmenis, gramatikas, utt.

LU programma vismaz " uz papīra "  ( studiju kursi un to satura apraksts)  pārsteidzošā kārtā pat patika dažiem amīšiem, kuriem to parādīju. 

Viens rakstīja, ka viņaprāt tā ir labāka nekā progamma, kura bijusi viņam. 

Augstskola ir priekš papīra, tāpat visu laiku jāmācās klāt. Jamam neesot bijis gandrīz nekas par web, tik un tā strādāja aģentūras tipa web kantorī, vēlāk citur.  C un dotnets šim gan esot mācīts labā līmenī, matenes mazāk nekā LU utt.  Nekāda ubrekruta augstskola gan tā nebija. 

Kaut kādos MIT utml ir cits līmenis, tikai grūti tikt tur studēt.

 

 

 

Link to comment
Share on other sites

8 minutes ago, AndrisBB said:

Tas pats arī ar tiem kas pēc vidusskolas pārvācas uz Rīgu cerības uz labo dzīvi, aplaužas, strādā Maksimā utt.

Drīzāk visp jelkādu darbu. Mazpilsētas ir ar savdabīgām " iespējām " ja tev nav sākuma kapitāla, blata vai vismaz izgl un pieredze.  

 

Visādās vietās strādā, ko citu viņi var darīt. 

 

Protams, no Rīgas iet atpakaļ uz mazu pilsētu cilvēki negrib.  Risks.

Liela pilsēta: ja arī darbu pazaudēs, vismaz daudz iespēju atrast citu vietu. 

Īriem jau ar bija teiciens:  vecāki iedo jaunajiem pa p** pasakot:  dodies uz Dublinu un atrodi darbu. 

 

Pašvalībām ir jāpalīdz ar  reāli LĒTIEM īres mitekļiem  pedagogiem un mediķiem utt, ja tie pārvācas uz mazpilsētām. 

 

Link to comment
Share on other sites

Piemetīšu nedaudz malku. 

 

Augstskola, kā reizi ir tā vieta, kur īsti ar modīgām tehnoloģijām neviens neauklējas. Māca pašus pamatus visvēsturiskākajā iespējamajā veidā. RTU baķī (pat ne programmēšanas novirzienā, bet automatizācijā) eksāmenā bija jāraksta C++ kods aprakstītas problēmas atrisinājumam uz papīra lapas (!!!)bez nekādiem palīglīdzekļiem, kuru vērtēja: -1 punkts par sintakses kļūdu, -2 par loģikas. Nu un visi pārējie iespējamie arhaismi, protams, tajā skaitā programmēt mikrokontrolierus (laikam kkādas atmegas bija) bez piekļuves internetam - sak tikai cik tu pats vari izfantazēt un 1. kursā meklēt kļūdas (gan loģikas, gan sintakses) uz papīra nodrukātos Java kodu fragmentos. 

 

Ok, LLU maģistros bija pāris kursi sadarbībā ar Accenture, tur gan ar arhaismiem neviens nenodarbojās - mācīja, tā teikt, no reālā darba dzīves. 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 18 minūtēm , Kazarms teica:

RTU baķī (pat ne programmēšanas novirzienā, bet automatizācijā) eksāmenā bija jāraksta C++ kods aprakstītas problēmas atrisinājumam uz papīra lapas (!!!)

Kad tas bija? Man pirms 6-9 gadiem nekas tāds nebija

Labots - itanium
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...