Jump to content

Projektētāji - elektrība, ūdens un kanalizācija


itanium
 Share

Recommended Posts

siltumsūknis tak elektrībā nevar tērēt vairāk kā tam ir nominālā siltuma jauda kilovatos. Nu tur labi, plus kādi simts vati par cirkulācijas sūkni un elektroniku.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 58 minūtēm , e = d teica:

siltumsūknis tak elektrībā nevar tērēt vairāk kā tam ir nominālā siltuma jauda kilovatos. Nu tur labi, plus kādi simts vati par cirkulācijas sūkni un elektroniku.

Siltum sūkni iekšā ir tens, par kuru marketalogi Tev nestāsta. Un tālāk, atkarībā no SS veida tas pilda savu funkciju. Tas viss jau atbilstošajā tēmā ir izrunāts.

Link to comment
Share on other sites

pirms 10 stundām , ggg97 teica:

Siltum sūkni iekšā ir tens, par kuru marketalogi Tev nestāsta.

Šis nekādi nemaina to, ka siltumsūknis nedod ārā vairāk par savu nominālo jaudu. 

Link to comment
Share on other sites

pirms 12 stundām , e = d teica:

siltumsūknis tak elektrībā nevar tērēt vairāk kā tam ir nominālā siltuma jauda kilovatos.

Kā elektriskā jauda. Situma jauda būs 3-5x lielāka

pirms 11 stundām , ggg97 teica:

Siltum sūkni iekšā ir tens, par kuru marketalogi Tev nestāsta

Teni var elektroniski atslēgt 

Link to comment
Share on other sites

kompresors
pirms 18 stundām , kreizā Kāja teica:

Es tā sapratu ka netērē jau ar, bet ir kaut kāda papildfunkcija - straujā uzkarsēšana, kas rij ne pa jokam. Ja kādam nav slinkums, pastāstiet. Man galīgi nevajag un nav aktuāli, bet tā būtu interesanti vieglā formā uzzināt kas tur ar tiem ampēriem.

Gaiss - ūdens siltumsūkni komentēt nevaru, bet zemes gan. Ir tāds režīms EHW (extra hot water). Tas saistīts ar karsto ūdeni. Reizi mēnesī ūdens tiek uzsildīts līdz kaut kādiem tur 60 grādiem profilaksei, lai nobeidz legionellas (leģionāru slimības izraisītājas) ūdensvadā. Pieļauju, ka priekš tā pietiek ar siltumsūkņa ilgāku darbību, neesmu pētījis.  Vēl ir teni, kas ieslēdzas, ja aukstā laikā pietrūkst siltuma no siltumsūkņa, bet manā gadījumā tas ir bijai reti, nu pie kādiem -30. Man ir kamīns, kas pieslēgts pie apkures sistēmas. Pa vakariem iekurinu savam priekam, līdz ar to siltuma pietiek. Man siltumsūnis darbojas jau 13 sezonas, esmu ļooti apmierināts. Pēc ieslēgšanās izslēgšanās ciklu skaita, siltumsūknis ir pusmūžā.

Ja tomēr par gaiss - ūdens, tad āra siltummainis apledo pie salīdzinoši zemām āra temperatūrām un siltuma apmaiņa - siltumsūkņa efektivitāte samazinās, tāpēc ieslēdzas atkausēšana. Cik daudz un cik elektrības ptērē, nav pieredzes.

 

Link to comment
Share on other sites

par gaiss-ūdens SS esmu daudz rakstījis savu pieredzi šajā pavedienā, var lasīt no beigām. 

ja ir interese un kādi konkrēti jautājumi, droši tad tur, bet nu lai nav jāatkārto pa rinķi.

 

 

Labots - uldise
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 38 minūtēm , kompresors teica:

Pēc ieslēgšanās izslēgšanās ciklu skaita, siltumsūknis ir pusmūžā.

Cik tas būtu absolūtajos skaitļos? 

Link to comment
Share on other sites

kompresors
Pirms 58 minūtēm , dzincha teica:

Cik tas būtu absolūtajos skaitļos? 

49300 starti, 29370 kompresora darba stundas.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , kompresors teica:

49300 starti, 29370 kompresora darba stundas.

100 000 starti ir kompresora dzīves cikls?

Link to comment
Share on other sites

kompresors
Pirms 1 minūtes , dzincha teica:

100 000 starti ir kompresora dzīves cikls?

Ap to. Precīzi nav nekur pateikts. Tas no NIBE servisa informācijas (kā izteicās uzstādītājs) pēc tā, cik vidēji kompresori kalpo.

Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , kompresors teica:

Gaiss - ūdens siltumsūkni komentēt nevaru, bet zemes gan. Ir tāds režīms EHW (extra hot water). Tas saistīts ar karsto ūdeni. Reizi mēnesī ūdens tiek uzsildīts līdz kaut kādiem tur 60 grādiem profilaksei, lai nobeidz legionellas (leģionāru slimības izraisītājas) ūdensvadā.

 

ūdens uzsildīšanai līdz baktēriju iznīcināšanai nav sakara ar EHW. Baktēriju super karstais ūdens tiek uzsildīts ar tenu, līdz ~70C, laikam reizi mēnesī. Savukārt EHW tu pieslēdz manuāli, ja zini, ka drīzumā būs liels karstā ūdens patēriņš. Var izvēlēties, uz cik stundām vajadzēs vairāk karsto ūdeni. Vismaz Nibei tas tā ir. 

Zemes NIBE man iet jau no 2008. gada, bez pārtraukuma un likstām. Nevarētu būt apmierinātāks ar apkures izvēli.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Citēt

Sadales tīkls projektēšanas pakalpojumus nesniedz, taču ik gadu saskaņo vairākus tūkstošus profesionāli sagatavotu elektrotīklu projektu. 2020. gadā mūsu klienti visbiežāk sava elektrotīkla projektēšanu uzticējuši šo uzņēmumu speciālistiem: SIA “S.O.S. projekti”, SIA “Energo Effect”, SIA “Doma-būve”, SIA “Alfa-elektro”, SIA “ViPelektro”, SIA “Tīklus projekts”, SIA “Elektro PM”, SIA “Voltmax”, SIA “NDelektrA”.

Avots: https://www.sadalestikls.lv/ka-izveleties-elektrotikla-projektetaju/

 

Te kādam ir pozitīva (vai negatīva) pieredze ar kādu no šiem kantoriem?

Labots - itanium
Link to comment
Share on other sites

bet nu kad ir pateikts par tēmu, tad es arī varu paspīdēt - 

 

A topogrāfiju jau uztaisīji/uzmēriji?

 

reizēm ir nepatīkams pārsteigums, ka lai ko sāktu projektēt, zīmēt ir vēl jāsauc mērnieki topogrāfiju taisīt un tad vēl tā VZD jāsaskaņo, utt... tas vairāk tad ja basā vietā kko taisās būvēt - var jau būt ka nopērk zemi ar sataisītu topogrāfiju vai paveicās un agrāk ir taisīta un VZD noreģistrēta - ja nemaldos laikam 10 gadi bija derīga...

 

tas būvniecības process ir tāds ķēpīgs ar to, ka daaaudz laika un naudas aiziet pirms vēl vispār lāpsta zemē iedurta...

 

P.s. ja taisa no nulles - varbūt ir vērts ar "bīdmēru" nostaigāt un "izravēt" kādu esošo koku - man, piemēram, mežu "piesēja" pārsimt kvadrātmetri... manā gadījumā es sākumā daudz par to nepārdzīvoju, jo tipo zeme liela, lai jau ir tur maliņā tie krūmiņi, bet kā kura pašvaldība, kā kura situācija, dabūsi vēl taisīt māju ar iekšpagalmu...

pēčāk gan, tad es pārdzīvoju, jo padod tik tiem birokrātiem mazo pirkstiņu - dabūju pie saviem trim kokiem arī meža dienestu aicināt (ja nemaldos VZD/zemesgrāmatas prasība taisīt novērtējumu reģistrējot jaunu topogrāfiju/īpašumu ar mežu, kadastrālajai vērtībai tas bija svarīgi - lai zin cik nodokļos paņemt) un arī tajā liekēžu kantorī savu nodevu samaksāt - kopā nodevas to mežu "noreģistrēt" smejies vai raudi, lielākas nekā mana - nu jau oficiālā - meža kopējā koksnes krājas vērtība...a kad mērnieks jau ir paskatījies (kad kafkas vārdā zvanīju to vzd tanti lamāt - tad teica: he he - mēs guglemaps paskatījāmies - nestāsti, ir tev mežs no cukerberga spožās acs nenoslēpsi, muti ciet un maksā ragā) - tad vairs neko neizravēsi... labi vēl ka meža apsaimniekošanas plānu nelika taisīt, varētu katram kokam pasi piespraust....

 

un atkal gadus 6-7 atpakaļ bija gadījums (arī, interesanta sagadīšanās, akurāt taisot īpašumam topogrāfiju lai ievilktu (atjaunotu) elektropieslēgumu) ka mērnieks uzmērija dažus kokus kas tuč tuč pārsniedza to noteikto diametru (neatceros, pašvaldības vai valsts līmenī tas ir noteikts) kad vairs noņemt bez atļaujas nedrīkst - un viss, dzīvo nu ar tiem saviem saskaitītajiem kokiem, ja jau ļāvi (manā gadījumā iepriekšējais īpašnieks bija ļāvis) izaugt līdz tādam izmēram kad jau kokam tiesības parādās un pats vēl piedevām valstīj viņus uzrādiji....

Labots - latscrap
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 9 stundām , latscrap teica:

man (aiz?)pagājušogad taisīja https://sosprojekti.lv/

 

nekādu sūdzību. viss ok.

 

psec. 2 lapas piespamot, katram ir ko pateikt, tikai ne pa tēmu kas OP interesē...

Man elektrības projektu arī šie paši taisīja, vēl 2007. gadā. Sadales tīklam bija lapiņa ar sadarbības partneriem, šie bija vieni no. Tolaik man tas maksāja ap 300Ls.

pirms 8 stundām , latscrap teica:

nopērk zemi ar sataisītu topogrāfiju vai paveicās un agrāk ir taisīta un VZD noreģistrēta - ja nemaldos laikam 10 gadi bija derīga...

 

 

Topogrāfija ir derīga vienu gadu(Rīgā 2. gadus). Ja nepieciešams, var man PM uzjautāt cenu, kā reiz mans lauciņš 🙂

Bet ir tikai loģiski, ka to vajag, uz kā tad arhitektam zīmēt, kā citādi zināt, kur kādas komunikācijas iet, pie kā pieslēgties... 

Link to comment
Share on other sites

nu man cipars bija augstāks (ne stipri), protams euro, pēc 14.tā gada kursa rēķinot ~400 ls

 

bet tam baigās nozīmes nav - cenas var būt ļoti mainīgas atkarībā no situācijas - tehn. noteikumiem, ar ko projekts jāsaskaņo utt.

 

cenu tev pateiks tad, kad aizsūtīsi projektētājiem sadales tīklu izsniegtos tehn. noteikumus (ar skici) un topogrāfiju - principā, tā kā e-pasti ir pa velti, neredzu kādēļ gan nevarētu nosūtīt savu pieprasījumu kaut visiem tajā reģistrā norādītajiem - un taisi pie lētākā...

Labots - latscrap
Link to comment
Share on other sites

pirms 11 stundām , latscrap teica:

tas būvniecības process ir tāds ķēpīgs ar to, ka daaaudz laika un naudas aiziet pirms vēl vispār lāpsta zemē iedurta...

Visa tā alkatības vārdā sarīkotā mērkaķošanās ar projektiem un sertificētiem un zvērinātiem pietuvināto kantoriem, kam atļauts tos projektus taisīt, manuprāt jau sen ir aizgājusi ārpus jebkādām saprāta robežām un kļuvusi par nežēlīgu bremzi un nevajadzīgu laika un resursu noraušanu podā. Pirms 14 gadiem laukos, kopā ar kaimiņiem ierīkojām dziļurbumu, vairākām mājām kopīgu. Pašam urbumam kā blakne bija ķīpa ar papīriem, bet visu pārējo ūdensvadu starp mājām savilkām un automātiku uzstādījām, paši bez kāda projekta. Neticami, bet viss darbojas. 2014. gadā sadales tīkls veica rekonstrukciju - uzstādīja jaunu transformatoru, gaisa vadu līniju vietā ieraka kabeļus. Tiem puišiem līdzi bija, gan jau sertificētā kantorī, par bargu naudu taisīts projekts. Kabeļa tranšeja iezīmēta caur dīķi un visādas citādas muļķības. Kā viņi atzina - ierasta lieta. Puiši raka pēc situācijas dabā un pasmējās par sertificētajiem projektētājiem. Bet nu cenas tiem projektētājiem tādas, it kā šamējie būtu ar Einšteina smadzenēm un projektētu lielo elementārdaļiņu paātrinātāju priekš CERN. Kaut iesācēja - radiomīlētāja Arduino platīte ir par kādām divām kārtām sarežģītāka par to stabiņu ar skaitītāju un grāvīti līdz mājas stūrim. Ar mērniekiem tas pats - elementāras pamatskolas ģeometrijas zināšanas paceltas vēl nebijušos cenu augstumos.

  • Atbalstu 1
  • Slikti! 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 41 minūtēm , M_J teica:

Ar mērniekiem tas pats - elementāras pamatskolas ģeometrijas zināšanas paceltas vēl nebijušos cenu augstumos.

Nevajag, nav mērnieki ar pamatskolniekiem salīdzināmi. Mērnieki nav arī nekādi lielie plēsēji.

Par visādiem notāriem labāk pašausminies, kuri par parakstu no tevis 40 eiro paņem, un tamlīdzīgiem.

Vēlreiz saku, jūs datoristi varat būt laimīgi, ka jūs neskar visa tā sertifikācijas herņa, kad lielākā vērtē ir tava varēšana izdarīt, nevis kaut kādi sertifikācijas apliecinājumi.

  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

24 minutes ago, vvv said:

Nevajag, nav mērnieki ar pamatskolniekiem salīdzināmi. Mērnieki nav arī nekādi lielie plēsēji.

Tā spriež tikai tie, kas nezin kas ir uzmērīšana, ierādīšana u.c. 

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, vvv teica:

Nevajag, nav mērnieki ar pamatskolniekiem salīdzināmi. Mērnieki nav arī nekādi lielie plēsēji.

Kāreiz ir procesā 0.8 ha zemes pleķa sadalīšana trijos. Process sākās jūlija vidū, mērnieks bija divas reizes, katrā reizē nepilnu stundu, pirmajā reizē paskatīties, otrajā reizē ar pričindāļiem. Zemes gabals nekāds nebūt sarežģīts daudzstūris - neregulārs četrstūris. Izmaksas būšot sākot no 1500, bet gan jau saskries vairāk. Process vēl nav beidzies. Teica, ka bez 4 mēnešiem nu nekādi. Paskatīšos, kas tur rezultātā būs tāds, kas iziet ārpus pamatskolas ģeometrijas kursa, kāda analītiskā ģeometrija n dimensiju telpā tur bija jāņem palīgā, un kādi superdatora cienīgi aprēķini aizņem 4 mēnešus. Jeb visa sarežģītība ir, kā salasīt vajadzīgos parakstus no birokrātiem un salikt komatus, tā lai viņiem patīk.

Link to comment
Share on other sites

Procesu nereti paildzina kaimiņteritoriju īpašnieki, kas sāk vaimanāt, ka tiem dažus kvadrātmetrus nozags un gatavi pat tiesās vērsties.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 3 minūtēm , ggg97 teica:

Sertifikātus neizdomāja projektētāji. Projektētājam katru gadu jāmaksā par sertifikātu.

Sertifikātu dalītāji jau ir augstāks līmenis barības ķēdē. Protams, izdomāt un nolobēt ka to vai citu lietu noteikti vajag sertificēt un uzmesties par sertificētāju ir labāk, bet būt noslēgta klubiņa biedram un nelaist tajā svešos arī nav slikti. Par to var pat samaksāt sertificētājam.

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 28 minūtēm , ggg97 teica:

Sertifikātus neizdomāja projektētāji. Projektētājam katru gadu jāmaksā par sertifikātu.

Tieši tā. Domā baigais prieks projektētājiem maksāt regulāri, par sertifikāta uzturēšanu, gadā pāri par 200 eiro plus visādi «obligātie» maksas semināri.

Pirms 42 minūtēm , M_J teica:

Kāreiz ir procesā 0.8 ha zemes pleķa sadalīšana trijos.

Nav tas tikai mērnieka darbs, mērnieks tur ir tikai viens no iesaistītajiem.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

2021.09.17. , 23:29, jema teica:

16A un 25A?

16, 20, 25, 32, 40 utt.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 13 minūtēm , vvv teica:

Ko tu domā ar «svešajiem»? Visus pēc kārtas?

Nekad nebūs tā.

Piemēram, īpašnieku, ja tam ir patikšana un mācēšana, ievērojot noteikumus, kuriem būtu jābūt brīvi pieejamiem. Bet viss jau velk uz to, ka lai apmainītu ķēķī lampiņu vai uztaisītu sievai bērnu, būs jāpieaicina sertificēts speciālists.

Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , rubb teica:

kas nezin kas ir uzmērīšana, ierādīšana u.c.

Ņemot vērā to kādi instrumenti ir mērnieka rīcībā, piedodiet! Lūk, ja būtu jāizmanto Strūves meridiāna loka triangulācijas torņi.

Link to comment
Share on other sites

Labi, ka tie instrumenti "neko" nemaksā. Reizēm piekrāmēju auto ar štrumiem, kas 3X pārsniedz auto(kurš ir 2018.gada) vērtību. Bet jāstrādā man būtu par piecīti, jo vajag taču tikai pamatskolas ģeometrijas zināšanas, lai kvalitatīvi darītu savu darbu. Besij ārā čīkstētāji, kuri domā, ka fiksi aizskriet uz objektu nospraust 2 punktus, būtu jāmaksā ne vairāk par 20Eur.

  • Atbalstu 4
Link to comment
Share on other sites

kušu kušu neba nu tieši tie mērnieki ir tie paši vissliktākie

sava loģika protams apakšā ir tām prasībām un saskaņošanām kaut kad bijusi - iznačaļno

 

tipo skaidrs ka jāuzmēra ir, skaidrs ka jāsaskaņo ir, tipo, likumiskais ietvars, tiesiskais process, pušu tiesības, potenciālie strīdus jautājumi, utt.

 

 

bet mūsu ģeržava, kā tipiski valstīs kur pastāvošā valsts iekārta ir ierēdņu birokrātija (nejaukt ar demokrātiju) - ir sataisījusi tā ka process ir lipināts no gabaliņa pie gabaliņa un beigās ir neērta, pretīga, iestagnējusi sistēma... arī man bija variants ar zemes gabala dalīšanu; labi tās maksas mērniekiem/projektētājiem, nodevas, nu nauda ir nauda, protams, bet kas visvairāk iegrieza - laiks - saskaņošana tur, 2-4 nedēļas, citur - atkal mēnesis, pēc  tam atpakaļ uz pirmo iestādi saskaņot saskaņoto... par laimi man situācija bija tāda (retums) ka varēju sākt reāli darboties negaidot gala zīmogus, kā arī laidu visus procesus paralēli (arhitekts bija sakarīgs, sāka zīmēt pirms vēl biju zemi sadalījis...) līdz ar to kaut kā izmanījos, bet ja būtu taisījis visu pēc kārtas - likumos norādītajā kārtībā, vēl pat neko sācis nebūtu... 1-2 gadi aizietu tā tikai, "gatavojoties"

 

karo(5-1)i vainoju valsti ne mērniekus...

Labots - latscrap
Link to comment
Share on other sites

Pirms 8 minūtēm , Vilx teica:

Reizēm piekrāmēju auto ar štrumiem

???

Atbrauca mērnieks ar speciālo "mērniecības gps" (maksājot apmēram 6000 eiro) <10 minūšu laikā noteica 6 punktus, visvairāk laika paņēma pārvietošanās starp punktiem.

Es nekur neminēju, ka tam būtu jāmaksā 10 vai 20 eiro. Spazmas rada tās saskaņošana un tipa datu apstrādes jebļas.

 

p.s. esmu dzinis mežā stigas tajos laikos, kad mērniekam bija tikai busole un tāds (nezinu kā sauc pareizi) no trim latām uztaisīts sūc, ar ko mērīja attālumu. Un tie laiki bija nieka 30 gadus atpakaļ.

Link to comment
Share on other sites

Labi, vienojamies kopīgajā sāpē par birokrātiju kā slikto personāžu 🙂

Piemērs par topogrāfiju saskaņošanu- viens no obligātajiem kantoriem, ar ko ir jāsaskaņo, ir Tet. Standarta bezmaksas izskatīšana- trīs nedēļas. Gribi piecās dienās- lūdzu, 30Eur. Ko skaņot tur ir apmēram 5 minūtēm- apsakatīties, vai mērnieks uzrādījis visus kabeļus. 

Saliekam kopā dažus šādus bremzes, un lūk, topogrāfijas izgatavošanas termiņš jau ir vismaz mēnesis. 

Un līdzīgi ir gandrīz visur, kur iesaistīti vairāki skaņotāji jeb procesa bremzētāji. 

  • Atbalstu 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 45 minūtēm , M_J teica:

Piemēram, īpašnieku, ja tam ir patikšana un mācēšana, ievērojot noteikumus, kuriem būtu jābūt brīvi pieejamiem. Bet viss jau velk uz to, ka lai apmainītu ķēķī lampiņu vai uztaisītu sievai bērnu, būs jāpieaicina sertificēts speciālists.

Savā ģimenes mājā vari darīt visu pats, ja tam ir patikšana un mācēšana. Viss atbilstoši likumdošanai. Dabū saskaņotu projektu un būvē pats. Nevajag nekādus sertificētos. Nezinu, kā ir citur, pēc manām domām, dēļ tā, kā ir pašlaik pie mums, individuālo māju būvētājiem gausties nav iemesla.

To taču saproti, ka publiskās ēkas, citus nopietnus objektus kuram katram būvēt nedos.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 27 minūtēm , Vilx teica:

Besij ārā čīkstētāji, kuri domā, ka fiksi aizskriet uz objektu nospraust 2 punktus, būtu jāmaksā ne vairāk par 20Eur.

Tak nav tev pie manis jābrauc ar dārgajiem štrumiem un pa lēto jāstrādā. Tiem 4 stūriem koordinātas ar tiem smalkajiem instrumentiem jau ir samērītas un zināmas un to kas ir iekšpus tiem es gan jau pats ar lētākiem instrumentiem samērītu un sarēķinātu pats.

Link to comment
Share on other sites

Pieslēgšanās tīkliem, tas, protams, nebūs paša spēkiem.

Just now, M_J teica:

Tak nav tev pie manis jābrauc ar dārgajiem štrumiem un pa lēto jāstrādā. Tiem 4 stūriem koordinātas ar tiem smalkajiem instrumentiem jau ir samērītas un zināmas un to kas ir iekšpus tiem es gan jau pats ar lētākiem instrumentiem samērītu un sarēķinātu pats.

Kurš uzņemsies atbildību, ka tevis samērītais un sarēķinātais ir pareizi? Tas ierēdnis, kurš saskaņos tavu samērījumu? Neceri. Ierēdņi ne par ko neuzņemas atbildību. Tāpēc tā sistēma ar sertifikātiem, lai no sertificētā var paprasīt, sertificētais atbild.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 12 minūtēm , vvv teica:

Kurš uzņemsies atbildību, ka tevis samērītais un sarēķinātais ir pareizi?

Vajag kādu no malas, kas uzņemsies atbildību? Es samērīju, es uzņemšos atbildību. Neder?

Labots - M_J
Link to comment
Share on other sites

Pirms 4 minūtēm , M_J teica:

Vajag kādu no malas, kas uzņemsies atbildību? Es samērīju, es uzņemšos atbildību. Neder?

Diemžēl.

Santehniķis Vasja gan jau uzņemas atbildību nonstopā, ka viņa pieskrūvētais krāns netecēs, pamēģini dabūt Vasju pie sava tekošā krāna.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...