Jump to content

Paralēlā pasaule


Jurkins
 Share

Recommended Posts

Pirms 7 minūtēm , vvv teica:

Kaut vai akmeni met. Pamēģinai patiesi un precīzi aprakstīt ar formulām lidojoša akmeņa ātrumu. Dabā, nevis skolas uzdevumā.

Es nevaru izdomāt gadījumu, kad kāds ķermenis kustas ar pilnībā konstantu ātrumu.

 

Tā tiesa. Kad ķeries pie 100% reālām dzīves lietām, tad 100% precizitāte nekad nebūs. Bet parasti jau pietiek ar 99.9999%. :) 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 8 minūtēm , Jurkins teica:

Tāpat arī par tiem spokiem, kuri spogulī nerādās

Ve te jau sākās tie zinātniskie sūdi, spokus un vampīrus, nevajadzētu redzēt tikai spoguļos ražotus no 19 gadsimta vidus un līdz 20 gadsimta sākumam, ar pārējos laika ražojuma brīvi, ja tad tika sudrabs izmantots, a pasakas ne vārda, vot kā laik tiek skaidrība zinātne vai pasakas melo, pasakām es vairāk ticu :spruce_up:

Link to comment
Share on other sites

😁 Pasakās jau stāsta arī, ka ūdenī neatsoguļojoties un ēnu nemetot. Bet tas jau nemaina būtību. Mehānisms tas pats.

Link to comment
Share on other sites

Pret vampīriem labi palīdz ķiploki, ārkārtas gadījumā sudraba lode. :)

Link to comment
Share on other sites

Grūti šo tēmu uztvert kā diskusiju par fizikas problēmām. Neredzamības iztirzājuma pamatā šeit acīmredzot ir izvarošanas fantāzijas ar to čirkaino, smalko blondīnīti no arhitektu kojām. Kas arī ir normāli. Jo cilvēks ir tāds mehānisms, kurš būvēts uz fizikas / ķīmijas likumiem (un dns programmas). Piemēram: no praktiskā, egoistiskā, ekonomiskā viedokļa bērnu taisīšana nav labākais lēmums, bet ģenētika ir spēcīgāka par loģiku.

Labots - camel
  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

2021.09.19. , 14:41, vvv teica:

Kaut vai akmeni met. Pamēģinai patiesi un precīzi aprakstīt ar formulām lidojoša akmeņa ātrumu. Dabā, nevis skolas uzdevumā.

Un priekškam kautkas sarežģītāks skolā būtu vajadzīgs? Skolas formulās iemāca to, kas ir pietiekoši precīzi ikdienas vajadzībām. Ja brauksi ar ātrumu X un paātrinājies ar Y, tad būsi galā pēc Z sekundēm. Pilnīgi pietiekoša precizitāte un praktiskā vajadzība.

Tālāk ja studē kautkādas inžinierzinātnes, tad var arī pētīt aerodinamiku, vēja virzienus, mainīgus pievikšanās spēkus starp objektiem utt. Kas dod atkal vajadzīgo precizitātes līmeni.

Iesi dziļāk zinātnē, tad arī citas metodes un formulas.

Ja sāksi skolā mācīt kautko sarežģītāku par "vienkāršo" formulu, tad visus vidusskolas gadus pavadīsi pētot cik tālu akmens aizlidos, pietam ar tā vecuma domāšanas spējām tāpat tik 1% sapratīs, pārējiem tas būs izniekots laiks, ko varētu ppielot mācoties kautko kas tiešām noder.

 

Ja sāksi mērīt cik ir gara ir jūras zobeža, tad izrādīsies ka jo precizāk sāksi mērīt, jo neiespējamāk tas izrādīsies. Reālajam garumam tiecoties uz bezgalību, atkarībā no precizitātes.

https://en.wikipedia.org/wiki/Coastline_paradox

Link to comment
Share on other sites

2021.09.12. , 09:26, Jurkins teica:

Vēlreiz saku, ka tomēr zinātne ir ļoti, ļoti progresējusi un nekur, nekad nav atklāts neviens telpas punkts, kur nedarbotos mums zināmie fizikas likumi. Ja tādi būtu virs avāriju vietām vai pie operāciju zāles griestiem, tas sen būtu konstatēts.

Tur tomēr diezgan smalkas lietas jāmēra. Kāds to ir darījis? Tiešām kāds ir "skaitījis fotonus" operācijas zālē?

Un nepietiek jau ar to, ka noliek kaut kādu vienu iekārtu kaut kādā stūrī, lai nomērītu pinīgi visu (ne tikai fotonus).

 

2021.09.12. , 09:26, Jurkins teica:

Personīgi es pat aiz matiem nevaru pievilkt nevienu notikumu savā dzīvē, lai kvalificētu to pie neizskaidrojamiem. Būtu interesanti dzirdēt, ja kādam tādi ir. Bet nevis... mana čoma čomam.

Pats nevainīgākais piemērs - iedomājos "sen nav ēsts šķiņķis", vakarā senči no darba pārnāk ar šķiņķi iepirkumu kulītē.

 

Cits piemērs - dodos uz treniņu, dažu simtu metru attālumā no mājas iešaujas prātā doma "šodien treniņš nenotiek". Momentāli nākamā doma - "wtf, kāpēc lai nenotiktu? tā nemēdz būt, treniņš *vienmēr* notiek". Kad esmu gandrīz galā, pretim nāk čoms un saka - "vari doties mājās, šodien treniņš nenotiek".

 

Mazliet tizlāks piemērs - murgi. Nu tādi, ka nevis slikti sapņi, bet reāli murgi. Murgā kaut kādi nebūt hinti par kādu konkrētu cilvēku. Pāris dienas vēlāk - ienāk info, ka cilvēks miris. Šķiet, bija kādas 5-6 tādas reizes. Cilvēki tādi, ar kuriem netiekos, varbūt pat nepazīstu. Vienā gadījumā - IRCā kāda meitene privāti uzrakstīja, ka klasesbiedrs pirms pāris dienām miris. Citā gadījumā pēc vairākām tādām epizodēm gaidīju, gaidīju, neizturēju - pavaicāju, "kā tev tētis jūtas?", atbilde - "paldies, nu jau ir labāk, izrakstīja no slimnīcas" (infarkts vai kas tur). *Neko* par tiem cilvēkiem nezināju un nevarēju zināt, nebija nekādas "ārējas infas" par to, ka ar viņiem kaut kas būtu noticis.

 

Visas epizodes no bērnības, par "arbūzu" no agrākas, pārējie kādā 15-20 gadu vecumā. Pirmīt rakstīju - žēl, ka IRC logi nav saglabājušies, varētu pārbaudīt… Tagad "neticīgie" var droši norakstīt uz tādu fenomenu kā "false memories".

 

2021.09.12. , 11:21, M_J teica:

Nav ne spoku ne vampīru. Mēs visi dzīvojam "matricā". Esam tikai programmas datorā un tas, ko mēs uztveram kā apkārtējo materiālo pasauli, patiesībā ir tikai simulācija.

Reiz kāds kolēģis-matemātiķis uzdeva jautājumu - vai mēs varam būt pārliecināti, ka nedzīvojam "matricā"? Šķiet, neviens tā īsti nevarēja atbildēt apstiprinoši.

Principā tās pašas datorspēles tak arī ir "matricas", simulācijas. Ko mēs, cilvēki, tajā simulācijā ieliekam, tas arī tajā simulācijā skaitās "reāls".

 

2021.09.12. , 11:38, Jurkins teica:

Diemžēl, ja pieņem, ka tiek uztverti viļņu garumi, kas ir ārpus cilvēka redzes, tad attēls 100% būtu pilnīgi savādāks. Piemēram tie fotoni nenestu pilnīgi nekādu interpretāciju par mums ierastajām krāsām.

Bildi sev saprotamā veidā tak smadzenes uzkonstruē. Tas pats elementārais tests ar "blind spot" diezgan uzskatāmi parāda, ka nemaz nevajag nekādu krāsu, lai smadzenes to krāsu "redzētu". Esi mēģinājis? ;)

Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , binary teica:

Pats nevainīgākais piemērs - iedomājos "sen nav ēsts šķiņķis", vakarā senči no darba pārnāk ar šķiņķi iepirkumu kulītē.

Esi dzirdējis par sakritību? Cik reizes par kautko iedomājies un senči neatnesa? Tāpat arī kautkas tev lika iedomāties par šķiņķi, redzēji reklāmu, apskatijies ledusskapī uz kautko. Tieši tas pats pirmstam notika ar senčiem un tapēc arī nopirka.

Protams var jau norakstīt uz kautko mistisku, tā vieglāk un ticamāk :D

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 18 minūtēm , AndrisBB teica:

jo neiespējamāk tas izrādīsies

Andri, es to ar humoru rakstīju. Protams, pareizi tu saki. Tik ko gribēju pateikt, nu tas kā atbilde biedra binary komentāram, fizikas likumi nav nekas tāds, ko jāuztver par pēdējo patiesību, nevar izlasīt skolas fizikas grāmatu un teikt - es fiziku zinu.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 5 minūtēm , AndrisBB teica:

Esi dzirdējis par sakritību?

Matemātikas pasniedzēja, kad sāka vielu par varbūtības teoriju, apmēram tā pateica - vai kāds var izskaidrot, kāpēc notiek tā, kā notiek, nu par varbūtību, monētu met 1000 reizes, sanāks aptuveni 500 reizes ar ciparu uz augšu, 500 reizes ar ciparu uz leju. Viņa teica, vai kāds zina, kāpēc tā notiek? Neviens to nezina. Paši matemātiķi nezina. Tiešām, padomājiet, pamēģiniet izdomāt, kāpēc tā.

Link to comment
Share on other sites

Nu tā jau ar nav taisnība. Rezultāti mainās atkarībā no monētas, plus "trenēts metējs" var to varbūtību būtiski ietekmēt.

Reku rezultāti no 300 metieniem, dažs "metējs" dabon 68:32 attiecību :D Kapēc tā?

 

 

Participant Outcome n = 300 Proportion of heads (95% CI) p value*
Heads Tails
1 162 138 0.54 (0.48–0.60) 0.18
2 175 125 0.58 (0.53–0.64) 0.005
3 159 141 0.53 (0.47–0.59) 0.37
4 179 121 0.60 (0.54–0.65) 0.001
5 203 97 0.68 (0.62–0.73) < 0.001
6 168 132 0.56 (0.50–0.62) 0.043
7 170 130 0.57 (0.51–0.62) 0.024
8 160 140 0.53 (0.48–0.59) 0.27
9 192 108 0.64 (0.58–0.69) < 0.001
10 167 133 0.56 (0.50–0.61) 0.06
11 154 146 0.51 (0.46–0.57) 0.69
12 153 147 0.51 (0.45–0.57) 0.77
13 176 124 0.59 (0.53–0.64) 0.003
Labots - AndrisBB
  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Varbūt ar šķiņķi ir tāpat kā ar nikotīnu, kad atmet var mierīgi kādu laiku dzīvot bez pīpēšanas un tad notiek kautkāda stresaina situācija, kas atmodina atkarības centru smadzenēs un neizturami pēkšņi gribas pīpēt. Ar šķiņķi varbūt līdzīgi.

Pirmstam ar senčiem tik runāts par kautko nesaistītu, kas kautkādā veidā no atmiņas dzīlēm izvilka asociāciju ar šķiņķi, kautkāda atmiņa, notikums utt.

Tur visdrīzāk arī rodas visa tā telepātija.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Kāpēc tā radās, takš zini? Mūsdienās plaši tiek piesaukts Mērfija likums, uz tā pamatojoties, tiek norakstīts da jeb kas.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 12 minūtēm , vvv teica:

Labi, monēta ir monēta. Paņem tādu piemēru, kur metējs nevar ietekmēt. Vispār varbūtība strādā. Kāpēc?

Divu konvertu uzdevums.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , aoma teica:

Mērfija likums

Un pamatoti! Tas ir vienīgais likums, kas darbojas nevainojami.😁

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Tāpat kā ar tām āderēm, lielākajā gadījā testu, vienkārši randomā izvēloties vietu, kurā teorētiski varētu būt ūdens, zinātnieki biežāk atrod ūdeni, nekā tie "āderisti" ar savām rīkstēm :D

Vienkārši "rikstnieki" izvēlas vietas, kur liela varbūtība, ka ir ūdens. Ganjau ar gadiem izstādājas kautkāds "ņuhs", kas īstenībā nav ņuhs, bet zemapziņā prāts izvēlas vietu no iepriekšējās pieredzes.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 11 minūtēm , vvv teica:

Sviestmaizes krišanu ar sviestu uz leju vēl var izskaidrot kaut kā, sviesta puse smagāka

Nebūs. Pamēģini speciāli nomest, un salīdzini, kad reāli izmaucās no rokas.

Link to comment
Share on other sites

Ja patrenētos, tad ganjau sviestmaizi arī 99% gadījumu varētu nomet ar sviestu uz augšu :D vai otrādāk.

 

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , AndrisBB teica:

āpat kā ar tām āderēm, lielākajā gadījā testu, vienkārši randomā izvēloties vietu, kurā teorētiski varētu būt ūdens, zinātnieki biežāk atrod ūdeni, nekā tie "āderisti" ar savām rīkstēm :D

Vienkārši "rikstnieki" izvēlas vietas, kur liela varbūtība, ka ir ūdens. Ganjau ar gadiem izstādājas kautkāds "ņuhs", kas īstenībā nav ņuhs, bet zemapziņā prāts izvēlas vietu no iepriekšējās pieredzes.

Mums būs vēl viens Ronis? Bristolē pieļauju, ka Tvaika ielai ir cits nosaukums...

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Bet tā vajag kautkādu 1500fps kameru, kas nepārtaukti filmē, tad var piefiksēt kas tiek darīts, kad nejauši sviestmaize tiek nomesta.

 

Tak visi tā āderu mīti jau 100 gadus atpakaļ ir atspēkoti.

Viens no pirmajiem ierakstiem grāmatās par "pseidozinātnēm", kas vēl nez kapēc dzīvas.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Pirms 7 minūtēm , AndrisBB teica:

Vienkārši "rikstnieki" izvēlas vietas, kur liela varbūtība, ka ir ūdens. Ganjau ar gadiem izstādājas kautkāds "ņuhs", kas īstenībā nav ņuhs, bet zemapziņā prāts izvēlas vietu no iepriekšējās pieredzes.

Par šo tēmu - "is free will an illusion"?

Link to comment
Share on other sites

Nu ganjau ja katru dienu šķērso upi pār slideniem akmeņiem, tad pēc kāda laika īpaši nepiedomājot, kājas pašas izvēlas akmeņus, kuri nav slideni. Citiem mistika, kā tam kadram tik ātri izdodas šķersot, bez paslīdēšanas.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 4 minūtēm , AndrisBB teica:

vajag kautkādu 1500fps kameru, kas nepārtaukti filmē

Atvainojos, ka ne pa tēmu tagad, vienkārši atcerējos vienu video. Nu tur māte savu mazo bērnu filmējusi, kā tas visādas brīnumlietas dara, piemēram, sēž pie galda, atmuguriski met mazu priekšmetu, karoti, tā pārlido istabai un precīzi iekrīt glāzē. Vairāki tādi «triki». Kaut kāds talantīgs bērns.

Izrādījās, tas viss taisīts tā, ka bērns nepārtraukti filmēts, viņš tik met to karoti sev pār galvu uz aizmuguri, simtiem reižu met, vienā reizē karote iekrīt glāzē, sagadījās. :)  Un tā ar katru «triku».

Filmiņa sanāca efektīga. Visi skatās un brīnās.

  • Patīk 1
  • Haha 2
Link to comment
Share on other sites

2021.09.19. , 16:40, Jurkins teica:

fizikas likumiem

 

Man ienāca prātā viens paralēlās pasaules fenomens, ko ļoti plaši izmanto zinātnē - medicīnā, farmakoloģijā. Tas ir placebo. Nu un kādiem likumiem, tad tas pakļaujas?

 

Cilvēks atveseļojas [ātrāk] tāpēc, ka tic, nevis tāpēc, ka likumi..

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Par āderēm: kad vēl dzīvoju pie senčiem, akas sētā nebija, sauca rīkstniekus, atrada labāko vietu, sāka rakt. Tika līdz 12 grodiem, atmeta ar roku, turpināja vest ūdeni no ārpasaules. Tagad tur ir karjers, un 110 metru dziļumā ūdens nāk no fontāna, vienkārši, tais laikos dziļurbums bija kosmoss, ko ko senči nevarēja pavilkt.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 11 minūtēm , AndrisBB teica:

Nu ganjau ja katru dienu šķērso upi pār slideniem akmeņiem, tad pēc kāda laika īpaši nepiedomājot, kājas pašas izvēlas akmeņus, kuri nav slideni. Citiem mistika, kā tam kadram tik ātri izdodas šķersot, bez paslīdēšanas.

Vai arī iemācās nostāvēt uz slidīgiem akmeņiem…

 

Savulaik aerodium.lv kādas 10x apmeklēju. Pirmās reizes bija grūti, ar 2-4 minūtēm gaisā pietika, lai nākamajā dienā varētu knapi pastaigāt. Tad kaut kādā reizē ķermenis saprata, ko vajag/nevajag darīt, un varēja arī padsmit minūtes lidināties bez jelkādām sekām.

 

Cits piemērs - celtniecības tornis. Kad pirmo reizi slēju, tad 3m augstumā tupēju un nevarēju ne apgriezties, ne piecelties - ķermenis vienkārši atteicās to darīt. Nedēļu vēlāk pa to ļodzīgo konstrukciju varēju lēkāt kā mērkaķis arī 5-6 metru augstumā. Un ne jau tāpēc, ka "kājas pašas izvēlas akmeņus, kuri nav slideni" (t.i., ne jau tāpēc, ka konstrukcija būtu pārstājusi ļodzīties).

Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , msp teica:

Nu un kādiem likumiem, tad tas pakļaujas?

Domām ir spēks.

Kad skatījos PČ hokejā spēli Latvija - Kanāda, stipri domāju - Latvija uzvarēs, un tā arī notika.

Ne jau viens es tāds biju, daudzu līdzjutēju domu spēks.

:D

  • Patīk 1
  • Haha 3
Link to comment
Share on other sites

Pēdējā spēle, ko skatījos :D

Pirms tam ar neskatījos, bet netīšām ieslēdzu TV. Atkal Mērfijs? :D

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Pārlieka saistību saskatīšana lietās kur to nav, var būt viena no šizofrēnijas pazīmēm 😆

Bet vispār daudzi apkārtējās pasaules novērojumi veido normāl sadalījumu, droši vien kāds varenais ir pielicis pirkstu, jo tā tak nejaušajā pasaulē nevarētu notikt.
Ja cilvēkam paprasītu prātā uzģenerēt nejaušu monētas mešanu desmit reizes, tad neviens neteiks, ka visi 10 bija ģerboņi, tas nešķiet pietiekami nejauši. Lai gan reālajā - nejaušību pasaulē, tā ir iespējama situācija.
Par sviestmaizēm nav dzirdēts, monētas gan ir mētājuši daudz un dikti visvisādos veidos, noķerot gaisā nejaušu iznākumu var novirzīt sev vajadzīgajās sliedēs, ja pēc nokrišanas atsitās pret kādu virsmu, tad gan rezultāts ir nejaušs un tuvosies 50/50.

 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , maize teica:

Pārlieka saistību saskatīšana lietās kur to nav, var būt viena no šizofrēnijas pazīmēm 😆

Laipni lūdzam klubā

:D

Link to comment
Share on other sites

Klubiņā, puis, nezinu kā godāt mātes vārdos. Mēs te visi vecie biedri pajoļiki, jaunatnei to nesaprast.

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, AndrisBB teica:

Reku rezultāti no 300 metieniem

Varbūtību teorija nesaka, ka no 300 metieniem būs 50/50. Pat nesaka, ka no 3000000.

pirms 1 stundas , binary teica:

Tur tomēr diezgan smalkas lietas jāmēra. Kāds to ir darījis? Tiešām kāds ir "skaitījis fotonus" operācijas zālē?

Nevajag operāciju zāli. Katru dienu dažādās vietās mirst cik... simtiem tūkstošu cilvēku. Ja katra no tām "dvēselēm" savāktu tik daudz fotonu, lai uzkonstruētu attēlu, tas noteikti būtu pamanīts.

Es katru rītu gāju uz skolu un domāju... mļaķ, varētu šodien kaut kas notikt un tā riebīgā literatūra nenotikt. Un kādu reizi arī nenotika 😁.

Es necenšos nevienu pārliecināt, tikai izsaku savas domas par šīm lietām. Nu neesmu es neviena cilvēka nāvi vai slimību nosapņojis. Ne arī ko citu. Bet to, ka, ja nosapņotais kaut kādā mērā piepildītos, to gan atcerētos, pretēji tām 10000 reizēm, kad nepiepildījās.

Un nē, @camel, ja es būtu izlaidis to čirkaino blondīnīti, bet sausi pseidozinātniski uzrakstījis, no tā nekas nemainītos.

Link to comment
Share on other sites

Pafilozofēšu, nu nevar vienā galvā satilpt visi pasaules likumi un paradumi. Vidējā teorētiskā padauza ir iespējama, bet dabā nākas sastapties ar drūmākiem radījumiem..

Link to comment
Share on other sites

Nesen interesantu video skatijos, kur fotons no kosmosa trāpija datorā un izmainija vēlēšanu rezultātus Beļģijā par vienu bitu, kas deva uzvaru pilnīgi nepopulārai kandidātei.

Interesants video, iesaku apskatīt.

 

 

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...