Programmu veidošanas automatizācija vai vienkārša datu operatora darbošanās.

[Raimonds1]

Pieņemsim, ka ir izstrādāta lokāla, datorā instalēta ģimenes ārsta programma, kur viss ir. Visi 2000 pacienti, iespēja visu ko izrakstīt.

Kur rodas tā problēma, kad tādas ir 1500 un tām jābūt vienā sistēmā? Viena pacienta personas kods, specifiskais numurs ar visādu informāciju un konkrētā recepte ar vai datumu vai DNL ar sākuma un beigu  datumu taču nav nekāds milzīgs skaitlis. teiksim, 50 tādi dati dienā reiz 1500 = 75 tūkstoši reiz cik tur kilobaiti.

----------------------------

Vai ir zināms kaut kas līdzīgs "līgumam", kad programmas pasūtītājs var pārliecināties, ka programmas izstrādātājs tiešam saprot iepriekšējās kļūdas. Piemēram to pašu problēmu ka vienlaikus lieto e-veselību onlainā un visu laiku to dancina, vai arī viņu lietotās sistēmas visu laiku rausta e-veselību, rezultātā ir noslodze.

Vai pasūtītājs procesa laikā var kaut kā uzzināt, ka pie viņa projekta reāli strādā senior programmētājs ar pareizajām prasmēm. Vai arī liela daļa darba ir sadalīta visādiem cita līmeņa speciālistiem, tipa apakšuzņēmējiem.

Vai tad, kad programma jau gatava, pasūtītājam ir tehniska un juridiska iespēja tikt pie koda un komentāriem, ar kādu domu katra rinda rakstīta, lai post factum varētu tiesiski piekasīties, ka šitādu sūdu seniorprogrammētāji neraksta! Un jālabo būs par saviem līdzekļiem un resursiem!

[ju]

Atkarīgs no tā, kas ierakstīts līgumā.

Mēs uzņemumā rakstam līgumos, ka tas, kas taisīt tieši priekš mums, ir pilnībā mums pieejams, tajā skaitā kods. Tad gadījumā, ja piegādātājs pats aiziet pa burbuli, vai vienkarši kaut kādu nesaskaņu dēļ jāmaina uzturētājs.

Kurš tur reāli strādā, to ir grūti noteikt. Parasti kvalifikācijai visādus pareizos kadrus norāda, kas reāli tur kodē, to pat var būt grūtības piegādātājam pateikt

[Raimonds1]

Tāda diezgan pašplūsmā atstāta, neregulēta nozare!