ju Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Patiesībā ārējo sistēmu izstrādātāji jau ir vienreiz testējuši nosūtījumus, viņu apmierina esošā funkcionalitāte, bet šī integrācija netiek līdz galam testēta, jo mums nav cilvēku, kas varētu strādāt ar ārējo sistēmu izstrādātājiem. Mūsu pusē nav šī cilvēka, kas nosēstos pretī, izķertu kļūdas, pateiktu, kas jums ir nepareizi vai pareizi – mums vienkārši šāda cilvēka nav. Ilgstoši neaizpildītas štata vietas tieši zemā atalgojuma dēļ – līdz ar to ir pārslodze esošajiem darbiniekiem. Cilvēki vienkārši pārdeg un aiziet,” atzina Līga Voitkeviča https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/veselibas-dienests-e-veselibas-attistibai-traucejusi-liela-kadru-mainiba.a335444/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Ja kas @Raimonds1 https://www.eveseliba.gov.lv/sakums/e-veselības-lietotāju-padome/saraksts-ar-nepieciešamajiem-uzlabojumiem-e-veselībā Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Palasīju dokumentus. Projekta vadītājam alga 849Ls. Sistēmanalītiķis vispār netika paredzēts. OK, var jau tas projekta vadītājs veikt arī sistēmanalīzi, bet nu ne jau šādā projektā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Pirms 34 minūtēm , ju teica: Projekta vadītājam alga 849Ls. Un nez , cik saņem visādi henkuzeni? Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Pārāk maz, lai par viņa algu dabūtu labu IT projektu vadītāju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 @e = d patīk pārspīlēt. Tāpat kā man 😁. Nu tad pastāsti, cik liela alga būtu jāsaņem e-veselības projekta vadītājam. Lai no viņa varētu prasīt rezultātu un atbildību. p.s. Noteikt šeit algu 849Ls ir noziegums pret valsti. Tātad šeit to nākamo līmeni vajadzētu vienkārši nošaut. Visus.😁 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 17, 2021 Author Share Maijs 17, 2021 Ja varētu izveidot mākslīgi, automātiski ģenerētu datu kopu un izmēģināt kā modeli. Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Pirms 16 minūtēm , Jurkins teica: cik liela alga būtu jāsaņem e-veselības projekta vadītājam. Vai projektu vadītājam algai būtu jābū lielākai kā senior programmētājam? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 (labots) @AndrisBB, es nezinu. Nezinu, cik saņem seniorprogrammētājs. Redz, biedrs @e = d izteica savu pusversiju😁 (gan jau mēģināja paņirgāties 😁, bet tas nav svarīgi). Bet, nu skaidrs, ka ne jau 849Ls. Atkārtošos. Viedot šādu projektu un tā vadītājam noteikt šādu algu ir ļaunprātīga kaitniecība. Nu ok, mēs esam civilizēti (reizēm liekas, diemžēl) nost jau nešaus, bet tos varoņus būtu jātur lielgabala(tālšāvēja) šāviena attālumā no valsts un pašvadību iestādēm. Labots Maijs 17, 2021 - Jurkins Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Reāli jau projektu vadītāji nesaņem vairāk kā pieredzējuši programmētāji, lielākoties pat mazāk. Nu varbūt kādā mega-projektā, kur vēl desmit apakš-projektu vadītāji. Ja darba tirgū senior programmētājs saņem 5 - 10k, tad jau projektu vadītājam vajadzētu prasīt ko līdzīgu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 (labots) Nu re. Kaut kādi cipari ir 😉. Nākamais jautājums būtu - vai tāda e-veselība ir megaprojekts? (atceramies skaitli ~2 miljoni) Un tad... vai henkuzeni saņem stipri mazāk? Kopā ar visādām piemaksām, kas valsts iestādēs ir pierasta lieta. @e = d? Labots Maijs 17, 2021 - Jurkins Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 (labots) Nu reku meklē 5 cilvēku komandas vadītāju. 3.5 - 4.3k https://cv.lv/lv/vacancy/551390/latvijas-banka/vecakais-informacijas-sistemu-projektu-vaditajs-a e-veselībā ganjau vairāk cilvēku un darba, bet nu par mega projektu jau ar nenosauksi. Tāds vidējs projekts, domājams ka daudzos uzņēmumos atradīsi daudz lielākas sistēmas ko izstrādāt. Labots Maijs 17, 2021 - AndrisBB 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 18, 2021 Author Share Maijs 18, 2021 Vai no augšminētā būtu jāsecina, ka nākamās, efektīvās, ātrās un drošās e-veselības pamatos jau ir atrastas dažas "nebūtiskas" plānošanas kļūdiņas? -------------------- Kā varētu automātiski lēti saģenerēt mākslīgu sistēmas prototipu, kas demonstrētu nepieciešamo noturību pret visādiem vienlaikus pieprasījumiem un pietiekamu ātrdarbību? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 pirms 9 stundām , Jurkins teica: atceramies skaitli ~2 miljoni Tur jau ir iztērēti 15 milj. latu, ne eiro. Ir plānoti vēl 10 milj. nu jau euro. Ņemot vērā iesaistītās puses, lietotāju skaitu, sistēmas nozīmību, šeit tiešām vajadzēja būt projekta komandai, kā to uztaisīja vakcinācijai. Un arī ar tirgum atbilstošām algām. Pie šī projekta tie būtu 3kEUR uz papīra kā minimums. Par tādu pašu ciparu arī sistēmanalītiķim. Šiet tiešām nebūtu žēl, protams, cerot arī uz rezultātu, ka paņem nevis čomu, bet tiešām pieredzējušus darbiniekus. Pirms 7 minūtēm , Raimonds1 teica: Kā varētu automātiski lēti saģenerēt mākslīgu sistēmas prototipu, kas demonstrētu nepieciešamo noturību pret visādiem vienlaikus pieprasījumiem un pietiekamu ātrdarbību? Ir taču testa rīki, kas to visu dara. Kaut kāds sistēmas prototips nederēs. Tagada jau iespējamo slodzi (ja taisa tiešām jaunu sistēmu) jau var diezgan precīzi prognozēt. Līdz ar to, labam sistēmu arhitektam nevajadzētu būt problēmām uzprojektēt sistēmu šādai slodzei, pie tam, paredzot iespēju to vienkārši mērogot (palielināt tās veiktspēju). @Raimonds1, tu te pašlaik mēģini atklāt jaunu ameriku. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 18, 2021 Author Share Maijs 18, 2021 (labots) Nu, redz, ja būtu līdzekļi Uztaisa mākslīgu datu bāzi ar personāžiem Cjuris Nbērziņš, lai neviens neapvainojas, un līdzīgiem 2 miljoniem, katram dati, katram kaut ko vajag, iedod 2000 pilsoņiem tipa pieeju, visi tur visādi neērti trijos dienā slēdzas klāt, raksta receptes ar Bcitramonu, atver darba nespējas lapas, izraksta nosūtījumus, organizē e-rindu un viss strādā. To visu publisko. Ar programmu kodiem, izmaksām! Tad taču īstie, profesionālie, valsts algotie nevarētu taisīt sliktāku? Labots Maijs 18, 2021 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 Pirms 18 minūtēm , ju teica: kā to uztaisīja vakcinācijai. Es, protams, esmu dīvāna eksperts, bet skatos uz to tā... nu... Mums tak ir vesela varza ar institūcijām zem VM, kaut kas par vakcināciju tak arī tur bija . Nu tas ir tāpat kā armija miera laikā. Viņi tak nesēž rokas klēpī salikuši (vismaz krievu armija😁), bet trenējas, lai būtu gatavi vajadzības gadījumā. Ja šie patronas pirktu tāpat kā henkuzeni vakcīnas... Un ja tas e-veselības veidošanas process bija apmēram tāds pats. Vienkārši pilnīgi visi tie, kas pat blakus stāvēja. Viņus nedrīkst pat tuvumā laist valsts pārvaldei. Tikai viņi jau ir tā valsts pārvalde. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 Aizjot beztēmā, vakcinācija birojs nebija vajadzīgs, jo tur tiešām ir visādas strukturvienības tas pats SPKC, Veselības inspekcija, Naconālais veselības dienests, galu galā Veselības ministrija. Normālā gadījumā viņiem kopā vajadzēja izveidot kaut kādu darba grupu no saviem speciālistiem. Bet, droši vien paskatījās, kādi viņiem tur speciālisti, par kādām algām, un saprata, ka neies cauri gribēja kā labāk, bet nu atkal partiju beidri ieteica labus scilvēkus un tml. Principā jau Henkuzens arī tāds upuris ir tam, ka valsts pārvaldē oficiālos iepirkumos visu nosaka zemākā cena, arī ierobežotais budžets. Droši vien, viņam vienkārši bija bail nepārtērēties, jo var sanākt skaidroties, kāpēc paņēma dārgākās, varbūt pat amatu zaudēt dēļ tā. Tauta jau ar nesaprastu. Tāpat nebūtu labi Nu nesagāja šoreiz, nepaveicās ar to astru īsti. Būtu sagāis tā teikt, Henkuzens tagad būtu varonis, varbūt jau kaut kāds ministrs. 1 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 Nu jā, it kā jau tā ir. Bet tie visi "nabaga upuri" tās darbības ir veikuši kaut kādā bardakā. Bļin, mums pionieru pulciņa sapulces pat protokolēja 😁 . Te nav ne protokolu, ne ierakstu. Katrs "atceras" un interpretē pa savam - es varonis, pārējie lūzeri. Beigās neviens ne par ko neatbild. Atrod vainīgo henkuzenu, šis spirinās pretī. Kā pierādīsi kaut ko? Nu Pirms 15 minūtēm , ju teica: kādi viņiem tur speciālisti, par kādām algām, tad nafig to varzu ar hujoviem speciālistiem par smieklīgām algām. Velns, visa mūsu valsts ir 10 reizes mazāka nekā viena otra pašvaldība citās valstīs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 1 hour ago, Raimonds1 said: Uztaisa mākslīgu datu bāzi ar personāžiem Nemurgo. Lai notestētu jābūt gandrīz gatavai sistēmai, tādai kādai tai jābūt, pamat funkcionalitātei jābūt gatavai. Nederēs ne prototipi, ne plikas datu bāzes (starp citu, datubāze (RVS, vai kas tml) nav tas pats kas datubāze (RDB, vai kas tml) ). Un tikai tad var sākt testēt un tjūnēt. Tāpēc tādās sistēmās arī ir nepieciešamas projektētājs, kurš zin kā darbojas tādas sistēmas, jābūt pieredzei ar tādām. Un slodzes tests NAV sistēmas vienīgais un galvenais tests. Tas ir slodzes tests, kuru pareizi projektēta sistēma ja arī neizturēs, tad būs skaidrs kas jādara lai to risinātu, tas jau paredzēts arhitektūrā. . Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 18, 2021 Author Share Maijs 18, 2021 Tās pamatfunkcionalitātes sistēmas nav pieejamas jau gatavas? Tipa, mēs te tirgojam gatavus blokus, tūkstotim, simttūkstošiem, miljonam objektu, sarakstiet savus nosaukumus iekrāsotajos laukos un viss darbosies. Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 Standarta gadījumiem divritenis noteikti ir jau izgudrots. Tikai diez vai kāds no šejieniešiem zinās kas vispār ietilpst pamatfunkcionalitātē un kādas ir reālās prasības un vajadzības. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 18, 2021 Author Share Maijs 18, 2021 tas ir tas vai kas cits Visu nezinās, bet to jau var izdomāt. Vismaz daļu. https://www.soft-o.com/articles/18-custom-database.html?gclid=EAIaIQobChMIwJquptLS8AIVhpSyCh05-wDMEAAYAiAAEgK2HvD_BwE Key benefits of Crypt-o include: Easily create custom databases for your company. No programming skills needed. Strong AES encryption for data and secure TLS client connections over the network. User rights management to fine tune access privileges to your data. Audit logs to control any action in a custom database. Web interface to access your custom databases from outside locations using portable devices such as iPhone, Android phone or tablet. Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 Pirms 7 minūtēm , rubb teica: kādas ir reālās prasības un vajadzības. Apskatot to sarakstu ar "nepieciešamajiem uzlabojumiem" apmēram jau var saprast par ko tur ir runa. Interesanti cik tur cilvēki darbojas un kur viņi iztērē tik daudz naudas (ja jau algas tik zemas), jo ja pieņem ka tur darbojas kādi 5 programmētāji, tad tas darbs (vismaz kas sarakstā) izklausās pa gadu izdarāms. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 12 minutes ago, Raimonds1 said: tas ir tas vai kas cits Visu nezinās, bet to jau var izdomāt. Vismaz daļu. https://www.soft-o.com/articles/18-custom-database.html?gclid=EAIaIQobChMIwJquptLS8AIVhpSyCh05-wDMEAAYAiAAEgK2HvD_BwE Key benefits of Crypt-o include: Easily create custom databases for your company. No programming skills needed. Strong AES encryption for data and secure TLS client connections over the network. User rights management to fine tune access privileges to your data. Audit logs to control any action in a custom database. Web interface to access your custom databases from outside locations using portable devices such as iPhone, Android phone or tablet. Nu nav e-veselība prasta DB! Bez plikas DB ir arī programmēta biznesa loģika, kaudze ar integrācijām ar ārējām sistēmām, visās daļās ir gan backend, gan frontend! un tas viss ir programmēts, nevis salikts no lego klucīšiem, nav tur plika DB! Kāds bija šīs tēmas mērķis? Piedāvāt alternatīvu e-veselībai meklējot google? 10 minutes ago, AndrisBB said: Apskatot to sarakstu ar "nepieciešamajiem uzlabojumiem" apmēram jau var saprast par ko tur ir runa. Interesanti cik tur cilvēki darbojas un kur viņi iztērē tik daudz naudas (ja jau algas tik zemas), jo ja pieņem ka tur darbojas kādi 5 programmētāji, tad tas darbs (vismaz kas sarakstā) izklausās pa gadu izdarāms. Pieļauju, ka tie ir atklātie defekti. Nezināmie tāpat ir kaudze, kā arī nav zināms cik vienkārši ko un kā var labot. Pats zini - kodu var uzrakstīt tādu lai tas strādā, un var uztaisīt lai tas strādā, ir uzturams, nedublē citus funkcionālos apgabalus u.c... 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 18, 2021 Author Share Maijs 18, 2021 Tēmas mērķis ir uzzināt galvenos šādu sistēmu darbības principus un to, kāpēc tos it kā zinot, speciālisti uztaisa ne pārāk labu sistēmu. Kā arī, atrodot jau gatavus blokus, kuri labi funkcionē, sameklēt visādas iespējas un kopsakarības. Lai saprastu, kāpēc nākamā sistēma būs vienkārši lieliska. ----------------------- Tātad - datu bāze vai kas tur vēl. Pilsonis savā datorā tieši ievada datus. Pilsonis to pašu dara attālināti. Vienlaikus 500 pilsoņu attālināti mēģina 1,2,200 savienotos datoros ievadīt informāciju. Asociācijas, principi, problēmas, risinājumi, piemēri? 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 Pirms 40 minūtēm , Raimonds1 teica: Kā arī, atrodot jau gatavus blokus, kuri labi funkcionē Nu tad sagooglē tos gatavos blokus, kas darbojas ar ereceptēm vai integrējas kautkādā citā valsts e-sistēmā. Tad varēs apspriest. Link to comment Share on other sites More sharing options...
raivix95 Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 Raimi, tev ir iespēja kaut kā tieši ietekmēt jaunās e-veslības izstrādes procesu? Ja nē, tad beidz ņemties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 (labots) Drīzāk interesantāks jautājums būtu vai tādu sistēmu kodu ne-/vajadzētu izlikt publiski, lai ziņkārīgā sabiedrība var pētīt un piedāvāt risinājumus, meklēt bugus utt. Labots Maijs 18, 2021 - AndrisBB Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 Es pieļauju, ka šo visu varētu uztaisīt pat kādā JIRA. Ar šādām sistēmām problēma ir tāda, ka pasūtītājs izdomā, ka piem., tai receptei jāizskatās datorā nu tieši tā kā tā izskatās līdz šim uz papīra, un nekādi savādāk. Un viss, un tur jau vairs ne SAP, ne Maximo vai kāds cits tiks noraidīts, davai tagad prorgrammējam tīri custom, jo Annai no kaut kādas tur struktūrvienības vajag to smuko pogu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
spameris Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 Pirms 6 minūtēm , ju teica: Es pieļauju, ka šo visu varētu uztaisīt pat kādā JIRA. Ar šādām sistēmām problēma ir tāda, ka pasūtītājs izdomā, ka piem., tai receptei jāizskatās datorā nu tieši tā kā tā izskatās līdz šim uz papīra, un nekādi savādāk. Un viss, un tur jau vairs ne SAP, ne Maximo vai kāds cits tiks noraidīts, davai tagad prorgrammējam tīri custom, jo Annai no kaut kādas tur struktūrvienības vajag to smuko pogu. tā ir viena no tipiskām problēmām, īsumā jāuzklausa ir visi, bet lēmums jāpieņem šaurā lokam jebšu jābūt šaurai lemt spējīgai komadai. Citādi var peldēt bezgalīgās prasību apspriedēs un diskusijās, dokumentācijās un tāpat sūds sanāks. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
DjUbuntu Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 1) CRUD (Create, Read, Update, Delete) jeb datu ievades pasākums ir viegli risināma problēma. Ja eVeselība sastāvētu tikai no tā varētu paņemt jebkuru off-the-shelf produktu un darboties. EVeselības problēma sarežģītība slēpjas integrācijas sākot ar iedzīvotāju reģistru beidzot ar VID. Lai integrācijas korekti darbotos ir jautri. Pasākumu padara ļoti izklaidējošu tas, ka valstij reāli nav "pilna testa vide" nu tā lai varētu atbilstoši GDPR notestēt visas sistēmas sākot ar iedzīvotāju reģistru beidzot ar VID. 2) EVeselības lielākais feils ir vienkārši idiotiska projekta vadība (tur grāmatu varētu uzrakstīt ar piemēriem kā NEVAJAG darīt), bet tehnoloģiskais feils eveselība ( un ne tikai) ir tas, ka valsts atļauj privātajam izpildītājām darīt kā viņam šķiet ērtāk un labāk. Pat ja izpildītājs ir gudrs un centīgs, tāpat tas, kas ir labākais sistēmas izstrādei un uzturēšanai ne vienmēr ir labākais vispārējā funkcionālā (vai biznesa) mērķa sasniegšanai Nu valsts iestādēs vispār tipiska ir kolektīvā bezatbildība, privātos parasti ir kāds, kas lemj un dara un arī atbild ja viss ir slikti Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 Pirms 48 minūtēm , DjUbuntu teica: EVeselības problēma sarežģītība slēpjas integrācijas sākot ar iedzīvotāju reģistru beidzot ar VID Un tad neizrādās, ka IR un VID sistēmas arī ir nu... tā maigi izsakoties...? Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 Pirms 52 minūtēm , DjUbuntu teica: privātos parasti ir kāds, kas lemj un dara un arī atbild ja viss ir slikti Nav. Arī tur vienmēr var atrast kādu bijušo darbinieku vai citus ārējos apstākļus, uz kuru visu novelt. Esu gana redzējis šādus projektus arī privātos uzņēmumos. Ja menedžerim pasaka, ka ar esošo budžetu sistēma pēc kāda laika sāks sagādāt problēmas, viņš prasa nevis cik vajag klāt budžetam, bet cik ilgi izvilksim bez problēmām. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 Pirms 7 minūtēm , e = d teica: bet cik ilgi izvilksim bez problēmām. Jeb cik ilgi tie, kas ar to strādā, būs spējīgi sasprindzināt tirsu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Boņs Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 (labots) 1 stundu atpakaļ, DjUbuntu teica: 2) EVeselības lielākais feils ir vienkārši idiotiska projekta vadība (tur grāmatu varētu uzrakstīt ar piemēriem kā NEVAJAG darīt), bet tehnoloģiskais feils eveselība ( un ne tikai) ir tas, ka valsts atļauj privātajam izpildītājām darīt kā viņam šķiet ērtāk un labāk. Pat ja izpildītājs ir gudrs un centīgs, tāpat tas, kas ir labākais sistēmas izstrādei un uzturēšanai ne vienmēr ir labākais vispārējā funkcionālā (vai biznesa) mērķa sasniegšanai Nu valsts iestādēs vispār tipiska ir kolektīvā bezatbildība, privātos parasti ir kāds, kas lemj un dara un arī atbild ja viss ir slikti Jebkura uzņēmēja primārais mērķis ir peļņa. Pelnīt var gan ar labu produktu un labu reputāciju, gan arī var ietaupot uz visu, uz ko vien var ietaupīt. Ja pasūtītājs pretī izstrādātājam noliek gudru, apvaldīti agresīvu un prasīgu PM, tad pat no otrā veida uzņēmējiem var dabūt pieņemamu rezultātu. Jēdzīgs PM arī no saviem "lietotājiem" izspiedīs to ko vajag. Bēdīgākie rezultāti ir tad, ja pasūtītājs un izstrādātājs ir kapeikas pi$ēji taupītāji un pasūtītājs ir ietaupījis arī uz PM 🤔 Ar pasūtītāja sistēmalītiķiem ir līdzīgs stāsts - kas nebaro savu armiju, tas baro svešu. Pa laikam tiek izvarots, bet turpina barot ... Labots Maijs 18, 2021 - Boņs Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 pirms 6 stundām , ju teica: jo tur tiešām ir visādas strukturvienības pirms 6 stundām , ju teica: Principā jau Henkuzens arī tāds upuris ir tam, ka valsts pārvaldē oficiālos iepirkumos visu nosaka zemākā cena, Tur jau tā lieta, ka līdzīgu struktūrvienību ir tik daudz, ka neviens līdz galam nesaprata, kura pienākums galu galā ir vērt knābīti vaļā un nepopulāri čiepstēt par dārgu iepirkumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
DjUbuntu Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 pirms 3 stundām , e = d teica: Nav. Arī tur vienmēr var atrast kādu bijušo darbinieku vai citus ārējos apstākļus, uz kuru visu novelt. Esu gana redzējis šādus projektus arī privātos uzņēmumos. Ja menedžerim pasaka, ka ar esošo budžetu sistēma pēc kāda laika sāks sagādāt problēmas, viņš prasa nevis cik vajag klāt budžetam, bet cik ilgi izvilksim bez problēmām. es runāju par normāliem privātajiem, kur uzņēmuma vadībai IT ir būtiska uzņēmuma sastāvdaļa nevis tikai vienkārši izmaksas. pirms 3 stundām , Boņs teica: Jebkura uzņēmēja primārais mērķis ir peļņa. Pelnīt var gan ar labu produktu un labu reputāciju, gan arī var ietaupot uz visu, uz ko vien var ietaupīt. Ja pasūtītājs pretī izstrādātājam noliek gudru, apvaldīti agresīvu un prasīgu PM, tad pat no otrā veida uzņēmējiem var dabūt pieņemamu rezultātu. Jēdzīgs PM arī no saviem "lietotājiem" izspiedīs to ko vajag. Bēdīgākie rezultāti ir tad, ja pasūtītājs un izstrādātājs ir kapeikas pi$ēji taupītāji un pasūtītājs ir ietaupījis arī uz PM 🤔 Ar pasūtītāja sistēmalītiķiem ir līdzīgs stāsts - kas nebaro savu armiju, tas baro svešu. Pa laikam tiek izvarots, bet turpina barot ... es nerunāju par sistēmu rezultātu, kvalitāti - pat tad, ja izstrādātāji uztaisīs sistēmu kvalitatīvi ir vesela čupa ar jautājumiem sākot ar platformu / vidi / DBVS / integrācijām / drošību kur izstrādātājs vienmēr būs uztaisījis kā pašam ērtāk, savukārt pasūtītaja PM pofig (jo pats no tā neko nesaprot un lietotāji tāpat laimīgi), savukārt sistēmas lietojamību un uzturamību no IT infrastruktūras viedokļa tas ietekmē diezgan būtisks. Tāds diezgan ikonisks gadījums - VZD kadastra informācijas sistēma, kurai ir diezgan ok saskarne un diezgan draudzīgs lietotājiem (gan VZD gan ārējiem risinājums). Savukārt ja tu gribi ar šo sistēmu integrēties tad integrācija sastāv no 2 vai 3 SOAP metodēm, no kurām datu pieprasīšanai ir domāta viena ar pārdesmit parametriem, kura atkarībā no parametriem atgriež padsmit datu struktūru variācijas. Atbilstoši integrācija vienkārši viss ir slikti. pirms 3 stundām , Jurkins teica: Un tad neizrādās, ka IR un VID sistēmas arī ir nu... tā maigi izsakoties...? Normālas sistēmas, katrai lielai sistēmai ir savas problēmas, nekas tik traģisks nav 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 20 minutes ago, DjUbuntu said: Tāds diezgan ikonisks gadījums - VZD kadastra informācijas sistēma, kurai ir diezgan ok saskarne un diezgan draudzīgs lietotājiem (gan VZD gan ārējiem risinājums). Savukārt ja tu gribi ar šo sistēmu integrēties tad integrācija sastāv no 2 vai 3 SOAP metodēm, no kurām datu pieprasīšanai ir domāta viena ar pārdesmit parametriem, kura atkarībā no parametriem atgriež padsmit datu struktūru variācijas. Atbilstoši integrācija vienkārši viss ir slikti. Esmu taisījis integrācijas ar to. Ir pat ļoti OK, īpaši ja zini kā KR datu struktūra ir uzbūvēta. Ir manītas daudz nejaukākas integrācijas API realizācijas Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 18, 2021 Author Share Maijs 18, 2021 Pasūtītājs īsti nezina sistēmas izstrādes specifiku, visādas iespējas, savukārt izstrādātājs īsti nesaprot/pārprot/nenovērtē sistēmas vajadzības un iespējamās problēmas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
spameris Maijs 18, 2021 Share Maijs 18, 2021 (labots) pirms 13 stundām , e = d teica: Nav. Arī tur vienmēr var atrast kādu bijušo darbinieku vai citus ārējos apstākļus, uz kuru visu novelt. Esu gana redzējis šādus projektus arī privātos uzņēmumos. Ja menedžerim pasaka, ka ar esošo budžetu sistēma pēc kāda laika sāks sagādāt problēmas, viņš prasa nevis cik vajag klāt budžetam, bet cik ilgi izvilksim bez problēmām. Tas ir diezgan sarežģīts jautājums par to atbildību, jo cilvēki mēdz kļūdīties un tas ir normāli. Ja zini ja kautkas nebūs ne tā un tevi tur traki ņems priekšā, tad vainu turēsies pie savas nepareizās idejas argumentiem līdz pēdējam, vai arī izšķīdinās atbildību tā ka neviens vispār nesaprot kapēc tā tas tika darīts, vai nu arī vispār labāk neko nedarīt . Jābūt ir ja feilo, tad feilo ātri un iespējams labot tās kļūdas un jāpieņem, ka kļūdas būs. Labots Maijs 18, 2021 - spameris Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!