Raimonds1 Ierakstīts Maijs 16, 2021 Share Ierakstīts Maijs 16, 2021 Pēc šī video https://www.youtube.com/watch?v=WpojDncIWOw sanāk, ka veidojot datu bāzes ir jāizdara daudz pamatā diezgan vienkāršu, atkārtojošos darbību, kurām tomēr jābūt precīzi sintaktiski pareizi uzrakstītām. Taču pamata lietas atkārtojas un tas varētu veikt vai nu kāda programma, vai apmācīts datu ievades operators. Piemērā tur ir patērētājs ar saviem datiem - id, vārdu, telefonu, e mailu, produkts ar id, nosaukumu, aprakstu, cenu, produkta foto ar saiti uz produktu, iepirkumu grozs un tur dažādas sakarības, kas uz ko attiecas. Tikpat labi tas varētu būt apmācības materiālu kopums, zāļu reģistrs, visi valsts iedzīvotāji e-veselības sistēmai utt. Tad nu, vai ir gatavi moduļi, kur produkta vai patērētāja vietā ir A, B, C utt. automātiski tā sistēma aizvieto tos lielos burtus ar attiecīgajai datu bāzei vajadzīgajiem nosaukumiem. Vai ir datu operatoram izmantojami grafiski smuki logi, kur sarakstīt tūkstošus nosaukumu un uztaisīt smuku, darbojošos, ērtu datu bāzi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Maijs 16, 2021 Share Maijs 16, 2021 Ko tu tur atkal murgo, katrai datubāzei ir pieejams 100 un1 GUI ar ko var izveidot tabulas un ievietot datur nerakstot nevienu komandu rindu. Sāc kā skolā - ar MS Access, to manliekas kautkādā 10. vai 11. klasē mācija. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 16, 2021 Author Share Maijs 16, 2021 E-veselībai sākotnējā variantā vispār nebija nekādas atsauces uz zāļu reģistru. Es rakstu par gatavu, grāmatvedim aizpildāmu vai automātiski no teksta ielasāmu moduļu sistēmu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 16, 2021 Share Maijs 16, 2021 @Raimonds1 atkal teoretizē par lietu par kuru nav nekāda sapratne? Ir daudzas resursu vadības sistēmas, kuras abstrahējas no tā ko dari, pat vari nezināt kāda DB ir apakašā, pat nezini kas ir datu tabulas u.c. . Bīdi "klucīšus". Katram vari uzlikt kas jādara, kāda ir šo klucīšu mijiedarbība. Kā arī visdažādākos līmeņos veikt uzkrātās informācijas analīzi. Un tam nebūs nekāds sakars ar integrāciju ar citām, īpaši ārējām sistēmām. Nejauc kopā mušas un kotletes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Maijs 16, 2021 Share Maijs 16, 2021 Jā, nesen skatijos vienu interesantu prezentāciju no "datubāžu konferences", bij tur mazliet par vēsturi, veidiem, jaunākajām tehnoloģijām utt. Interesanti bij visādas adaptīvās datubāzes, kur tu tikai definē datu veidu, attiecības utt un sistēma pati izvēlas piemērotāko backendu. Par līdz tādam līmenim ka viena tabula var būt uz pavisam citādas datubāzes veidā kā cita, piemēram klienti uz parastas (mysll etc), bet klientu transakcijas uz laika bāzētas. Mazliet biju iedziļinājies šinī visā, kad meklēju risinājumu Geo bāzētai datubāzei/algoritmam, ad parastās vairs nav pietiekoši ātras konkrētajam uzdevumam. Beigās gan izvēlējos SQLite 😂, tagad mēģinu noportēt priekš ZephyrOS. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Maijs 16, 2021 Share Maijs 16, 2021 (labots) Raimis, protams, kārtējo reizi filozofē, ka būtu labi izgudrot kādu velosipēdu riteni (nu ziniet, tādu apaļu...) Es arī varu (pafilozofēt) 😁. Brīvos brīžos starp visām citām izklaidēm gramstos gar pitonu bišķi (tīri prieka pēc). Kas tik tur nav izdomāts, lai tikai varētu viena laika vienībā uzrakstīt pēc iespējas vairāk "koda" pēc iespējas mazāk rakstot 😁. ASV vien pēdējā laikā divi lieli veiksmīgi!!! kiberuzrukumi. Vai tik mēs lēni bet neatturami nebraucam dziļās auzās. Ir jau forši, ka katrs bez sajēgas var bīdīt klucīšus un ātri un viegli iegūt rezultātu (efektivitāte palielinās -> apgrozījums aug -> ...), bet tad tur paurķējas kāds, kurš saprot vairāk, atrod alu (tipa kurmja nevis Piebalgas) un nograuj visu padarīšanu. Nu jā, nu tas tā ... stulbi filozofēju varbūt. Strīdēties negribu 😉. Bet megasistēmās neko labu neredzu. Labots Maijs 16, 2021 - Jurkins Link to comment Share on other sites More sharing options...
spameris Maijs 16, 2021 Share Maijs 16, 2021 (labots) ir jau tur microsoft power apps(kas ir kautkāds low code.. kautkas tur...), gan jau access ar tur ierakstās jo var diezgan daudz bez kodēšanas izdarīt, gan jau vēl kautkas. Bet tas fokus jau tādiem risinājumiem ir uz salīdzinoši vienkāršiem iekšējiem uzņēmuma procesiem nevis valsts mēroga projektiem. Labots Maijs 16, 2021 - spameris Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 16, 2021 Author Share Maijs 16, 2021 E-veselība taču arī ir darbošanās ar datu bāzēm. Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Maijs 16, 2021 Share Maijs 16, 2021 Un kapēc tu domā ka datubāze tur būtu bottleneks? Iespējams ka datubāze (vai drīzāk datubāzes) kā tāda ir tikai kādi 10% vai pat mazāk no visa kopējā projekta. Ir klienta puses kods, servera puses kods - kas apstādā kopējos pieprasījumus, tad katra datubāze ir aiz sava serverpuses koda, tas viss tiek salikts kopā, tikls utt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
marrtins Maijs 16, 2021 Share Maijs 16, 2021 pirms 3 stundām , AndrisBB teica: Un kapēc tu domā ka datubāze tur būtu bottleneks? Nu kaut vai tāpēc, ka, lai kāds tur nebūtu tas apps un tā lōģika, bet bieži vien ir tikai viens data entry point (viena rakstīšanas/modificēšanas db). Nezinu, kā tur un kas tur tajā e-veselībā, bet nebrīnītos... pirms 10 stundām , AndrisBB teica: Beigās gan izvēlējos SQLite Nu šis secinājums jau, ja nepilnīgi, tad zināmā mērā raksturo to "der visam" paradigmu Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 pirms 21 stundām , Raimonds1 teica: Tad nu, vai ir gatavi moduļi, kur produkta vai patērētāja vietā ir A, B, C utt. automātiski tā sistēma aizvieto tos lielos burtus ar attiecīgajai datu bāzei vajadzīgajiem nosaukumiem. Tā strādā praktiski jebkuras jomas konfigurējamā universālā sistēma, ja pareizi saprotu jautājumu. Interfeisā pielabo lauka nosaukumus, iztulko, pieliek kādu pielāgoto lauku pēc nepieciešamības un viss. Darbojies, vadi datus iekšā. Ja ir kaut kādi jau dati, tad ar kādu ielādes rīku (parasti tādām sistēmā ir pieejami standartizēti) ielādē datos, norādot atbilstošās koonnas, kas ir kas jaunās sistēmas izpratnē. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 17, 2021 Author Share Maijs 17, 2021 Ar regularitāti apmēram 1, 2, reizēm 3 reizes mēnesī tā e-veselība nestrādā. Reizēm minūtes, reizēm pusdienu. Tas netieši attiecas arī uz mani, jo maitā garastāvokli, dārgie pacienti netiek pie receptēm, nosūtījumiem, zvana svētdienā no rīta, lamājas utt. Tad nu es kā nu protu, meklēju, kur var atrast, kas par lietu, ko tur var un ko vajadzēja darīt. https://boot.ritakafija.lv/forums/index.php?/topic/169850-labas-programmas-sākuma-nosacījumi/page/3/ https://calis.delfi.lv/forums/tema/18417271-korona-viruss-8dalaskaitam-atpakal/126/ abcde "E-veselības izstrādātāji cerēja, ka tā būs - pieslēgsies ieliks datus atslēgsies. Izrādījās, ka 80% ārstu vai nu lieto eveselību onlainā un visu laiku to dancina, vai arī viņu lietotās sistēmas visu laiku rausta eveselību, rezultātā noslodze ir jopcik mopcik. A par to konvertēšanu - tas kaut ko dotu pie miljardiem rindu, pie mūsu apjomiem paiet ilgāk uz konvertēšanu, nekā uz prasti kodētu datu saglabāšanu." ---------------- Tajā video džeks aizpilda 1 pašu patērētāja datu lapu. e-veselībā laikam taču aizpilda desmitus, simtus pacienta kartes vienlaicīgi. Kas traucē pārrakstīt visu to sistēmas daļu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 17, 2021 Author Share Maijs 17, 2021 Nav automatizācijas sistēmas datu pārnesei vai uzcītīgam, precīzam datu drukātājam pieejamu programmu, lai pārnestu/pārdrukātu/pārcopīpeostotu datus no vecās sistēmas daļas uz jauno? Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Ir. Saucas datu migrēšana. Link to comment Share on other sites More sharing options...
spameris Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 (labots) 1 stundu atpakaļ, Raimonds1 teica: ....A par to konvertēšanu - tas kaut ko dotu pie miljardiem rindu, pie mūsu apjomiem paiet ilgāk uz konvertēšanu, nekā uz prasti kodētu datu saglabāšanu." ---------------- Tajā video džeks aizpilda 1 pašu patērētāja datu lapu. e-veselībā laikam taču aizpilda desmitus, simtus pacienta kartes vienlaicīgi. Kas traucē pārrakstīt visu to sistēmas daļu? cik atceros no tās iepriekšējās sarunas, par to datu kodēšanu... Tad tādas DB jau ir un saucas dokumentu DB, piemēram mongoDB, kas galīgi nav nekāds ne jaunums ne eksotika. DB ieraksts faktiski ir indeksēts JSON un pats ieraksts satur datu struktūru. Ir savi plusi un mīnusi, daudz vieglāk modificēt struktūru, kā arī ja piemēram jāsameklē konkrēta cilvēka dati, tad tos visus var turēt vienā dokumentā un būtu jāskanē tikai viens indeks, nevis jālasa pa n-tajiem relāciju DB ierakstiem. Par mīnusiem, neatceros, vai mongodb tā bija, bet ja vajag update jāpārraksta viss dokuments (azure cosmosdb toč tā bija). Par migrāciju no vienas DB uz otru, ja ir daudz datu un nevar to visu apkopes logā pārnest, tāpat jātaisa jāraksta softs, kas to kopēs deltas, tad vienā mirklī jāapstādina vecā DB jāpārkopē pēdējās deltas un jāslēdz iekšā jaunā. Ja ie lieli neprognozējami pīķi DB, tad vismaz uz rakstīšanu jālieto rindošana, kautvai redis, vai kafka un līdzīgie. Backends pa priekšu ieliek operāciju rindā un tad workers ar vienmērīgu slodzi tos datus apstrādā. No brauzera puses tas izskatītos apmēram tā, tad kad nospied saglabāt datus, ja rindas nav viss notiek praktiski uzreiz, ja rinda ir tad parādās progress bars, kura ilgums atkarīgs no esošās rindas garuma un sistēma neuzkaras, nerodas kautkādi neprognozējami DB loki un tamlīdzīgi. Labots Maijs 17, 2021 - spameris Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 9 hours ago, marrtins said: Nu kaut vai tāpēc, ka, lai kāds tur nebūtu tas apps un tā lōģika, bet bieži vien ir tikai viens data entry point (viena rakstīšanas/modificēšanas db). Nezinu, kā tur un kas tur tajā e-veselībā, bet nebrīnītos... Ir nācies strādāt ar daudzām sistēmām, arī ļoti lielām. DB, ja to kaut cik korekti nokonfigurē, nav bijusi šaurā vieta. Pie tam - DB kā šaurā vieta ir salīdzinoši viegli nosakāma. Parasti lielākās problēmas ir ar pašu aplikācu(aplikāciju serveris vai klienta gals). Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Raimonds jau runā tā ka zinātu kā tā sistēma ir būvēta un kur ir bottleneki, tapēc ies un labos db. Kautgan visdrīzāk tie bottleneki ir pavisam kur citur. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 17, 2021 Author Share Maijs 17, 2021 Nu, es jau nezinu, tāpēc jautāju, meklēju, re, man atbildēja par to ka "tā būs - pieslēgsies ieliks datus atslēgsies. Izrādījās, ka 80% ārstu vai nu lieto e-veselību onlainā un visu laiku to dancina, vai arī viņu lietotās sistēmas visu laiku rausta eveselību". Viens patiesības grauds, otrs, kaut kas jau kopā sanāks. ----------------------- Nu, bet ko dara e-veselības uzlabotāji, ja tā sistēma atkal pāris reizes mēnesī nestrādā. Ko viņi dara nepareizi, ko viņi neprot, ko nevar izdarīt datu apjoma, novecojušas sistēmas dēļ. Pieņemsim, ka paŗalēli pastāv divas sistēmas - vecā un jaunā. 1500 ģimenes ārstu, 300 ir pārrakstītas pacientu datu bāzes, kas visas darbojas jaunajā sistēmā, kam augšminētā problēma ir atrisināta. Un tad nav 300, bet 500, tad 1000. Tāda sistēma var funkcionēt vienlaikus? Vai rakstot datu bāzes, pastāv kaut kādi īpaši standarti tieši datu ekstrakcijas/datu transportējamības nodrošināšanai? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Pirms 6 minūtēm , Raimonds1 teica: Nu, bet ko dara e-veselības uzlabotāji, ja tā sistēma atkal pāris reizes mēnesī nestrādā. Kaut ko gan jau pielika serveru resursos, kaut ko iespēju robežās pārkonfigurēja. Pirms 6 minūtēm , Raimonds1 teica: tā būs - pieslēgsies ieliks datus atslēgsies. Izrādījās, ka 80% ārstu vai nu lieto e-veselību onlainā Ja šī ir taisnība, tad tur visticamāk ir fundamentāla neatbilstība arhitektūrai. Tas nozīme, ka glābt te var tikai pilnīgi jauna sistēma. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 17, 2021 Author Share Maijs 17, 2021 Nu, mēs jau nezinām, kā tur ir. Varbūt var uzrakstīt, kā jābūt. Teiksim, kā būtu bijis jābūt, ja to visu sāk rakstīt kurā tur gadā https://www.tvnet.lv/7203612/e-veselibas-klupieni-un-kritieni https://viss.gov.lv/lv/Eves kur tur pieļāva kļūdu ar TĀ LAIKA zināšanām Link to comment Share on other sites More sharing options...
dzincha Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Pirms 3 minūtēm , Raimonds1 teica: Varbūt var uzrakstīt, kā jābūt. Raimondam uzdevums savest stīgā E-veselību? Link to comment Share on other sites More sharing options...
raiviic Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 (labots) Mazliet ne pa tēmu, bet - vai tad pavisam nesen varas gaiteņos netika pieņemts lēmums veidot jaunu, pilnīgi no nulles, jo šo nevar pārveidot? Vismaz ideja tāda bija, vai tik Pavļuts neteica, ka viss notiks. Labots Maijs 17, 2021 - raiviic Link to comment Share on other sites More sharing options...
dzincha Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Vai patiešām nav jau daudzmaz gatavi risinājumi? Tjipa pamats ir un tad liek klāt vajadzīgos moduļus. Saņem pie viena arī atjauninājumus&bug fixus&suportu. ERP&CRM un grāmatvedības sw taču netaisa no 0 ar kompilatoru nekompilē kodu katram uzņēmumam individuāli? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Boņs Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 (labots) Pirms 8 minūtēm , raiviic teica: Mazliet ne pa tēmu, bet - vai tad pavisam nesen varas gaiteņos netika pieņemts lēmums veidot jaunu, pilnīgi no nulles, jo šo nevar pārveidot? Bija bija, vien jācer, ja vecos āžus šoreiz turēs tālāk no siles. Pēc idejas tur vajadzētu būt tiesu darbiem, bet neticu, ka kāds atvēzēsies. Ar sistēmām mēdz gadīties, ka vieglāk/lētāk ir uztaisīt no jauna, nekā pārtaisīt līki ieliktus pamatus. Labots Maijs 17, 2021 - Boņs Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 41 minutes ago, Raimonds1 said: Nu, mēs jau nezinām, kā tur ir. Ar šo arī sāc. Nav vērts diskutēt par lietu, ja nezini neko - pat ne arhitektūru un tehniskā risinājuma vadlīnijas! Vēl jo vairāk, ja nezini arī kā vispār šādus risinājumus projektē un izstrādā! Tā ir tukša muldēšana un spriedelēšana! Šādus risinājumus var darīt miljons veidos. Nav viena recepte KĀ to jāprojektē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Pirms 41 minūtēm , dzincha teica: Vai patiešām nav jau daudzmaz gatavi risinājumi? Šķiet, Igauņi piedāvāja savējo. Pirms 53 minūtēm , Raimonds1 teica: Teiksim, kā būtu bijis jābūt, ja to visu sāk rakstīt kurā tur gadā 1. Godīgs iepirkums, bez čomiem 2. Noalgot uz projekta laiku sistēmanalītķus, projekta vadītājus par adekvātu tirgus algu, nevis par tādu algu kā kuras tur zemākaās kategorijas ierēdnim Link to comment Share on other sites More sharing options...
raiviic Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Pirms 58 minūtēm , Raimonds1 teica: kā būtu bijis jābūt, ja to visu sāk rakstīt kurā tur gadā Ja pareizi atceros (bija kaut kad pasen info), ka izstrādātājiem nebija pat īsti skaidrs, kas sistēmai jādara, tika veidota pēc kura tur gada, kad sāka, situācijas, bet mūsdienās prasības ir citas, kaut ko tur it kā mēģināja pielāgot, bet ne visu var. Neesmu koderis un sistēmas "iekšas" nepārzinu, bet tā kā uzturu savas ģimenes dakteres datorus, to ka gļuki nav retums, gan zinu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 25 minutes ago, ju said: Godīgs iepirkums, bez čomiem Viens. Nu netaisa neviens IT kantoris sistēmu tādu, kura apzināti ir līki uztaisīta. Drīzāk ka pasūtītājs nepareizi definējis ko vajag. Esmu diezgan pārliecināts, ka ko prasīja, to uztaisīja. Divi. Jāņem vērā arī cik ilgs ir bijis izstrādes process un kā mainījušās/var mainīties tehnoloģiskās prasības un iespējas šajā periodā. Arī IT kantorim, kurš parakstījās uz ko šādu, bija tas jāsaka klientam - galu galā, tāpēc tas ir IT kantoris. Ja to neteica - tad tas ir akmens izstrādātāju un ieviesēju dārziņā. Nav šis tāds vienkārš gadījums kuru vispār ir iespējams konstruktīvi apspriest nezinot daudzas svarīgās detaļas. Īpaši ņemot vērā, ka tēma aizsākta ir ar tekstu kur var noprast ka vispār nav sapratne par IS un DB projektēšanu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
spameris Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Es tur par tām valsts lietām nezinu, bet tur nav baigi sarežģīti tomēr kautko mainīt specenē, tip pamēģina tā un šitā, un uztaisa kā vislabāk tas viss strādā. Vai nav tā ka iniciatīva par labāku produktu tiks sodīta, jo neatbilst specenei Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Pirms 7 minūtēm , rubb teica: Arī IT kantorim, kurš parakstījās uz ko šādu, bija tas jāsaka klientam - galu galā, tāpēc tas ir IT kantoris. Kāpēc jāsaka, ja pasūtītājs un IT kantoris ir labi čomi un ir mērķis - apgūt piķi? Un skaidrs, ka, ja nesanāks, par to nekas nebūs. Vienīgi Raimja sašutums. Ja projekta mērķis ir apgūt piķi, tad lietojams rezultāts ir kā blakusprodukts 😁 (bonuss). Absolūti nezinu, vai tā bija nē, bet situācija ļauj dot vaļu fantāzijām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 E-veselība, sensitīvie dati. Sāka pirms GDPR. Tad daudziem bija nospļauties uz drošību. Tagad prasības citas. Ja uzliek sistēmai pēkšņi pa virsu visur end-to-end šifrēšanu, kura tur nebija paredzēta, un vēl uz hosta galiem, jo specializēti load balancieri un kompensējošas kontroles nav budžetā, ātri var visu ātrdarbibu sajāt. Šis tikai pieņēmums un viena no problēmu iespējām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Vēl jau arī tas, ka parasti, kad teik veidotas tādas lielas un ilglaicīgi uzturamas sistēmas, tad pie tām strādā liels daudzums civēku, piekam viņi mainās. Tad sāk parādīties dažāda stila kods, kods kas fakstiski dublējas ntās reizes, jo neviens pilnībā to kodu nepārzin (atrod kautkādu bagu, salabo, bet izrādas ka tur vēl ir citas 3 versijas tai pašai funkcijai, kura tiek izmantota reti), tiek vilktas iekšā dažādas bibliotēkas/freimworki (vienā klasē kautkas darbojas ienā veidā, pavisam citā savādāk), atrasti kautkādi pagaidu work-aroundi, kas tā arī paliek tur uz mūžiem un kautkā jāstrādā ap viņiem, jo tas aizņems milzu laiku lai pārtaisītu vai testētu utt. Tas viss ir neizbēgami. Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Boņs Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Pirms 51 minūtēm , e = d teica: E-veselība, sensitīvie dati. Sāka pirms GDPR. Tad daudziem bija nospļauties uz drošību. Tagad prasības citas. Ja uzliek sistēmai pēkšņi pa virsu visur end-to-end šifrēšanu, kura tur nebija paredzēta, un vēl uz hosta galiem, jo specializēti load balancieri un kompensējošas kontroles nav budžetā, ātri var visu ātrdarbibu sajāt. Šis tikai pieņēmums un viena no problēmu iespējām. Diez vai - šifrēšana prasa resursus, bet ne tādus un ja arī tā, tad hostiem pieliekot CPU kodolus problēma būtu viegli novērsta. Sliktākajā gadījumā šifrēšanu var atslēgt ($hit happens ) vai pārslēgt uz vieglāku un ne tik drošu algoritmu. Te nāk prātā Neo raksts, kā E-veselība darbojās vēl pirms GDPRa un Boeing darbinieku teiktais par 737 Max - this airplane is designed by clowns, who are in turn supervised by monkeys. Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Pirms 2 minūtēm , Boņs teica: designed by clowns, who are in turn supervised by monkeys. Skat. video augstāk Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 17, 2021 Author Share Maijs 17, 2021 Nu, labi, ar 2007.gada un ar 2021.gada zināšanām. Tātad, vienlaicīgi onlainā aizpilda 100 no 2 miljoniem cilvēku vajadzīgos dokumentus. receptes un darba nespējas lapas. Toreiz un tagad. Ko tad, ja 500 vienlaicīgi to sistēmu darbina? Pārdefinējam, kas ir vienlaicīgi. Kas ir sistēma. Varbūt sadalīta 20 daļās. https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/poikans-par-e-veselibas-darbibu-tas-ir-pilnigas-sausmas-14186015 Darba sesijas beidzās pēc 5 minūtēm — tātad ārstam, ja viņš pieņem pacientu un neaiztiek sistēmu ilgāk par 5 minūtēm, katru reizi jāieiet sistēmā no jauna. Šis trūkums jau ir ir izlabots un sesijas ilgums pagarināts līdz stundai. Neviena darbība, pat visvienkāršākā, nenotiek ātrāk par 4-5 sekundēm. Tā kā dators bija pieslēgts Lattelecom optiskajam internetam, un datora noslodze bija tikai pāris procentu, jāsecina, ka vaina ir servera pusē. Tātad Nacionālais veselības dienests (NVD) izplata maldinošu informāciju, ka problēmas nav servera pusē. Šīs lēndarbības problēmas nav atrisinātas arī pēdējā mēneša laikā. Droši vien pieņemšanas-nodošanas akti jau ir parakstīti un neviens vairs netaisās trūkumus novērst? Nozīmīgas darbības ir vēl lēnākas — 7 sekundes, lai sāktu pieņemt pacientu, 4 sekundes lai sāktu izrakstīt speciālo recepti. Mēģinājām ierakstīt vispārīgo zāļu nosaukumu, pēc 2,5 minūtēm apnika gaidīt rezultātu. Ja kaut kas nojūk, tad pēc tam neko vairs nevar izdarīt un lapa pilnībā jāpārlādē. Vēl vienu mēģinājumu ievadīt zāļu aktīvās vielas vispārīgo nosaukumu pēc 3,5 minūtēm beidzām arī bez rezultāta. Pacienta lapa ielādējas 12 sekundes. Lai atlasītu gada receptes, vajadzīgas 4 sekundes. Un tikai tad var atkārtoti izrakstīt recepti, kas aizņem vēl 5-6 sekundes. 10 sekundes vajadzīgas, lai atgrieztu rezultātus, ierakstot konkrēta ražotāja zāles nosaukumu. Ja ārsts grib izrakstīt vispārīgo zāļu nosaukumu (daļā gadījumu to par pienākumu uzliek likums), tad to var atrast tikai saraksta pašās beigās, vairākas reizes ielādējot sarakstam papildus rindas. 5 sekundes nepieciešamas, lai apstiprinātu recepti. Tātad testa laikā normālā ceļā neizdevās vispār izrakstīt recepti ar vispārīgo nosaukumu, aplinkus ceļš aizņēma vairākas minūtes. Secinājums viens — ar roku izrakstīt receptes ir ātrāk, it sevišķi, ja tās sagatavo ārsta palīgi. Ar citu E-veselības portāla funkcionalitāti nav labāk — vajadzīgas 15 sekundes, lai atvērtu darba nespējas lapu (DNL) sarakstu. 9 sekundes, lai reģistrētu DNL A lapu. Tukša pastkastīte atveras 10 sekundēs, bet 8,5 sekundes vajag, lai atvērtu veselības pamatdatus. Ambulatorā kartē automātiski netiek pievienoti dati, kas jau tikuši ievadīti pieņemšanas laikā. Es teiktu — pilnīga bēdu ieleja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Problēma jau esot tajā, ka tā ir sen iesākta, tad uz tās pašas vecās platformas viss kas stiķēts klāt. Tā platforma jau vairs galīgi neatbilst mūsdienu prasībām. Bet vienlaga, 14,5milj (ja pareizi atceros), par sistēmu, kurā ir kaut kāda infor par pacientu, iespēja izrakstīt recepti, nu nesanāk tik dārgi. Arī ņemot vērā visas integrācijas. Pat pasūtot kādm IBM, būtu lētāk, un droši vien ja pēc pus gada būtu lietojama. Tad, ja par prasībām. Gan jau rakstīja kādas kantora žurkas (atvainojos), kas bija līdz tam strādājušas tikai ar dokumentiem. Palīdzēja gan jau kādi universitātes IT fakultātes pēdējo kur studenti. Ja paskatās arī to latvija.lv . Girbi kaut kādu informāciju, jāsagatavo izziņa. Kāpēc nevar vienkārši nospiest pogu - apskatīties to un to. Nu tur tīri arī kāds ierēdnis, kas pirms tam tikai mācējis izziņas gatavot uz rakstāmmašīnas, ir tās visas prasības rakstījis. Atvainojos, ja kļūdos, un tur tiešām ir kaut kāda baiga ideja fonā, ko es nesaprotu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mateushs Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 32 minutes ago, ju said: Ja paskatās arī to latvija.lv . Girbi kaut kādu informāciju, jāsagatavo izziņa. Kāpēc nevar vienkārši nospiest pogu - apskatīties to un to. Nu tur tīri arī kāds ierēdnis, kas pirms tam tikai mācējis izziņas gatavot uz rakstāmmašīnas, ir tās visas prasības rakstījis. Ierēdņi nav tādi glupi nejēgas, kā Tu tagad te pasniedz. Saprotams, ka Tavs viedoklis par viņiem ir veidojies no vispārējā sabiedrībā kultivētā viedokļa par to, ka ierēdņi ir neprašas, bet tie visi pārējie (no kuriem lielākā daļa nesaprot pat pusi no tā, ko saprot ierēdņi) ir dikti gudri. Nu nav tā. Ja ir kaut kas palaists sistēmas darbībā garām (kā Tev šķiet), tad visdrīzāk tam ir kāds objektīvs iemesls, nevis ierēdnis/ierēdņi, kuri veidoja prasības, ir neprašas. 1 hour ago, Raimonds1 said: 1 hour ago, Raimonds1 said: Ar citu E-veselības portāla funkcionalitāti nav labāk — vajadzīgas 15 sekundes, lai atvērtu darba nespējas lapu (DNL) sarakstu. 9 sekundes, lai reģistrētu DNL A lapu. Tukša pastkastīte atveras 10 sekundēs, bet 8,5 sekundes vajag, lai atvērtu veselības pamatdatus. Ambulatorā kartē automātiski netiek pievienoti dati, kas jau tikuši ievadīti pieņemšanas laikā. Es teiktu — pilnīga bēdu ieleja. Izslēdz Windows, un ieslēdz Linux. Tur viss notiek ātrāk. Pats pārbaudīju! Iekš Windows uz viena un tā paša datora darbs ar e-veselību ir lēnāks nekā uz Linux. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Maijs 17, 2021 Share Maijs 17, 2021 Ierēdņi nav ne tupi ne nejēgas. Viņi ārkārtīgi labi prot sakārtot visu tā, ka neviens neatbild ne par ko, pie tam nevis šā tā, bet pamatojoties uz tāda un tāda likuma pantu vai MK n-to noteikumu nn-tā labojuma nnn-to papildinājumu. Pat pieķertu pie rokas ierēdni praktiski sodīt nevar. Pat ja izdodas iešķiebt (nepamatoti mazu) sodu, ierēdnis tiesāsies līdz pēdējai instancei. Jā, un pieķerts vai pat jūtot, ka tiks pieķerts, ierēdnis nekavējoties saslimst. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 17, 2021 Author Share Maijs 17, 2021 (labots) Es esmu personiski ieinteresēts, lai nākamā e-veselība būtu vienkārši lieliska. Šī ir sabojājusi kādas 30 nedēļas nogales un bijusi par pamatu sliktam emocionālam fonam, kas tieši vai netieši izraisīja vairākus konfliktus. ----------------- Tā tīri tehniski - 1500 ģimenes ārstu 2 miljoniem pacientu jābūt uz viena servera vai arī tie drīkst būt uz 200 serveriem? Atvērta e-veselības sistēma datorā, kurā citu apstākļu dēļ pašlaik neko neraksta, obligāti visu laiku uztur sakaru ar centrālo datoru vai arī var uztaisīt smukas, ērtas, jau vietējā datorā instalētas formas, kuras aizpilda un tad tās kā gatavus informācijas blokus vienkārši aizsūta uz centru un miers? Zāļu reģistram obligāti ir slēgties klāt visiem tūkstošiem ķīmisko un ražotāja nosaukumu vai arī var saglabāt gatavu biežāk izmantoto sarakstiņu un pacientam, kas piektdien vakarā atcerējies, ka beidzas zāles, izrakstīšana notiek, ieklikšķinot gatavā formā 3 reizes un viss? Pirms 16 minūtēm , Jurkins teica: Viņi ārkārtīgi labi prot sakārtot visu tā, ka neviens neatbild ne par ko, pie tam nevis šā tā, bet pamatojoties uz tāda un tāda likuma pantu vai MK n-to noteikumu nn-tā labojuma nnn-to papildinājumu. Pat pieķertu pie rokas ierēdni praktiski sodīt nevar. Pat ja izdodas iešķiebt (nepamatoti mazu) sodu, ierēdnis tiesāsies līdz pēdējai instancei. To lieliski parādīja dārgā un kā vēlāk izrādījās, labā Pfizer neiepirkums. Ierēdnis vai vēl kas pieņēma, ka lētā Zeneka pildīs visas noslēgtās sasitības, nebūs nekādu negatīvu pr, mediju rakstu, blakusefektu un negribot skaidroties par dārgu iepirkumu, nepareizi noorientējās nezināmā, jaunā situācijā (trauksme, neko nezinām, grāb ko vari, citādi nedabūsi neko, štrunts par izmaksām, vismaz divsimt, trīssimt, četrsimt tūkstoši jāpagrābj, varēs riskantos un profesijas novakcinēt). Protams, varēja sanākt citādi, tāpēc jau tā ir jauna situācija. Labots Maijs 17, 2021 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!