Jump to content

Instrumentu kastes/organaizeri


Kitai
 Share

Recommended Posts

Pirms 27 minūtēm , AndrisBB teica:

no sērijas "bet manā laikā bij zāle zaļāka".

Biedrs jacobs tieši otrādi rādīja. Nevis kā kādreiz zāle bija zaļāka, bet kā kādreiz zāle nemaz zaļa nebija. Nebija pie mums toreiz instrumentu labu, vispār trūka, tad nu jacoba stāsts par, ka lielu naudu maksāja par krustiņskrūvgriezi, ne jau no labas dzīves, bet tāpēc, ka nevarēja dabūt tādus pie mums.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Es par to ka nejau skrūvgrieži maksāja lielu naudu, maksāja visdrīzāk tikpat cik tagad. Tik naudas naudas nebij, tapēc arī likās dārgi.

Lai jau paliek. No ākuma es izlasiju, ka tagad viņš ir pircis skrūvgriezi pa 100 - 200 eirikiem, tapēc jautāju, kur viņš tādu skrūvgriezi atrada. 

Link to comment
Share on other sites

Nez, man vecāki un vecvecāki ir pietiekoši stāstījuši par naudas vērtību tolaik un cik maksāja preces no rietumiem. Ja pareizi atceros no vectēva stāstītā, lai nopelnītu 1 Husqvarna 254 zāģi, bija apmēram hektārs (vai cirsma precīzi neatceros) meža jānozāģē. Pirmās cirsmas 90to sākumā ar Družbu zāģējuši paņemot sev pusdienu tiesu un pārējo visu atliekot zāģiem, līdz sapelnījuši pietiekamu skaitu darbam. Līdz ar to ļoti labi sapratu @jacobs salīdzinājumu pēc reālās naudas vērtības, lai iegūtu kādu vajadzīgu, kvalitatīvu preci.

Un jā, pašaik dzīvojam ļoti labi, vienkārši varot ieiet veikalā un nopērkot kvalitatīvu preci, kura maksā varbūt tikai 1,5x dārgāk par vidēju un 2x par štruntīgu.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Pirms 44 minūtēm , TOoMoOT teica:

Mūsdienās par viena mēneša minimālo algu var nopirkt braucošu grabažu. Padomju laikos cik gadus inženierim bija jāstrādā, lai sapelnītu žigulim?

90. gados varēja iemainīt lielus zemes gabalus ar nolaistu īpašumu laukos pret mašīnu, kas atdzīta no rietumiem.

Kāpēc man tas ir interesanti? Nezinu, bet reizēm tas var arī kalpot kā mierinājums, ka nemaz tik sūdīgi nedzīvoju :D 

 

žigulis maksāja ja nemaldos pa 5000 rubļu, parastā inženiera  alga bija 140 rbļ. 

 

  • Patīk 1
  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , zeds teica:

žigulis maksāja

Viens stāsts par to, cik maksāja. Dabūt nevarēja. Sievasmāte gaidīja rindā uz mašīnu padsmit gadus, kad pienāca rinda, varēja nopirkt tādu, kādu piedāvāja, bez izvēles, izvēle bija - nepirkt, bet stāties rinādā pa jaunu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

sīks būdams, piedzivoju brīžus kad tika saņemts jauns VAZ 21013 un Moskvich 2140 AZLK. Ko deva, tas bija jāņem.

Link to comment
Share on other sites

Krievu laikos vienīgie instrumenti no rietumiem ienāca kopā ar jaunu importa tehniku. Atceros, ka meistariem Ogres trikotāžas kombinātā bija  daži kruti štromi, jo nāca līdzi liekas itāļu stellēm. Noliktavā strādniekiem deva tādas atslēgas un skrūvgriežus, ka raudāt gribās. To laikam tagad grūti saprast, ar ko bija jāsrādā. Lai gan, ja pacentās, tad varēja salasīt labus instrumentus. Krievu muciņas un VEFā ražotas asknaibles es lietoju vēl tagad. Astoņdesmito gadu beigās, kad dolārs maksāja desmit krievu rubļus, man no vācijas atveda multimetru par 200 rubļiem. Būtībā divdesmit dolāri par štrunta multimetru nekas pārdabīgs, bet oficiālā mēnešalga man kāreiz bija tie 200 rubļi. Tā kā reiķiniet paši, kāda bija importa instrumentu cena.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 55 minūtēm , AndrisBB teica:

No ākuma es izlasiju, ka tagad viņš ir pircis skrūvgriezi pa 100 - 200 eirikiem

Esi papētījis, ko par  vienu latu/eiro/dolāru varēja nopirkt pirms 30 gadiem un ko tagad ? Naudas pirktspēja ir dramatiski samazinājusies. 90-to sākumā, piemēram, par vienu-diviem latiem kārtīgas pusdienas sanāca, tagad - nu to jau mēs zinām.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , Didzis teica:

dolārs maksāja desmit krievu rubļus

 Atceros, kad 90-to sākumā pirku krāsu televizoram (ne veikalā protams) CRT kineskopu, pārdevējs prasīja kaut ko krietni virs 100, bija man pa rokai 20$ - paņēma aci nemirkšķinot un darījums notika.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 5 minūtēm , raiviic teica:

Naudas pirktspēja ir dramatiski samazinājusies

Palielinajušies tikai skaitļi. Kad pusdienas maksāja 2Ls, tad alga bija kādi 60 Ls. Tagad, ja alga 600, tad par 20 eirikiem arī var normāli paēst. Būtībā jau nav svarīgi, cik lielu ciparu nopelni, svarīgi, ko par to var nopirkt. Piečuks latos bija nauda, bet piečuks eirikos vairs nav nekas, no ceļu poļicajiem neatpirksie.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 13 minūtēm , raiviic teica:

Esi papētījis, ko par  vienu latu/eiro/dolāru varēja nopirkt pirms 30 gadiem un ko tagad ?

Bet loģiski, inflācija, 90. gada $1 ir apmēram šodienas $2 (ja apskata tos vēsturiskos inflācijas kalkulatorus). Plus vēl algas LV ir pieaugušas, tapēc arī maksā dārgāk.

 

Link to comment
Share on other sites

Ja to Jacobs stāstu pārfrāzē tā lai tādi čaiņiki kā es var saprast tad:

  

pirms 5 stundām , jacobs teica:

Kad gadus 30 atpakaļ ilgāk pabiju ārzemēs, atceros, no LUNA v-la Zviedrijā mani kolēģi 3h nevarēja arā dabūt.☺️

Bet kad redzēja nopirkto PZ0 skrūvgriezīti par , šodien it kā 100-200 eirikiem, nosauca par jukušu.

 

Kad gadus 30 atpakaļ ilgāk pabiju ārzemēs, atceros, no LUNA v-la Zviedrijā mani kolēģi 3h nevarēja arā dabūt.☺️

Tanī laikā algas LV bij tik mazas, ka kad redzēja nopirkto PZ0 skrūvgriezīti par 10 eiriki (šodienas 20), tad nosauca par jukušu.

Link to comment
Share on other sites

 

Nekas, visi beigās arī saprata.☺️

Atceros, 89. gadā dolārus, tad 1 pret 13 rubļiem, kolēģis Maskavā no dienvidslāvu diplomātiem iepirka.

Un tas skaitījās lēti.

Alga, tolaik vēl rubļos skaitot, man citu mēnesi, jau gan kādi 1300,- sanāca.

Tad nu 100 dolāri, vai kā Andris saka, šodienas 200,-

Tā nu dzīvojam, tajos jau strauju pārmaiņu gados..

Labots - jacobs
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Žigulis maksāja 5500 rubļu, bet dabūt nopirkt par tādu naudu nevarēja. Taču nopirkt varēja vienu gadu vecu 7. žiguli par 13000 rubļiem. No ofiņa Kaļiņingradā. Ap 86-87. gadu. Precīzi neatceros. Savukārt, tad kad par 1 latu varēja ēdnīcā paēst krietnas pusdienas, pensija visiem bija vienāda un tieši 15 lati

  • Patīk 1
  • Slikti! 1
Link to comment
Share on other sites

 Žigulim tolaik piemita "unikāla" īpašība, kāda mūsdienās piemīt tikai ekskluzīviem retro auto. Ja izdevās nopirkt par veikala cenu, varēji vairāku gadu laikā "nojāt līdz kliņķim", un tad pa dubultcenu Rumbulā uzsist gaisā :)

Vispār jau pie jauniem bez rindā stāvēšanas varēja tikt arī labākie kombainieri, mehanizatori, slaucējas, audējas utt., kā arī priekšnieki, partijas bosi un citas prominentas personas, kam bija vajadzīgie blati, bet tas bija salīdzinoši neliels procents.

Starp citu, pirms padomijā uzcēla Toljati rūpnīcu, veikalos varēja brīvi nopirkt gan "kārlīti" - 400 moskviču, 900 rubļu jaunajā naudā, gan veco volgu  par 3000, tikai retajam tādi līdzekļi bij pieejami.

 

P.S. Manam tēvam, kas toreiz bija jauns iesācējs šoferis, pie tam, sagrēkojies, alga esot bijusi nedaudz virs 50 rubļiem, bet bija jāuztur 3 bērnu ģimene, jāatdod parādi par māju, tāpēc ģimenes vienīgie transportlīdzekļi bija mātes mantotais ērenpreiss, dārza tačka un IŽ-56, kuram, kad jau sāku sevi atcerēties, tika piepirkts klāt blakusvāģis, jeb ļuļka, un tad jau arī sīkos varēja pavizināt :)

Labots - aoma
  • Patīk 1
  • Atbalstu 2
Link to comment
Share on other sites

Domāju, ka 80-tajos gados arī ārzemēs instrumenti bija dārgāki un kvalitatīvāki, jo tos ražoja uz vietas. Tajā laikā mūsdienu galvenie ražotāji pat nebija vēl pie horizonta. Esmu saistīts ar vienu slavenu zīmolu, kas ir sen radies Zviedrijā. Tas jau kādu laiku nepieder zviedriem. Kaut ko ražo Zviedrijā, kaut ko izstrādā un ražo Ķīnā, kaut ko Polijā, Meksikā.

87. gadā mani Hersonā rūpnīcas caurlaidē saņēma ciet par mēģinājumu iznest testeri. Lai gan tā bija vienīgā no apmeklētajām rūpnīcām, kur nebija slepenības režīms, izrādījās bija vienīgā, kur pārbaudīja somas. Kā izrādījās tik stingri bija tāpēc, ka pirms tam bija apzagti franči. Tie savā naivumā bija devušies pusdienās un visus instrumentus bija atstājuši uz vietas. Priekš padomju cilvēka tādi instrumenti bija kaut kas neiedomājams. Oscilogrāfs uz akumulatoriem, tas bija kaut kas nedzirdēts. Pat tagad, ja tādu es lūgtu darba dēvējam lai nopērk, diez vai atļautu. Lai visus instrumentus sagādātu no nulles, tur kādi 10-20 tūkstoši vajag.

Link to comment
Share on other sites

Es 80-to vidū caur daudz, daudz paziņām un neskaitāmiem konjaciņiem nopirku pa 140 krievu rubļiem (oficiālā alga bij ap 230) lielu koka kasti ar visiem vajadzīgajiem instrumentiem, lai varētu žiku remontēt arī mājās, ne tikai servisā. Neesmu nožēlojis ne vienu brīdi, pēc tam daudzi čomi nāca palūgt štrumus, jo kā jau ārzemju auto kopijai, bija vietas, kur nu nekādi ar tolaik pieejamajiem CCCP instrumentiem nepieķļūt.

Labots - aoma
Link to comment
Share on other sites

agrāk varēji nopirkt štrumu un tas kalpos, tagad vēl dikti jāmeklējās, jālasa apraksti, atsauksmes, vai nesalūzīs pirmajā darbības minūtē. 

Link to comment
Share on other sites

pirms 12 stundām , kaads teica:

agrāk varēji nopirkt štrumu un tas kalpos, tagad vēl dikti jāmeklējās, jālasa apraksti, atsauksmes, vai nesalūzīs pirmajā darbības minūtē. 

Vaitad tiešām nevar āmuru nopirkt bez revjū lasīšanas? Ja nav abas kreisās, var pats uztaisīt tādu, kas labāk patīk.

Link to comment
Share on other sites

Nuu, vīri, katram savas prioritātes..☺️

Paliec vecāks un rokas aizvien mazāk alkst pēc cirvja darbiem un arī āmurs jāskatās tāds mazāks.

Jāsēž, jāstāv pie darbgalda, ērtībās, komfortā un jāliek lietā uzkrātā pieredze smalkākos darbos..

Lai arī tur, brilles ir jau dubultā..☺️

Bet vajag tikai rakt!

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Starp citu, pirms mēs uzzinājām par ūberkrutajiem skrūvjgriežņiem un citām smalkajām ārzemju štellēm, svarīgi bija, lai āmurs būtu pareizi izgatavots, un, tā teikt, "līpj pie naglas", ar cirvjiem un zāģiem tas pats - ne pa velti mans sencis savus no pirmskara laikiem mantotos štrumus sargāja kā acuraugu, veikalos nopērkamie bij pilnīgi mēsli.

Link to comment
Share on other sites

Gribu tomēr oponēt komplektu cienītājiem. Protams, atslēgu komplekti nav slikti, bet pārējie instrumenti tomēr ir jāvāc pa vienam, jo pilnīgi viss labs vienam ražotājam nemēdz būt. Redzēju angļiem tādu instrumentu kasti-somu, saucas ROLLKIT, ar lielām un mazām kastītēm, kuras kompakti saveļas ieapaļā somā. Ērti nest un lietot. Var būt tautieši Anglijā var tādu pameklēt. Tādu uzpildot var tiešām produktīvi strādāt.

  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , Tārps teica:

jo pilnīgi viss labs vienam ražotājam nemēdz būt.

Tas tiesa.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 7 minūtēm , Tārps teica:

jo pilnīgi viss labs vienam ražotājam nemēdz būt.

Protams. Es ar komplektiem vairāk domāju, piemēram, muciņu komplektu, kur tirkšķene(s), pagarinātāji, varatoki, mucas, nevis tos, kur vēl skrūvgrieži, šķēres, knaibles utt. 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 10 minūtēm , Tārps teica:

pilnīgi viss labs vienam ražotājam nemēdz būt

Tie, kas zina šādas nianses, neuzdod jautājumus forumā kuru kasti pirkt.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...