Jump to content

Par darba pieredzi


gavnakods
 Share

Recommended Posts

Kamēr te visi par programmētājiem grib kļūt un domā ko-kā-kuru+valodu mācīties, man citi jautājumi.

 

Pirms sāku strādāt par programmētāju dažus gadus atpakaļ, profesija izklausījās interesanta, intelektuāli stimulējoša, nedaudz radoša pat un, protams, ar normālu atalgojumu. Kad dabūju pirmo darbu, tad galīgi pretējs iespaids radās - projekts s*ds, mentoru nekādu, menedžeris reizi 3 mēnešos pajautā kā iet, pilnīgs bardaks, viss plīst, kaut kāda kruķīšanās visu laiku, viss critical visu laiku, kaut kādas rotācijas pa brīvdienām, kad jābut sazvanāmam. Biju junior par kapeikām, jo domāju, ka vērts "pieredzi" uzkrāt. Pozīcija bija uz vēl tajā laikā netik izplatītu novirzienu - datu inženierija. Bija jābūt ar darbam ar visiem Hadoop, Spark, utt., bet patiesībā vēlāk sapratu, ka nodarbināts tiku iekš operations vai vienalga kā to m*slu sauc. Pēc 1.5 gada tajā pak*ļā sapratu, ka neko vairāk īpaši nezinu, neko jaunu netiku izstrādāt, tik bugfix, un nolēmu iet prom. Par nedaudz vairāk kapeikām izdevās dabūt darbu citā kantorī. Atkal uzturēšana/bugfixi, satura stumdīšana pikseli pa pikselītim tabulās. Šeit Javā ar saviem freimvokriem un vēl miljons (2 vai 3) Javascript freimvorkiem bija jāstrādā. Pusotru mēnesi viens komplektiņš vienā projektā, pēc tam mēnesi cits komplektiņš citā projektā. Kādēļ tie freimvorki tik daudz vajadzīgi? Tak dara vienu un to pašu gandrīz visi. Galvassāpes. Izdegu/uznāca depresija/nezinu un pārbaudes laikā aizgāju prom. Domāju, nu vēl jāpamēģina kāda reize, varbūt būs citādāk. Pēc pāris mēnešiem izdevās dabūt darbu kantorī saistībā ar iegultajām sistēmām/elektronikas programmēšanu. Kādu laiku bija OK, jo likās kaut kas jauns. Bet pēc kāda laika sapratu, ka atkal strupceļā esmu, bugfixi. Nepalīdzēja arī ofisā valdošā apātija, haoss un pilnīgs komunikāciju trūkums starp kolēģiem. Varēja kaut mēnesi nosēdēt savā stūrī ar saviem s*dainajiem scheduling-while-atomic bugiem, neviens pat neliksies ne zinis un neviens nespēs palīdzēt, jo problēma ļoti specifiska (pat SO nevar atbildes atrast/dabūt) un tāpat nav vērts jautāt. Šajā kantorī vēljoprojām strādāju, jo sāku jau šaubīties vai vispār vērts mainīt kaut ko, jo tāpat izskatās, ka lielāka daļa darbu, kuri nonāk cvlv, ir kaut kādi uzturēšanas/bugfix darbi sūdai*os projektos no kuriem vienkārši iet prom un vajag aizpildīt pozīciju.

 

Izglītības man IT nav. Līdz ar to nav labi pazīstamu, kuri IT strādātu, kas kaut ko pastāstīt/ieteikt varētu. Lasīju, ja nav mentoru, lasi evergreen grāmatas. Mēģinu, bet nav vairs baigās motivācijas/spēka, piemēram, K&R2 man liekas jau 2 gadus on/off mēģinu nobeigt. Ir citas 1/3 iesāktas, bet tas saturs ļoti reti noder ikdienā. Laikam jau tādēl, ka izstrāde nav. Nu jau drīz būs 4 gadu "pieredze" IT. Bez neviena projekta no nulles, pat personīgo projektu nav. Nevaru iztēloties, kā šo darbu līdz 35 izturēšu.

 

Kāda ir Jūsu pieredze? Vai šis ir industrijas standarts? Vai eksistē tikai uz rokas pirkstiem saskaitāmas komānijas, kurās var kaut cik normālu karjeru veidot? Vai man tiešām ir paveicies ar komānijām/projektiem un ir tomēr vēl kādu reizi mēģināt mainīt darbu? Vai varbūt tas ir normāli un problēma ir manā uztverē? Kaut kā biju gaidījis, ka tas darbs būs aizraujošāks, būs kāds gandarījums par paveikto, sadarbība ar kolēģiem. Realitātē vienīgais prieks, ka no critical tiketa tiek vaļā ar kaut kādu workaround, kad jau uz nerviem visi spiež. Ar kolēģiem tik aprunāties sanāk par to cik viss ir lielā d*rsā.

 

 

Link to comment
Share on other sites

Uzdod sev jautājumu vai tev programmēšanas joma tā pa īstam interesē un saista? Piemēram, 

Pirms 7 minūtēm , gavnakods teica:

pat personīgo projektu nav

šis ir dīvaini. Cik paziņu lokā ir programmētāji un tie, kas tiešām ir iekšā "līdz ausīm", tiem parasti ir arī savi projektiņi un jau pirms uzsākot strādāt vai studēt. Tos no kompja un hakošanas nost varēja dabūt tikai kamēr paši parubījās.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 24 minūtēm , marrtins teica:

kas tiešām ir iekšā "līdz ausīm", tiem parasti ir arī savi projektiņi

Man ar kādreiz bij čupām visādi personīgie projekti, tikai nekad neviens netika pabeigts, jo tiko sāc vienu, tā vienmēr uzrodas kautkas jauns un interesants un vecais tiek pamests, un tā uz rinķi. Tagad kautkā slinkums uznācis, pietiek ar darbu, ka brīvajā laikā neko saistītu ar programmēšana negribas pat tuvumā redzēt.

 

Tākā strādāju kompānijā, kas piedāvā pakalpojumus citām kompānijām, kurām nav zināšanu/resursu jomā, tad savu projektu faktiski nav (kautkādi daži ir, bet tie vairāk kā R&D, lai varētu veikt kautko effektīvāk un piedāvāk atkal klientiem) un nākas strādāt pie dažnedažādiem projektiem, ir tādi kur viss no nulles, ir tādi kur jau esoši produkti/bugfixi/jaunas fīčas utt. Vienu dienu strādā pie multi miljonu aparāta, kurš pēta okeāna dzīles, otru pie "gudrā" čaiņika. Tagad man pārsvarā klienti no USA, bet strādāju arī ar Eiropas klientiem, bij pat plānos pāris projekti, kur vajadzētu doties uz Vāciju padzīvot, bet tas viss dēļ Covida piebremzēts. Projekti pārsvarā tādi ka klientam ir ideja par produktu, viņš atrod kas uztaisīs PCB, nāk pie mums, lai ieviestu tanī aparatā kādu dzīvību, tāka daudz BSP, Yocto, Kerneļa/draiveru un zemāka sistēmas koda. Ar UI un tādām muļķībām, vismaz mūzu ofisā, nenodarbojamies, bet Francijas ofisos tur ir diezgan cilvēki.

 

Tagad vairāk vai mazāk esu izcinijis savu vietu kompānijā un vairāk darbojos kā "tech lead", tapēc pa lielam varu izvēlēties projekta daļas pie kā gribu strādāt un pie kā nē, kas liekas neinteresanti, to var nogrūst deleģēt kādam citam, bet nu tas arī no projekta atkarīgs, lielums/ilgums utt. Faktiski lielākā daļa dienas paiet klausoties ko citi pa dienu ir izdarijuši (vai neizdarījuši), izdomāt kapēc man kautkas nepatīk un "kā es būtu darījis" :D, tad pa vidam uzrakstīt kādu rindu koda vai debuggot kādu bugu draiverī/sistēmā, ko citi nedēļām nomuļļājuši un tā arī nav atrisinājuši, parasti ja bugs nonāk līdz manis, tad nav neviena cita, kurš viņu spētu problēmu atrisināt. 

 

 

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

manuprāt @gavnakods kas, ko un kā tu dari ir vairāk no tevis atkarīgs nekā tev pašam liekas. Man nedaudz sajūta ka tu pats sēdi un gaidi, ka superīgie projekti, foršie risinājumi paši atnāks pie tevis, vai kāds izvēlēsies tieši tevi.. diezvai. Padomā pats kā vari padarīt savu darbu intereantāku, kautvai esošai lietai ieviest kādu foršu, tehniski interesantu fīču, uzlabojumu etc...  Šad tad nākas peldēt pret straumi.

Labots - spameris
  • Atbalstu 2
Link to comment
Share on other sites

Anonīms Alkoholiķis

Ja iesi uz lielajām kompānijām (accenture, tieto, exigen, u.c.) - notiks diezgan liela enterprise sūda spiešana, reizēm savu reizēm citu izspiesta, bet vismaz skatoties kolēģim sejā (tagad zoomā).. un kopīgi varēsit to spiest mēnešiem ilgi..

 

Mikrokantoros lielākoties sūds jau būs izspiests un nosaukts jquery, vai kāda cita freimworka vārdā un bieži vien bīdīsi pikseļus un 30x mainīsi fona krāsu pa vienam toni., līdz pasūtītājs aiz laimes būs beidzis.. Tāpat php rādīsies murgos, varēsi būt laimīgs ja projekts tiks taisīs ar node.js, python vai ruby.

 

Ja darba aprakstā ieraugi vārdus - enterpise, web, php vai maintenance, bēdz pagabalu. Savādāk mēģini atrast kādu nišas uzņēmumu, kur nebūs mainstream pisness. 

 

Labots - Anonīms Alkoholiķis
Link to comment
Share on other sites

Es gan neesmu saistīts ar IT... Tāda situācija kā aprakstīja @gavnakods pamatā jau ir visās jomās. Ja kādreiz galdnieks taisīja smuku bufeti no a līdz z, tad tagad pa to pašu laiku iefrēzē T-gropi apakšējā kreisā plaukta labās malas kreisajā pusē 10000 standarta bufešu. Protams, eksistē segmentiņš, kur būs pieprasīts pirmais variants, bet tad galdniekam jābūt sensejam. Ne katram lemts būt par senseju 😟, saka gan, ka panākumu pamatā esot 95% darba un 5% talanta, bet tiem 5% ir jābūt. Iespējams, ka tā ir arī IT.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

9 hours ago, Anonīms Alkoholiķis said:

Tāpat php rādīsies murgos, varēsi būt laimīgs ja projekts tiks taisīs ar node.js, python vai ruby.

 

Šos murgus pārsvarā nākas klausīties no cilvēkiem, kas pēdējo reizi php pieskārās kaut kad ap 4.x vai labākajā gadījumā 5.x versijas laiku. Argumentēti paskaidrot, kas tieši Django/Rails tiek darīts labāk kā Laravel parasti nevar. Karoč ieteikums ir nevis bēgt pa gabalu no darba sludinājumiem ar "enterprise" keywordu, bet bēgt pa gabalu no tādiem uzņēmumiem kur mentors runā šādu tuftu par php. 

Link to comment
Share on other sites

Izklausās pēc smagas depresijas. Varbūt ir vērts paņemt pauzi no programmēšanas un padarīt ko citu? Developings jau nav tā profesija, kur tiekties pēc sabiedrības un cilvēciskā kontakta. Tāpat vairāk vai mazāk katrs savā stūrī un dara savu darbu. Iespējams, ka klientu apkalpošanā tu justos pat labāk.

Bet kā jau te teica, pakalpojumu nozarēs tā stagnācija būs vienmēr - uzņēmumam ir kaut kāds stabils klientu pulks, bet tiem klientiem jau tās vajadzības un prasības laika gaitā baigi nemainās, to vienu vai divus produktu pa lielam visu laiku arī stumda šurpu/turpu.

Labots - raivix95
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
pirms 11 stundām , gavnakods teica:

Kāda ir Jūsu pieredze? Vai šis ir industrijas standarts? Vai eksistē tikai uz rokas pirkstiem saskaitāmas komānijas, kurās var kaut cik normālu karjeru veidot? Vai man tiešām ir paveicies ar komānijām/projektiem un ir tomēr vēl kādu reizi mēģināt mainīt darbu? Vai varbūt tas ir normāli un problēma ir manā uztverē? Kaut kā biju gaidījis, ka tas darbs būs aizraujošāks, būs kāds gandarījums par paveikto, sadarbība ar kolēģiem.

Mūsdienās atrast pareizo vietu ir loterija. Viss atkarīgs no tā, kādas ir vēlmes tālāk darboties. Ja gribas visu laiku kaut ko jaunu, tad jāmērķē uz kantoriem, kas taisa jaunus risinājumus. Daudz kur meklē programmētājus, lai kāds 15 gadus vecu sūdkodu uzturētu un tādi vairāk vecām onkām der, kur lēnā mierīgā garā var savu darba laiku atsēdēt. Pārējiem var nomirt no garlaicības un iemācīties 10 gadus vecas lietas, kas mūsdienās vairs netiek izmantotas.

 

Jauniem un progresīviem risinājumiem parasti diezgan lielas prasības un programmētāji ar nelielu pieredzi vai šauru pieredzi (kas ikdienā 1 progu bakstījuši n gadus) nav pieprasīti. 

 

Tāpēc ir domātas intervijas, lai uzdotu pēc iespējas vairāk jautājumus, lai pēc tam nav jākož pirkstos.  HR mēdz stāstīts visādus brīnumus, jo lielākoties neko nezina, kas notiek izstrādes galā, tāpēc ļoti vēlama saruna ar kādu no izstrādes vadītājiem. Ja vienīgie jautājumi, cik liela alga un kurā datumā ieripo kontā piķis, tad nekādu progresu nesagaidīt. 

 

 

1 stundu atpakaļ, Jurkins teica:

Ja kādreiz galdnieks taisīja smuku bufeti no a līdz z, tad tagad pa to pašu laiku iefrēzē T-gropi apakšējā kreisā plaukta labās malas kreisajā pusē 10000 standarta bufešu.

Mūsdienās, kas var uztaisīt bufeti, nesēž pie konveijera :)  Ir daudz iespēju, kā izpausties un pelnīt vairāk. 

Link to comment
Share on other sites

Man radiniekam pieder firma, kas da jebko uztaisīs no laukakmens, nesen šo satiku, prasu, kā sokas? Atbilde bij fantastiska: guļu uz lauriem, visu atdevu dēlam, pats iztieku no tā, ko esmu nopelnījis. Ja izdodas hobiju apvienot ar darbu, nekas labāks dzīvē nevar notikt.

  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

Pirms 11 minūtēm , aoma teica:

Man radiniekam pieder firma, kas da jebko uztaisīs no laukakmens, nesen šo satiku, prasu, kā sokas? Atbilde bij fantastiska: guļu uz lauriem, visu atdevu dēlam, pats iztieku no tā, ko esmu nopelnījis. Ja izdodas hobiju apvienot ar darbu, nekas labāks dzīvē nevar notikt.

Ir čīkstuļi un ir darītāji. Pirmajiem vienmēr visa kā būs par maz, bet otrie no jebkuras bedres tiks ārā.

Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , Jurkins teica:

Ja kādreiz galdnieks taisīja smuku bufeti no a līdz z

 

Jā, un tā bufete maksāja vienu vai vairākas mēnešalgas un kalpoja 100 gadus. Tagad ir IKEA un pēc 10 gadiem pērkam nākošo.

Ar IT ir līdzīgi, tikai produkts maksā ar kārtām pulkāk, nekā bufete. Un nākas spiestā kārtā pirkt jaunu, jo... [jebkas] .

 

Cilvēks, kurš samaksājis pusmiljonu par ražošanas programmu, NEGRIB pēc 10 gadiem pirkt jaunu, tāpēc nopietnos koncernos var pabrīnīties, ka softi ir tik veci un dzelži tiek pielāgoti softam un nevis otrādi. No šejienes arī visas augstāk aprakstītās garlaicības problēmas.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 9 minūtēm , msp teica:

Jā, un tā bufete maksāja vienu vai vairākas mēnešalgas un kalpoja 100 gadus.

Arī ar mūsdienu tehnoloģijām var uztaisīt bufeti, kas kalpotu 100 gadus, bet maksātu stipri mazāk par vienu mēnešalgu. Tikai realitātē kaut kā nesanāk. Ja agrāk no tās vienas bufetes izgatavošanas meistars uzturēja savu ģimeni, tad tagad tai vienai bufetei jābaro viss pagasts - jau paša uzņēmuma jurists, grāmatvedis, darba aizsardzības speciālists un atbildīgais par datu regulas izpildi, tālāk - pašvaldība, policists, ugunsdzēsējs, skolotājs, pagastvecis, 10 viņa vietnieki, jurists, sociālais darbinieks, sabiedrisko attiecību speciālists, kultūras darbinieks un 5 pašvaldības dziesmu, deju un daiļamata pulciņu vadītāji, tālāk - viss tas pats valsts līmenī, ieskaitot visus esošos un bijušos prezidentus.

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , raivix95 teica:

Developings jau nav tā profesija, kur tiekties pēc sabiedrības un cilvēciskā kontakta. Tāpat vairāk vai mazāk katrs savā stūrī un dara savu darbu.

atļaušos nepiekrist.

jebkurā kantorī ir tāda lieta kā uzņēmuma iekšējā kultūra un vērtības, tai skaitā izstrāde. tās ir lietas, kas nerodas vienā dienā, bet tikai daudzu gadu garumā. tā kā, ja tēmējam tikai uz kantoriem, kas nāk un iet, tad šādas lietas vienkārši nepaspēj rasties.

 

atbildot topica autoram - nē, visur nav vienādi. un pareizi jau te biedri norādija, ka daudz ko var noskaidrot jau darba intervijā, un pēc tam pārbaudes laikā. mēs ļoti ilgu laiku no savas dzīves pavadām darbām, būtu tikai loģiski, ka šis laiks būtu arī patīkami pavadīts.  

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , Mezavecis teica:

Ja gribas visu laiku kaut ko jaunu, tad jāmērķē uz kantoriem, kas taisa jaunus risinājumus.

Nekāda jau lielā izvēle nav (vismaz manā nozarē). Apskatot visādus likeit.lv utt, vispār nevienu interesantu darba piedāvājumu atrast. Vienīgais variants ir zināmas kompānijas kuras nodarbojas ar kautko saistītu, bet tās ir labākajā gadījumā 4 - 5 kompānijas, ja kautkāda iemesla pēc tur nepatīk, vai arī vienkārši viņiem tu nepatīc, tad tas arī viss - visas darba iespējas izsmeltas, nākas skatīties kur citur. Pēc pāris gadiem var mēģināt pa jaunu veikt izpēti, lai noskaidrotu kāda ir situācija, bet parasti nekas būtiski nav mainijies. Ja gribas nodarboties ar ko interesantu, tad LV iespējas ir visai ierobežotas.

Tagadējos apstākļos, kad attālinātā strādāšana sāk ņemt virsroku, iespēju loks paplašinās, bet kompānijas kuras investē jaunās idejās, R&D utt, diezko nevēlas ka lietas pamet kompāniju telpas.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
Pirms 10 minūtēm , AndrisBB teica:

Nekāda jau lielā izvēle nav (vismaz manā nozarē).

Pa lielam tehnoloģija nosaka, ar ko tālāk nodarbosies.  .NET darba loks var būt ļoti plašs, atliek vien izvēlēties pareizo virzienu.  Java pārsvarā ir banku un komercijas risinājumos. C++ speciem tās jomas ir ļoti šauras, specifiskas - firmware ražošana, specifisku dzelžu softs utml. 

 

Ja izvēlētā joma nepatīk, risinājumi garlaicīgi, tad vienmēr ir izvēle pārmācīties. Savulaik sanāca no Java speca kļūt par .NET.

 

 Nav gluži jāmet pie malas programmēšana apnikuma gadījumā, ir taču tik daudz virzieni - web, GUI, mobilās platformas, turklāt ja apnīk windows, var stūrēt uz linux utt. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Protams ka ja vajadzība spiež un citas izvēles nav, tad jau var arī čakarēties ar Javu, .Net un visu ar to saistīto. Tīri izklaides pēc jau šād tad var arī JavaScriptu un UI rakstīt, jo programmēšana ir programmēšana.

Bet ja grib nodarboties ar lietām, kuras interesē un par to saņemt naudu, tad jau ir grūtāk. 

 

Pirms 6 minūtēm , Mezavecis teica:

specifiskas - firmware ražošana, specifisku dzelžu softs utml. 

Tur arī ir tas vakanču vakuums.

Link to comment
Share on other sites

Ja grib nodarboties ar lietām, kuras pa tiešām interesē, un nevar atrast kantori, kur to varētu darīt, tad jātaisa pašam savs.

Link to comment
Share on other sites

Ar nosacījumu ka būs kam savus pakalpojumus piedāvāt.

 

Daudzi gan sāk kā kontraktori visādiem mazākiem darbiem, tad kad sarodas kāds noteikts klientu loks, tad sāk domāt par biznesa izveidi - papildus programmētāji, klientu menedžeri, kuri meklēs tos klientus utt. Bet tad jābūt pietiekoši lielam pieprasījumam, lai to visu uzturētu, kas varbūt ir, bet varbūt nav. Neizmēģināsi - neuzzināsi.

 

Vienu brīdi gan strādāju mazā kompānijā (boss un 3 programmētāji), kura itkā nodarbojās ar embedded un saistītām lietām, bet realitāte bij tāda ka boss nebij diezko veiksmīgs klientu meklēšanā. Bij ik pa laikam itkā ar jomu saistīti projekti, bet lai nodarbinātu uz pilnu slodzi 3 darbiniekus nācās ņemt ilgtermiņa php darbus (kļūdu labošanas kādai aizvēsturiskai sistēmai), lai būtu kāds ienākums starp projektiem. 

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

@gavnakods , es ticu, ka vainīgi var būt arī darba apstākļi.

Es savā darba vietā pirmo gadu pavadīju vienā projektā, kur arī bija 80% laiks labojot vai pilnveidojot kodu, ko rakstījis kāds cits. Visu laiku bija tikai viena tehnoloģija. Tas izsūca jebkādu dzīvesprieku no manis. Es kļuvu neefektīvs pat vienkāršu problēmu risināšanā, jo negribēju koncentrēties. Motivācija labāk izprast konkrēto projektu vai tehnoloģiju nebija, jo es negribēju nākotnē vairs ilgi ar to strādāt. Tādēļ reizēm pat pusi no darba laika varēju pavadīt neproduktīvi, par ko pašam bija sirdapziņas pārmetumi un katru reizi, kad vajadzēja atrakstīt stundas uz ticketiem un komentēt tos - pats sev riebos.

Tad vienu dienu saņēmos pateikt projekta vadītājam, ka domāju iet prom, jo darbs nepatīk un nepatīk tas cilvēks par ko pārvēršos. Mani pārliecināja drusku paciesties, ka mēneša laikā atradīs citu projektu, kur iebīdīt. Uzreiz piešķira 20% laiku, kuru varu pavadīt jaunas tehnoloģijas izpētei. Pēc mēneša 30% laiku drīkstēju pavadīt citam projektam. Pamazām, pamazām no sākotnējā projekta tiku pavisam vaļā un tagad vienlaicīgi esmu vairākos + galvenais projekts ir dinamisks un sanāk visu laiku apgūt ko jaunu - tas man patīk.

 

Ja es būtu nomainījis darba vietu un atkal iegrābies līdzīgos apstākļos, es varētu būt tavās biksēs.

Ko var secināt no manas pieredzes? Ja ir sakarīgs projektu vadītājs, tad varbūt var iztikt bez darba maiņas. Ja nav sakarīgs projektu vadītājs, tad domāju, ka ir pilnīgi iespējams, ka vaina nav tevī un ir jāturpina meklēt kaut ko, kas vairāk piemērots tev.

 

Pamēģini atgriezties pie tās sajūtas par programmēšanu, kas bija pirms aplauzi spārnus un pafantazēt, ko tu gribētu darīt, kas spētu radīt gandarījumu. 

Iespēja pelnīt gandarījumu darbā ir tikpat svarīga kā naudas peļņa.

 

P.S. Man tāpat mēdz uznākt drūmas dienas, kad darbs riebjas un domāju, ka varbūt jāmaina. Domāju, ka tas ir normāli un ar to saskaras lielākā daļa.

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, TOoMoOT teica:

Pamazām, pamazām no sākotnējā projekta tiku pavisam vaļā un tagad vienlaicīgi esmu vairākos + galvenais projekts ir dinamisks un sanāk visu laiku apgūt ko jaunu - tas man patīk.

Kā menedžē to, ka katram PV savs projekts ir tas svarīgākais un visiem viss reizē deg un ir grūti kaut daļu nogrūst citam?

 

Man personīgi ir baigais overheads uz pārslēgšanos starp projektiem, ja ir vairāki projekti paralēli un katram sava biznesa specifika, pie tam ar dažādām tehnoloģijām (oracle vs postgres, java vs plsql, nerunājot par enterprise appu dažādību un integrācijām ar dajebko).

Labots - Biete
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
Pirms 37 minūtēm , Biete teica:

baigais overheads uz pārslēgšanos starp projektiem

Vēl lielāks overheds ir tad, ja 1 kodu 1 programmā muļļā gadu vai ilgāk.  Visi, kas pie šādiem mūžīgiem projektiem tika piesēdināti vai nu tika atlaisti, vai paši aizgāja vai arī uzstādīja ultimātu, ka ies prom, ja nedos kaut ko citu darīt. Parasti šie stāsti velk uz uzblīdušiem sūdkodiem, kur gadiem n cilvēki lipinājuši kaut ko klāt un ar katru reizi tas paliek aizvien grūtāk. Ja vēl arhitektūra slikta izveidota, piemēram, samiksēts kopā php/asp/jsp+html+js, tad ātri pāriet optimisms. 

Link to comment
Share on other sites

20 minutes ago, Mezavecis said:

Vēl lielāks overheds ir tad, ja 1 kodu 1 programmā muļļā gadu vai ilgāk.  Visi, kas pie šādiem mūžīgiem projektiem tika piesēdināti vai nu tika atlaisti, vai paši aizgāja vai arī uzstādīja ultimātu, ka ies prom, ja nedos kaut ko citu darīt. 

 

Hz, nevar īsti piekrist. Esmu gājis cauri diviem variantiem:

1. Darbs izstrādes aģentūrās, kam nemitīgi tiek piespēlēti ārējo klientu projekti. Žonglēšana starp projektiem atkarībā no tā kurš klients ir atsūtījis kaut kādu informāciju / feedbacku vai arī kurš vispār ir samaksājis. Tiek slēgāti konteksti, tehnoloģijas, viss ir lielā putrā... Nu nahuj to visu. 🙂

2. Darbs uzņēmumos, kuri paši par sevi ir lieli projekti. Un pie tā viena "projekta" arī visu laiku tiek strādāts. "Projekti" te drīzāk jāsaprot kā atsevišķu uzņēmuma daļu uzlabošana. Mazāka kontekstu un tehnoloģiju slēgāšana, mazāks čakars visos līmeņos. Ātrāka informācijas piegāde no stakeholderiem, ātrāks feedbacks. 

 

Katram jau savs, bet mūžīgā projektu mainīšana tikai pašā sākumā liekas hipsterīgs veids kā krāt pieredzi un ko tur vēl ne. Pēc tam jau sāk besīt.

 

P.s. tie aģentūru projekti, starp kuriem visu laiku jāžonglē, visbiežāk jau pirmā gada laikā pārvēršas no startupiem par finish-upiem un bankrotē/neaiziet. Nav arī baigais prieks pie tādiem strādāt.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 47 minūtēm , Biete teica:

Kā menedžē to, ka katram PV savs projekts ir tas svarīgākais un visiem viss reizē deg un ir grūti kaut daļu nogrūst citam?

Mēdz gadīties, bet tas ir ~pāris reizes mēnesī. + Vienmēr var pateikt projektu vadītājiem, lai viņi runā pa tiešo viens ar otru. Galu galā, laika sadale starp projektiem ir viņu uzdevums. Ir arī skaidri definētas prioritātes projektiem no uzņēmuma vadības, ja pēkšņi projektu vadītāji nevarētu vienoties. :) Manā gadījumā, projekti ir četri, kas nav tik traki, jo visi nāca pamazām. 3 no tiem ir gadījuma rakstura (aiņem ~25% no visa laika) , kas man patīk, jo atšķaida vienveidību, bet neuztaisa baigo karuseli.

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, Mezavecis teica:

Parasti šie stāsti velk uz uzblīdušiem sūdkodiem, kur gadiem n cilvēki lipinājuši kaut ko klāt un ar katru reizi tas paliek aizvien grūtāk.

Pāris reižu ir pie šādiem un tamldz. spaghetti kodiem nācies pastrādāt. Principā man pat tīri labi iepatikās refaktorēt kodu - izdzēst kodu dublēšanu, visu salikt pa moduļiem, utt, bet pārsvarā problēma jau tāda, ka neviens pasūtītājs jau par to netaisās maksāt. Uzskatāma-redzama ieguvuma nav. Jaunu fīču nav. Grūti par ko tādu maksāt.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 12 minūtēm , marrtins teica:

Pāris reižu ir pie šādiem un tamldz. spaghetti kodiem nācies pastrādāt. Principā man pat tīri labi iepatikās refaktorēt kodu - izdzēst kodu dublēšanu, visu salikt pa moduļiem, utt, bet pārsvarā problēma jau tāda, ka neviens pasūtītājs jau par to netaisās maksāt. Uzskatāma-redzama ieguvuma nav. Jaunu fīču nav. Grūti par ko tādu maksāt.

Esmu vairāk taka pasūtītāja pusē, esam sākuši visu kodu prasīt likt mūsu pašu repo + slēdzot līgumu minam ka produktam jābūt nodrošinātam ar automātiskajiem testiem + arī statiskā koda analīzi liekam. Ja kods švaks tad jau tie reporti to parāda.

Labots - spameris
Link to comment
Share on other sites

Man liekas, ka dažiem te ir kaut kādas ilūzijas par to, ka gadiem ejot kods varētu nekļūt par sūdkodu. Visi viņi kļūst par sūdkodiem, cits ātrāk, cits lēnāk. It īpaši, ja visu laiku notiek aktīva izstrāde un papildināšana. Iemesli visdažādākie:

1. Fragmentāri papildinājumi uz iepriekšējās bāzes

2. Mainās programmētāji

3. Mainās uzņēmuma prioritātes/stratēģija

4. Nav regulāri updeitotas atsevišķu komponentu versijas

5. Ir iznākuši jaunāki freimworki/libas, ko tagad mēs uzskatām par ķipa labākām

 

Varat šodien rakstīt absolūtu state of the art kodu, bet, ja kompānija nebūs pirmā gada laikā jau bankrotējusi un noturēsies kādus 5 gadus, tad ar 100% garantiju kāds pēc 5 gadiem jūsu šodienas state of the art arhitektūru nosauks par sūdkodu.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...

Aiz neko darīt domāju apskatīšos kāda situācija ar darbiem LV. Atradu 2 interesantus.

 

Tiešām alga vēljoprojām tik zema? 1300 - 2000 EUR, kamēr PHP vai Androīd kodētājiem piedāvā 2 - 3k? Kautkā visai neloģiski. 

Laikam tas attēlo situāciju, kas ir un kas nav vēljoprojām pieprasīts.

https://www.cv.lv/darba-sludinajums/saf-tehnika-as/programmetajs-a-f4264758.html

 

Accenture piedāvājums jau izskatās daudzmaz jēdzīgāks. Rakstīts ka 1950 - 4000 Eur. Pa 3.5 - 4k varētu arī piekrist, bet ja apskatās visādus Glassdor utt, kur reportētas algas, tad Rīgā tikuntā grozās ap 1 - 2.5k. Vai tie 4k nav mazliet aiz matiem pievilkta un reāli neviens tādu algu nesaņem? Ir kāds kurš tur strādā?

https://www.cv.lv/darba-sludinajums/accenture-latvijas-filiale/embedded-software-engineer-a4262287.html

 

Ir kāds kas vispār kautko embeeded jomā dara un zin kādas vidēji tagad ir reālās algas nevis solījumi sludinājumos?

Link to comment
Share on other sites

Pirms 18 minūtēm , AndrisBB teica:

1300 - 2000 EUR

Manu paziņu-programmētāju (C++, PHP, Python, JavaScript, Java) lokā nav neviens, kas uz ķepas oficiāli nesaņemtu vismaz 2.5-3k

 

Skaties uz māju pusi? :D

Link to comment
Share on other sites

Jā un nē. Itkā bij plāns pēc jaungada pārvākties uz kādu laiku uz Vāciju, dēļ vīrusa viss gan mazliet pajucis un nav zināms kad atgriezīsies normas robežās, bet tagad izdomāju ka jāapskatās kāda situācija LV, tīri lai izanalizētu plus un mīnusus.

Skaidrs ka pa 2k brutto tas galīgi nav vilinoši. Darba piedāvājumu jomā izskatās ka ir maz, nekāda īpašā izvēle nav, bet ja jēdzīga alga, tad jau var arī apsvērt.

Ja nu galīgi nav labi, tad jau var meklēt atkal kautkur citur.

Link to comment
Share on other sites

Vasarnieks

Reģionos ir PHP programmētāji, kuri ķepā 1k knapi dabūn. Bet nu ar kovidu tā situācija arvien uzlabojās. Darba devēji Rīgā ir gatavi, ka programmēs no mājām un cerams, ka tā paliks arī pēc kovida. 

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
pirms 16 stundām , AndrisBB teica:

Laikam tas attēlo situāciju, kas ir un kas nav vēljoprojām pieprasīts.

https://www.cv.lv/darba-sludinajums/saf-tehnika-as/programmetajs-a-f4264758.html

Par šo piedāvājumu man ir personīgi zināms. Visa sāls slēpjas detaļās. Ir darba vietas, kur vajag daudz kodēt un vēl ko citu darīt - rakstīt dokumentāciju, konfigurēt. Bet ir darba vietas, kur kodēšana sastāda mazāko ( ja vispār ir ko kodēt) pienākumu daļu un šādas vakances parasti ir mazāk apmaksātas, jo zināšanu latiņa un prasības n-ajos freimvorkos ir zemākas.

Link to comment
Share on other sites

Pardon, palasīju to sludekli. Bez 2 gadu pieredzes C/C++ programmēšanā tur vel vajadzēja zināšanas elektronikā un shēmtehnikā, mēraparatūra un lodēšana, mikrokontrolieri un tu vides. Un tas viss tikai 2 sētnieku algas?

Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , ggg97 teica:

Pardon, palasīju to sludekli. Bez 2 gadu pieredzes C/C++ programmēšanā tur vel vajadzēja zināšanas elektronikā un shēmtehnikā, mēraparatūra un lodēšana, mikrokontrolieri un tu vides. Un tas viss tikai 2 sētnieku algas?

Pienāk laiks , kad neskatoties uz pieredzi cilvēki priecājas arī par tādām vakancēm. Piemēram tie kas ir vecumā 40+.

Lai arī kāda ir pieredze , bet tādā vecumā uz lielajam organizācijam ar labām algām neviens vairs neaicina. Da I vispār neviens tbh.

A kantori kas lielāku algu maksāt nevar - tie vēl ņem.

Labots - zeds
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Īsti nav saprotams arguments par to 40+. OK, pieņemu ka vecāki programmētāji pēc maniem novērojumiem nav īpaši ieinteresēti un nepārzina aktuālos freimworkus webā, mobilajās applikācijās un īpaši nesteidzas viņus apagūt, tad arī var rasties grūtības kandidēt uz tādām pozīcijām, kur tā ir visa vakances un darbavietas esence - būt vismodernākajam. Bet ja cilvēks pārzin savu nišu un ir liela pieredze, paveic darbu, tad kāds tur sakars ar vecumu? Mikrokontrolieros utt, pa lielam nekas nemainas gadiem.

Man laikam sanāk ka lielākā daļa kolēģu ir virs 40+, tie arī īstenībā aizpilda visas senioru pozīcijas un saņem lielākās algas, jo zem tā minētā vecuma grūti iesoļot 70k+ klubā. 

Sanāk ka vēljoprojām dzīvā kultūra, kur "tev jau citur nav kur iet, tapēc maksāsim sētnieka algu". Iespējams ka tāda uzņēmumu kultūra varētu būt lielāks šķērslis nekā algas apjoms.

 

Bet ja apskata kārtīgāk to SAF pozīciju, tad izskatās ka viņiem nav pietiekoši daudz darba, lai noslogotu kādu, kurš ņemas ar elektroniku, mikrokontrolieriem, Yocto utt (bet atkal neloģiski, jo ražo tak visādas iekārtas), iepīt tos 3 vienā pozīcijā vēl saprotams, bet tur pie vēlamajām zināšanām vēl piemin web izstrādes pārzināšanu. Dīvaini.  

 

 

 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Kautgan tā prasība par 2+ gadu C/C++ laikam norāda uz to ka meklē pilnīgāko junioru, kurš pa lielam neko nezin, tad varbūt tas algas pamērs ir OK.

Ja meklēku kādu kam ir tiešām pieredze ar to visu, tad tāda muļķīga punkta nebūtu.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...