Pirkt vai īrēt dzīvokli

[Mezavecis]

pirms 2 stundām , Seglis teica:

Var jau būt, ka citās valstīs, veicot aprēķinus, tiešām sanāk īrēt izdevīgāk nekā pirkt.

Normālā gadījumā īrei jābūt augstākai par kredītmaksājumu. Ja tā nav, tad kaut kas ar NĪ tirgu nav kārtībā.  Amerikā un citās valstīs īre ir populārā tā iemesla dēļ, ka cilvēki ir ļoti mobili, var viegli nomainīt darbu otrā valsts malā un nav visu mūžu jādzīvo 1 miniciematā strādājot pie 1 vietējā buržuja, jo citu nav un hāte kredītā uz 30 gadiem. Austrumeiropā cilvēki nav tik elastīgi, bet lēnām ir tendence uz labo pusi.

 

pirms 2 stundām , Seglis teica:

 ir kāds viedoklis par cenām? Izskatās, ka kādu tirgus daļu pārzina.

Nav viedokļa, ko katrs īpašums ir jāvērtē individuāli, kādas ekstras, nolietojums, atrašanās vieta, infrastruktūra utt.

 

pirms 3 stundām , Duncan F teica:

pircējs var pārbaudīt, teiksim, noskatītā dzīvokļa ēkas drošību?

Ir attiecīgi speciālisti, kas par samaksu sastāda problēmu sarakstu, riskus utt. Pieminētie problēmgadījumi ir risināmi un nevienā no gadījumiem māja nebija jānojauc, tikai jāiegulda papildus līdzekļi no savām kabatām. Reiz īrēju dzīvokli mājā, kur nepareizi tika uzprojektēts jumts LV apstākļiem un ilgstoši cīnoties ar problēmām (sniegs) tika nolemts to pārprojektēt. Katram īpašniekam tas sastādīja vairākus tūkstošus. Pirms iegādes der noskaidrot riskus, lai nav jāatver maciņš.

 

 

pirms 6 stundām , Rob Vuu teica:

Manuprāt, ļoti grūti saprast, kas cenu kategorijā virs 100k būs likvīds un kas nebūs, jo ir maz to cilvēku, kam banka tajā kategorijā iedos kredītu.

Jauno projektu dzīvokļi 110-140k - būs likvīdi pēc 10 gadiem?

Pierīgas 160-190k mājas - būs likvīdas?

Ir jākonkretizē, par kādiem objektiem iet runa. Noteikti, ka 140k studijas projekta 1 istabu vecpuiša miteklis Vecrīgā var būt likvīds tikai tad, ja atrod vajadzīgo pircēju.  Luksus klases objekti vienmēr būs mazāk pieprasīti, tāpat kā hātes ar ļoti lielām platībām un uznākot krīzei un samazinoties ienākumiem, var būt lielas problēmas ar realizāciju. Mitekļi ar augstu likviditāti ir tie, ko var atļauties un pērk vidusslānis. Protams, pirkšanas cenai jābūt samērīgai.

[Kaspars12]

2020.11.13. , 17:05, Rob Vuu teica:

Pastāvot tik augstām dzīvokļu cenām... Vai tiešām ir prātīgi tos dzīvokļus pirkt?

 

Nebūsi tās cenas korekti skatījies, īres un pārdošanas cenas pavēro viena projekta ietvaros. Tā kā dzīvoju jauno māju projektā ar 160 dzīvokļiem(4gab 5st mājas), tad regulāri kāds tirgo vai īrē dzīvokļus un par īri tās cenas vidēji svārstās 25-30% vairāk.  Mezavecim liels plus no manis, smuki visu izklāstījis.

 

Par to, kas ir likvīds un, kas nav te pareizi saka, vidusmēra pircēja īpašums vienmēr būs vairāk vai mazāk likvīds. Manā gadījumā, tas ir pirms 3-4 gadiem pērkts jauno projektu dzīvoklis, kas maksāja 1350 eur/kv par 3 istabu dzīvokli(72kv) Rīgā. Pēdējā no 4 mājām. Pirmā māja būvēta pirms 6-7 gadiem. Šobrīd šajā pašā projektā kaimiņi ik pa laikam tirgo dzīvokļus un kvm cenas jau ir 1600-1650eur un tie dzīvokļi tiek pārdoti visai ātri, tie nav gadi, kā tas ir Krustkalnu vai Kalnciema rezidences gadījumā. 

 

Respektīvi pirmo māju kaimiņi tajās jau dzīvo 6-7 gadus un dzīvokļus var pārdot ar nelielu plusiņu, ja ņemam vērā arī iekārtojuma cenu. Tas ir likvīds darījums. Šobrīd gan cenas ir lielāks kā pirms tiem 3-4 gadiem, bet to piedāvājumu tādu ļoti interesantu vidusmēram nav daudz, var cerēt uz kaut kādu lielu burbuļa plīsumu, bet tas var notikt, tad kad tev vairs dzīvokli nevajadzēs.

 

Zinu ģimenes draugus, kas vairāk kā pusi mūža ir īrējuši dzīvokļos un dzīves otrā pusē secina, ka paši tā arī neko nav iegādājušies, tikai izmaksājuši cietiem īpašumus. Īre 99% gadījumu būs dārgāk, jo īpašuma īpašnieks ar labdarību nenodarbosies. 

 

No viena īres īpašuma uz otru var mētāties students vai vecpuisis, kam mantas var salikt vienā audi 80 universālī ar gāzi. Ģimene ar kaut vienu bērnu to nevar atļauties. Mantu kalni, skolas/bērnudārzi, to visu nav tik viegli nomainīt. Ja tev katru gadu jādomā vai pagarinās līgumu vai cena būs tā pati, tas taču nav normāli. Turklāt vēl kādam palīdzēt izmaksāt dzīvokli. Īres tirgus ir dzīves startam, kamēr atrod sirds darbu, nodibina ģimeni. Otra grupa ir studenti un projektu darbinieki. 

 

Labots Novembris 14, 2020 - Kaspars12

[Racer]

pirms 4 stundām , Mezavecis teica:

Normālā gadījumā īrei jābūt augstākai par kredītmaksājumu.

Nepiekrītu (vai nesapratu Tevis pausto). Ja runājam par ilgtermiņu, tad pēc loģikas - otrādi. Īres maksai jābūt pietiekami vilinošai, lai cilvēks izšķirtos par labu īrei, nevis kredītam. 
 

  

pirms 6 stundām , latscrap teica:

īres līgumu reģistrē VID, reizi gadā sniedz deklarāciju un maksā 10%, kā saimnieciskās darbības neveicējs. Viss godīgi un pa legālo.

Precīzi! Es šo daru un nav nekādu problēmu ar VID. Viss pa godīgo, tikai jāatcerās, ka deklarācijā jāieraksta (to es piemirsu, bet VID atgādināja un piekoriģēju).

[Kaspars12]

2020.11.13. , 17:05, Rob Vuu teica:

Pastāvot tik augstām dzīvokļu cenām... Vai tiešām ir prātīgi tos dzīvokļus pirkt?

Nebūsi tās cenas korekti skatījies, īres un pārdošanas cenas pavēro viena projekta ietvaros. Tā kā dzīvoju jauno māju projektā ar 160 dzīvokļiem(4gab 5st mājas), tad regulāri kāds tirgo vai īrē dzīvokļus un par īri tās cenas vidēji svārstās 25-30% vairāk.  Mezavecim liels plus no manis, smuki visu izklāstījis.

 

Par to, kas ir likvīds un, kas nav te pareizi saka, vidusmēra pircēja īpašums vienmēr būs vairāk vai mazāk likvīds. Manā gadījumā, tas ir pirms 3-4 gadiem pērkts jauno projektu dzīvoklis, kas maksāja 1350 eur/kv par 3 istabu dzīvokli(72kv) Rīgā. Pēdējā no 4 mājām. Pirmā māja būvēta pirms 6-7 gadiem. Šobrīd šajā pašā projektā kaimiņi ik pa laikam tirgo dzīvokļus un kvm cenas jau ir 1600-1650eur un tie dzīvokļi tiek pārdoti visai ātri, tie nav gadi, kā tas ir Krustkalnu vai Kalnciema rezidences gadījumā. 

 

Respektīvi pirmo māju kaimiņi tajās jau dzīvo 6-7 gadus un dzīvokļus var pārdot ar nelielu plusiņu, ja ņemam vērā arī iekārtojuma cenu. Tas ir likvīds darījums. Šobrīd gan cenas ir lielāks kā pirms tiem 3-4 gadiem, bet to piedāvājumu tādu ļoti interesantu vidusmēram nav daudz, var cerēt uz kaut kādu lielu burbuļa plīsumu, bet tas var notikt, tad kad tev vairs dzīvokli nevajadzēs.

 

Zinu ģimenes draugus, kas vairāk kā pusi mūža ir īrējuši dzīvokļos un dzīves otrā pusē secina, ka paši tā arī neko nav iegādājušies, tikai izmaksājuši cietiem īpašumus. Īre 99% gadījumu būs dārgāk, jo īpašuma īpašnieks ar labdarību nenodarbosies. 

 

No viena īres īpašuma uz otru var mētāties students vai vecpuisis, kam mantas var salikt vienā audi 80 universālī ar gāzi. Ģimene ar kaut vienu bērnu to nevar atļauties. Mantu kalni, skolas/bērnudārzi, to visu nav tik viegli nomainīt. Ja tev katru gadu jādomā vai pagarinās līgumu vai cena būs tā pati, tas taču nav normāli. Turklāt vēl kādam palīdzēt izmaksāt dzīvokli. Īres tirgus ir dzīves startam, kamēr atrod sirds darbu, nodibina ģimeni. Otra grupa ir studenti un projektu darbinieki, kuri lokācijai ir piesaistīti ļoti īsu laika sprīdi.

Labots Novembris 14, 2020 - Kaspars12

[Kaspars12]

Pirms 13 minūtēm , Racer teica:

Ja runājam par ilgtermiņu, tad pēc loģikas - otrādi. Īres maksai jābūt pietiekami vilinošai, lai cilvēks izšķirtos par labu īrei, nevis kredītam. 

Te ir tā problēma, ka liela daļa, lai arī gribētu un saprot, ka vajadzētu iegādāties savu īpašumu, bet nevar iekrāt to pirmo iemaksu. Tirgū ir tik daudz gribētāju uz īres tirgus dzīvokļiem, ka cenas ir augstākas, kā tām būtu jābūt pēc loģikas.

 

Kāpēc nevar iekrāt, bet īri var samaksāt, kas ir augstāka par hipotēkas maksājumu, tas ir labs jautājums.  Es domāju, ka daļa sabiedrības kaut kādu iesmelu dēļ grib dzīvot šikāk kā patiesība var - ir vismaz viens auto dzīvojot Rīgā, lielākais tv, jaunākais iphone, daļa no tā līzingā un tā dzīvojam, visam sanāk, bet nekas daudz nepaliek, ko atlikt savam īpašumam. Lai iekrātu tos pašus autora minētos 15-20k pie tāda dzīves veida, vajag pārāk daudz gadus. Atmetot dažas ekstras šis laika periods dalās ar vesaliem cipariem. Tas ir mans skatījums redzot paziņu loku. Turklāt pērkot dzīvokli, liela daļa neiedomājas, ka tas ir pilnībā pa tukšo, kaut minimālai dzīvošanai tajā vajag vēl iekrāt papildus k un tajā brīdī kopējo summu sava īpašuma paņemšanai iekrāt pie esošā dzīves veida ir pārāk ilgs laiks ļoti lielai daļai.

Labots Novembris 14, 2020 - Kaspars12

[AndrisBB]

Pirms 9 minūtēm , Racer teica:

Nepiekrītu (vai nesapratu Tevis pausto). Ja runājam par ilgtermiņu, tad pēc loģikas - otrādi.

Es arī tam nepiekrītu. Piekrist var tikai vāja īres tirgus gadījumā.

 

Ja pieņemsim man nav labākas idejas, kur ieguldīt 200k, tad es varu nopirkt dzīvokli un iedod to kādai no aģentūrām izīrēt, ar cerību pieņemsim nopelnīt 5% gadā no īres, plus vēl pieauguma no īpašuma vērtības. Protams aģentūra iekasē savas komisijas, bet to viņi parasti dara no īrniekiem, kā arī visādi citi saistītie izdevumi.

Protams neviens neko neizīrēs zem tirgus cenas tikai tapēc ka var atļauties, bet lai nodrošinātu man 5% kapitāla pieaugumu īres maksa var būt krietni zem hipotēku maksājuma.

 

 

Cik % no mēneša ienākumiem cilvēki uzskata par adekvātu tērēt uz mājokļa izmaksām? 

Neizklausās ka visas tās pieminētās 150k mājas vai dzīvokļi ir paceļami vidējam iedzīvotājam, jo mēneša maksājums pārsniedz gan vidējo, gan mediāna algu. Kas tad pērk tās mājas? Mažori kautkādi laikam, vai arī atdod nejēdzīgi lielu ienākumu daļu par hipotēku.

[Racer]

Pirms 52 minūtēm , ieleja teica:

- kredīta ņemšana ir pilnīgi citas atbildības un ilgtermiņa plānošanas lieta

Šī jau ir atslēga - cilvēki nemāk sevi savākt. Īrei ir bonuss - nesanāk - pacel cepuri un miers (mana reālā pieredze ar īrniekiem, labi, ka ne bieža  ). Ar kredītu tā nesanāks - tur onkuļi kādu laiks ņems naudu nost.  

[Mezavecis]

pirms 3 stundām , Racer teica:

Nepiekrītu (vai nesapratu Tevis pausto). Ja runājam par ilgtermiņu, tad pēc loģikas - otrādi. Īres maksai jābūt pietiekami vilinošai, lai cilvēks izšķirtos par labu īrei, nevis kredītam. 

Pirkt īpašumu ir privilēģija ar attiecīgiem nosacījumiem un riskiem. Īrēšanai nav lielu šķēršļu un cenu normālā gadījumā nosaka pieprasījums un piedāvājums. Pēc šīs loģikas iziet, ka īrētāju būs vairāk nekā pircēju un attiecīgi izīrētāji var prasīt augstāku cenu.  Protams, ilgtermiņa īrei riski mazāki un attiecīgi var nolaist cenu. Atceros, ka krīzes gados lasīju rakstu, kur bija minēta sakarība starp īres un kredīta cenām. Ja veidojas disbalanss, tad rodas NĪ tirgus pārkaršana vai recesija.

 

Latvijā šobrīd ir situācija, ka maz īpašumus būvē un maz kvalitatīva dzīvojamā fonda un tāpēc mums ir lielākās īres cenas starp Baltijas valstīm. NĪ cenām uzlidot debesīs neļauj banku kreditēšanas politika neļaujot atkārtot 2007-2008.g. situāciju. Tāpēc nevajag brīnīties, ka pirkt īpašumu joprojām ir izdevīgi, ja vien to var atļauties, jo procentu likmes joprojām ir zemas, Euribor grimst aizvien lielākos mīnusos. Nekas neliecina, ka tuvākā laikā situācija mainīsies, jo covid dēļ visi pārējie projekti valdībai un saiemai noņemti no dienas kārtības.  Īres cenas regulē tikai ekonomiskā situācija, ja būs galīgi sūdi, tad kaut kāds samazinājums būs.

 

 

[Seglis]

@AndrisBBtā kā šobrīd jau esmu izgājis cauri visai finanšu plānošanai un argumentācijai par labu pirkšanai, un līgumu parakstīšanas priekšvakarā, tad mani personīgie secinājumi par jautājumu cik daudz vēlos novirzīt % no izdevumiem mājoklim ir šādi:

 

--> kopumā bieži dzirdētais padoms, ka mājokļu izdevumiem (vai tā ir īre, vai kredīts, vai jebkas) nevajadzētu pārsniegt 30-40% man liekas adekvāts. 

Pats personīgi nosliecos uz 30% - visi dzīvokļa pirkšanas varianti, kas pārsniedza šo proporciju, bija ar lielu mīnusa zīmi (gandrīz vienu variantu paņēmu ar 35-40% proporciju, bet beigās tomēr nobijos)

 

Un lūk, kā jau iepriekš minēju šeit arī ir tā starpība starp īri un pirkšanu. Īres gadījumā šī proporcija 100% visa aiziet izdevumos, bet pirkšanas gadījumā man šobrīd izies ~30% katru mēnesi par dzīvokli, bet no šiem 30%, ~10% sastādīs pamatsummas atmaksa, ko jau klasificēju kā investīciju, nevis izdevumus, un tad finālā 20% no izdevumiem par mājokļa izdevumiem liekas gana adekvāti.

 

Jāatzīst, ka sanāca arī paņemt mazāku dzīvokli kā reāli gribētos. Neredzu šo kā 30 gadu projektu, drīzāk vairāku gadu projektu, ar cerību, ka kkas mainīsies finansiālā stāvoklī un varēs atļauties ko labāku. Tad arī pārdos šo īpašumu un centīšos dabūt ko lielāku.

[aoma]

Man te tūlīt gudroņi iebildīs, bet īpašums, lai kāds, tas ir tavs. No padomju laikiem atceros, ka ir šlaka - kur es, tur dzimtene, tādi nekad neko nepirks, bet metīsies tur, kur var vairāk nopelnīt, Andris no Bristoles ir lielisks piemērs.

[msp]

pirms 9 stundām , Mezavecis teica:

un tāpēc mums ir lielākās īres cenas starp Baltijas valstīm

 

...Un lielākās būvniecības izmaksas starp Baltijas valstīm. Ieliec sevi investora kurpēs, kurš grib būvēt īres namu. Normālos apstākļos tā ir ilgtermiņa investīcija, kurai jāatmaksājas 15 gadu laikā. Ja ņem vērā, ka būvniecības izmaksas vidējās klases dzīvoklim ir ap 100k, tad īres cena nevar būt zemāka kā 550eur. Tam jāskaita klāt komunālie, apmēbelējums un NĪN, un ja visu dara pa godīgo - arī PVN. Reālā īres cena parādās ap 800-900eur. Skaidrs, ka privātie izkonkurē ar 450-600eur šo cenu. Te arī ir atbilde - kāpēc pie mums nav īres namu. Kaut kur blakustēmā @VebKameraminēja, ka administratīvās izmaksas, gan privātās, gan publiskās ir krietni par augstu. Tādēļ lūk te ir atbilde.

 

Vadoties no ilgtermiņa riskiem, izdevīgāk ir pirkt. Vadoties no īstermiņa riskiem, izdevīgāk ir īrēt. Jauniem cilvēkiem ar neskaidru profesionālo nākotni un darbavietas dislokāciju izdevīgāk ir īrēt. Tiem, kas zin, ko no dzīves vēlās - izdevīgāk ir pirkt.

[msp]

Pirms 9 minūtēm , aoma teica:

ka ir šlaka - kur es, tur dzimtene

 

Tā ir zemu ienākumu loģika. Tad, kad cilvēks ir kaut ko dzīvē sasniedzis, tad viņš pērk īpašumu. Un īstenībā nav svarīgi, vai viņš to pērk Latvijā vai Anglijā vai Norvēģijā. Tas ir uzskatu un rīcības briedums.

 

Runājot vēl par cenām un izmaksām. Liela valsts problēma ir izglītības kvalitātes noslāņošanās. Manā skatījumā, būtu ļoti nepieciešams strādāt pie tā, lai katrā rajona centrā ir kvalitatīva un spēcīga vidējā izglītība. Kāpēc? Tāpēc, ka tad cilvēki tur gribēs dzīvot un audzināt bērnus. Tie neuzskatīs vairs Rīgu par vienīgo iespēju. Tie gribēs dzīvot arī Cēsīs, Jelgavā un Rēzeknē. Ja viņi gribēs tur dzīvot, tad agrāk vai vēlāk tur arī radīsies darba vietas. Tas savukārt dod iespēju pirkt nekustamo īpašumu rajonos, kas jau ir pavisam citā cenu kategorijā. Atrast labu māju, teiksim Cēsu rajonā, ar daudz pieguļošo zemi par 40k vairs nav izaicinājums. Un otrkārt - tas noņem spriedzi no Rīgas NĪ tirgus. Bet ir jāgrib dzīvot rajonā... Taču, ja es saviem bērniem labāko iespējamo variantu redzu tikai nedaudzās Rīgas skolās, tad tas nedod necik lielas manevra iespējas arī dzīvesvietas izvēlē.

[aoma]

Nu nav tā. Nav svarīgi, kur atrodas īpašums, tas ir tavs. Mainīt mašīnas pret jaunākām, vērtējot tirgus cenas un, tai pat laikā īrēt dzīvokļus, lai tik būtu tuvāk darbam ir no senila lauku īpašnieka skatu punktā, murgs, jo nav nekādas garantijās, ka pēc pārdesmit gadiem to pensiju samaksās.

[e = d]

Tieši tie paši riski, kas var apdraudēt Tavu pensiju, var arī likvidēt jebkādu esošā īpašuma vērtību. Tā kā negudrs skatījums ir domāt, ka pēkšņi valsts būs tik švaka, ka pensijas nemaksās un visus pasūtīs, bet tavam īpašumam pie tiem pašiem apstākļiem nekas nenotiks.

[aoma]

Drūmi, bet fakts, var sākties 3šais pasaules karš, zeltu nevienam vairs nevajaga utt. Uz Mēness jau ar sapirkušies īpašumus, bet, nu, kad līdz tam nokļūsim, vismaz tas ir tavs:)

[Seglis]

11 minutes ago, Captain Obvious said:

Reāli mazāka garantija nekā Seagate HDD. 

 

Atgriežoties pie konkrētās tēmas, nevis pensijām --> Viena lieta gan nedaudz izbrīna. Jaunajiem projektiem garantija 2 gadi.
Vai tas ir kāds veiksmīgs lobijs no būvniecības nozares, vai valsts regulējums ir novecojis, vai kas šeit ir par problēmu? 

 

Kad attīstītājam pa jokam uzprasīju kā var būt tā, ka dzīvoklim garantija ir tāda pati kā manam telefonam kabatā, tad atbildēja pavisam vienkārši - tāds pats patēriņa produkts kā jebkas cits... Aha, vienīgais tas, ka, ja šis "patēriņa produkts" pēc trīs gadiem paliek ekspluatācijā neizmantojams visa dzīve ir sagrauta principā, nopērkot brāķa telefonu, tomēr kkā pārdzīvošu, bet dzīve sagrauta vēl tad nebūs... Absurds?

[osscar]

Būvniekam pēc likuma ir 5 gadu garantija 3 grupas ēkām. Attīstītājs būvnieku drāž, bet pircējam čupačups

[Aigars]

Lauku rajoni ir pilni ar īpašumiem, kur īpašnieki dzīvo lielpilsētas vai ārzemēs, vai arī pēdējos gadus pavada kāds pensionārs. Ja tā padomā, tad dārgs vaļasprieks apsaimniekot tādus īpašumus. Katras brīvdienas braukt divas-trīs stundas viena virzienā benzīnā vien cik izmaksā.

[Mezavecis]

1 stundu atpakaļ, Captain Obvious teica:

Ražošana ir konkrēti iznīdēta. Viss kas ir palicis - assembly pa 600€ "brutto". Paskaties veikalā - importa piena produkti, maize. Varētu padomāt ka Latvijā govis nevar izdzīvot un rudzi neaug.

Šis apgalvojums ir no pirksta izzīsts un to sludina tie, kas mucā jeb Anglijas sparģeļu laukos dzīvo un neinteresējas, kas vispār notiek.

 

pirms 5 stundām , Seglis teica:

kopumā bieži dzirdētais padoms, ka mājokļu izdevumiem (vai tā ir īre, vai kredīts, vai jebkas) nevajadzētu pārsniegt 30-40% man liekas adekvāts. 

Vispār tā ir bankas prasība, ka nevar pārsniegt 30% ienākumu uz mājsaimniecības locekli. Jāņem vērā, ka jebkurš īpašums prasa uzturēšanas izdevumus, papildus ieguldījumus, tad kaut kādiem līdzekļiem jāpaliek pāri.

[Stasss]

Pirms 8 minūtēm , Mezavecis teica:

Vispār tā ir bankas prasība, ka nevar pārsniegt 30% ienākumu uz mājsaimniecības locekli.

30% no ienākumiem mājoklim (vai kredītmaksājumiem) jau tā ir daudz. Un bankas strikti uz to skatās.

Nebanku kreditoriem ir pofig - tiem tikai ka tik tevi izģērbt. Bankas uz to skatās savādāk.

[Seglis]

52 minutes ago, Mezavecis said:

Vispār tā ir bankas prasība, ka nevar pārsniegt 30% ienākumu uz mājsaimniecības locekli. Jāņem vērā, ka jebkurš īpašums prasa uzturēšanas izdevumus, papildus ieguldījumus, tad kaut kādiem līdzekļiem jāpaliek pāri.

 

40% ir maksimums kredītmaksājumam no ienākumiem. Praksē gan izskatās, ka nedod vairāk par 25-30%. 

Manā rakstītajā es biju domājis 30% visiem ar īpašumu saistītiem izdevumiem (īre, kredītmaksājums, komunālie, apdrošināšana utt.)

[Kaspars12]

pirms 2 stundām , Captain Obvious teica:

Ražošana ir konkrēti iznīdēta. Viss kas ir palicis - assembly pa 600€ "brutto".

No kura kanāla tu izlīdi ?

 

Bija laba tēma, bez liekas beztēmas, bet tad...

[Vasarnieks]

Interesanti, ka forumā, kur populārākais auto ir audi 80 ar gāzi neviens neiesaka optimālāko finansu resursu izmantošanu. Pērc zemi un māju būvē pats. Pērkot dzīvokli jaunajā projektā vesala rinda ar liekēžiem tiek pabarota.

[osscar]

Tikai neaizmirsti, ka visi nevar paši atļauties iziet to visu birokrātisko murgu, projektu, saskaņošanu ( reāli pat paņemot gatavu projektu - tipveida poļu - kas maksā 1000eur - tev vēl 10-15K būs jāsamaksā lai legalizētu ja nav gali vai čoms arhitekts) + vēl būvdarbi jādara - ja pats nevarēsi būt objektā katru dienu jo ir algots darbs 8-17:00  un neesi tehnisks cilvēks - tevi apčakarēs, visu salaidīs dēlī. ut.t.

vai algot cilvēku, kas tavā vietā džamšutus ganīs

[AndrisBB]

Varbūt vajag izstrādāt tādu "mazmājas" open-source bezmaksas projektu ar visiem plāniem utt, kurš ietilpst tajos 60kvm, bet kuru ir viegli paplašināt, kad pirmā daļa pabeigta, nekur vairs nav jāsteidzas un var iet cauri visai broktrātijai. Bet tādu lai nizskatās pēc kautkāda frankenšteina.

 

Man ik pa laikam patīk paskatīties visādus "tiny house" youtuba video, kur cilvēki pamanās izveidot interesantas būves pat no 20 kvadrātmertiem. 

Labots Novembris 15, 2020 - AndrisBB

[osscar]

LV tā nevar - ir noteikts kādai jābūt projekta dokumentācijai. esi reāls/

[Rob Vuu]

19 hours ago, Kaspars12 said:

Par to, kas ir likvīds un, kas nav te pareizi saka, vidusmēra pircēja īpašums vienmēr būs vairāk vai mazāk likvīds. Manā gadījumā, tas ir pirms 3-4 gadiem pērkts jauno projektu dzīvoklis, kas maksāja 1350 eur/kv par 3 istabu dzīvokli(72kv) Rīgā. Pēdējā no 4 mājām. Pirmā māja būvēta pirms 6-7 gadiem. Šobrīd šajā pašā projektā kaimiņi ik pa laikam tirgo dzīvokļus un kvm cenas jau ir 1600-1650eur un tie dzīvokļi tiek pārdoti visai ātri, tie nav gadi, kā tas ir Krustkalnu vai Kalnciema rezidences gadījumā. 

 

 

Kas dzīvokļus tavā projektā padara vairāk likvīdus kā Krustkalnos, Kalnciema rezidencēs vai jebur citur, kur tirgo ar gadiem?

 

27 minutes ago, Vasarnieks said:

Interesanti, ka forumā, kur populārākais auto ir audi 80 ar gāzi neviens neiesaka optimālāko finansu resursu izmantošanu. Pērc zemi un māju būvē pats. Pērkot dzīvokli jaunajā projektā vesala rinda ar liekēžiem tiek pabarota.

 

Tas ir pilnīgi nereālistisks ieteikums priekš kādiem 95% cilvēku, kam pašiem nav padziļinātu zināšanu būvniecībā, ne arī laika. Atlikušie 5% varbūt tā var darīt.

Labots Novembris 15, 2020 - Rob Vuu

[vvv]

Pirms 50 minūtēm , AndrisBB teica:

Varbūt vajag izstrādāt tādu "mazmājas" open-source bezmaksas projektu ar visiem plāniem utt, kurš ietilpst tajos 60kvm, bet kuru ir viegli paplašināt, kad pirmā daļa pabeigta, nekur vairs nav jāsteidzas un var iet cauri visai broktrātijai. Bet tādu lai nizskatās pēc kautkāda frankenšteina.

Nederēs dzīvojamai mājai. Ārpus pilsētu un ciemu teritorijām 60 kvadrātmetru (apbūves laukums) ēku var pa vienkāršo. Uzbūvē, piemēram, šķūni un dzīvo šķūnī.

[AndrisBB]

Ir arī kāds pamatojums vai tikai stereotipi un aizspriedumi?

@Mezavecis minēja vismaz kautkādu iemeslu - nav izdevīgi kvadrātmetra izmaksu ziņā, bet ja vairāk kvadrātmetri nav nepieciešami, tad kur problēma.

Labots Novembris 15, 2020 - AndrisBB

[vvv]

Par ko tu prasi? Par mazas ēkas uzbūvēšanas izmaksām? Mazai ēkai kvadrātmetrs izmaksās vairāk? Tā tas varētu būt. Toties maza ēka maksās mazāk kā liela ēka. Ja nevajag lielu ēku, jābūvē maza, tāda kāda nepieciešama.

[Vasarnieks]

Projekts ir viens, bet to vajag iesēdināt konkrētajā zemes gabalā, ģeodēzijas izpēte utt. Tas ir katram zemes gabalam konkrēti. 

 

Ja ņems celtniekus un negrib pats celt, tad, jā, var gadīties, ka tiks 2 mājas uzceltas par īpašnieka naudu 😀 bet citādāk, viss ir intereses jautājums, šodien jau visu info var atrast, jautājums vai interesē.

 

Krustkalnos māja ar putuplastu siltināta, ja tur pagadās kaimiņos pats kaimiņš, kurš degošu matraci pa logu iedomājās stumt laukā, tad var sanāk kā UK.

[AndrisBB]

Par to ka tu saki ka nederēs dzīvojamai ēkai.

[aoma]

Tā Tu savā Anglijā vari domāt, vismaz Londonā hruščovku vietā ir rindu mājas ar 2x2 kvadrātmetru asfaltētu, vai bruģētu gārdenu. Latvijā droši var dzīvot pat šķūnī, ja vien sensenos laikos ir bijis kāds projekts, vai zemes plānā iezīmēts objekts.

[AndrisBB]

LV ir pilns ar 15kmv dzīvokļiem? Kas no tā? Kads tur sakars ar Londonas rindu mājām?

[aoma]

Latvijā ir pilns ar pamestām lauku mājām un aizaugušiem laukiem. Tas, ka dažu mārciņu dēļ cilvēki pamet dzimteni, ir nonsenss.

[AndrisBB]

Reku mārupē var 57 kvm māju nopirkt, neizskatās ka trūktu piedāvājums.   Ah nē, izskatās ka tik piedāvā uzbūvēt

https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/homes-summer-residences/riga-region/marupes-pag/marupe/bliibo.html

Pirms 2 minūtēm , aoma teica:

Latvijā ir pilns ar pamestām lauku mājām un aizaugušiem laukiem. Tas, ka dažu mārciņu dēļ cilvēki pamet dzimteni, ir nonsenss.

Un kāds tam sakars ar mājas būvēšanas izmaksām?

Labots Novembris 15, 2020 - AndrisBB

[aoma]

Pieļauju, ka nācās meklēt wikipēdijā iepriekšējā mana posta lietoto vārdu nozīmi.

Tēmas nosaukums ir pirkt vai īrēt, mana atbilde ir viennozīmīgi pirkt.

 

Dzimto valodu neproti, iemācījies 300-400 vārdus angliski, un vēl par pasniedzēju strādājot. Varbūt tai miglas zemē tas ir normāli, bet tā, smieklīgi.

Labots Novembris 15, 2020 - aoma

[AndrisBB]

Ko tad tu piedrazo tēmu ar saviem dzīves spriedelējumiem?

[vvv]

Pirms 11 minūtēm , AndrisBB teica:

Par to ka tu saki ka nederēs dzīvojamai ēkai.

Neprecīzi izteicos. Protams, derēs. Tik projekts būs pilnais, tā teikt pēc pilnas programmas. Jo dzīvojamā ēka. Pa vienkāršo projektu saskaņot var nedzīvojamai ēkai. Līdz 60 kvadrātmetri ārpus pilsētām un ciemiem, līdz 25 kvadrātmetri pilsētās un ciemos. Nevajag arhitektus un pārējos, pats uzzīmē, pats iesniedz, divu nedēļu laikā būvvalde saskaņos (ja nepiesiesies kaut kam) un pats uzbūvē. Nosauc ēku par šķūni, lai būvvalde nepieprasa tehnisko projektu, kurš pēc tam tevi tur vaktēs, vai tu dzīvo tajā šķūnī vai izmanto pēc lietošanas veida.

[AndrisBB]

Cik es saprotu ēka var jau pirmsākumos būt paredzēta dzīvošanai, nav jābūt noformētai kā šķūnim. Nosacījums ir ka ja tā ir dzīvojamā eka, tad jābūt rūpnieciski ražotai.

 

Secinājums pagaidām gan ka:

* Mazu nav pārāk izdevīgi būvēt

* 60 kvm ir mazliet par maz, lai kautkas jēgpilns sanāktu.

 

Secinājums no secinājuma, ka vajag projektu tādu, kuru kad pirma kārta ir pabeigta var paplašinat (ja tāda vajadzību un vai uzrodas vairāk naudas), nepadorot būvi par kautkādu frankenšteinu. Tad lēnā garā var cīnīties ar birokrātiju.