Jump to content

Otrais pensiju līmenis un "nebanku" pārvaldītāji - kam uzticaties vairāk?


midix
 Share

Recommended Posts

Ik pa laikam uzdarbojas dažādi "alternatīvie" pārvaldītāji, bet nav skaidrs, cik tad kam var ticēt.

 

Piemēram, Indexo tirdzniecības centros ķer cilvēkus un aicina pārreģistrēt savu pensiju līmeni pie viņiem. No ārpuses jau smuki - mazākas komisijas maksas (tiešām?), regulāras atskaites.

 

Vēl dažviet kā plusu pozicionē to, ka viņi iegulda indeksu fondos... taču Dienas Bizness stāsta, ka šiem fondiem risks ir jūtami augstāks. Droši vien tagad dēļ Covid tračiem svārstības būs lielākas, un gan jau ka daļa finanšu lietpratēju tiešām arī labi nopelnīs, sapērkot fondus kritumā un cerot uz strauju atkopšanos, ja tā tiešām pienāks.

 

Kopumā man Indexo atstāj tādu kā nedaudz "startup kampaņas" iespaidu (kaut gan darbojas ne pirmo gadu), bet ir jau redzēti daži pasākumi ar tādu piegaršu un ir aizgājuši pa pieskari. Tāpēc nez...

Link to comment
Share on other sites

Nez, te par šo baigi iespringt? Man līdz pensijai vismaz 20 gadi. Ir tas 2. līmenis vienā bankā, kur it galīgu muļķi nelaiž. Kas tur būs pēc 20 gadi palicis pāri, vai Latvija vēl būs, kas to zina. Darbs arī maksā 3. līmeni. Ja būs kaut kas tur pēc 20 gadi vēl palicis, tad būs labi. Ja nebūs nekas, un vēl pats būšu dzīvs, tad, cerams, veļ varēšu ko pastrādāt, bērni palīdzēs vai tml. Nerēķinos ar to, ka aiziešu pensijā, un tad tik atpūtīšos.

Man šķiet, ka tāds Indexo ir nedrošāks. Tas tomēr ļoti specializēts uzņēmums. Bankai, kur tomēr vairāk visādu pakalpojumu, tie riski, šķiet mazāki.

 

Te vairāk vajadzētu paredzēt to, ka šie fondi var saņemt tikai komisiju no atbilstošajā periodā nopelnītā, nevis braukt iekšā tiešām manā naudā (varbūt kļūdos, bet tā pašlaik ir).

Link to comment
Share on other sites

Banku fondi nekādi neatšķiras no indexo drošības ziņā. Jo tur viss ar pensijām saistītais ir pilnībā nodalīts no bankas citiem biznesiem, utt. 

Link to comment
Share on other sites

Pie patreizējās situācijas ne 2. ne 3. līmenis neko pelnīt nevar ne bankās, ne investīcijuy kompānijās). Labi, ja kompensē konta administrēšanas izdevumus.

2. līmeni izmantoju, lai ātrāk izsmeltu līdzekļus un notērētu (lai mazbērniem mazākpaliek). manā gadījumā SEB dzīvības apdrošināšaqnas kompānija, bet arī pie citiem ~ tādi pat varianti.

3. līmeni izmantoju, lai katru gadu atgūtu IIN no 10% gada ienākumu.

 

Ja kāds zin, kā vairāk helikoptera naudas iegūt...

Link to comment
Share on other sites

Vienmēr atceries, ka jebkurš fonds grib Tavu piķi nevis rūpējas par Tavu labklājību vecumdienās. Ja nu kas... nu nesanāca... nu piedodiet 😁.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, midix teica:

mazākas komisijas maksas (tiešām?)

Sākumā, jā, bet tagad arī bankas piedāvā indeksu plānus ar zemākām komisijām, piemēram, SEB indeksu plānam ir vēl zemākas komisijas.

 

Avoti:

https://www.seb.lv/sites/default/files/web/files/prod_doc/Dalibniekiem_paredzeta_pamatinformacija_SEB_indeksu_plans.pdf

https://indexo.lv/wp-content/uploads/2018/01/INDEXO_Jauda_16-50_Pamatinformacija.pdf

 

  

1 stundu atpakaļ, midix teica:

Vēl dažviet kā plusu pozicionē to, ka viņi iegulda indeksu fondos... taču Dienas Bizness stāsta, ka šiem fondiem risks ir jūtami augstāks.

Protams, ka ir augstāks risks, jo tas iet roku rokā ar lielāku iespējamo ienesīgumu. Ja esi tuvu pensijai, tad varbūt tajā virzienā nevajadzētu skatīties, bet, ja pensija vēl tālu priekšā - vari apsvērt augstāka riska plānus.

Labots - itanium
Link to comment
Share on other sites

Nja. Man arī ar šiem sanāca amizanta saruna..Indexo.

Ilgi man viņi skaloja smadzenes ar aicinājumu pārnākt pie viņiem. Borēja visādas muļķības. Teicu - ja reiz esmu SEB klients, tad arī lai šis tur dzīvo, jo man godīgi sakot ir pie kājas, kas man to līmeni pārvalda. Un tad man džeķiņš atcērt - ja jau pie kājas - tad nāc pie mums.. 😁 Pēc šī teikuma es viņu pasūtiju nakuj..

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Ņemot vērā, ka "vidējam latvietim" pensijas uzkrājums nav liels, tad tā % peļņas atšķirība starp banku un kādu "indeksveidīgo" droši vien būs labākajā gadījumā simtos, ne tūkstošos, un tad laikam nav vērts riskēt, neskatoties uz visām apdrošināšanām utt.

Link to comment
Share on other sites

 vienkāršākais kā atšūt indekso censoni - pajautāt - kādi viņiem ir pēdējā pusgada rezultāti, sausais atlikums. līdz šim neesmu saticis nevienu, kas zinātu atbildēt....

bet tā - it kā īpašnieki vietējie, un tipa zināmi cilvēki. ehhh

 

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, midix teica:

droši vien būs labākajā gadījumā simtos, ne tūkstošos

Es gan tā neteiktu.

Vidējā alga Latvijā esot 1100 bruto, no kuriem 6% jeb 66 EUR mēnesī aiziet uz P2. Vidējais darba stāžs ir 40 gadi

% Aprēķinu formula (Excel) Pensiju aktīvi (uz pensionēšanās vecumu)
0% -FV(0%/12;12*40;66;;0) 31,680.00 €
1% -FV(1%/12;12*40;66;;0) 38,932.84 €
2% -FV(2%/12;12*40;66;;0) 48,472.75 €
3% -FV(3%/12;12*40;66;;0) 61,119.93 €
4% -FV(4%/12;12*40;66;;0) 78,009.45 €
5% -FV(5%/12;12*40;66;;0) 100,717.33 €

 

Skaidrs, ka cipari ir mainīgi, bet tas tikai priekšstatam.

 

Pirms 56 minūtēm , ervie teica:

kādi viņiem ir pēdējā pusgada rezultāti

Slabo pašam apskatīt? https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-2-limenis/aktualie-dati/

Pēdējā pusgadā gāja visai labi :D

 

Labots - itanium
Link to comment
Share on other sites

Pirms 3 minūtēm , itanium teica:

tā neteiktu

 

Es domāju peļņas atšķirību starp kādu bankas Stabilo plānu un "Indekso" analogu. Ja atšķirība nav būtiska, tad bankas variants šķiet drošāks (vismaz psiholoģiski), it īpaši, ja tā ir kāda liela un veca starptautiska banka.

Link to comment
Share on other sites

Lai vai kā, jocīgi aģenti - viņiem vajadzētu zināt, ka iet visai labi (ja mēs par pēdējo pusgadu). Ja indexo, tad cipari nav nemaz tik slikti arī par pēdējo gadu, diviem.

Labots - itanium
Link to comment
Share on other sites

Jebkurā gadījumā - indexo konservatīvākajiem plāniem tur atšķirība no banku konservatīvākajiem plāniem ir 1 - 2% (kaut gan ar tendenci augt, taču par maz statistikas, jo indexo ir pārāk jauns). Un ja tie 2% no pensijas uzkrājuma ir zem 1000 EUR, tad nez, vai vērts čakarēties.

Link to comment
Share on other sites

Tie nav 1 vs 2% no Tava esošā pensiju uzkrājuma... Ņem esošo uzkrājumu, ikmēneša iemaksas P2 (6% no bruto algas), % likmi, mēnešu skaitu līdz pensionēšanās datumam un liec to visu augstāk minētajā FV formulā. Aprēķini ar vienu % likmi, tad ar otru. Atņem vienu no otra un iegūsi starpību, kas neņem vērā komisijas maksas. 

Labots - itanium
Link to comment
Share on other sites

 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...