Jump to content

Assemblers


Jacob
 Share

Recommended Posts

  • 2 weeks later...
1 hour ago, AndrisBB said:

Nah kādam krieviski tās grāmatas vajadzīgas, ja netrūkst kvalitatīvu materiālu angliski.

 

Un? Tas nenozīmē, ka nav cilvēku, kuriem materiāli krievu valodā noderēs vai tie materiāli nav nekam derīgi. Jā, ir pieejami dažādi materiāli angliski, taču, ja cilvēks zina vēl krievu valodu, tas paplašina viņa iespējas apgūt jaunas lietas. Ir grāmatas, kuras ir tikai angliski, bet nav krieviski un otrādi. Turklāt, bieži ir tā, ka angliski pieejamie materiāli ir pārtulkoti uz krievu valodu (krievi to dara), bet krievu materiāli angliski netiek tā tulkoti. Līdz ar to, cilvēkam bez krievu valodas zināšanām potenciāli ir iespēja kaut ko neiegūt savā mācību procesā.

 

No manas pieredzes; mēdz būt tā, ka jāatrod kāda lieta un tad es sāku to meklēt. Meklēju angliski, neatrodu, bet krieviski atrodu. Un otrādi. Tik pat labi mēdz būt tā, ka kaut kas, ko es atrodu angliski, krieviski ir dziļāk un saprotamāk paskaidrots, un otrādi. 

Labots - Mateushs
Link to comment
Share on other sites

Anonīms Alkoholiķis

10lpp tuftas ar ko pat pēcpusi nevar noslaucīt

Labots - Anonīms Alkoholiķis
Link to comment
Share on other sites

Kādai arhitektūrai? Pat vienai arhitektūrai mēdz būt paveidi.

Un ko tu tur iztulkosi? Ja paņemam MIPS branch instrukcijas - BEQ, BGTZ, BLZ, BNE, tad kas tur labāks sanāks latviski? Vai arī tu domā rakstīt pilnus vārdus?

Nav jau grūti uztaisīt, pats Assamblera kods pieejams. 

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

pirms 6 stundām , vvv teica:

binary nozīmē divisks.

image.png.c3850e9faee3895b149609a1163a541c.png


pirms 7 stundām , AndrisBB teica:

Un ko tu tur iztulkosi?

Es tur neko netulkošu. Bet nu es arī nemeklēju latviski tulkotus manuāļus.

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Tas tāds downgreids priekš Raimonda. Ja jau C salīdzinot ar C++ ir diezgan primitīvs un daudz tur nav ko zināt vai mācīties, tad Assablers vispār tāda bērnu spēle, pāris instrukcijas un viss, nekādas abstrakcijas, kautkādi mistiski koncepti, klases utt. Pāris dienās var apgūt., nav saprotams ko tur daži fetišo.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Problēma ir cita - izskatās, ka neviens nav papūlējies, lai publiski būtu kaut kas tāds pieejams arī latviski.

 

Link to comment
Share on other sites

x86 un CISC jau šodien nav modē un pa lielam novecojusi ISR, tā ka tiem kas tagad sāk mācīties nemaz nav jēgas tajā iedziļināties.

Tagad visi jaunie CPU ir ar RISC ISR, tapēc tik daudz nebūs ko studēt, pāris pamat instrukcijas un viņu variācijas.

 

Tāka Raimond ja dod linkus, tad dod uz kautko modernu, nevis aizvēsturisku.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

pirms 9 stundām , Raimonds1 teica:

Problēma ir cita - izskatās, ka neviens nav papūlējies, lai publiski būtu kaut kas tāds pieejams arī latviski.

 

Jā, nav neviens iztulkojis asembleri :(

 

pirms 10 stundām , vvv teica:

Kāpēc ne? Neredzu nekādu pamatu neapšaubīt, piemēram, "binary arithmetic operation" termina skaidrojumu.

Link to comment
Share on other sites

Te ir tādas interesantas tēmas

https://www.ic.unicamp.br/~pannain/mc404/aulas/pdfs/Art Of Intel x86 Assembly.pdf

1249.lapa.23.3 Programming the Text Display
There are two reasons: performance and flexibility. The BIOS video display routines 2 are dreadfully
slow. You can easily get a 10 to 100 times performance boost by writing directly to screen memory
. For a
typical computer science class project, this may not be important, especially if you’re running on a fast
machine like a 150 MHz Pentium. Viss, sarkanā migla, hāhā hā - ātrais 150 MHz procesors!!!!

The AMAZE.ASM program (see “Processes, Coroutines, and Concurrency” on page 1065) is a good
example of a program that directly access the text display by directly storing data into the video display’s
memory mapped display array.
 

Summary The PC’s video system uses a memory mapped array for the screen data. This is an 80 x 25 column
major organized array of words. Each word in the array corresponds to a single character on the screen.
This array begins at location B000:0 for monochrome displays and B800:0 for color displays. For additional
information, see: “Memory Mapped Video” on page 1247
The L.O. byte is the PC/ASCII character code for that particular screen position, the H.O. byte con-
tains the attributes for that character. The attribute selects blinking, intensity, and background/foreground
colors (on a color display). For more information on the attribute byte, see:•
“The Video Attribute Byte” on page 1248

Tagad, 2020.gada septembrī publika var izvēlēties - vai pārsvarā koncentrēties uz tekstu un programmas paraugu, vai arī ierēkt par "ātro" 150 MHz Pentium procesoru. Man, piemēram, būtu interesanta programma, kas no ekrāna attēlā atrod tekstu, automātiski iezīmē tā robežas un saglabā tikai tekstu.

 

1256.lapa. The PC Game Adapter Chapter 24 Slēdži, džoistiks, ieejas, interfeiss, programmas, principi. No vienkāršākā Game Adapter Input Port
The four switches come in on the H.O. four bits of I/O port 201h. If the user is currently pressing a
button, the corresponding bit position will contain a zero. If the button is up, the corresponding bit will
contain a one. 

Tiem, kas kaut ko projektē un grib saprast visu projektu no sākuma. 

 

1361. 

Table 97: 80x86 Instruction Set Reference
Instruction Encoding(bin) b Execution Time in Cycles c 8088 8086 80286 80386 80486 Pentium
 

 

Parallel (printer) ports 1199
Parallel data transmission 1199
Parallel port acknowledge line 1200
Parallel port base address 1202

 

 

 

 

 

 

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Plus vēl runā par paralēlajiem portiem un spēļu kotrolieriem, man liekas šodien USB staks vien ir lielāks par visu OS 96. gadā :D

 

Link to comment
Share on other sites

Ja runā par assembleru, tad man ir interesanti (šobrīd 😁) padarboties ar avr+cpp un paskatīties, ko kompilators savāra galu galā. Pasen atpakaļ uzdūros šim . Sākot no vidus apmēram nesapratu neko... no vārda "neko" 😁. Tā kā c un cpp kaut cik zinu tikai avr un tagad nedaudz stm sakarā, tad par šabloniem biju tikai dzirdējis. Tagad nolēmu paburties cauri. Nu interesanti. Tā kā man tas nav pamatdarbs un par koda rindām naudu nemaksā. Nu forši būtu uz tā paša avr (pēc tam uz stm) rakstīt piemēram:

using Output = PinList<pa1, pb2, pb6, pc3, pc4>::List;
Output::Write(value);

Tad izdomāt, ka PCB cmukāk savilkt būtu, ja pa1 in pc3 samainītu vietām. Un vienkārši izmainīt:

using Output = PinList<pc3, pb2, pb6, pa1, pc4>::List;

Un viss. Un paskatoties uzģenerēto kodu asm kodu redzēt, ka "ar roku" nevarētu uzrakstīt labāk.

Link to comment
Share on other sites

Krieviski nav iespējams to tekstu izlasīt, bet apskatot kodu, rodas secinājums ka tur kautkā ačgārni un nesakarīgi tiek mēģināts izmantot templeitus. Kapēc PORT un Pin jāliek kā templeits īsti na skaidrs, templeiti ir domāti pavisam citiem mērķiem.

Vienīgais izskaidrojums tam visam - kāds kuram nav sajēgas no C++ mēģina izmantot tā iespējas ačgārnā veidā :D 

Programmētāji ko tādu ieraugot met krustus :D

 

Link to comment
Share on other sites

Vispār jau es kā reiz rakstīju, kas tajā grāmatā ir daudz pamatinformācijas, kā vispār notiek procesi, kādi dati ir svarīgi un kā reiz tas 150MHz procesors būtu pirmais, par ko ierēktu modernie jaunieši. 

Tā vietā, lai saprastu, kā tieši tie pamatprocesi notiek un ar kādiem skaitļiem tas viss darbojas.

 

Protams, vislabāk būtu, ja visiem tiem pamatprocesu skaidrojumiem piemeklētu šodien pieejamos mikrokontrolierus. Un tad to visu smuki pēc kārtas tieši apmācībai domātā veidā uzrakstītu un paskaidrotu.

 

Pie tam tāda tipa pamatu mācību materiāls, labi izskaidrots un interesentiem salīdzinoši viegli apgūstams jau skolā jauki saliktu prioritātes topošajiem studentiem. Jo pašreiz ir tā, ka daļa no viņiem pirmajos kursos vēl piemācās eksaktos priekšmetos skolā neiemācīto. Tur jau nevajadzētu neko pārāk daudz, pašus pamatus. 

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Es tik īsti nesaprotu šo vēlmi laJ kāds (cits) kaut ko latviskotu. Tirgus tak ir tuvu nullei tik specifiskām lietām. Ja vēl kaut kādu pašu pamatu pamatgrāmatu pašiem sīkākajiem vēl varētu mēģināt komercializēt, bet ne jau specifiskās lietiņas. Turklāt, ja pats censonis nevar papildus iemācīties angļu, krievu un/vai vēl kādu svešvalodu, tad kā tas iemācīsies n-tās programmēšanas valodas? Kas viņam tulkos stackoverflow? :dntknw:

Link to comment
Share on other sites

Tipiskajam programmētājam universitātē visdrīzāk pietiek ar vienu lekciju par tēmu - ka tāda lieta eksistē, kā to izmantot utt, nav jēgas tur rakstīt grāmatas vai nezin ko. Lektors sagatavo pāris materiālus, slidus un viss, domājams ka tādi eksistē.

Tiem kas mācās vairāk specializētas lietas - embedded, elektronikas vadību utt, var mazliet vairāk, varbūt kādu labaratorijas darbu Assamblerī, bet nu kautko tur baigi studēt ar nav jēgas. Ja vajadzēs vēlāk darbā, tad arī iemācīsies. Ja interesē dziļāk, tad grāmatu netrūkst.

Pārējo visu, pamatus utt var iemācīties ar C, C++, Rust vai jebkuru citu kompilējamu valodu.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

https://www.la.lv/fizikas-rezultati-skolas-novedis-giboni-lielako-dalu-nacijas

Ja tāds materiāls skolniekiem būtu, tas jauki parādītu, kuriem jāmēģina to IT un/vai inženierzinātnes vispār mācīties. Kādas 10 pamattēmas, vienkārši laboratorijas darbiņi, kritēriji, vai saprot vai ne un uz priekšu.


https://www.delfi.lv/news/national/politics/triskart-sarucis-dabaszinatnu-eksamenu-kartotaju-skaits-vidusskolas.d?id=48732189

Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , AndrisBB teica:

Programmētāji ko tādu ieraugot met krustus

Labi, ka neesmu programmētājs 😁.

Link to comment
Share on other sites

1 hour ago, Raimonds1 said:

 

Fizikas zināšana neko negarantē. Tāpat kā matemātikas saprašana. Šie priekšmeti trenē smadzenes, bet negarantē gatavos inženierus. Piemēram pakaļ tālu nav jāiet. Bija tāda valsts PSRS. Tur skolā un augstskolās tika likts nopietns uzsvars uz fiziku. Taču tas negarantēja valstij labus inženierus; PSRS ražoja zemas kvalitātes automobiļus, zemūdenes, atomelektrostacijas, kuras sprāga u.t.t.

 

1 hour ago, Raimonds1 said:

Ja tāds materiāls skolniekiem būtu, tas jauki parādītu, kuriem jāmēģina to IT un/vai inženierzinātnes vispār mācīties.

 

 

Kaut ko skolā var pateikt, taču ne vienmēr cilvēka sekmes skolā parāda viņa spējas. Pareizāk sakot, katrs cilvēks attīstās individuāli; viens labāk mācās jau no paša sākuma, citam atkal var grūtāk klāties, taču pēc tam viņš pēkšņi veic izrāvienu u.t.t. Līdz ar to, manuprāt, izdarīt skolā secinājumus par to, vai kāds skolēns der inženierzinātnēm ne vienmēr ir iespējams. Kļūdas dēļ, zaļo gaismu var dot skolēnam, kurš tam nav gatavs, un kļūdaini izdarīt spriedumu par kāda nederību tam.

Link to comment
Share on other sites

Garantē, negarantē, bet programmētājs-skolas fizikas eksāmena nelicējs un programmētājs-skolas fizikas eksāmena licējs tomēr ir divi diezgan atšķirīgi indivīdi.

Es neesmu programmētājs, nedaudz zinu pašus pamatus, tomēr kaut ko jau saprotu. Un logaritmu līmenī apmēram saprotu, kas kā darbojas un kādi tur uzdevumi jārisina.

 

Link to comment
Share on other sites

Fizikas/matemātikas zināšanai vai nezināšanai ar programēšanu sakars visai mazs. Ja neskaita kautkādas super nišas, kur risina fizikas problēmas, bet tur vairāk darbojas fiziķi, kuri māk programmēt, tāpat kā elektroniķi mēdz programmēt mikrokontrolierus.

Lai būtu daudzmaz veiksmīgs programmētājs - ir jābūt interesei par nozari un daudzmaz spējai loģiski domāt. Loģisko domāšanu skolā var patrenēt ar matemātiku/fiziku, bet tikpat labi līdzīgus rezultātus var panākt ar Sudoku risināšanu.

 

Tapēc daudz produktīvāk ir mēģināt audzināt skolēnus domāt loģiski, interesēties par tehniskām tēmām un saprast kā lietas darbojas, izveidot kautkādas lietas. nekā bezjēdzīgi kalt matemātikas vai fizikas formulas.

 

Es kad mācijos skolā man fizika/matemātika vienkārši padevās bez jebkādas īpašās mācīšanās, mājasdarbus nepildiju kā tādus, bet skolotāji vienkārši uz to pievēra acis, jo varēju vienkārši stundas laikā visu saprast un izdarīt vairāk kā citi, braucu uz fizikas olimpiādēm un vēl vinnēju pirmās vietas. Bet bij kas cītīgi mācijās formulas, cauriem vakariem pilnīja mājasdarbus, bet bez rezultātiem.

Pa lielam visdrīzāk tieši fizikas skolotāja bij panākumu atslēga, jo neuzspieda neko mācīties, vienkārši mācēja pareizi ieinteresēt. 

 

Mans secinājums ka vajag mēģināt ieinteresēt tos kuriem padodas, kam nepadodas, tiem pa lielam nav lemts. Piedāvāt visādas ārpus standarta stunda - kautko salodēt, kautko saskrūvēt vai vienkārši izjaukt. Kam interesēs, tie paši sāks rakties dziļāk.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Nu, bet daļa no tiem programmētājiem pēc tam tomēr programmē visādas tehniskas iekārtas, ražošanas procesu vadību un tamlīdzīgi.


Vai arī darbojas vadības līmenī.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 7 minūtēm , Raimonds1 teica:

programmē visādas tehniskas iekārtas, ražošanas procesu vadību un tamlīdzīgi.

Un kur tev tur matemātika vai fizika baigi vajadzīga? Drīzāk loģiskā domāšana.

Link to comment
Share on other sites

Īsti nesapratu - programmējot  visādas tehniskas iekārtas un dažādu ražošanas procesu vadību, fizika un matemātika nav vajadzīga?

 

Link to comment
Share on other sites

Protams ka šis tas ir vajadzīgs, bet nu neko vairāk par pamatskolas zināšanām reti kad kāds pielieto.

Ja vajag risināt matemātikas problēmas, tad tam ir domāti matemātiķi, kuri to gadiem studē.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...