Jump to content

Ūdens caurules


Arnis87
 Share

Recommended Posts

Tās ko jūs te saucat par trīsslāņu, tās ir tās kurām savienojumi tiek presēti līdzīgā veidā kā manis mestajos ņeržas video un kuras santehniķi mēdz saukt par "henku"?

Vēl ir kaut kādas, kuras liek ar kompresijas savienojumiem līdzīgi kā @jacobs minētā ņeržas sistēma. Tās ir pavisam citas trubas, vai šie ir divi dažādi vienu un to pašu trubu savienošanas veidi?

Link to comment
Share on other sites

Jurkins
pirms 1 stundas , oxygen teica:

man gan nav ticības savienojumiem- esmu vairākās vietās redzējis ka sāk pēc laika tecēt

Nevajag tās Henco presēt! Vajag skrūvēt. Es arī darbā ar celtnieku (pieredzējušu) strīdējos tik ilgi, kamēr sāka tecēt ? otro reizi pēc otrās presēšanas (protams ar citu armatūras gabalu). Skrūvētajiem nekas netek. Tak rakstīju, ka biju pāris vietā tikai ar roku pievilcis.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 11 minūtēm , Jurkins teica:

Nevajag tās Henco presēt!

Bet arī presēšana taču ir ražotāja izstrādāta, korekta tehnoloģija, ja tā tiek veikta korekti?

Link to comment
Share on other sites

vikvaktors
1 stundu atpakaļ, Jurkins teica:

Nevajag tās Henco presēt! Vajag skrūvēt. Es arī darbā ar celtnieku (pieredzējušu) strīdējos tik ilgi, kamēr sāka tecēt ? otro reizi pēc otrās presēšanas (protams ar citu armatūras gabalu). Skrūvētajiem nekas netek. Tak rakstīju, ka biju pāris vietā tikai ar roku pievilcis.

Henco vajag presēt tikai un vienīgi ar Henco presi un nebūs nekādu problēmu, tāpat Henco caurulēm jāizmanto tikai un vienīgi Henco fitiņi... un Henco ir arī vienkārši saspraužami fitiņi, kur nevajag pat presi... tik viena problēma... Latvijā vairs nav oficiālā dīlera... Gilius, kas dzīvojās Slokas 52 ir aizgājis nebūtībā, līdz ar to iespēja iegādāties krutku paliek arvien lielāka...

Link to comment
Share on other sites

Jurkins

Johaidī, nu tā kā bērni, toč! Vajag ievilkt pāris metrus trubas... pērkam sertifidibenzelliizētu henco presi. Da jūs jobnuļis? Aizejiet vēl uz Tampeksu un nopērciet labākās pasaulē darba bikses, lai priecīgāka strādāšana.

Nezinu par krutkām, bet tie, kas Depo netek. Pats neesmu neko vilcis, bet ieteicu paziņam pirms kāda laika nelielam apgreidam.

Labots - Jurkins
  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 10 stundām , oxygen teica:

Njā , uzmetu aci cik tās prese maksā - 1000+ . Tiešam tik maizes darbam krutosm objektos, bet smuki ...  .

Ir vienā vietā. No ārpuses spīdīgas, bet iekšpusē rūsiņa. Nekāda ņerža tā nav, vismaz man zināmajā gadījumā. Iespējams, tā trubām ir vairākas opcijas

Link to comment
Share on other sites

vikvaktors
pirms 9 stundām , Jurkins teica:

Johaidī, nu tā kā bērni, toč! Vajag ievilkt pāris metrus trubas... pērkam sertifidibenzelliizētu henco presi. Da jūs jobnuļis? Aizejiet vēl uz Tampeksu un nopērciet labākās pasaulē darba bikses, lai priecīgāka strādāšana.

Nezinu par krutkām, bet tie, kas Depo netek. Pats neesmu neko vilcis, bet ieteicu paziņam pirms kāda laika nelielam apgreidam.

vispār jau Henco pasaules prakse tirgotājam dod uzdevumu iznomāt presi...  un oriģinālās stangas ar fitiņim vajadzīgas elementāra sīkuma pēc: katram daudzslāņu cauruļu ražotājam ir mazliet atšķirīgi izmēri un Henco patentētās tehnoloģijas dod iespēju ražot izturīgākas, bet mazliet plānākas caurules... ar svešām stangām vienkārši fitiņu pietiekoši nenopresēs...

un ja kas, Henco savām caurulēm nodrošina garantiju un apdrošināšanu pret ražotāja brāķi 10-15 gadi(atkarībā no cauruļu un fitiņu veida), ja oriģinālajām caurulēm izmantoti ražotāja ieteiktie fitiņi un izmantotas rekomendējamās tehnoloģijas un vajadzīgie instrumenti... daudzslāņu cauruļu ekspluatācijas laiks 50 gadi... 

apjautājies par šo visu tirgonim un sapratīsi vai viņš tirgo Henco...

nezinu kā tagad, jo kādus gadus neesmu vairs šajā sistēmā, bet pirms 10 gadiem kopējā ražotāja brāķa riska apdrošināšana Eiropā ražotājam bija 5 miljoni eiropas rubļu....

tā ka nevajag jaukt daudzslāņu caurules ar Henco izstrādājumiem... 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 19 minūtēm , vikvaktors teica:

nevajag jaukt daudzslāņu caurules ar Henco izstrādājumiem...

Nevajag, bet no celtniekiem biežāk dzirdēsi "henka" nekā "daudzslāņu caurules", tāpat kā "ārmstrong" nevis "piekārtie griesti" (tur ar saderību starp dažādu ražotāju produktiem ir līdzīgi kā tevis teiktais par cauruļu izmēriem), un "knipeks" par kaut kādu knaibļu veidu.

Līdzīgi, kā ir fleksis, skočs, kedas, un ксерокс.

Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , vikvaktors teica:

daudzslāņu cauruļu ekspluatācijas laiks 50 gadi... 

  Bet parādi vienu cauruli, kas ražota un uzstādīta 1970. gadā. Tā daudzi ražotāji sola, bet pēc 10 gadiem nav vairs ne kantora , ne ražotāja, ne fabrikas. Varbūt piemēri nevietā, bet tomēr. Ap 80. stāstīja par brīnummateriālu riporu. Pūta visas cisternas, lai ziemā nesasalst. Izrādījās sūds ......  Nesen biju uz vienas ražošanas ēkas slēgtajiem bēniņiem, kur paneļi no augšas nopūsti ar putuplastu. Skats pabriesmīgs, tāds, kā vasarā izkaltis tuksnesis saplaisājis, pirkstu spraugās var iebāzt.

Link to comment
Share on other sites

vikvaktors
Pirms 4 minūtēm , Tārps teica:

  Bet parādi vienu cauruli, kas ražota un uzstādīta 1970. gadā..

vispār jau pirmā Henco daudzslāņu caurule tirgū parādījās tikai 1992. gadā...

bet no bankrota jau neviens nav paglābts, visi taču atcerās gan IBM, kurus uzmeta ābols, gan to pašu ābolu, kuru no pilnīga bankrota paglāba Billijs, atpērkot datorražošanu un pieprasot Stīva atgriešanu amatā...

Link to comment
Share on other sites

Jurkins

Un pieredzi arī Henco pasaules prakse paģēr dot līdzi stangām? Nu iznomāšu, uzkniedēšu, pēc kāda laiciņa viens savienojums sāks tecēt. Skriešu uz Henco pasaules praksi pēc stangām?

Nē, nu nekāda naida jau nav, taisiet kā labāk patīk. Stāstu par savu pieredzi. Un stāstu par savu viedokli. Es mājās skrūvētu arī tagad. Punkts.

Link to comment
Share on other sites

pirms 9 stundām , Tārps teica:

Tā daudzi ražotāji sola, bet pēc 10 gadiem nav vairs ne kantora , ne ražotāja, ne fabrikas

Ja grib drošīnas sajūtu, ka arī pēc simts gadiem nebūs problēmu ar cauruļu remontu vai sistēmas papildināšanu, tad jāgriež klasiskās vītnes uz dzelzs cinkotajām caurulēm un jāizmanto čuguna līkumi un trejgabali. Tā nu točna ir pārbaudīta vērtība simts gados. Lai kādi uberkritie cauruļu ražotāji būtu no jauna parādijušies, visiem viņiem ir pārejas uz puscollu vai trīs ceturdaļcollu klasiskajām caurulēm. Visiem krāniem, boileriem, radiatoriem ir  collīgās vītnes. Vot tas ir srandarts, bet kā būs ar nākotnē ar tiem krimpējamiem brīnumiem, neviens nezin. Var parādīties kas jauns un varēsi spiežamās stangas par tūkstoti iebāzt vienā vietā. Toties puscollu vītņugriezis būs mūžīgs. Man jau ir negatīva pieredze ar līmejamajām caurulēm.  

  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Kas ir par problēmu ar tām kausējamām plastmasas caurulēm?

Link to comment
Share on other sites

Jurkins

Varētu @Didzis piekrist ar vienu iebildi - dzīvoklī noteikti neņemtos ar cinkotajām, vītņgriezi, pakulām... ir ļoti pozitīva pieredze ar skrūvējamiem trīsslāņu.

Link to comment
Share on other sites

Ar kausējamām caurulēm ir tik divas problēmas: izskatās diezgan rupji ja kur redzamas un , ja ir bez armējuma ( šķiedras slāņa pa vidu) baigais termiskās izplešanās koeficients. Ja kur , garākā gabalā siltam ūdenim, tad izlocīsies uz velna paraušanu. Nu , vēl mīnuss, ka neturēs saules gaismu ārpusē. Bet kurš tad liek ūdensvadu ārpusē. Tas, vairāk vasarniekiem, ja izdomā novilkt kādu laistīšanas sistēmu pa gaisu. A tā polipropilēns ir inerts materiāls. Ar kausēšanas metodi vienkārši ideāli samontēt ''mērkaķa ātrumā'' atšķirībā no dzelzs kur tā vītņu griezšana/skrūvēšana aizņem konkrētu laiku. Plastmasa caurulēs arī tā neaizaugs ar drazu, ja ūdens kaļkains/netīrs. 

 Ar problēmām ir līmējamās, kas ir no polivinilhlorīda. Tīrs polivinilhlorīds ir trausla manta (un ne pārāk veselīgs) . Lai padarītu mīkstāku, liek klāt plastifikatorus, kas... Parasti lētos. kuri ar laiku aiziet prom ( arī ūdenī) un veselībai ir pietiekami kaitīgi ( piemēram dibutilftalāts). Pat ja caurule nav dzeramajam ūdenim, tad bez plastifikatora paliks trausla un var saplīst. Nu tāpēc arī tās līmējamās ir pazudušas. Kad parādījās, arī likās ka mūžīgas, bet... Tā arī ar visādām citām, modernām caurulēm/moderniem savienojumiem, kas viņu zin kas pēc 30-40 gadiem.

 Par metāla, kā minēja Didzis, ir labas BET atkal tās pašas klaiņojošās strāvas var darīt brīnumus. Man , daudzstāvu mājas stāvvadā cinkotajās saradās caurumi kā būtu izbadīts ar īlenu. Laikam iemesls ka kaut kur tika ielikti gabali kas nevada elektrību un pazaudēja zemējumu. Par to , tauta aizmirst. Neba par velti vecos laikos pie vannas un ūdensvadiem dzīvokļos bija ''zemējuma '' vadi. Un neba lai ''iezemētu'' bet lai izlīdzinātu potenciālu. Tagad jau par tādām lietām nedomā, rezultātā gribot kur ko uzlabot, sačakarē pārējo.

 PS vēl, ar kausējamām, jāuzmanās ja izdomā likt apkurei ( nu pie katla diezin vai, bet tālāk). Tur var tik tās kurām ir alumīnija starpslānis savādāk būs ātri cauri ''bleķa'' radiatori. Caur to polipropilēnu difundē skābeklis un nepārtraukti papildina ar to apkures ūdeni, kas sarūsina bleķi. Caur alumīniju skābeklis nedifundē, tāpēc tāds ''sviestmaizes'' kārtojums tām,  apkures caurulēm.

Labots - oxygen
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 14 minūtēm , oxygen teica:

Tur var tik tās kurām ir alumīnija starpslānis savādāk būs ātri cauri ''bleķa'' radiatori.

kas ir ātri?

Man ir parastās plastmasas caurules (jāpaskatās, kas tieši uz tām rakstīts). Šķiet, nu jau vismaz 10 gadi. Radiatori vēl veseli.

Nezinu cik tam skābeklim tur būtu "jādifundē", lai atstātu reālu iespaidu. Tad jau ūdenim arī būtu manāmi jāzūd. Kur var par šo tēmu palasīties? Interesanti vienkārši.

Link to comment
Share on other sites

Lai es šodien spertos iekšā, daudzmaz normālā dzīvoklī, ar cinkotajām, melnajām dzelzs caurullēm un čuguna vītņgabaliem, tāpat vītņgriezi, tad man jābūt trakam...?

Kādāk kurtuvē, pagrabā vēl... ? Bet cinkotā caurulle ir tāpat dārgāka, ka manis minētā plānā nerža.

Link to comment
Share on other sites

Nav jau tas polimērs kā rupjš siets , ka zudīs ūdens, bet skābekļa molekulas lēnām lien cauri. Pameklē internetā par šo problēmu '' oxygen diffusion in polypropylene tubes'' . Uz ātro šite.  Domāju, ka no svara arī cik kvalitatīvs ir bijis ražotājs.

Labots - oxygen
Link to comment
Share on other sites

Ronalds

Apkurei vienmēr tika ieteikts likt caurules ar alumīnija slāni. Pelēkas. Ir viņas dārgākas, bet nedaudz.

Link to comment
Share on other sites

Jā , nedaudz dārgākas, bet ir ''meistari'' , kas nejēdz kāpēc vajag tādas un tik pasaka : ''Nav ko maksāt dārgāk!'' Un tā ir to līkročaino  problēma, ka ir redzējis tik pa gabalu un domā ka visu māk.

Link to comment
Share on other sites

Jurkins

Ahreņeķ... gūgle nemaz neatrod skrūvējamos henco veidgabalus. Visur piedāvā tikai presējamos. Būs intereses pēc uz Depo jāaizbrauc.

 

edit: tomēr ir kaut kādi

Labots - Jurkins
Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , Didzis teica:

Ja grib drošīnas sajūtu, ka arī pēc simts gadiem nebūs problēmu ar cauruļu remontu vai sistēmas papildināšanu, tad jāgriež klasiskās vītnes uz dzelzs cinkotajām caurulēm un jāizmanto čuguna līkumi un trejgabali. Tā nu točna ir pārbaudīta vērtība simts gados.

Vēl lielākai drošības sajūtai jāizvēlas tūkstoš gados pārbaudīta vērtība - kapara cauruļvadi. :)

Link to comment
Share on other sites

Pirms 25 minūtēm , vvv teica:

jāizvēlas tūkstoš gados pārbaudīta vērtība - kapara cauruļvadi. 

... un vara sāļi ir indīgi...  Dzeramajam ūdenim es atturētos. Var būt , visādi procesi ar to ūdeni. Tāpat dzīvē pietiek visādas citas drazās.

Labots - oxygen
Link to comment
Share on other sites

Taisni brīnos kā visi dzīvi vēl, dzerot ūdeni no dažnedažākajām trubām un pudelēm..

Link to comment
Share on other sites

Jurkins

Vēl pirms tiem "pirms 20 gadiem" es daļēji norāvu vecās cinkotās caurules un saliku kapara ar skrūvējamu armatūru. Toreiz tas bija baigais jaunums. Ne tādas kā tagad caurules, pabiezām sieniņām. Viss bija labi, tikai nesmukas tās caurules palika. Pēc tam nāca kompleksā pārbūve un gan lētāk, gan ērtāk sanāca ar trīsslāņu. Ne brīdi neesmu savu izvēli nožēlojis.

 

p.s. varbūt tie skrūvējamie savienojumi tīri placebo efekts. Bet... principā jau procesoru arī varētu ielodēt platē (ietaupot soketa izmaksas), jo lielākā daļa (es tai skaitā) nekad CPU  apgreidu neuztaisīs, bet tomēr tā nenotiek izņemot kaut kādus atom.

Link to comment
Share on other sites

Apspiežamie gali: ātrāk. Kad bliež milzīgu objektu un pēcāk ''kaut ūdens plūdi'' (pēc garantijas laika), tad ātrums no svara. Skrūvējot sanāks lēnāk. Bet ja vajag dzīvoklī , vienam boilerim, tad skrūvējamais ''saliek vienos vārtos'' apspiežamo . Sākot ar to ka nevajag nekādus speciālus štrumentus.

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Es nekādā gadījumā neiesaku mūsdienās visur montēt cinkotās trubas, bet fakts paliek fakts, tās tomēr ir standarta noteicējas. Pat pāreja uz metrisko mēru sistēmu neko nemainīja, trubas  un vītnes mēra collās. Ja runa par krimpējamajām  caurulēm, tad man ir negatīva pieredze. Vienā vieta'pilēja ūdens aiz apkakles, jo savienojumi laida garām. Citā vietā santehniķi bija vienkārši apkāsuši klientu ar uberutajām trubām, bet kad vajadzēja bišku pamainīt sistēmu, atteicās braukt, jo lūk tagad pārāk mazs darbu apjoms un neesot izdevīgi. Nācās mainī visu cauruli līdz normāliem puscollu vītņu savienojumiem. Braukt īrēt stangas divu savienojumu dēļ bija desmitreiz dārgaķ, kā nomainīt visu cauruli.

Link to comment
Share on other sites

Kur papriecēt acis ar nerūsējošā tērauda caurulēm, kompresijas veidgabaliem?

Šis jautājums vairāk @jacobs

Link to comment
Share on other sites

versatile
Pirms 50 minūtēm , Stasss teica:

Taisni brīnos kā visi dzīvi vēl, dzerot ūdeni no dažnedažākajām trubām un pudelēm..

Ū ja, cik miljonu jau pie tēviem aizgājuši. Neaizmirstam arī Romas impēriju ar viņu revolucionārajām ūdensvada tehnoloģijām.

Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , e = d teica:

Svina caurules arī ilgu laiku kādam šķita pārbaudīta vērtība ....

Svina caurules neizturēja pārbaudi. Tās svītrojam.

Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , Ronalds teica:

Apkurei vienmēr tika ieteikts likt caurules ar alumīnija slāni.

bet pamatā jau tas tur ir tāpēc, lai būtu mazāki siltuma zudumi pašā caurulē, darbojas kā siltuma ekrāns, cik man zināms. 

 

Pie tam padomā, kāds spiediens ir apkures sistēmā, un kāds ir ārā. Tas nozīmē tikai to, ka drīzāk no apkures sistēmas skābeklis/gaiss drīzāk tiek izspiests, ja tur arī ir kāda difūzija, kas nāk tikai par labu.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 49 minūtēm , marizo teica:

Kur papriecēt acis ar nerūsējošā tērauda caurulēm, kompresijas veidgabaliem

Mana pieredze vairāk tomēr, kā rūpniecībā mēs montējam, metinām, bet to es veiksmīgi pielietoju arī privātmājās.

Un bez TIG, tas parasti nenotiek. Lēti kompresijas savienojumi, protams no Ķīnas, bet citas lietas, kā es augstāk minēju, arī šeit nopērkamas par labu cenu. Un ja tev ir misiņa hromēti saskrūvējami veidgabali, tad tur ļoti labi iederas inox truba, kapara vietā...

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , oxygen teica:

Dzeramajam ūdenim es atturētos.

Es par to pašu. Sev varu ūdensvadam neliktu.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 15 minūtēm , ju teica:

Pie tam padomā, kāds spiediens ir apkures sistēmā, un kāds ir ārā. Tas nozīmē tikai to, ka drīzāk no apkures sistēmas skābeklis/gaiss drīzāk tiek izspiests

Eh tauta, te tipisks gadījums ka nezini procesu pamatus. Palasi par tādu jēdzienu kā ''parciālais spiediens'' pirms raksti .  Iz dzīves : visi zinām ka ir asins spiediens kas lielāks kā atmosfēras, bet skābeklis kaut kā ''lien'' caur plaušu sienām asinīs  nevis otrādi.  Rupji, ''uz pirkstiem'' tas ka porainā caurulē (kas ir arī tā plastmasas, tik poras maziņas) ja spiediens būs 10 at, tad skābeklis vairāk ''nelīdīs''iekšā , ja tā koncentrācija būs 10x mazāka kā atmosfērā. Iestājās līdzsvars. jo spiedienu starpība ir 10:1. Attiecīgi koncentrācija līdzsvaram  1:10.  Nu  bet ''ielīdušais'' skābeklis tiek notērēts lai rūsinātu dzelzi (radiatorus/katlu) . Koncentrācija krīt un atkal jauna porcija iekšā. Nu precīzi kā plaušas/asinis.

Labots - oxygen
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 40 minūtēm , jacobs teica:

ļoti labi iederas inox truba

Par ņeržām viena piebilde, jacobs zinās nokomentēt, tur jāizvēlas atbilstoša caurule, konkrētam mērķim paredzēta, ņeržas ir dažādas, nevar vienkārši kuru katru paņemt un pēc tam domāt - man ir vislabākais. Zinot mūsu veikalnieku «kompetenci», jāuzmanās. Ideālā gadījumā, ja nolemsi ņeržu, materiālu izvēle vispirms jāsaskaņo ar biedru jacobs.

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, oxygen teica:

Eh tauta, te tipisks gadījums ka nezini procesu pamatus. Palasi par tādu jēdzienu kā ''parciālais spiediens'' pirms raksti .  Iz dzīves : visi zinām ka ir asins spiediens kas lielāks kā atmosfēras, bet skābeklis kaut kā ''lien'' caur plaušu sienām asinīs  nevis otrādi.

Elpošanā, skābekļa nodošanā darbojas nedaudz citi principi. 

Tur ir tiešām plāna sieniņa - mikrona biezumā, kas atdala gaisu no asinīm. Asinīs, hemoglobīnā ir dzelzs, kas šo skābekli piesaista/pievelk, un te spiediens pat nav tik kritisks. Pēc tam šūnas to "pārverš" CO2, kas caur to pašu membrānu faktiski tiek "izspiesta" atpakaļ, nevis kaut kā parciāli tiek spiesta atpakaļ vai tml.

OK, ja caur apkures caurules biezo sienu kaut kas tiek cauri, tad tas drīzāk tur piesaistās tāpēc, ka ūdenī arī dzelzs, kau vai "noskalojies" no tiem pašiem radiatoriem.

Link to comment
Share on other sites

Šodien, loģiski, piemēram visi ūdenstorņu rezervuāri izgatavoti, to apsaiste notiek tikai ar ner. tēraudu...

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...