Jump to content

Ūdens caurules


Arnis87
 Share

Recommended Posts

pirms 20 stundām , ggg97 teica:

 Un tajās vietās, kur tā resnā U-veida čūska ieskrūvēta tajos karstā ūdens plastmasas staojaka iekšējās vītnes flančos (vai kāviņus pareizi) veidojas stalaktīti, tobiš, nedaudz sulo

 

pirms 15 stundām , oxygen teica:

Nu , ggg97, precīzi mana vēsture

 

Slikts blīvējums ir pavisam kas cits.

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, Murlo teica:

iedomājies, kuģi arī jūrā rūsē.

   Par terminiem , nestrīdos , nav mana specialitāte, bet tā arī neredzu skaidrojumu , jo kuģus būvē no melnā un melnais rūsē pat gaisā neatkarīgi vai kustas vai nekustās. Kur nu sālsūdeni.  Līdz tik vai nu ideāla izolācija ( super -puper krāsa/pārklājums) vai  katodaizsardzības metodi ar aktīva metāla klučiem ( nu arī ūdens boileros, kur lieto magnija )  Nerūsējošais ... parastā krāna ūdeni... kaut kā nešķīst. Man tā arī neviens nav devis skaidrojumu kāpēc kad tā cauruļvadu sistēma bija visa no metāliem, nerūsējošais kalpoja 15 gadus. Kā stāvvadus nomainīja uz plastmasas, tā sākas tā korozija. Neba pa caurulēm sāka tecēt ''sērskābe''. Pie tam tās caurules savienošana ar , nosacīto ''zemi'' ( nu sadales ''0'') to problēmu momentā atrisina.

    Ziņķārei būs jāparok internetā. Star citu par ''rakšanu'' ar Google- vai tik man vai arī citiem ir tā ka pēdējā laikā ''ne velna'' nevar atrast uz reizes . Sākumā vismaz 5-10 lapas ( nevis saites) apmaksātas ( skaidri redzams, pat ja nav piezīmes jo maz sakara ar meklēto frāzi) . Nu jau Yandex atrod vairāk vajadzīgo (angļu) nekā Google.  Kāda ir jūsu pieredze?

  

Pirms 57 minūtēm , Klusu teica:

Slikts blīvējums ir pavisam kas cits.

 Varbūt tā ir, bet neaizmirstam ka tā skrūves vītne ir metāla. Ja biedram ggg97 tā ''čūska'' ir kruta ar plastikāta iekšejo parklājumu, tad, iespējams (?) tie riebīgie procesi kas sačakarēja manu nerūsējošo, atrada citu metālisku daļu kuru ''grauzt''. Parasti savienojumi  ja nekvalitatīvi nopakoti, nedaudz sulo sākumā un pamazām ''aizvelkas'' . Te izskatās ka procesi iet tik plašumā. Man, ar to veco (nokalpojošo 15 gadus) metināto ''čusku'', sākumā arī metinājuma šuvēs nedaudz sūcās, bet pēc neilga laika aizvilkās . Un netecēja 15 gadus līdz nomainīja stāvvadus uz plastmasas. Varbūt tāpec uz reiz nenofiksēju ka ir tūdi, jo domāju ka atvērušās vecās mikro poras. Bet pēc laika sāka tecēt jau arī tur , kur nebija nekādu šuvju. Tā , ka , ja ggg97 aicina santehniķi pārpakot, bet pēcāk laikam vajadzētu savienot ar ''0'' . Kad atskrūvēs pārpakošanai , tad arī manīs kas ar metālu savienojumā. A tā ... nedaudz zīlēšana kafijas biezumos, bet ''0'' uz čūsku jau neko sliktu neizdarīs ja nav tāds fenomens (?-laikam ne tikai man vienam, ja citur saitos tauta sūdzas) kā man

Labots - oxygen
Link to comment
Share on other sites

@O2 klejojošās strāvas, Carl

Kad ieliek plastmasa cauruli, tad arī viņš norūsē. Jāizlīdzina mājas ūdensapgādes potenciāls. Varbūt esi  manījis, ka sliedēm ik pēc pārdesmit metri aiziet vads uz zemi. Līdzīgi arī šeit vannasistabā pie vannas un caurulēm pieiet drāts

Link to comment
Share on other sites

Paklau , Murlo, kā krievi saka , ''opredelis''. Ta noliec līdz ar zemi ka pasaku Fuko strāvas, tad saki ka tomēr klejojošās strāvas.... 

pirms 7 stundām , Murlo teica:

-Dēls tu esi id¡ots vai izliecies 

-tēti, es neesmu izliecies

 

Fuko strāva ir spēcīga magnētiskā lauka ietekmes parādība masīvos  dzelzs kluči, piemēram transformātoros. Tāpēc taisa serdi no daudzām plāksnēm, lai mazinātu to efektu.

pirms 3 stundām , Murlo teica:

@O2 klejojošās strāvas, Carl

 

Varbūt mēs zem Fuko saprotam dažādus jēdzienus ? Apmēram tā , kā man profesors eksāmenā paprasīja cik liels ir Farāds? Es samulsu kāpēc neorganiskajā ķīmijā prasa mērvienību Farāds un sāku vāvuļot par kapacitātes mērvienību, a šis pateica ka es neko nezinu un man nosauca Faradeja konstanti... Da , ko es iebildīšu RPI rektoram Veisam, ka  tā arī būtu prasījis cik liela Faradeja  konstante nevis cik liels ir Farāds. Būtu lecies , izmestu vēl ārā no augstskolas. Neesmu speciālists par elektrotehniku, bet kad pameklēju jēdzienu par klejojošām strāvām kas saēd trubas, tā daudzās vietas , piemēram šite saka ka Fuko strāvas ir arī tās klejojošās strāvu pamats . 

Arī latviski par Fuko šite.  Nu no magnētiskā lauka  virpuļstrāvas,  tikai viens no gadījumie . Apmērām kā jēdziens ''radiācija'' lielai daļai liksies ka tikai ''retngems'', bet infrasarkanais arī palien zem ''radiācijas''.

Un, mājas ūdensvadā, cik saprotu, rodas ne jau no tramvaja sliedēm, bet no vadītāja, ūdens, kustības un visa pārēja , kas apkārt pieslēgts pareizi un nepareizi.

   Bet atmetot teoretizēšanu par terminiem, skaidrs ka tas kas bija ( un bija СНИП) vecos laikos par potenciālu izlīdzināšanu māju ūdensvados, ''modernajiem'' santehniķiem nav saprotama lieta un saka ka tās ir muļķibas (iz manas sarunas ar ''meistaru'' par vadu uz ''0''). Tā ka īss rezumē: ja kas ūdensvadu saimniecībā no metāla, tad velkam vadu uz ''zemi'' (nu , labi ''0'' sadalē) . Un, cik sapratu no veco laiku snipiem, no katra savs vads-savienojās kopā tik vienā punktā. Nu apmēram kā radioelektronikā ....

Labots - oxygen
Link to comment
Share on other sites

HIGH-Zen
Pirms 37 minūtēm , oxygen teica:

Paklau , Murlo, kā krievi saka , ''opredelis''. Ta noliec līdz ar zemi ka pasaku Fuko strāvas, tad saki ka tomēr klejojošās strāvas....

Elma ugunis :sarkasms:

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Viens no iespējamiem iemesliem materiālu sagraušanai ir "Kavitācija". Ar to jau kopš sen seniem laikiem cīnās ūdens sūkņos. Sakarā ar to, ka tiek mainīti caurules diametri (lietojot metāla, tad plastmasas, tad atkal metāla u.t.t.) var veidoties šie ūdens tvaiku burbulīši un plīst.

Link to comment
Share on other sites

Ble... Tu esi darbarīks līdzīgs āmuram, bet viena mala asa un skalda ar viņu malku.

 

Paskaties, kas ir fuko (virpuļstrāva) un kas ir klejojošā


pirms 2 stundām , HIGH-Zen teica:

Elma ugunis :sarkasms:

Un mikropasaule var saskatīt parazītisko kapacitāti starp divu kāpņu telpu stāvadiem   

  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

 Nu nezinu ar ko atšķirīgās strāvas virpulis  ko rada Fuko efekts un ''virpuļstrāva''. Varbūt man, kā saki ''āmuram'' varētu  pastāstīt ar ko atšķirīgās vienas strāvas elektroni no otriem? Varbūt tomēr tas magnētiskais (mainīgais ) kas uzģenerē strāvu un kādi citi efekti kas uzģenerē (ne galvaniskie) strāvu ( un noslēdzās, jo strāva var būt tik noslēgtā ķēdē) ir zem viena ( kā pieminēju radiācijas gadījumu) , tik elektriķim būs , pirmā momentā, asociācija ar trafiņa serdes zudumiem ( kā lielākai tautas daļai  radiācija- rentgens) . Nu nezinu vai tajos linkos ( vienu jau ieliku) ir ''viltus '' informācija kad aprakstā tās klejojošās strāvas . Ja tev ir avots  kur pateikts ka nejaukt Fuko ar klejojošam strāvām, tad gandrīz kā viena foruma personāža, teikšu :''Linku studijā''

 Ja riktīgi ''parok'', var atrast ticamu skaidrojumu tam metālu cauruļu korozijas iemeslu ja pirms un pēc ir plastmasas. Plastmasa ūdens ''berzejoties'' gar dialektisko plastmasu uzģenerē lādiņu . Elektriskais lādiņš , kā pienākas uz ārējas virsmas , bet beigās uz metāla trubas . A tur... laikam atkal ''sļūc'' atpakaļ ūdenī ( faktiski līdzstrāva) , pie tam dažos punktos. A līdzstrāva pa smuko izgrauzīs caurumu (elektrolīzē) . Tagad man skaidrs kāpēc , kad pamērīju pret ''0'', bija līdzstrāva.  Nu nosaukt par virpuļstratvu to nu var  ja galīgi pievelk aiz matiem. Drīzāk, klasika ''elektroststiskais lifts''  uzģenerē un metāla trubā noslēdzās ķēde ar visām izejošām sekām. Tā viņš ir- palasi visādos santehniķu forumos - apsaukā par virpuļstrāvām jo nejēdz kāpēc ģenerējās. Un čūskas ir vispateicīgākās, jo cirkulācijas sūknis visu laiku dzen pa riņķi ūdeni visam stāvvadam.

 Tas vads uz ''zemi'' vienkārši novāc to uzģenerēto lādiņu, nevis plūst caur metālu atpakaļ ūdenī un grauž metālu.

 Tā ka biedram , kam sāka sulot pievienojumos, visticamākais tas atpakaļnoplūdes punkts ir metāliskajā vītnē un lēnām grauž. Vispār , izrādās, tā plastmasas apsaite ir ar lielu niķi ja nesazemē visu metālisko kas pa ceļam. Eh kārtējais pārsteigums ar jaunajām tehnoloģijām.

  Jācer ka kaimiņiem , kas zemāk un neļāva mainīt savu gabalu dēļ ''eiroremonta'', viņu gabals ir sazemēts . Citādi sāks tecēt tas ''stumbenis'' no trubas kas manā vannas istabā. Applūdinās gan mani gan viņus un beigās sies ''bumbas'' man...  Ir gan ezeļi- uztaisa remontu, apšuj trubas ka ne paši tiek klāt, ne citiem ļauj mainī.Tas nekas ka caurules jau vecas un aizsērējušas, traucē čūsku sildīšanai visam stāvvadam.

 PS man , saproto to plastmacniču efektu, sāk likties ka , ja lietos apkurei krutas  (itkā maz skābekli laidošas, bet bez alumīnija folijas) kausējamās trubas , var tieši tāpat radiatoros izgrauzties caurumi bez visa skābekļa ja radiators nav iezemēts. Ar  alumīnija foliju liela iespēja, ka tomēr savienosies elektriski un būs ''zemējums''. Nu ir labi saprast procesu būtību, nevis piesaukt visādus pārdabiskus spēkus..

Labots - oxygen
Link to comment
Share on other sites

pirms 9 stundām , oxygen teica:

dialektisko plastmasu

Roc vēl.

Ja čūska nav nekam pievienota, strāva neplūst. Uz iezemētu čūsku var plūst strāva.

Link to comment
Share on other sites

Da tas ''strāvas '' ģenerators'' ir tekošais ūdens. Kaut kāda analoģija ar Leidenes trauku un elektrostatiskais ģenerators , bet ķēde noslēdzās kur ūdens sastopās ar metālu ( tik pats ūdens ir vadītājs- dievs viņu zin kā kas ). Un tā ir līdzstrāva, kas grauž. Nekur nekādu jēdzīgāku skaidrojumu neatradu. Visur tik ''klejojošās'' strāvas'', bet kāpēc  nav skaidrots  atskaitot par sliktu zemējumu ( tipa dažāda dažados punktos tā ''0''). Pa lielam , neredzu milzīgas pretrunas šādam (elektrostatiskajam) ''grauzēja'' skaidrojumam.  Lai gan, varbūt pie vainas arī ka kādam pieslēgta neiezemēta  vešene pie ūdensvada. Ūdens vada elektrību, bet ne tik labi kā metāls . Kur sākās metāls , tur elektrība ''izvēlās'' vieglāko ceļu, kur metāls beidzās tur atkal elektroni uz ūdeni . Kas šajos procesos notiek- HVZ?.  Zemē un ūdens/gāzes vadi- klejojošās strāvas, tur skaidrs, zeme vada elektrību. Ūdensvadā , kur ūdensvads ''karājās gaisa'' , kamēr nav pievienots pie ''0''-kāpēc tiek grauzts. Tad jau vajadzētu būt , tieši pretēji- kad pievieno, sāk plūst strāva uz ''0'' un tik tad vajadzētu tikt grauztam. Bet viss pretēji. Laikam brīvdienās būs jāatvieno tā ''0'' , jāieliek pa vidu rezistors un jāpamēro ar oscilogrāfu kāda ( pārsvarā) tā strāva. Līdzstrāva vai maiņstrāva kas ''izlīdzinās'' uz to ''0'' . Testeris jau nav tas verķis ar kuru izdarīt secinājumus. Man, interesē , kas par iemeslu ( kāpēc truba caura, jau saprotu ka nebiju uz ''0"') tai ''elektrokomponentei''.  Iespējams ka tagad neko neieraudzīšu, ja, tipa agrāk kāds kaimiņš lietoja elektroierīci, kas nebija zemēta, bet pie ūdensvada, bet tagad lieto pareizi.

Labots - oxygen
Link to comment
Share on other sites

Šie procesi ir visai sarežģīti. Piemēram, kādreiz piedalījos dziļurbumu sūkņu maiņā. Vienā gadījumā metāla caurules urbumā stāvēja >15 gadus un nekas, bet citā, jau 2. gadā jauna likta caurule kā siets. Bet urbumā tak ūdens caurulei gan no āra, gan iekšas. Zemējums arī pieklājīgs.

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Njā, varbūt kas līdzīgs MHD ģeneratoram, tik te tās strāvas, tiešam virpuļ, haotiskas . MHD arī ģenerē līdzstrāvu- a tā jau ir'' grauzēja''. Paliek tīri interesenti. Varbūt , tiešam , nav galīgi nepareizi ka kāds piesauc Fuko , jo virpuļstrāva paliek virpuļ-vai magnētiskais lauks ( varbūt nekorekti, jo to virpuļstrāvu izsauc dažādi efekti, bet , beigās ''defekts'' viens) , vai ūdens kustība ar joniem ģenerē kā MHD ģeneratoros. Iespējams ka vads uz to ''0'' pamaina ko procesā. Nu tipa noslēdz ķedi nevis caur ūdeni-metālu ''čuskā'' bet caur ''0'' un ( iespējams ka tiek grausts kas cits, kas tipa pagrabā pie sūkņiem.

Labots - oxygen
Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...
vikvaktors

nu nosaucam mēs to ūdens trubas caurumotāju vienalga kādā svešvārdā gribam, bet tas no caurumiem viņu nepasargās...

lai biedrs murlo pamēģina piesaukt kādus svešvārdus trubām, kurās plūst sausa gāze, bet ja kāds mūsdienīgs gudramelis kāpņutelpā uzskata par lieku padomijas laikā pielikto zemējuma drāti, tad arī gāzesvads pus gada laikā paliek kā siets... gāzinieki gan šim fenomenam svešvārdus nemeklē, bet liek iezemēt pat no kapara būvētos gāzes iekšvadus, bet ja kāds gudru svešvārdu pārzinātājs mēģina iestāstīt, ka jaunbūvei pazeme no plastmastnieka bet iekšvadi no kapara, šim vienkārši neparaksta pieņemšanas aktu bez zemējumu, un iesaka turpmāk būvēt kanalizāciju, jo tā caurumos smird, bet gāze sprāgst...

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...