Phone amplifier projektiņš

[RudeWolf]

Es 50Hz nogāzu lejā pagrozot torus. Vajadzētu dabūt oscili un paskatīties, ko barokļi labu saka. Var jau būt, ka nav tik klusi, kā solīts. Es gan arī nekad bez-saites ampiem neesmu daudz spektrus lūrējis un nezinu, kas ir pieņemami un kas nē.

[Iesacejs69]

Tev nevajag oscili - ja pulsaacijas mazas, taapat neko mega nesaskatiisi.

caur C+ R daliitaaju [nu, piem., 10K/1K un 10uF/50V] iemauc to baroshanas spani skanjas kartee. redzeesi spektru/fona liimeni.

Paprovee barotaajam pavakt nost kaadu filtreejosho C, vai pielodee papildus. Ja tas 100Hz piikjis aug/kriit proporcionaali C varbuut viegli vari nodzit probleemu zemaak [pat neciinoties ar cilpaam, ja taadas ir].

hulji to tekstu paarsviitroja?

Labots Oktobris 1, 2020 - Iesacejs69

[RudeWolf]

Pačekošu. Uz austiņām to 100Hz nedzird, bet nu liekas lažas negribās. Ā, jams arī nemainās atkarībā no poča, tāpēc gan jau kaut kur pastūža platē rodas.

[RudeWolf]

Man ASV viens paziņa to pašu CFA3 uzblieza un salīdzināja ar visādiem hājendiem. Bryston BHA-1 nestāvot līdzi, tik kaut kāds Bakoon esot daudz maz līdzvērtīgs, bet nu tās jau 5 pakas.

 

P.S. Tev I buferis arī tīri uz lampām šim bija? Bez izejas trafa gan jau? Cik Zout plānojas?

Labots Oktobris 1, 2020 - RudeWolf

[Iesacejs69]

buferis uz lampas + tranji izejaa. hibriids. citaadi pienjemamu Z dabuut nevar..

Man gan  nebuus augsts DF, shim konceptam taads nav paredzeets.

 

100Hz tu nedzirdeesi [to ruukonju], buus zem dzirdamiibas slieksnja, ja nav pereboraa. Bet, jaa - smuki nav, ja taads reegojas.

[Iesacejs69]

nedaudz paspeeleejoties ar lampu model, bez probleemaam dabuuju sekojosho:

 

pie 100V (pp) amplituudas:

K2; K3 = -100dBr jeb 0.001%, ja protu reekjinaat.

viss paareejais zem NF.

man gribeetos teikt: pie taadas amplituudas - labs rezultaats.

 

katraa zinjaa, taas lampas THD izpratnee uzvedas diezgan interesanti. ir ''tiiras''', ir paaris model ljoti ''netiiras''. Jaa, protams, veel jaapaarbauda atkaartojamiiba, atkariiba no partijas, bet pirmais iespaids ir - faak, kas par atskjiriibu!

vienam model var buut THD 0.001% un K2/K3 tikai, citam [tajaa pashaa DC rezhimaa, tb., U C/A un IC nemainiigs] 2% K2, mezh lidz 12. .. 14. harmonikai!

 

 

[Iesacejs69]

CMRR meeriijums:

 

 

jaa, tik labs rezultaats sanaak peec trimeeshanas. taa akaa atpakaljsaites nav [kopeejaas], lokaalaas = seklas, peec lampu mainjas shaadam rezultaatam - jaapartrimee.

 

Labaa zinja - trim pochi nav ''saistiiti'', proceduura max vienkaarsha.

 

p.s. eu, kur visi 1.lapas mutes bajaari pazudushi?

[Iesacejs69]

Nu ko, versija 1.2 gatava, jaariskee taisiit 2 gab. melnas/smukas.

 

nu laiks izejas buferim:

[Iesacejs69]

5G dienas iisais topiks. Atziistu - pats par teemu nebiju iisti ieglubinaajies. Bet - ir taa veerts.

 

Taatad, ir mums Volums pocis. Piem., 100K. Parastaa sleegumaa - no sliidkontakta tiek panjemts signaals.

Teema sastaav no vismaz 2 sadaljaam:

a. jaanjem veeraa/probleema - source iekseejaa pretestiiba (Z) dramatiski mainaas atkariibaa no pocha poziicijas. Min poziicijaa - 0; Max poziicijaa - Zout (ieprieksheejaa kaskaade); videejaa (elektriski) - ap 1/4 no R Volume. Taatad, 100K pocha gadijumaa - ap 25K. Ko tas nozimee? Probleemas ar naakoshaas kaskaades [po, vai atkaartotaajs vai kaads amps] ieejas filtru, lai ierobezhotu RF trauceekljus un/vai limiteetu dU/dt. Pieljaujamais C ir mazs [ja grib kaadu 100.000Hz joslu], virknes [liels] R nav pieljaujams, jo tas novediis pie liela papildus troksnja un plasha spektra ''navodkaam''...

Tb., dU/dt jaaierobezho PIRMS Volume;

b. Lielaa Zin zona ir nevis pie maziem signaaliem [buutu potenciaali mazi nelineaarie kroplji] vai max signaala [po par troksni, eerta ierobezhoshana dU/dt], bet gan viduspunktaa. Tas noziimee - paliela signaala amplituuda, kas var novest pie lielaaka THD, ja Iin mainaas atkariibaa no Uin [ja izmanto OPampu/neinverteetaa sleegumaa, vai prakstiski katraa bipolaaro tranju keisaa. Mazaak probleemu ar OPampu, kuriem feti ieejaa].

Katraa zinjaa - domaaju, ka lielaa daljaa ampu atklaatos zili brinumi gan joslas, gan THD izpratnee, grozot Volume poci.

 

[Iesacejs69]

Veel viena neliela teema.

Jau ieprieksheejaas lapaas, baroklja testos paviideeja jokaini augstfrekvences trauceejumi - taadas kaa paketes, sinhronas tiiklam.

Nu, testeejot buferi, nokeeru taas atkal.

luuk, katrs pikjis izskataas shaadi:

frekvence - paardesmit MHz. Attieciigi - taa buus kaada lokaalas izcelsmes lazha.

man bija slinkums vilkt no kastes aaraa savu mega apparatusu lauka detekteeshanai, izliidzeejos ar prastu metodi - raavu aaraa vienu pateereetaaju peec otra.

 

Vainigaais - viena no laptopiem barotaajs. Laptops - sleep mode. Ap 3m attaalumaa no testeejamaas iekaartas.

 

Iesleedzot laptopu, trauceejumu spektrs izmainaas [ne uz to labaako pusi]:

 

Secinaajums - jebkura iekaarta var radiit nopietnas lazhas visam audio apriikojumam!

 

p.s. peec shii trauceeejumu avota nolikvideeshanas:

Labots Oktobris 9, 2020 - Iesacejs69

[Iesacejs69]

Un tagad iisais reports par pashu I buferi. Saakumaa proveeja gjenereet:

labaa zinja - frekvence augsta.

Bisku pabakstiijos, sho ligu likvideeju [naacaas pamainiit korekcijas C nominaalus].

 

Taa izskataas 20Hz:

tb., uz 2..3Hz kaada dB kritums.

 

taa izskataas 10KHz:

 

Jaa, ir probleema ar dU/dt paarsniegshanu. Ja ieejaa iemochii spektru ar paardesmit MHz spektru, veidojas ap 20% izsitiens [bet, rezonanses tipa paarejas process nav].

Tb., kokaa neuzkaapj, bet - ne bez iemesla bija mans pastaasts par Volume poci. Manaa gadiijumaa - dU/dt ie limiteets U ampaa. Shim ieejaa tikai RF trauceejumi paslaapeeti.

 

Izejas sprieguma pieauguma aatrums:

 

[RudeWolf]

Tev to šņagu no gaisa kaut kas ķer, vai lien iekšā pa barošanu?

[Iesacejs69]

gan, gan. tik augstas krekvences jau labi izplataas pa gaisu, da jebkursh vadiitaajs kljust par sekundaaro avotu. tie PC barotaaji nav maniiti mega ekraneeti, da baroshanas filtri tajos ir vairaak skatam...

[Iesacejs69]

atkal sanaak iisais posts, reklaama Micsig oscilim.

 

1. izmantojot ne-OEM zondes (kuraam ir 1:10 juutiiba), shim oscilim ir 500uV/div vertikaalaa juutiiba (pirms SW upgrade bija 1mV/div).

Jaatziist - cieniijami. Es pat iisti nezinu osciljus [sapraatiigaa cenu kategorijaa], kuriem taada buutu. Jaa, protams, uV meeriijumie korekti izmantot aareeju super/truper preampu, bet tomeer - ja ir 500uV: ekselenti! Man shajaa projektaa mega noder!

 

2. ocilis ir battery powered.

Ieskatam:

bilde, barojot oscili no tiikla:

kaa redzam, 500uV/div, 30KHz LP

 

un te - atsleedzot barotaaju:

 

jaa, joprojaam dominee tiikla trauceejumi, bet tie ir krietni mazaki, dominee 100/200/300Hz+, nevis simti KHz.

Ideaala opcija - izmantot bateriju baroshanu!

 

Jaa, vecajam/labajam Agilent arii teoreetiski taada [battery] opcija ir, bet konkreeti/manaa config nav [pat baidos intereseeties, kaadus ciparus taa maksaas. Piem., 8Mpoints opcija - papildus RAM savulaik maksaaja 2X daargaak kaa viss Micsig oscilis].

[Iesacejs69]

un iisaa teema par Voltage Ref izmantoshanu.

 

Es sleedzu shaadi:

 

R14 un C5 ir troksnju filtrs;

C4 nomet pastiprinaajumu pashai IC [+6dB sanaak ap 1200Hz, ja maaku reekjinaat] un nodroshina stabilitaati augsftfrekvenchu ''galaa''.

Kaut arii Datasheet bildiite pashai IC smuki raada 8 .. 10 uV [pp] noise joslaa 0.1 .. 10Hz, realitaatee plashaakaa joslaa troksnju netruukst [ko arii raada reaalais noise bliivuma grafiks].

vienkārši shunteshana ar elektroliitu ir maz-efektiiva, jo Zout tai IC ir ap 0.5 Ohm. Shaads risinaajums situaaciju labo radikaalaak.

Protams, nominaali jaapiemeero konkreetai situaacijai!

Labots Oktobris 11, 2020 - Iesacejs69

[Iesacejs69]

un luuk, kaads sanaak I bufera Noise Floor:

 

un

 

pirmaa: oscilja pashtroksnji, otraa - bufera izeja.

Pirmaa bilde bisku zobaina no tiikla pulsaacijaam, jo vadu tureeju rokaa.

Skaidrs, ka oscili izmantot vairs nav jeegas - neko tur sameeriit nevar. Ar manu juutiigaako uV metru A sveertais troksnis ir tik zems, ka.. pagaidaam labaak nemineeshu, 5X jaapaarbauda veel.

 

Veel iisaa piebilde par to Voltage Ref teemu:

saakumaa man testam bija 10uF un 3N3 ielodeeti. Tuvaak tipveida slegumam [kuram 3N3 nav vispaar, un arii virknes R uz elektroliitu nav - pasaakums ''pusceljaa'' uz pilnu performanci].

peec nomainjas uz 100uF un 0.1 - troksnji nogaazaas lejaa par paaris kaartaam. Staasta moraale - jaa, ja taas ref mikrenes izmanto, piem., jadas ampam bias daljaa un ir speeciiga kopeejaa obratka - probleemu nav. Bet, ja vajag maztroksnju U source - tipveida sleegumaa ir auzas.

Labots Oktobris 11, 2020 - Iesacejs69

[Iesacejs69]

vakara atslodzes 5minuutei.

 

Dots: parasts stabilitrons. 12V; BZX79 [mazie, ap 0.5W, standarta seerija].

Attieciigi, 4 piesleeguma veidi.

Visos gadiijumos: I caur stabilitronu, piemeeram, 0.5mA. C visos piemeros 820uF, low ESR.

 

A. manaa keisaa: noise ap 300..400uV(A);

B un C izskataas liidziigi, ne? Piedevaam, parasti B ziimee kaa tipveida variantu, noraadot, ka Zener ir ''primaarais''/galvenais komponents kjeede, kas tiek shunteets ac C.

Patieciibaa, plati projekteejot, tieshi C variants ir pareizais variants [pienjemot, ka tiek izmantoti kvalitatiivi shunteejoshie C].

Taatad, B atmetam.

C. ap 30uV(A).

D. Maaksligi palielinu Zint. 1K Ohm virknee ar Zener diodi. Jaa, konkreetaa keisaa pieaug Uzener par ap 0.5V jebshu 4%. Toties troksnis izejaa ap 3uV(A). Un uz pasha Zener - 300+uV(A).

 

 

Labots Oktobris 13, 2020 - Iesacejs69

[Raimonds1]

Tas brīdis, kad viena biedra kompetences līmenis nomāc pārējos.

[Iesacejs69]

izklausiijaas depresiivi.

 

Tas mans mesidzs ir sekojosh - [vismaz prieksh manis] daudz interesantu lietu atklaajas tad, kad/ja pat it kaa elementaaraas situaacijaas saac ciiniities par kvalitaati. Par zemiem kropljiem. Par zemiem troksnjiem. Par fonu, kas neceert ausiis.

Kas ir forshi - te nav vajadziigs ne mega daargs apriikojums, ne kas cits/astronomisks.

 

Ok, kaads var iebilst - bl&aa, tev tur mikrovoltmetri, kruti citi toolji. Jaa, ir, bet, ja nav:

a. panjemam labu OPampu [ar maziem troksnjiem], taads maksaa 2..3 EUR. Nobarojam no standarta barotaaja [da kaut 2 baterijaam pa 4.5V];

b. uzliekam, piem., K=1000 tam OPampam;

c. lai nekjer fonu, iemetam skaarda kastiitee [taadas kastiites tme.eu pa 1 EUR var dabuut].

 

Luuk, ar shaadu 1h laikaa samargojamu tooli var redzeet/dzirdeet MIKROvoltus!

 

Njemam savu Passa/Hujassa sheemu/konstrukciju, sleedzamies klaat un peetam! Garanteeju - buus DAUDZ brinumu!

 

Mees dziivojam ideaalaa laikaa! Nu, piem., man mikrovoltmetrs uz B3-38 baazes. CCCP laikos - 1mV juutiiba [un jau bija woow]. Shodien taadu kasti [straadaajoshu] var pa 10..20 EUR nopirkt! Un atkal - platiite ar OPampu iekshaa, un skat - jau 1.diapazons ir 10uV!

Gribi uV metru DC meeriijumiem? Chopper tipa OPamps pa 1 EUR un 10uV diapazons gatavs!

Veel laiku atpakalj [tajaa pashaa B3-40] chopper tipa risinajums ''aiznjeema'' 3 plates! Tur bija gjenerators [uz paarsimts Hz], komutatori [tranzistoru sleeedzi], kas paarsimts reizhu sekundee paarkalibreeja visu analogo traktu. Un ko ieguva? Teoreetiskos 30uV [1.diapazonu] un 2 gab. pochus, ar kuriem ''0'' iestatiit. Tb, tie 30uV bija reaalas mociibas - 0 peld uz nebeedu.

Par ko shis monologs? Shobriid - ar minimaaliem liidzekljiem var aizsniegties tur, kur veel pirms 10..20 gadiem nevareeja pat teoreetiski. Arii skanjas jomaa.

 

p.s. nu, piem., man izleca interesanta teema: PNP tranzistoram kopbaazes sleegums, Ic=1mA; Uce=250V. Troksnji ap 40uV(A) [tas ir daudz, bez A tur sanaak XmV]. Tajaa pat laikaa E atkaartotaajs: tas pats tranzistors, pie Uce=50V - troksnji ar kaartu mazaaki. Aciimredzt, Uce - kritiskaa teema. Suutiishu dazhaadus tranjus, skatiishu, vai ir kaadi, kas netroksnjo [aciimredzot, paraadaas jau nopluudes pashaa kristaalaa, kas ''audzee'' to troksni]. Izveele nav plasha, un izskataas, ka vismaz puse ir patiesiibaa viens tehnologjiskais process, vienkārši dazhaados korpusos, ar minimaalaam modifikaacijaam..

Labots Oktobris 13, 2020 - Iesacejs69

[Klusu]

Kas tad nu, Raimondam vairs neviena linka nav, ko ielikt ?

Tas, ka stabilitrons rada troksni, ir vispārzināms fakts. B veids un C veids ir identiski, jo principiālā shēma neko nesaka par detaļu novietojumu. D veidu spēj uzzīmēt tikai Iesācējs69, visi citi dara tā:

[Iesacejs69]

nee, nu tu, protams, esi gjeenijs. nu, ko te veel piebilst.

 

par B vs C tu vienkārši nesaprati. aciimredzot, paaraak sarezgjiiiti.

 

par tavu sheemu - o, jaa, viss ir smuki liidz briidim, kameer R2 tu sleedz klaat pie tupas baroshanas. Un ko dariit, ja tu to Zener izmanto kaa U source signaala kjeedees? m?

Tad viss tas troksnis, ko Zener gjeneree, caur R2 kapaa signaala kjeedees.

 

Bet, uzknaabshanas meegjinaajums noveerteets. Shoreiz gan - seedies, 2.

[RudeWolf]

Pirms 28 minūtēm , Iesacejs69 teica:

Luuk, ar shaadu 1h laikaa samargojamu tooli var redzeet/dzirdeet MIKROvoltus!

Es esmu "monitorējis" dažus slēgumus ar ausīs iebāžamām austiņām, kam ir mežonīgi augstas jutības. Galvenais, jāpārliecinās, ka nav darīšana ar DC komponenti un jāspēj vājināt, vajadzības gadījumā.

 

Bet jā, tagad opampi ir tādi, ka nenopriecāties. Drīzāk jāspringst vairāk uz konstrukciju, lai šņaga nelien iekšā.

[Iesacejs69]

jaa, arii risinaajums [austinjas]. es shobriid kontrolei [pie]maucu 3 collu kupolu [juuutiiba ap 95/1W/1m piikjii]. Tieshi pie auss piebaazhot, arii juutibai jaabuut labai.

 

austinjaam - samargo aizsardziibu. 2 parastas diodes [kaut 1N4007] preteeji/paraleeli, virknee kaadu C [0.33uF, piem.] un kaadus 10..33 Ohm [wirevound, veelams].

Tad vareesi spraust arii kjeedes, kur DC komponente [protams, jaatceraas, ka iesleegshanas bridii tur buus tuvu ''iisajam''].

Taadam OPampa toolim, savukaart, ieejaa var daudz ''saudziigaaku'' pret DC komponenti to aizsardziibu uzlikt - vispaar cukurs.

[Iesacejs69]

nu ko, projektaa kriize, kameer atnaaks chupinja ar dazhaadiem tranjiem [arii feti].

Jaa, ir risinaajums 1 [samazinaat source Z, palielinaat Ic];

 

un ir veel viens zirdzinjsh padomaa:

luuk, 2puseejas platiites, ap 6X18mm. Uz katras puses pa 3 gab. SOT23 tranji ar E salaagojoshaam R.

Tb., kopaa 6 gab. paraleeli tranji troksnju minimizeeshanai. Shim vajadzeetu nogaazt troksni par.. kaadiem 6dB vismaz.

[Iesacejs69]

nu, ko - kameer naak tranji, pieveersiishos kam vienkaarshaakam.

volume/balanss/mute/indikaacijas vadiiba.

 

Klusu - es pilniigi juutu, ka tev ir ko teikt. Nu, ko/kaa globaali savaadaak vajadzeetu dariit!

[Klusu]

2020.10.13. , 10:04, Iesacejs69 teica:

nesaprati

Paskaidro. Ja ir ko...

[Iesacejs69]

Pag, es gaidiiju, ka tu tagad man visu skaidrosi!

[Klusu]

Bezcerīgs gadījums. Un vēl brīnies, kāpēc gandrīz neviens ar tevi nesarunājas.

[Iesacejs69]

nesarunaajaas taapeec, ka ir apstāstiushies, tapat kaa tu. paskatieties no malas, kaa jus uzvedieties. augspraatiigi, kaut ko te pontojiet. kaut ko vipendrieties. esiet gatavi nostāstit katru pirmo. un tad, kad izraadaas, ka kaads jeedz ko vairak - tad tiek uzmesta luupa. tu esi spilgts piemeers. zinaashanas - konkreetaa jomaa [par citaam nezinu, iespeejams - dziljas] virspuseejas. taadaa amatiera/ievadlimenii. toties, kaadi ponti - par maz neliekas. taapeec vieniigais, ko varu paskaidrot - speci neblato. Jurkins, piem. esi maniijis vinju blatojot? es nee. kaut kaads bisku plashaaks skats ir arii Ruudolfam - arii iisti nemanu blatoshanu. Kevins - pieticiigaaku cilveeku neatradiisi. Bet, katram smulim/nejeegam tak jaauz&irsh, ne?

[Inspektors Caps]

2020.10.5. , 15:43, Iesacejs69 teica:

eu, kur visi 1.lapas mutes bajaari pazudushi?

  Te pat vien ir. Lūk, divi:

 

2020.05.14. , 08:19, Iesacejs69 teica:

1. spektra augsheejaa galaa cilveeka dzirde speej noteikt faazu lietas sekojoshi:

a. vairaakaam spektraalajaam komponenteem relatiivi - komponente, kas laika izpratnee apsteidz citas, kljuust par maskeeetaaju, paareejaas - par maskeejamajaam. shis fenomens gan maina skatuves fokusu izvietojumu [gan horizontaalajaaa, gan vertikaalajaa plaknee], gan atttaalumu liidz tiem/skatuvei;

b. par dzirdes nespeeju detekteet fazi prihoakustikji paarliecinaajaas ''klasiskos'' eksperimentos - frekvence virs 5KHz, attaalums liidz skandaam - klasiskie 2+ metri. Situaacijaas, kad attaalums liidz skanjas avotiem ir mazaaks [piem., car audio: 0.5/1m] vai austinjas [dazhi cm], faazes detekteeshanas speeja saglabaajas arii augstakaaam F.

• a. Tā nav fāze, bet gan signāla spektrs - komponenšu amplitūdas.
• b. Tā nav fāze, bet signāla vājinājums salīdzinot vienu ausi ar otru.

Tika jautāts tieši par fāzi, bet cilvēks patiesībā ir pastāstījis kā dzirdes sistēma nosaka objektu dislokāciju telpā scenārijos, kur fāze netiek izmantota, tikai vārda "dislokācija" vietā ir sarakstījis vārdu "fāze". Citiem vārdiem sakot, par fāzi tā arī nekas nav pamatots. Un nevar jau arī, jo pretī stāv elementāra fizika... Vidējais ausu attālums ir 21,5 cm. 344 m/s / 0,215 m = 1600 Hz. Augstākās frekvencēs principiāli nav iespējams viennozīmīgi detektēt objekta dislokāciju pēc fāzes. Tādēļ dzirdes sistēma izmanto citas metodes, bet priekš tām jau vairs nav nepieciešami "simti kHz"...

 

2020.05.13. , 23:53, Huan Kaktus teica:

Atklāti to atzini tu, tā arī nespējot paskaidrot, kāpēc kādam vajadzētu censties uztaisīt nelineāru pastiprinātāju un pēc tam to labot ar AS, tā vietā lai uzreiz uztaisītu gana lieneāru verķi

Vienīgais, ko es šeit nespēju, ir ieskaidrot Tev un bajāram, ka THD, ko AS pamatīgi samazina, ir linearitātes mērs. Kāda ir jūsu versija par to kādēļ THD krieviski sauc коэффициент нелинейных искажений?

[Iesacejs69]

cien. Caps.

 

nee, tev nav taisniiba. nu, un ka attalums starp ausiim ir 23cm?

smadzenes spej noteikt, liidz kurai ausij signaals nonaak aatraak [peec pirmaa stimula] un visaa pamattonju spektraa [tb., liidz kaadiem ap 5kHz] sho metodi izmanto.

augstaak - virzienu nosaka peec kairinaajuma [jeb level/SPL/whatever] atskjiriibaam.

pag, ko tu domaa ar AS? piedod, nesapratu, iespeejams, esmu bremze.

 

 

p.s. un, panjem, luudzu, ziimuli, uzziimee galvu, uzzimee punktveida signaala source. augstaakaas F kaa pilns periods mieriigi var noteikt faaZu deltu, protams, taa buus mazaaka par pilnu periodu.

 

jaa, paraleeli faazu lietaam, smadzene seko liidzi arii level/kairinaajumam, shiem abiem parametrie jaabuut harmoniskiem/salaagotiem.

[es, protams, runaaju par cilveeku, kursh korekti dzird ar abaam ausiim. piebilde, lai nesaakas atkal trolllings].

ja shie abi parametri [faaze + level, atkal precizeeju] nav saskanjoti, rodas '''kurluma'' kaadaa ausii, logjiski - virtuaalais signaala avota fokuss meegjina peldeet uz relatiivi [pret korektu scenaariju] skaljaako pusi, utjpr.

Bet, tas viss ir peetiits ppsihoakustikas teemaa, kam interese, var palasiit nopeitnaak.

 

p.p.s. piem., ap 1kHz cilveeka speeja [peec faazu deltas] atskjirt virtuaalo avotu [horizontaalajaa plaknee] ir ap 1..1.5 graadu precizitaati. Nu, tiem, kas nav dzirdi pakaasushi. Attieciigi, pats vari pareekjinaat, par kaadu deltu/laikaa ir runa

Labots Oktobris 14, 2020 - Iesacejs69
papildinaashana

[Iesacejs69]

nu, bet par teemu, kaapeec vajag kaut magjisko 100kHz joslu. Iemesli vesela chupa.

 

1. ampa ieejaa nedriikst paradiities komponentes, kuru dU/dt paarsniedz ampa pasha [maaksliigi neierobezhotu] dU/dt. Preteejaa gadiijumaa - nekontroleejami kroplji, diff kaskaades zaraa, utml. Njemot veeraa, ka muusdienaas cilveeki izmanto arii 96Khz samplerate [par 192, kas tur veel/DSD pat nerunaajot] - 20..30kHz josla ir neadekvaata [paraak shaura]. Teema ''vai cilveeks dzird 40kHz komponenti'' - cita. shoreiz teema par ampu;

2. aarpus diapazona [ja netiek ipashi forsets tas kritums] AFR/pastiprinaajums normaali gaazhaas lejaa leeni. Pat pie korekcijas ar 1.kaartu [teoretiskaa, Q=0.7] tie ir 6dB/okt. Un tie 6dB ir ne jau luuzuma punktaa/kaa ar nazi. Un, ja ir kaadi RF filtri ar Q zem 0.7 - kritums ap Fmaz ir veel leenaks. tb., no shejienes automaatiski sanaak - ja gribaas flat [kaut -0.5dB] liidz 20..30..40kHz, liidz 100kHz pie -3dB tam ampam ir jaavelk;

3. es ceru, ka neviens nesaaks staastiit, ka augstas klases ampam normaali ir nogaazt AFR lejaa par 3+dB uz 15..20kHz, aizbiidiit faazi pa 90 graadiem [kas noziimee, ka taa faaze jau saaks iepalikt pie 5+kHz]? Ja nee - atkal, tie 100kHz ir jaaizvelk;

4. taa kaa mums ir elektroniskaas muuzikas laikmets un tiek izmantotas sinteetiski radiitas skanjas [nevis dabiski instrumenti, kuriem virs 5K ir tikai harmonikas + neliels level], tie 10..15..20kHz ir jaavelk ar pilnu amplituudu [da kaut mineetaa dU/dt deelj]. No shejienes arii sanaak, ka normaalam [jaudas] ampam jaaizvelk gana solliids aatrums izejaa: paardesmit V/us.

[Iesacejs69]

ja ar AS domaaji akustiko sisteemu un teemu, ka taas kroplji ir daudz lielaaki, arii sheit ir nianses:

1. skaljrunju kroplju spektrs ir ljoti ierobezhots. Normaali: k2/k3. k4+ jaabuut jau ar kaartu/divaam zem pirmajaam 2. Korektiem skaljrunjiem dominee k2, kas ir muzikaala. Divtaktniekiem ampiem normaali dominee K3, kas ir NEmuzikaala. Muzikalas harmonikas [paara] maina tembu, ir ''dabiskas''/''harmoniskas'', bet nemuzikaalaas [K3, K5, K7, - nepaara] gan ir daudz zemaaku dzirdamiibas slieksni, gan ir ''neharmoniskas'';

2. kroplju level, kas [kaa piemeers] ap 0.5% [ne augstaaks kritiskaakajaa joslaa, piem., 500..5K] pie SPL ap 90dB klausiishanaas vietaa [paaris m no skandas], kriit, kriitoties SPL. Kriit aatraak kaa SPL. Tb., MIKROdinamika, MIKROdetaljas tiek atskanjotas tiiri. Pretstataa, ir daudz ampu, kuriem kroplju spektrs ir mieriigi liidz 8....10..12. harmonikai - kaa mezs, liimenis kriit LEENAAK kaa Uout, kas noziimee - MIKROdinamika ir piekjeeziita.

3. kropji ampaa iet roku rokaa ar IMD - IMD, kaa zinaam, ir pilnigi neharmonisks pasaakums, produkti traapa taalu aiz/virs atskanjojamaa signaala, taadeelj pamattonji tos nemaskee. jaa, skandaam/skaljurniem ir gan Doplers, gan subharmonikas, bet tomeer - no 19+20 taa 1kHz midrange skaljrunii neuztaisiis.

Teema - kaa uzvedaas amps reaalos apstaakljos [kad ir RF trauceejumi, ground loops, u.c. ligas] vs labaa testeets - atseviskja teema. Bet iisa doma - ampa probleemas reaalos apstaakljos ir ar kaartu lielaakas kaa smuki nomeeriitie parametri.

 

tb., uzskataami ar cipariem.

skandai 0.5% THD pie 1kHz; lauvas tieshu veido K2. K3 zem 0.1% [5W+, ap 90dB klausiishanaas vietaa];

ampam it kaa baigi mazs tas THD: 0.01%. Bet, dominee 3. harmonika, spektrs liidz 10kHz, IMD ar liimeni ap 0.03%.

samazinam level par 10dB.

skandai THD zem 0.05%

ampam 0.02% un turpina augt

samazinam veel par 10dB, liidz 70dB klausiishanas vietaa.

Skandai - THD jau sen zem ampa liimenja, jo tam jau ir 0.05..0.1% ar pretiigu spektru.

Labots Oktobris 14, 2020 - Iesacejs69
papildinaashana

[Inspektors Caps]

2020.10.13. , 09:59, Klusu teica:

B veids un C veids ir identiski, jo principiālā shēma neko nesaka par detaļu novietojumu.

2020.10.13. , 10:04, Iesacejs69 teica:

par B vs C tu vienkārši nesaprati. aciimredzot, paaraak sarezgjiiiti.

Šeit Tu pats nesaproti kas ir PRINCIPIĀLĀ shēma. Tā nenes informāciju par PCB plates celiņu rasējumu, detaļu izvietojumu point-to-point montāžā vai uz breadboard. Zīmēt tā, lai ir vieglāk saprast un atcerēties, ir vēlams, bet tam nav formālas nozīmes.

 

Pirms 13 minūtēm , Iesacejs69 teica:

pag, ko tu domaa ar AS?

To saīsināja Kaktuss nevis es. Lasi arī citātu un skaties kontekstu. Ja jau runa ir par THD, tad vajadzēja atkost, ka AS ir atgriezeniskā saite. Citātiem, ja kas, stūrī ir arī links uz oriģinālo postu.

 

Pirms 5 minūtēm , Iesacejs69 teica:

liidz kurai ausij signaals nonaak aatraak [peec pirmaa stimula]

Tā izšķirtspēja ir līdz 10 us. Pie 5 kHz sanāk 18 grādi. Vot šo aspektu tiešām neesmu baigi racis, īpaši jaudiniekiem. Cik liela problēma tā ir apkārt pieejamajiem parastajiem pastiprinātājiem? T.i. to, ka frekvences nenocērt ar cirvi pie 20 kHz, es saprotu, tikai diez vai ir vajadzīgi simti kHz. Simts kHz (pie -3 dB) jau būtu reālistiski.

 

1 stundu atpakaļ, Iesacejs69 teica:

96Khz samplerate [par 192, kas tur veel/DSD pat nerunaajot] ... Teema ''vai cilveeks dzird 40kHz komponenti'' - cita. shoreiz teema par ampu;

Tā tiešām ir cita tēma, bet arī tā ir pilna ar pusizpratni. Parasti gan relatīvi nopietnie strīdi ir nevis par dzirdamo spektru, bet arī par analogo rekonstrukcijas filtru fāzēm. Tikai parasti arī cilvēki nespēj atšķirt dažādas samplerate prasības studijas atsevišķu instrumentu ierakstam, kopējā masterētā ieraksta glabāšanas formātam un gala atskaņošanas DAC konvertera darbībai ar filtriem. Tāpat arī tauta domā, ka rekonstruētā analogā signāla laika izšķirtspēja ir vienāda ar samplerate periodu, kas ir absolūtas muļķības.

[Iesacejs69]

aa, tu ar AS domaa atgriezenisko saiti?

jaa, taa ir viens no saakotneejo [ne]linearitaati raksturojoshiem lielumiem. un? es to noliedzu?

teema ir cita: tu vari dabuut 0.001%:

 

saakotneejaa nelinearitaate 10%, AS [tava terminologjija] dziljums 80dB [ja protu reekjinaat] un:

saakotneejaa nelinearitaate 0.001%, kopeejaa AS = 0dB.

 

to, ka ar mega dziljaam atpakaljsaitem var dabut mazus %, neviens neapstriid. nesapratu tavu cepienu.

[Iesacejs69]

man ir priekslikums - attureeties no iesaaceeju liimenja infantiiliem spriedumiem. tas - sadaljaa, kursh maak/nemaak, kas ir principiaalaa sheema.

tu tieshaam veelies sacensties sheemu ziimeeshanaa? skaitaa? sarezgjiitiibaa?

 

es saprotu, ka jums te pienjemts kaads smurgulju bazars, bet tici man - tu liidz shim neesi pateicis neko interesantu [man]. Attieciigi - ja kas interesee, uzvedies kaut mazliet kulturaali.

 

tieshi taa, FORMAALI principiaalaa sheema nenosaka sho teemu. bet tas arii atskjir amatieru sheemas no vechu, kas ceert teemu, sheeemaam. vecis, kas ceert teemu, uzzimees to taa, ka otrs [kas ARII ceert teemu] pamaniis nianses, par kuraam reakcija buus - woo, jaa, taa ir djeela. bet, amatierim, savukaart, tie buus tikai dormaali savienoti celinji.

Es no taa modulja panjeemu VIENKAARSHAAKO subteemu, apskatiiju MAKSIMAALI vienkaarshoti - un tu paver muti, lai nobljautos, ka es neceertu, kas ir principiaalaa sheema? Tev vienkārši smadzenju nav daudz, piedod.

[Raimonds1]

Cik es zinu par paralēlajiem tranzistoriem, tad knifs ir tur, ka siltumtrokšņi katram savi.

Shēmu tehniku speciāli pētījis neesmu un arī daudz ko nesaprotu.

[Iesacejs69]

nu jaa, idejiski - siltumtroksnji ir haotiski, attieciigi, 2 gab. tranji paraleeli samazina kopeejo NF par sqr 2 jeb 3dB;

4 tranji: 2 reizes jebshu 6dB. Praktiski tas ieguvums ir bisku mazaks, da paraadaas papildus salaagojoshie R E kjeedees [kas ir ekvivalenti Rbb jebshu Zin pieaugumam].

 

[Inspektors Caps]

Tur par shēmām nav runa par īstiem večiem vai amatieriem. Vārdam "principiālā" ir pavisam konkrēta nozīme un tā nav tā, ko Tu tur pats izdomā.

 

1 stundu atpakaļ, Iesacejs69 teica:

AS [tava terminologjija]

Izdomāta terminoloģija ir Tavs lauciņš, ne mans. Es jau vienreiz norādīju, ka tas "AS" ir Kaktusa izdomāts ne manis - nu, taču paskrollē uz augšu un izlasi manā citātā Kaktusa tekstu, nevis te mēģini to piedēvēt man! Lai mācītu kādam kultūru, pašam būtu tā jāapgūst. Vispirms jau, sākot ar rakstību, citu uzrakstītā izlasīšanu (ja gribi to komentēt) un galu galā ir jāatzīst savas kļūdas. Tā arī nevienu vārdu nepateici par to, kā parādīju kādu bullšitu sapūti par cilvēka dzirdes sistēmas it kā spēju detektēt fāzes augšējām frekvencēm.

 

pirms 3 stundām , Iesacejs69 teica:

paskatieties no malas, kaa jus uzvedieties. augspraatiigi, kaut ko te pontojiet. kaut ko vipendrieties. esiet gatavi nostāstit katru pirmo. un tad, kad izraadaas, ka kaads jeedz ko vairak - tad tiek uzmesta luupa. tu esi spilgts piemeers.

Principā ideāli pateikts...

[Iesacejs69]

jaa, es savu postu ierakstiiju 10 sekundes pirms tava paskaidrojuma par to, ka ne tu izdomaaji to AS. LJOTI atvainojos.

piedod, es vairs sheit nesaspringstu ne sekot postu source, ne censties ko citeet, saprast, kursh/ko/kaa citee. kad pagaajushoreizi proveeju ko citeet, uzraadaas kaut kaads smurgulis un maaciija, ka te taaa nedriikst dariit. kaut 10..20 gadu laikaa pa visiem kopaa nav speejushi normaalu skriptu citeeshanai sagjenereet.

 

par kaut kaadu suudu, ko tu man paarmet - es nesaprotu, kas/ko. es tev veelreiz izskaidroju - ja nesaproti, luudzu, pajautaa. 3.sho reizi es vairs nerakstiishu - nav mans uzdevus sacensties tupumaa ar pavaaji izgliitotiem iipatnjiem. piedod.

 

man arii slinkums celt augshaa visas ntaas lampas, bet par faazu detekteeshanu augsheejaas F varu mineet piemeeru, kur tas darbojas:

piem., maskeejamaa un maskeetaaja teema.

tb., virtuaalaa skanjas avota lokalizaacijas vietas noteikshana [ne virziena izpratnee - tur izskjirtspeeja kljuust suudiiga un izliidzaas ar level], bet, piem., akustikai midrange un tweeter [kur ar faazi var mainiit skatuces augstumu/lokalizaaciju uz midu vai tviiteri] vai 2 tviiteri. tad pie pietiekoshi lielas faazu deltas dzirde tomeer speej identificeet ''pirmo'' avotu. tb., speej identificeet faazi.