Jump to content

Darbs skolas laikā, ja nav 18 gadu?


Enija
 Share

Recommended Posts

Pirms 11 minūtēm , Jurkins teica:

Precīzi. Es gan neesmu nekāds augstais gals, bet cik laika ir jāpavada, lai zemajam galam iestāstītu, ka darba laiks beidzas 17:00 nevis 16:52

Vēl jau jāsaprot, ko kurš saprot ar "augsto galu".

Vai struktūrvienības vadītājs piem. valsts A/S vai maiņas vadītājs Depo noliktavā..?

Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , Zin... teica:

par zīmola reprezentētāju kādu, nu pa brīvdienām prezentēt kādu produktu veikalos

Jā, lūk, hz vai tur ņem nepilngadīgas, bet tur vajag jaunas, smukas un smaidīgas čiepas.

 

Pirms 1 minūtes , Stasss teica:

darba laiks beidzas 17:00 nevis 16:52

Darba laika beigās darbiniekam būtu jāizslēdz virpa vai jāiziet pa uzņēmuma durvīm?

Link to comment
Share on other sites

Pirms 20 minūtēm , Jurkins teica:

uzprogrammēt interfeisu, kurš nav naidīgs klientiem

"nolieciet preci uz rūtainā laukuma"

:devil::devil::devil::devil::devil::devil::devil::devil::devil::devil::devil::devil::devil::devil::devil::devil::devil::devil:

:butcher::butcher::butcher::butcher::butcher::butcher::butcher::butcher::butcher:

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 9 minūtēm , 138 teica:

Jā, lūk, hz vai tur ņem nepilngadīgas, bet tur vajag jaunas, smukas un smaidīgas čiepas

Ņem, parasti gabaldarbs bez jebkādām liekām ceremonijām un dokumentu kārtošanas... kkadu pāris līgumi tik jāparaksta, varbūt tagad kas mainījies

 

Nez, neesmu ne smuks, ne smaidīgs, ne čiepa, pastrādāt tāpat sanāca ?

 

 

Pirms 10 minūtēm , 138 teica:

Darba laika beigās darbiniekam būtu jāizslēdz virpa vai jāiziet pa uzņēmuma durvīm?

Atkarīgs no uzņēmuma politikas, ir kur 17:00 ir janopikstina karte pie durvīm, ir kur 17:00 jau zemais starts pie autostāvvietas... Laiks pat nav svarīgs, bet gan tas, ka cilvēks vienmēr gribēs beigt 10 min ātrāk, lai kādi būtu tie noteikumi. Ja uzņēmumā ir pāris cilvēki, vienalga, bet ja ir simtos, tad tas jau rada problēmu

Link to comment
Share on other sites

Pirms 22 minūtēm , 138 teica:

Darba laika beigās darbiniekam būtu jāizslēdz virpa vai jāiziet pa uzņēmuma durvīm?

 

Darba laika beigaas jaamet pie miera iesaaktais daarbs un jaaiet uz uznjeemuma durviim, ja vien ar darba deveeju nav atrunaats savaadaak (jaapkalpo peedeejie klienti vai jaadabeidz detalja uz virpas). Darbadeveejam nav izdeviigi nodarbinaat darbiniekus peec darba laika, jo tad jaamaksaa par virstundaam vai jaakorigjee darbinieka darba grafiks (kas paliek stradaat ilgaak naakamajaa dienaa var ierasties veelaak).

Ja regulaari nevari pabeigt darbu laikaa, tad vai nu leeni/slikti straadaa vai esi sagraabies par daudz daraamaa/neproti plaanot darba laiku.

Shaadi jautaajumi vispaar nav aktuaali uznjeemumos kur ir skaidri defineeta darba laika politika. Tiek apmaksaatas virstundas vai tieshi preteeji virstundas netiek atbalstiitas.

 

Topika autorei - cerams esi jau uzrakstiijusi cv, pieregjistreejusies linked-in (headhunteri tevi pashi atradiis) un sakontakteejusies ar visaam lv reklaamfirmaam? Saakumaa esi gatava straadaat par veedera tiesu, kameer apguusti darba pienaakumus un iekraaj pusgadu pieredzi, tad jau vareesi uzlabot savu cv un mekleet jaunu darbu vai attiistieties esoshajaa.

Viideejaa izgliitiiba buus nepiecieshama visur, kur jaastraadaa ofisaa, darbiniekam tomeer ir jaamaak uzrakstiit paaris teikumi, nedaudz logjiski domaat un atseedeet darba dienu. Ja nav iets vidusskolaa, darba deveejam ir pamatotas aizdomas, ka ar sho ir probleemas.

Ja vidusskolas vietaa ir apguuts kaads arods, tad vispaar jautaajumiem nevajadzeetu rasties, katrai arodenei ir potenciaalie darba deveeji, kas peec skolas beigshanas gatavi pienjemt darbaa sho zaljo gurkji par minimaalo algu.

Link to comment
Share on other sites

Tā atceroties tos laikus, kad mani puikas auga...

Jau pēc gadiem, sēžot mazbērnu pulciņā, man dēli vairākkārt ir uzsvēruši,

Ka viņi man dzīve galvenokārt pateicīgi par to, ka tieši strādāt iemāciju, piespiedu paveikt jebkuru darbu līdz galam, kārtīgi un kā šeit Jurkins pieminēja, arī darba disciplīnu...

Ja tās nebūs, tad arī tu viens pats, bez ''vagara'',  nespēsi ražīgi strādāt no rīta līdz vakaram...

Varbūt man bija vieglāk, jo savus zēnus, jau vidusskolas laikā ņēmu līdzi pa 12h raut mūsu firmas objektos...

 

  • Atbalstu 2
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, 138 teica:

Darba laika beigās darbiniekam būtu jāizslēdz virpa vai jāiziet pa uzņēmuma durvīm?

Darba vietas dažādas. Tagad strādāju, kur pa lielam vienalga cikos nāk uz darbu, ir kās nāk 7njos, ir kas 12tos, es eju cikos sanāk pamosties. Galvenais ka ir nostrādātas tās 36 stundas nedēļā, par kurām var atskaitīties pie kā strādāts un kas izdarīts, lai var klientam piestādīt rēķinu.

Ir arī strādāts, kur 8:00 jābūt pie darba vietas, 30 min pārtraukums (nevis 30 min sākt mērīt no apsēšanās atpūtas telpā, bet no atiešanas/atgriešanās pie darbavietas, tas nekas ka kādas 15 min paiet, lai pārģērbtos un vispār aizietu līdz atpūtas telpai, tā pa lielam darbinieka problēma).

Ir arī strādāts, kur 10min pirms darbalaika beigām pie izejas sāk veidoties rindas, lai var 17:00 "atpīkstināties" un doties mājās.

Link to comment
Share on other sites

Dažos Latvijas mazajos kantoros ir tā. Ja ir daudz darba, tad darbinieki pastrādā ilgāk. Ja darbiniekam vajag, viņš var jebkurā laikā pamest darba vietu, brīdinot priekšnieku/īpašnieku bez jebkādiem jautājumiem. Toties priekšnieks/īpašnieks zin, ja ir vajadzība, darbinieks bez piekodināšanas pastrādās ilgāk. Daži Latvijas mazaie kantori ir sagrābušies nopietnus objektus un tāpēc visi darbinieki strādā ugunsdzēšanas režīmā. Viens zvans vai ēpasts priekšniekam/īpašniekam un tajā pat brīdī darbiniekam/iem jāpārsviežas uz ko citu, līdz ar ko nav un nevar būt konkrētu uzdevuma darbiniekam/iem, kuri tiem jāpaveic no A līdz Z noteiktā laika sprīdī. Visi strādā plecu pie pleca. Pateicoties dempingam Latvijā, algas ne tuvu nav kosmoss.

Labots - ggg97
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 5 stundām , Ronalds teica:

Un ar parasto skolu var? Ko pats atceries no vidusskolas kursa? Cik tas, ko mācījies videnē/augstskolā bija noderīgs tālākā dzīvē? ;) 

 

Pabeidzu RTK siltumtehniku. Nu jau bijušajā darbā tieši nenoderēja ārstēšana un augstākā matemātika, pastarpināti- bija jālasa rasējums un matemātika caur fizika.


pirms 4 stundām , snukurins teica:

Šis pa lielam varētu būt gadījums kad cilvēks ir izmācījies tikai mācīšanās pēc bet profesijas kurā ar šo izglītību var strādāt viņam riebjas.Tāpēc viņš arī strādā tur kur strādā.Man piemēram arī liktos pretīgi strādāt offisā un aizbēgtu jau pirmajā dienā.Nevaru iedomāties ko pretīgāku.

,,Melnstrādnieks,,Kas tavuprāt tas tāds ir?

 

Zilās apkakles. Normālas kompānijās zilās apkakles kārtīgi rukājot nopelna vairāk par vidēja līmeņa vadītājiem

Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , jacobs teica:

jau vidusskolas laikā ņēmu līdzi pa 12h raut mūsu firmas objektos

Labi, ka Tev negadījās kāds dibenzellis tuvumā, kurš tūlīt rakst'tu tvnetā, kā sanāca tam bruģa meistaram(laikam) Rīgā.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 29 minūtēm , ieleja teica:

"melnstrādnieks" (strādnieks, kas veic nekvalificētus (parasti smagus, netīrus) palīgdarbus) pavisam noteikti nav "zilā apkaklīte", zilās apkaklītes kādreiz bija augstākās kategorijas virpotāji, frēzētāji, tagad pie CNC darbagaldiem, robotiem un līdzīgi, blakus darbavietai parasti arī dators, gan tā CNC iestatīšanai, gan uzskaitei

Varbūt

Link to comment
Share on other sites

pirms 5 stundām , Ronalds teica:

Tā kā matemātiku māca skolā, tas nekādi loģisko domāšanu neattīsta! Tu piemēram zini kā un kur atvasinājums/integrāļi tiek reālajā dzīvē, risinot konkrētus uzdevumus pielietoti?

Kā, tavuprāt, viss ir sasniegts šajā tehnoloģiju laikmetā? Tikai un vienīgi visam pamatā ir matemātika. Un neviens tos integrāļus ikdienā nerēķina, jo to dara CPU vai vienalga kāda cita skaitļošanas iekārta mūsu vietā, tā kā būtu priecājies. Bet ir attiecīgas nozares, kā, piemēram, jebkurš inženieris, kuram tie integrāļi un diferenciāļi ir jāsaprot saknē, citādāk viņa rokās arī jebkāda skaitļojamā iekārta ir bezvērtīga, jo ko tā dara jau viņš nesaprot, tikpat labi to var dot pērtiķim. Tas ir tāpat, kā es tagad aizietu Wiki izlasītu par kaut kādu tēmu ierakstu, noskatītos stundu youtube video par šo tēmu un sauktu sevi par šīs tēmas pārzinātāju. Tā tas dzīvē nenotiek, ir gadiem jāmācās (teorija + prakse), lai saprastu pamatus un spētu redzēt kā uz tiem uzbūvēts kaut kāds sarežģīts process. Un cik man zināms, visam pamatā ir matemātika, tāpēc nenovērtēt to ir muļķīgi, to parasti dara cilvēki ar intelekta līmeni: "Kam matemātiku, naudu es māku izskaitīt veikalā, ko man vairāk"... 

Un tas, ka tev neattīsta, nenozīmē, ka tā ir kaut kāda aksioma, un arī izsaukuma zīmes var likt kaut 100, bet mainīt tas neko nemaina, viena cilvēka viedoklis.

  • Patīk 2
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 8 minūtēm , CosmosDC teica:

Kā, tavuprāt, viss ir sasniegts šajā tehnoloģiju laikmetā? Tikai un vienīgi visam pamatā ir matemātika.

Nevajag jau nu pārspīlēt! 

 

Pirms 11 minūtēm , CosmosDC teica:

citādāk viņa rokās arī jebkāda skaitļojamā iekārta ir bezvērtīga, jo ko tā dara jau viņš nesaprot,

Tu zini kā strādā auto ECU un iekšdedzes dzinējs? Sanāk nevari braukt ar auto? Ja fotogrāfs nezina matricu aprēķinus, ko grafiskā programma lieto - viņš nevar ar photoshop strādāt? utt, utjp.

 

Kāds labums ir iekalt formulas, kuru pielietojums reālajā dzīvē nav zināms? Mūsu smadzenes ir tā iekārtotas, ka tās nesaglabā bezjēdzīgu informāciju. Tāpēc mēs no skolas un augstskolas vielas neatceramies gandrīz neko! 

Vismaz es mācos sekojoši: Man vajag nozāģēt koku. Es meklēju informāciju kā to labāk izdarīt, uzzinu par motorzāģi, iemācos viņu lietot.

Nevis sākumā nopērku zāģi un tad domāju ko ar viņu pasākt! Viss sākas no problēmas, kurai tiek meklēts risinājums! Skolā viss ir otrādi - tiek mācīti piemēram atvasinājumi, par kuru pielietojumu dzīvē vairums tā arī neuzzina! Līdzīgi, ja mācītu detaļās zāģa uzbūvi, bet pat nepieminot ko ar to verķi pasākt, kam viņš vajadzīgs. 

 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Nu es gāju vācu grupā. Kad parādījās PC un satelīti - arī angļu valodas zināšanas "sāka līst ārā"... Bet vācu valoda ko dzina 9 gadus galvā, kā nelien, tā nelien āra... :D 

Parādījās vajadzība saprast valodu - nācās iemācīties... Sākumā problēma, tad risinājums, nevis otrādi!

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 33 minūtēm , Ronalds teica:

Tāpēc mēs no skolas un augstskolas vielas neatceramies gandrīz neko! 

Psiholoģiju ļoti spilgti atceros no augstskolas un arī business management kursu ļoti spilgti atceros un arī tagad dzīvē noder...

Par pārējo - dažas atsevišķas lietas no gandrīz katra kursa ir palikušas atmiņā, bet tiešām tikai momenti, kas pašam likās interesanti un vairāk kur var novērot likumsakarības, manipulēt ar cilvekiem/datiem

Link to comment
Share on other sites

Jā, tas pats iesākums, gadu 30 atpakaļ un daudzviet arī krietni vēlāk, tieši valodu nezināšanas pēc bija interesants...

Toreiz mēs tie daži, šādi tādi to zinātāji, it sevišķi ražotāju vidē, tikām nomocīti, kad bija ikdienā ar ārzemniekiem jāstrādā...

Tādi raksturīgi piemēri: Dodamies uz prāmi; igaunis man igauniski, es angliski; šis nesaprot, es krieviski, šis to valodu jau ''aizmirsis''... Lūk tā..

Montējam siera cehu pārī ar šveiciešiem.Arī būs jau gadus 20 atpakaļ... Sēžam kafijas pauzē; es ar kolēģi, mani dēli un kādi šveicieši, triecam jokus...Pienāk vēlāk tāds nopietnāks, jauns puisis no Daugavpils, saka: ''Bļin, man pat skaudība un kauns māc... Tu ar saviem puikām tur ar tiem kapitālistiem runājat, kā ar savējiem..Bet es pat latviski nevaru vairāk par labdien pateikt....

Vispār jāsaka, man toreiz daudz iznāca pa dažādiem uzņēmumiem strādāt, bet ar svešvalodām tad tur visur bija katastrofa... 

Link to comment
Share on other sites

Jā, Šņukur, Šerloks Holmss no tevis nesanāktu gan...?

Tas ka es tur dzīvoju, taču nenozīmē arī siera cehu tieši blakus...

Tas bija, tāpat  gan netālu, Limbažos...

Un tad jau es Starkelsenā vairāk nestrādāju, kā labi var noprast no augstāk teiktā.

Link to comment
Share on other sites

On 1/5/2020 at 12:30 PM, Stasss said:

 

Pirmām kārtām, šīs divas lietas man kaut kā nelīmējas kopā.

Otrām, šaubos vai ar tālmācībām var izmācīties par jēdzīgu 

pa lielam šāds profesijas paveids man uzreiz asocējas ar vaučeru dalītāja vakanci lielveikalā..

Un kā meitenei/sievietei, bez izglītības, par kasieri Rimi, tālāk tikt jau ir sarežģītāk.

Kāpēc es uzsveru šajā topikā bez izglītības? Jo ja vidējā izglītība ir jāiegūst jau tālmācībā, tad scenārijs jau ir skaidrs..

Ir divi varianti, kāpēc 17 gados ir jāvelta dzīve darbam, nevis mācībām..

1. dzīve spiež, un apstākļi ģimenē (vai ja tādas nav), finansiālas problēmas, situācijas, kad tiešām ir jāpelna un jāuztur sevi.

2. jaunības stulbums, kad ātri gribas būt patstāvīgam, pelnīt lielo piķi, nospļauties uz izglītību..

Uz uzglītību nospļauties nav, protu savienot darbu ar mācībām, atzīmes labas. Ģimenes finansiālās problēmas spiež strādāt.

Rimi biju konditorejā uz piparkūku glazūrām un kūkām, nevis kasieri. Kasieriem darbs smagāks un izskatās, ka nopelna tik pat vai pat mazāk

Link to comment
Share on other sites

pirms 21 stundām , Ronalds teica:

Skolā viss ir otrādi - tiek mācīti piemēram atvasinājumi, par kuru pielietojumu dzīvē vairums tā arī neuzzina!

 

Piemērs no dzīves: Bakalaurus mācījos IT studiju programmā. Skarbi, daudz zubrīšanas - spēj tik turēt līdzi. Un sesijas laikā - spēj tikai visu spēt uzrakstīt. Pasniedzējs - vietējā radioelektronikas slavenība , fizikas asoc.prof. uz 70 gadiem ar ideāli skaidru saprātu.


Reiz nejauši ieklīdu pie vadībniekiem - nu tur haļavščiki pārsvarā sēdēja, kas dzīvi stipri mazāk nopietni uztvēra. Pasēdēju, paklausījos - cita pasniedzēja viņiem stāstīja par integrēšanu kā par laukuma meklēšanu. Nu johaidī, mums ar to nevarēja sākt? To, ka spējam zubrīt, IT jau pierādīja pirmajā sesijā. Bet tas laikam tā arī palika - kā vingrinājums spējai apgūt dažādas lietas, nevis ar kādu pielietojumu.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 9 minūtēm , usver teica:

Reiz nejauši ieklīdu pie vadībniekiem - nu tur haļavščiki pārsvarā sēdēja, kas dzīvi stipri mazāk nopietni uztvēra. Pasēdēju, paklausījos - cita pasniedzēja viņiem stāstīja par integrēšanu kā par laukuma meklēšanu.

jā, tā man arī bija neliela atklāsme, augstākās matemātikas metožu pielietojumi, piemēram atvasinājuma ekonomiskā jēga.

Link to comment
Share on other sites

pirms 18 stundām , snukurins teica:

,,Limbažu piena,, piens

Tas vismaz ir ražots Latvijā, atšķirībā no Jelgavas Cukura.


Pirms 34 minūtēm , Enija teica:

finansiālās problēmas spiež strādāt

Bet tālmācība vai tad par velti?

Link to comment
Share on other sites

Matu pieaudzēšana, manikīrs.

Tās ir lietas, kas neprasa nekādas augstskolas. Ja ir iespēja apmeklēt kādus kursus par tēmu - super, būs labāk par CV ierakstu garnēšanā. Gan jau ir 1000 citi skolēni, kas grib "pastrādāt pēc skolas", un es diezgan fiksi sapratu, ka ir noderīgi atšķirties no pelēkās masas. Ar derīgu papīru, ar prasmēm, ar zināšanām.

 

Pats pabeidzu komercnovirziena vidusskolu - nu apmēram nulle uzņēmumiem tas interesēja. 50'000 citiem skolniekiem ir kaut kas no Junior achievement vai kaut kāda ekonomikas pamatu apmācība skolā. Un? Stipri nozīmējies ar panākumiem vai iekodies kaut kādā nozarē, kur tie 50'000 citi necērt. Ne es šarmants, ne es smuks vai ļoti sabiedrisks - nācās mācīties kaut ko specifisku. Iemācījos programmēšanu, bija daudz vērtīgāk par bezperspektīvas strādāšanu stroikā vai maķītī.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...