Jump to content

Nepieciešams programmētājs (nobeiguma darbs)


Martins26
 Share

Recommended Posts

2019.11.1. , 18:15, Delphin teica:

Tā es paliku bez šīs jomas jo arī diplomu nenopirku. 

 

Lūk arī rezultāts :) Papīrs nav. Tagad daudzi jaunieši ir sarosījušies mācīties IT, tikai cipara pēc, jo redz maksā. Kad studijas ir uzsāktas pēc gada saprot tikai to, ka tas nav tas ko vēlās mācīties un darīt. 

 

Tiesa gan darba devējs šobrīd skatās vairāk uz zināšanām nekā uz papīra. Papīrs vairāk pierāda to, ka tev ir atbildība par iesāktiem darbiem un motivācija turpināt nepamest iesāktās lietas. 

Labots - staylez
Link to comment
Share on other sites

Pirms 21 minūtēm , staylez teica:

Tiesa gan darba devējs šobrīd skatās vairāk uz zināšanām nekā uz papīra.

Pa pusei joks, pa pusei nē - lielākā daļa darba devēju tik tiešām skatās uz zināšanām, nevis uz spējām. Meklē tos, kam pēdējo 5-10 gadu laikā jau konkrētā joma pieriebusies un produktivitāte rutīnas dēļ ir nekāda, nevis tos, kas būtu gatavi ar entuziasmu lekt tai jomā iekšā.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Es par tām kļūdām. Ir kaut kāda salīdzinoši vienkārša iekārta, teiksim, kaut kāds DVB -T dekoders. Un viņam ir tāda kļūda, ka izvēlnē vairākkārt spiežot pogu > , pie pēdējās izvēlnes tas cikls nesākas no jauna un tas dekoderis ir jāizslēdz, lai tas atkal strādātu. Pie tam tā izvēlne tāda diezgan nebūtiska - valoda. Nu cik reizes tas $#^^%$&$ lietotājs to valodu izvēlēsies, tajā Austrumeiropā viņi tāpat visi ir $##%&^ , vienreiz izvēlējās to valodu un viss, cik vispār tur gribēs skatīties to filmu angliski ar latviešu subtitriem. Tas dekoders vispār maksā 30 eiro, tāpat pēc pāris gadiem viņam kondensatori būs jāmaina, ja kāds to vispār darīs. Lai paliek, kā ir.

 

Iet laiks, tas konkrētais koda rakstītājs vai kopētājs profesionāli aug, prasmes pilnveidojas un viņš atrod darbu jau kādā nopietnākā uzņēmumā. Pie tam paņem līdzi visādus gatavus koda fragmentus, kas ir paša izstrādāti vai kaut kur nokopēti un kaut kā izpilda to vai citu funkciju. Uz jauno, daudz labāk apmaksāto un atbildīgāko nozari viņš ir paņēmis līdzi ne tikai savu attieksmi un paradumus, bet arī dažus blusainus kodus. Varbūt tas viņa šefs arī vairs neražo dekoderus, bet kaut ko daudz sarežģītāku.

 

pirms 13 stundām , AndrisBB teica:

Vēl jau arī tas ka pabeidzot te piešķir klases - 1st, 2.1, 2.2. Es pabeidzu ar 1st kā viens no labākajiem (iespējams pat labākais).

Ar kautko zemāku par 2.1 būs grūti pat tikt uz intervijām daudzmaz normālās vietās, labās vietas parasti prasa 1.st. Tapēc mācoties ar domu ka tik nokārtot, pēctam pie laba darba netikt.

Galadarbu arī būs pagrūti nopirkt, jo katru nedēlu vai vismaz reizi divās ir jātiekas ar supervaizeri, lai pārunnātu progressu, atrādītu kas padarīts, izrunātu ko darīs tālāk utt.

Kautkur pa vidam 2 rezies jāiesniedz jau puspabeigtais darbs, lai profesors (man gan bij viens PhD students) varētu uzrakstīt feedbaku, kas jāuzlabo, kas viņam patīk, kas nē.

 

Visu cieņu. Labi pārdomāta mācību stratēģija.

--------------------------------

 

Būtu labi, ja jau darbā pieņemtam programmētajam reizi par reizei iedod kaut kādu izdomātu un jau uztaisītu pārbaudes darbiņu, kurš būtībā firmai nav vajadzīgs, bet testē attieksmi. Pieņemsim, tas dekodera pults programmētājs pa tiešo pārnes savu pults programmiņu uz kaut kādu dārga darbgalda vai kosmosa industrijas projektu. Tādējādi tiktu ķertas nevis pašas blusas, bet gan visādi blusaini vīriņi, kas tās blusas kultivē. Un tad varētu izstrādāt to atblusošanas programmu jau agrīnā stadijā. Pieņemu, ka tas jau kaut kur funkcionē un tam ir kaut kāds smuks nosaukums.

 

Par iespēju, ka patērētājs varētu pieprasīt nulles toleranci pret šādām prastām dekoderu pults programmas kļūdām laikam jau pat sapņot nevar. Un kā tad pārdos daudz lētu dekoderu, ja tie funkcionēs gadiem ilgi.

----------------

Kā tīri tehniski tas notiek, ka kaut kur aizskaitot līdz 127,128 vai 255, 256 sistēma pēkšņi vairs nestrādā un kāds ir pārbaudes protokols, kas šādus gadījumus neparedz. Ko nozīmē uzrakstīt rindiņu - ja tas kopējais vagonu asu skaits ir 256, tad skaitīr šādi vai arī atrast, kāpēc vispār tai programmai ir kritiski aizskaitīt līdz kādai skaitļa 2 pakāpei vai arī varbūt problēma ir kaut kādā dzelziskā 8 bitu sistēmā. Vai tā problema vispār ir jēdzīgi komunicēta un kārtīgi saprasta.

Un vēl - cik no vis tā, kas jāzin, lai visu uztaisīti labi, ir jāzin tāpēc, ka visa tā tehika un programmas nevar būt prastas, jo tur jāveicc gana sarežģīti uzdevumi un cik procenti no tās sarezģītības ir Bābeles valoda, ko radījuši paši nozares darbinieki.

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Сегодня к нам в отдел зашла женщина, работающая на заводе. Ей нужно было решить два вопроса:
1. Узнать, нет ли у программистов свободной вакансии для ее сына, который летом защищает диплом
2. Не возьмется ли кто из программистов написать этому сыну программу для диплома, а то он сам не может.

Labots - usver
  • Patīk 1
  • Haha 3
Link to comment
Share on other sites

 

Pāris Dažas tēzes no manas pieredzes par augstskolas vai ne augstskolas, pašmācība vai ne pašmācība:

 

- augstskola piespiež konstruktīvu minimumu izpildīt (kurss) + izpildīt iespringstamus kursadarbus (kuros VAR nozīmēties ārpus prasībām). Autodidaktiem sākuma posmā tā nav spiesta lieta, var kaut ko taisīt gadu un zīmēties ar to, ka taisi.

 

- uz katru pašmācības veiksmes stāstu-koderi ir X dažādi kadri RIMI, taksistos un citās alternatīvās profesijās. izglītība nedod imunitāti pret to, taču pie pabeigšanas pat visai mazentuziastiskus kadrus ļoti daudzos gadījumos apgādā ar vizītkartēm, kur pieminēts "IT". zinu daudzus piemērus, kur cilvēki bez entuziasma strādā "IT", bet vidusskolā windows instalējušie un kaut ko administrējušie izlidojot no IT ir aizgājuši kaut ko citu darīt.

 

 - augstskola piespiež apgūt dažādas valodas, datu bāzes un liek iziet cauri bērnu slimībām  (jau pieminētā Arduino entuziastu koda hārdkodēšana), dod plašāku redzesloku par to, ko vispār var darīt. nevis "ar pēhāpē un mysql var izdarīt visu \m/ ".

 

 - es piedzimu laikā, kad dzimstība bija ļoti augstā līmenī, konkurence bija ļoti liela, vakanču maz, junior faktiski vispār ne. Tagad ir treknie gadi, dzimstība maza, un gan jau ka pie 10 kantoru durvīm max pusgadu paklauvējot, var arī jebkurš uzņēmīgs vidusskolnieks bez jebkādām zināšanām dabūt degunu apsildīt - kaut par velti. Bet mana ģimene nedzīvoja Rīgā, līdz ar to nebiju gatavs tādai avantūrai kā pēc vidusskolas īrēt dzīvesvietu Rīgā un meklēt vietu, kur strādāt bez maksas (toties nenometot zemē gadus, kā tas būtu ar augstskolu! ?). Grēks tagad sūdzēties par karjeru un algu (vismaz līdz šim).
Tagad ar kolēģiem parunājot - nav vienkārši cilvēku, jāņem kādi ir. Likeit.lv pameklējam pēc "junior", un redzēsim, ka situācija ir daaaudz labāka nekā tā bija tolaik.

 

- Visas fizikas un matemātikas es uztvēru kā "pierādi, ka tiešām gribi to diplomu". Bet ar IT nekādi nesaistītie kursi, kā jau sen atpakaļ rakstīju, ir sirmo, savulaik PSRS laikā zināmo profesoru slodžu aizpildīšanai. RTU ar to ir slavens - civilā aizsardzība un tamlīdzīgas lietas. Nu nemetīs ārā augstskola to pirmspensijas vecuma pasniedzēju, jo civilā aizsardzība vairs nav obligāta..

 

- Oi, gandrīz aizmirsu. algas.lv ir "izglītības līmenis". Tur anomālija ir tikai "starta" pozīcijās - PHP programmētājiem pirms kāda laika augstāka alga bija "bez augstākās". Pārējās nozarēs otrāda tendence. Kāpēc? Esmu jau rakstījis, bet atļaušu katram pašam par to padomāt. :)

Labots - usver
Link to comment
Share on other sites

pirms 5 stundām , usver teica:

par augstskolas vai ne augstskolas, pašmācība vai ne pašmācība

 

Vēl jau ir visvisādi "programmētāju kursi", kuros šīs abas lietas

pirms 5 stundām , usver teica:

augstskola piespiež

Autodidaktiem tā nav spiesta lieta,

pirms 5 stundām , usver teica:

uz katru pašmācības veiksmes stāstu-koderi ir X dažādi kadri RIMI, taksistos un citās alternatīvās profesijās

šķiet, ir tā pa vidu starp augstskolu un pašmācību.

 

 

pirms 5 stundām , usver teica:

zinu daudzus piemērus, kur cilvēki bez entuziasma strādā "IT", bet vidusskolā windows instalējušie un kaut ko administrējušie izlidojot no IT ir aizgājuši kaut ko citu darīt.

Likumsakarīgi, jo tie otrie ir cilvēki, kas ir spējīgi, griboši un tendēti vienmēr apgūt kaut ko jaunu, bet tie pirmie ir tādi, kas nolauzuši savu bakalauru galvenokārt pateicoties uzcītībai un sevis piespiešanai. Un tas nav tikai par IT. Pieņemu, ka ir arī daudz labu un talantīgu automehāniķu, pavāru, frizieru, galdnieku, juristu, ekonomistu utjpr., kas nenostrādā visu mūžu savā pirmajā profesijā.

Link to comment
Share on other sites

Liam Ethernety
Pirms 21 minūtēm , usver teica:

Bet bieži vien pie veblapām arī paliek.

 

No kurienes forumā tā nicīgā attieksme pret web programmēšanu? Tāda sajūta, ka pēdējā reize, kad jums bijis sakars ar web programmēšanu, tas viss vēl notika vienā index.php failiņā bez freimworka, pieķepinot tajā pašā failiņā klāt html un css. Ja neesat pamanījuši, tad ir pilna dibenpuse ar uzņēmumiem, kur pie "weblapiņas" strādā 100+ programmētāji, apgrozījums ir miljonos, ir iesaistītas neskaitāmi daudz tehnoloģijas, vajadzīga nopietna arhitektūra, devops procesi utt. Palikšana pie "veblapām" nebūt nav nekas slikts un šāda karjera nekādā veidā nav sliktāka par karjeru embedded sistēmās vai kur nu vēl ne. Ķipa "Es kodēju c++, tu Python, tāpēc mans IQ ir automātiski par 30 punktiem augstāks par tavu"".

Link to comment
Share on other sites

Jūtu personīgu aizvainojumu. Atvainojos, ja aizskāru kādu ar norādi, ka daudzi cilvēki paliek pie pēhāpē mazos kantoros pārāk ilgi.

 

Atbildot uz jautājumu: jo .. "100+ programmētāju lapiņas" ir drīzāk izņēmums? Un vairums veblapu ir tādas pagarlaicīgas CRUD lietas 1..2..5 koderu sastāvā?

Esmu 5+ gadus tur pavadījis, un ir zināmi iemesli, kādēļ to vairs nedaru. Alga ir viens no tiem.

 

Mūsu firmā ir daži desmiti web programmētāju un daži desmiti citu - firmvāres, mobilo, utml.
Tad nu lūk - ja nostāda visus vienā rindā, tad vebisti ir nospiedošā vairākumā starp tiem, kas izskatās kā nesen pabeiguši vidusskolu. Tici vai ne, bet vebs ir ļooooooti daudziem bijis pirmais solis karjerā. Man tai skaitā.

Labots - usver
Link to comment
Share on other sites

Pirms 37 minūtēm , usver teica:

Bez iegūtās IT izglītības tie cilvēki strādātu 9-6 tipa darbu kaut kur citur ar līdzīgu entuziasma trūkumu

bet, iespējams, nolauztu kādu citu bakalauru vai koledžu jo vajagizglītībukātadbezizglītības un strādātu tajā profesijā

 

Pirms 39 minūtēm , usver teica:

tas cilvēks, kurš vidusskolā māk uztaisīt veblapu. Bet bieži vien pie veblapām arī paliek.

ir arī tādi, jā (atkal, es ne par weblapām, tikpat labi tas var būt par čali kurš 17 gados nopērk un skrūvē savu pirmo behu un tā arī turpina skrūvēt behas, utml.)


2019.11.2. , 14:53, AndrisBB teica:

saprotu, ka matemtika vajadziga tajā nozarē, jo bij elektronika utt, bet kam ķīmija, ekonomika?

Mans favorīts ir LLU, kur datorzinātnes programmā, ja nekļūdos, ir kurss "Lauku saimniecības vadība".

Link to comment
Share on other sites

Pirms 49 minūtēm , usver teica:

kojās draugi pastāsta interesantas lietas, ko vajag mācīties un iepazīstina

Kojās, protams, ciešāka socializācija, bet arī nedzīvojot kojās var (un vajag) dzert un tusēt netvorkot ar kursabiedriem.

Link to comment
Share on other sites

Liam Ethernety
Pirms 7 minūtēm , usver teica:

Jūtu personīgu aizvainojumu. Atvainojos, ja aizskāru kādu ar norādi, ka daudzi cilvēki paliek pie pēhāpē mazos kantoros pārāk ilgi.

 

Atbildot uz jautājumu: jo .. "100+ programmētāju lapiņas" ir drīzāk izņēmums? Un vairums veblapu ir tādas pagarlaicīgas CRUD lietas 1..2..5 koderu sastāvā?

Esmu 5+ gadus tur pavadījis, un ir zināmi iemesli, kādēļ to vairs nedaru. Alga ir viens no tiem.

 

Jā, aizskaroši, atzīstu. Man, protams, nav konkrētas statistikas, bet liekas, ka kādi 80% no Rīgā pieejamajiem programmētājiem ir iesūkti mūsu lielākajos IT kantoros (ķipa Accenture, Draugi, Tieto, LMT, TET, Evolution un tml) un baksta tieši to pēhāpē, javu un python. Nu nav tās 1..2..5 koderu kompānijas, nav tās pagarlaicīgas CRUD lietas un gan jau tu arī, speciālists būdams, par savu algu būtu varējis vienoties.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , Liam Ethernety teica:

Evolution

Kāda tur ir proporcija starp cilvēkiem, kas

Pirms 2 minūtēm , Liam Ethernety teica:

baksta tieši to pēhāpē, javu un python

un tiem, kas kameras priekšā dala kārtis?

(jautājums nav domāts retorisks vai ironisks)

Link to comment
Share on other sites

Liam Ethernety

Gan jau tie pirmie ir krietni mazāk par otrajiem, bet tas neko diži daudz nenozīmē. Tāda biznesa specifika un tur nav ko smieties.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

https://lv.wikipedia.org/wiki/Kvantu_ķīmija

Kvantu ķīmija aplūko vielu ķīmiskās un fizikālās īpašības atomārajā līmenī ( atomu uzbūves un kvantu-mehānisko mijiedarbību modeļos ). Tā kā pētāmo procesu sarežģitība daudzos gadījumos neļauj atklātā veidā atrast procesu ķīmiskajās sistēmās aprakstošo vienādojumu atrisinājumus, pielieto tuvinātās aprēķina metodes. Kvantu ķīmija ir cieši saistīta ar ķīmiskajiem datoraprēķiniem. Šī aprēķinu disciplīna izmanto kvantu ķīmijas matemātiskās metodes, adaptētas speciālu datorprogrammu veidošanai, izmantojamu molekulāro īpašību, elektronu atrašanās varbūtību amplitūdas aprēķinam un molekulārās uzvedības simulācijai.


Ļoti perspektīva nozare.

Link to comment
Share on other sites

Orgānu klonēšana vai vienkārši nelegāla iegūšana arī perspektīvas nozares. Kas no tā?

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1
2019.11.2. , 21:53, AndrisBB teica:

Tak pietiek ar slaveniem piemēriem pasaulē, kur kautkadi overflovi izrausa smagas kļūdas. Kautvai taspats Moon Landers ar integeru overflowu, vai šveiciešu dzelzceļš, kur vilcieni sastāvi nedrīkst būt tieši ar 254 asīm, jo tad iebraucot kautkādā posmā viņi vairs nav redzami un ceļš uzrādās kā brīvs.

 

Kā šie piemēri profesionāļu vidē tiek komunicēti, ko no tiem mācās, varbūt rodas kaut kādi jauni standarti? Vai tie tiek apskatīti apmācības programmās.

EDIT. Kaut ko atradu. https://news.ycombinator.com/item?id=21298399

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

pirms 4 stundām , Liam Ethernety teica:

Tāda biznesa specifika un tur nav ko smieties.

Par biznesa specifiku nesmejos, tikai sanāk amizanti ka tu šo iestādi piesauc kā vienu no lielākajām kur iet kodēt. Nē nu labi, pat  ja tie ir 20%, tad, ja tur strādā 1000 cilvēki (es šo parāvu no gaisa, bet kārta varētu būt pareizā), tie ir 200, kas kaut kas ir.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...